Banknošu emisija Eirosistēmā. Cik naudas apgrozībā ir Latvijā?

Skaidras naudas pieprasījuma samazināšanās tendence vērojama, piemēram, Zviedrijā, kur apgrozībā esošo kronu (SEK) banknošu vērtība uz vienu iedzīvotāju sarukusi no 9.6 tūkst. SEK (1.1 tūkst. eiro (EUR)) 2012. gada beigās līdz 5.9 tūkst. SEK (0.6 tūkst. EUR) 2016. gada beigās, šajā laika posmā augot ekonomiskajai aktivitātei un iedzīvotāju skaitam.

Vienlaikus Eiropā ir valstis, piemēram, Vācija, kur ikdienas norēķinos joprojām būtiska loma ir skaidrai naudai. Lai noskaidrotu, kāda situācija ir Latvijā, ieskatīsimies naudas statistikas tendencēs, proti, cik skaidrās naudas ir apgrozībā.

Skaidrās naudas pieprasījumu nosaka plašs daudzveidīgu faktoru loks. Galvenie no tiem ir - iedzīvotāju skaits, ekonomiskās aktivitāte, inflācijas un procentu likmju līmenis. Starptautiskajos norēķinos izmantotas valūtas gadījumā (piemēram, ASV dolārs un eiro) emitētās skaidrās naudas apjomu būtiski ietekmē arī aizrobežu pieprasījums. Paralēli šiem faktoriem pieprasījuma atšķirības dažādās valstīs nosaka ēnu ekonomikas īpatsvars un to apkarojoša skaidrās naudas izmantošanu ierobežojoša valsts politika, banku sektora stāvoklis un noguldītāju pārliecība par kredītiestāžu stabilitāti, sabiedrības atvērtība bezskaidras naudas norēķinu izmantošanai un bezskaidras naudas norēķinu inovācijas. Tāpat jāņem vērā ģeogrāfiskās atšķirības – skaidrai nauda tiks dota priekšroka valstīs ar salīdzinoši zemu iedzīvoju blīvumu, kur mazāk apdzīvotos reģionos finanšu pakalpojumu un telekomunikāciju pieejamība ir zemāka nekā urbanizētā vidē.

Salīdzinošu statistiku par skaidrās naudas apjomu dažādās Eiropas Savienības valstīs un eiro zonā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sniedz 1. attēls. Latvijas rādītājs atbilst vērtībai, kas aprēķināta līdzīgu ienākumu valstu grupai (Horvātija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Polija) ar 10 līdz 11 tūkstošu eiro uz vienu iedzīvotāju 2012. gadā [1].

1. attēls. Emitēto banknošu apjoms uz 1 iedzīvotāju 2012. gadā, EUR

Līdz brīdim, kad Latvija iestājās eiro zonā, par apgrozībā esošo latu skaidro naudu varēja uzskatīt Latvijas Bankas bilancē norādīto vērtību. Izņemot laika posmu, kad Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja finanšu krīzi un recesiju, apgrozībā esošās latu skaidrās naudas apjoms kopumā palielinājās, 2012. gada beigās (pirms Latvijas tautsaimniecībā sākās gatavošanās pārejai uz eiro) latu banknotēm, sasniedzot 1.65 mljrd. eiro vērtību (808 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Pašlaik naudas statistika sniedz šķietami paradoksālu ainu. Latvijas Bankas apgrozībā laisto eiro banknošu kopējā vērtība ir ievērojami mazāka par latu banknošu kopējo vērtību. Laika posmā kopš 2014. gada beigām, kad apgrozībā bija Latvijas Bankas emitētās eiro banknotes 692 milj. eiro vērtībā, šis apjoms saruka, 2015. un 2016. gada beigās noslīdot attiecīgi līdz 497 milj. eiro un 247 milj. eiro atzīmei [2] (126 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Turpretim Latvijas Bankas bilances pārskatā [3] pozīcija "Banknotes apgrozībā" kopš 2014. gada beigām, kad pozīcijas vērtība bija 3.85 mljrd. eiro, ir kāpusi līdz 3.99 mljrd. eiro un 4.15 mljrd. eiro (2.1 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju 2016. gada beigās) attiecīgi 2015. un 2016. gada beigās, un šī vērtības ir daudzkārt lielāka par iepriekš minēto latu skaidrās naudas apjomu.

Kā interpretēt šos skaitļus? Kādēļ viens no banknošu apgrozības rādītājiem aug, bet Latvijas Bankas emisijas rādītājs krīt? Cik skaidrās naudas varētu būt apgrozībā Latvijas tautsaimniecībā? Rakstā sniegšu atbildes uz šiem jautājumiem.

Eiro banknošu emisija un tās uzskaite

Kopš 2014. gada, kad Latvija pievienojās eiro zonai, nacionālās bankas publicētajā mēneša bilances pārskatā tiek atspoguļota noteikta proporcija no kopējā Eirosistēmas emitētā banknošu apjoma. Tomēr šo bilances pozīciju (4.15 mljrd. eiro 2016. gada beigās) nevar interpretēt kā Latvijas tautsaimniecības apritē esošo naudas apjomu, jo tā atspoguļo vienīgi kopējo banknošu emisiju Eirosistēmā, un daļu, kas atbilstoši līgumam tiek iedalīta Latvijai. Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB) eiro banknotes emitē kopīgi [4], un kopīgi atbilstoši t.s. kapitāla atslēgai atspoguļo attiecīgo banknošu daļu savā bilancē.

Pieprasījums pēc skaidrās naudas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot eiro zonas valstu kapitāla atslēgas skaitliskās vērtības [1]. Varētu domāt, ka ar kapitāla atslēgu aprēķinātajam rādītājam nevajadzētu ievērojami atšķirties no latu apjoma pirms nomaiņas procesa uzsākšanas. Tomēr ir vairāki iemesli, kādēļ var veidoties atšķirība, un pēc kapitāla atslēgas aprēķinātās eiro banknotes apgrozībā tomēr nevar uzskatīt par eiro banknotēm apgrozībā Latvijas tautsaimniecībā.

Eiro ir otra nozīmīgākā pasaules rezervju un norēķinu valūta, un eiro skaidro naudu plaši izmanto arī ārpus eiro zonas robežām, līdzīgi kā to izmantoja Latvijā, kad nacionāla valūta vēl bija lats.

Pēc pēdējām ECB aplēsēm [6] ārpus eiro zonas 2016. gada beigās eiro skaidrā nauda bija apritē aptuveni 350 mljrd. EUR vērtībā. Līdz ar to Latvijas Banka un pārējās Eirosistēmas centrālās bankas emitē banknotes savām un arī eiro zonā neietilpstošo valstu tautsaimniecībām, kuras vēlas šo naudu izmantot, un pēc kapitāla atslēgas pārrēķinātā vērtība noteikti pārsniegs faktisko banknošu pieprasījumu Latvijā.

Eiro zonas valstīs atšķiras norēķinu paradumi, un dažās valstīs tautsaimniecības dalībnieki joprojām paraduši vairāk izmantot skaidro naudu, nevis elektroniskos norēķinu instrumentus, bet, aprēķinot valstu kapitāla atslēgu, norēķinu paradumi tajā nav ietverti.

Eiro zonas dalībvalstīs banku sektors nav viendabīgs, un no dažu valstu banku sistēmas ir izņemts lielāks noguldījumu apjoms, nekā caurmērā citās eiro zonas valstīs. Tāpat negatīvu procentu likmju laikmetā banku sektora konkurences atšķirību dēļ tautsaimniecības dalībnieki dažādā mērā ir pakļauti negatīvu noguldījumu procentu likmju piemērošanai, un var tikt motivēti turēt lielākus skaidrās naudas uzkrājumus nekā tautsaimniecības dalībnieki Latvijā, kur kredītiestādes privātpersonu noguldījumiem negatīvas likmes nepiemēro, bet atsevišķas kredītiestādes negatīvas likmes piemēro vienīgi uzņēmumu liela apjoma noguldījumiem.

2. attēls. Banknotes apgrozībā (pēc kapitāla atslēgas iedalītā vērtība) un emitētās banknotes [5] uz 1 iedzīvotāju 2015. gadā, EUR

Augot banknošu pieprasījumam eiro zonā un aiz tās robežām, kopējās emisijas apjoms palielinās, bet kādēļ krīt Latvijas Bankas emitēto banknošu apjoms, kaut arī tautsaimniecība turpina augt, kā arī Latvijas Bankas emitēto eiro monētu apjoms palielinās (2014., 2015. un 2016. gada beigās sasniedzot attiecīgi 43.7, 52.5, un 60.7 milj. eiro vērtību)?

Salīdzinājumam var minēt Igauniju, kurā kopš pievienošanās eiro zonai Igaunijas centrālās bankas emitēto un banknošu apjoms nemitīgi pieaudzis un 2015. gada beigās sasniedza 1.06 mljrd. eiro vērtību (805 eiro uz vienu iedzīvotāju). Arī Lietuvas centrālā banka, 2015. gadā ieviešot eiro, līdz gada beigām emitējusi banknotes 2.1 mljrd. vērtībā (719 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Līdz 2014. gadam, kad Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis bija lats, eiro bija galvenā kredītu valūta, un līdzās latiem Latvijas tautsaimniecības dalībnieki uzkrāja, domājams, ievērojamu eiro skaidrās naudas apjomu. Ieskatu dažādu valūtu skaidrās naudas izmantošanā var sniegt noguldījumu dati.

3. attēls. Latu un ārvalstu valūtas noguldījumi kredītiestādes, mljrd. EUR

Ja mazumtirdzniecībā dominējošā norēķinu skaidrā nauda bija lati, eiro skaidrā nauda spēlēja lomu kā nacionālās valūtas kursa riskam nepakļauts vērtības uzkrāšanas līdzeklis, kā arī norēķinu līdzeklis noteiktās tirgus nišās – nekustamā īpašuma un auto tirgū. Daļēji latu un eiro izmantošanas lomas pārklājās, tomēr lielā mērā tās tika izmantotas atšķirīgiem mērķiem.

Latvijai iestājoties eiro zonā, šī citu Eirosistēmas dalībnieku emitētā nauda ir kļuvusi par likumīgu maksāšanas līdzekli. Un tieši nenovērojamais eiro skaidrās naudas apjoms ietekmē novērojamo eiro skaidrās naudas pieprasījumu – pieprasījumu pēc Latvijas Bankas emitētās skaidrās naudas. Tautsaimniecībā, kurā paralēli izmanto divas valūtas, abu valūtu skaidrās naudas kopējais pieprasījums ir lielāks, un, pārejot uz vienu valūtu, pieprasījums ar laiku samazinās, līdz tautsaimniecībā tiek sasniegts optimāls skaidrās naudas apjoms.

Pēc pārejas uz eiro Latvijas Bankas banknošu emisijas apjomu vairs nevar interpretēt kā Latvijas tautsaimniecības apritē esošo skaidro naudu, jo, domājams, lielāko daļu no apritē esošas naudas emitējušas citas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas.

Viens no skaidrojumiem, kādēļ nacionālo banku eiro banknošu emisijas apjoms Latvijā un Igaunijā atšķiras, ir dažāds iepriekš uzkrāto eiro banknošu apjoms. Tam cēlonis varētu būt valūtas riska uztveres atšķirības, jo īpaši globālās finanšu krīzes laikā, kad Igaunijas tautsaimniecībā izpalika tāda mēroga sarežģījumi banku sektorā ar sekojošo noguldījumu izņemšanu un nacionālās valūtas aizvietošanu kā Latvijā.

4. attēls. Rezidentu uzņēmumu un privātpersonu ārvalstu un nacionālas valūtas noguldījumu attiecība (ceturkšņa vidējā vērtība) Latvijā un Igaunijā

Tomēr diametrāli pretējās banknošu emisijas tendences Latvijā un Igaunijā, kas seko valūtu nomaiņai, nevar izskaidrot ar iepriekš uzkrāto eiro banknošu apjoma starpību vien. Acīmredzot pretējas naudas piedāvājuma tendences turpmākajā laikā pēc eiro ieviešanas nosaka pārrobežu skaidrās naudas plūsmu atšķirības.

Pārrobežu eiro skaidrās naudas plūsmu ietekme

Vienotas valūtas ieviešana veicina aktīvāku skaidrās naudas izmantošanu. Ar savā valstī izņemto eiro skaidro naudu var norēķināties visā eiro zonā, tādēļ skaidrās naudas pārrobežu plūsmas vienotās valūtas zonā ir ievērojami lielākas nekā atsevišķu nacionālo valūtu gadījumā.

Līdzās pašmāju naudas pieprasījuma pārmaiņām pārrobežu skaidrās naudas plūsmas nosaka tendenci, vai centrālā banka kopumā emitē papildu nepieciešamo, vai arī absorbē apritē ienākušo skaidro naudu. Lielās valstīts ar attīstītu banku sektoru, piemēram, Vācijā, eiro zonas iekšējām plūsmām pievienojas starptautisku banku veiktā skaidrās naudas loģistika, piegādājot eiro banknotes ārpus eiro zonas valstīm, kas palielina banknošu emisijas apjomu.

Pārrobežu skaidrās naudas ieplūdei turpinoties pietiekoši ilgi, atsevišķu Eirosistēmas nacionālo centrālo banku banknošu neto misija (starpība starp apgrozībā laisto un no apgrozības izņemto naudaszīmju apjomu) var kļūt arī negatīva. Tas nenozīmē, ka apgrozībā nebūtu skaidas naudas, bet visu skaidro naudu ir emitējušas citas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas.

Pārrobežu skaidrās naudas plūsmas rada tūrisms, kredītiestāžu no ārvalstu noguldītājiem piesaistīto līdzekļu ieplūde, kā arī citās valstīs strādājošo uz izcelsmes valsti sūtītā nauda. Ir vairāki faktori, lai ārvalstīs nopelnīto līdzekļu pārvedumus daļēji veiktu tieši skaidrās naudas formā. Kredītiestādes kontā konstatēto papildu ienākumu dēļ var tikt zaudēts statuss, kas ļauj saņemt sociālo palīdzību; ja vien maksātāju un saņēmēju nesaista tuvas pakāpes radniecība, saņemtie līdzekļi ir pakļauti aplikšanai ar nodokli; personas, kuras saņem līdzekļus, var būt pakļautas parāda piedziņas vai maksātnespējas procesam. Šie ir faktori, kas varētu skaidrot, kādēļ Latvijas Bankas tiešā veidā emitēto eiro banknošu daļa tomēr aizvien vairāk sarūk, iepretim kopējam eiro banknošu pieprasījuma kāpumam eiro zonā.

Cik eiro skaidrās naudas ir Latvijas tautsaimniecības apritē?

Par atsevišķas eiro zonas valsts tautsaimniecības apritē esošas skaidrās naudas apjomu var veikt vienīgi aptuvenas aplēses. Latvijas gadījumā, kad valūtu nomaiņa ir veikta salīdzinoši nesen, iespējams analizēt lata monetāro rādītāju sakarības (skaidrās naudas pieprasījumu vai dažādas monetāro rādītāju attiecības, piemēram, monētu-banknošu attiecību) un tās attiecināt uz eiro, iegūstot aptuvenus tiešā veidā nenovērojamo eiro banknošu apjoma vērtējumus.

Pieņemot, ka valūtu nomaiņa kardināli nemaina skaidrās naudas norēķinu paradumus, var modelēt latu skaidrās naudas pieprasījumu un iegūto modeli attiecināt uz eiro skaidrās naudas pieprasījumu, bet starpību starp Latvijas Bankas banknošu emisiju un prognozēto apjomu interpretēt kā citu Eirosistēmas nacionālo centrālo banku eiro banknošu emisiju.

Alternatīva metode ir latu skaidrās naudas un noguldījumu attiecības izmantošana, jo eiro noguldījumu apjoms kredītiestādēs joprojām ir zināms rādītājs un var tikt izmantots par atskaites punktu eiro skaidrās naudas apjoma aplēsēm.

Ja, ieviešot eiro, nacionālās un kopējās valūtas vienībām nav ievērojami atšķirīga nominālvērtība (1 lata vērtība ir 1.42 eiro) un monētu un banknošu nominālu kompozīcija ir vienāda (izņēmums ir tikai 200 eiro banknote, kurai neatbilst tāda paša nomināla latu naudaszīme), var pieņemt, ka pāreja uz eiro krasi nemainīs monētu un banknošu attiecību. Pieņemot, ka pirms eiro ieviešanas eiro skaidrās naudas uzkrājumus galvenokārt veidoja tikai banknotes, bet pēc eiro ieviešanas sākotnēji apritē lielākoties bija tikai Latvijā emitētās eiro monētas, un, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, vienu otrai pielīdzinot lata un eiro monētu-banknošu attiecības, var izrēķināt līdz 2014. gadam uzkrāto, bet tiešā veidā nenovērojamo eiro banknošu apjomu.

Šīm un citām tehniskāka rakstura metodēm piemīt specifiskas nepilnības, gan tiecoties pārvērtēt, gan nenovērtēt meklēto rādītāju. Dažādu metožu sniegtais intervāls, cik eiro skaidrās naudas bija Latvijas tautsaimniecībā brīdī pirms eiro ieviešamas, sniedzas no 0.5 līdz 1.8 mljrd. eiro.

Lai no dažādām aplēsēm, no kurām nevienai nevar piešķirt priekšroku, iegūtu vienu konkrētu vērtību, var aprēķināt ar dažādām metodēm iegūto vērtējumu vidējo vērību. Izmantojot šo pieeju, pēc autora aplēsēm nenovērojamais apjoms, proti, citu Eirosistēmas nacionālo centrālo banku emitēto banknošu apjoms 2014. gada sākumā, ir 1.2 mljrd. eiro vērtībā. Pieskaitot šim rādītājam Latvijas Bankas emitētās banknotes un grūti novērtējamo pārrobežu naudas plūsmu devumu, varētu novērtēt, cik eiro banknošu ir apgrozībā katrā konkrētā periodā. Ja pieņem, ka 2015. un 2016. gadā Latvijas Bankas emitēto banknošu atlikums saruka tieši pārrobežu skaidrās naudas ieplūdes dēļ, tad, saskaitot līdz eiro ieviešanai aplēstā eiro banknošu uzkrājuma vērtību (1.2 mljrd. eiro) un līdz 2014. gada beigām Latvijas Bankas emitēto eiro banknošu vērtību (692 milj. eiro), var iegūt apgrozībā esošo eiro banknošu apjoma zemāko vērtējumu – Latvijas tautsaimniecībā apgrozībā nevarētu būt mazāk eiro banknošu par 1.9 mljrd. eiro.

Kopsavilkums

Latvijas Banka un pārējās Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas kopīgi emitē banknotes, un atbilstoši kapitāla atslēgai daļu no kopīgi emitētā apjoma atspoguļo savās bilancēs. Ja līdz eiro ieviešanai pozīciju "Lati apgrozībā" praktiski varēja interpretēt kā skaidro naudu apgrozībā Latvijas tautsaimniecībā, pašlaik bilances pozīcija "Banknotes apgrozībā" nozīmē noteiktu daļu no eiro zonā, kā arī aiz tās robežām apgrozībā esošajām eiro banknotēm.

Latvijas Bankas gada pārskatā tiek uzrādīts, kāds ir nacionālas centrālās bankas apgrozībā laisto un no apgrozības izņemto eiro banknošu apjoms. Tā kā pirms eiro ieviešanas Latvijas tautsaimniecības dalībnieku rīcībā bija ievērojams eiro skaidrās naudas apjoms, pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka apgrozībā papildus ir laidusi salīdzinoši nelielu apjomu eiro skaidras naudas. Pārrobežu eiro skaidrās naudas ieplūdes dēļ 2015. un 2016. gadā Latvijas Bankas emitēto banknošu atlikums samazinājās.

Cik faktiski Latvijas tautsaimniecībā ir eiro banknošu, tiešā veidā no monetārajiem rādītājiem noteikt nevar, tomēr iespējams veikt netiešas aplēses. Spriežot pēc Latvijas Bankas emitētā banknošu apjoma, periodā līdz pārejai uz eiro tautsaimniecības apritē jau bija būtisks eiro skaidrās naudas apjoms, kuru papildina pārrobežu eiro skaidrās naudas ieplūde.

Izmantojot dažādas netiešas novērtēšanas metodes, piemēram, latu skaidrās naudas un noguldījumu attiecību, latu eiro monētu un banknošu attiecību, skaidrās naudas pieprasījumu u.c. metodes un attiecinot tās uz eiro valūtu, var iegūt aplēses, cik eiro skaidā nauda jau bija uzkrāta, Latvijai pievienojoties eiro zonai. Aprēķinot ar dažādām metodēm iegūto vērtējumu vidējo vērtību, Latvijā līdz 2014. gadam uzkrātās eiro skaidrās naudas (galvenokārt banknošu) apjoms ir novērtējams 1.2 mljrd. eiro vērtībā. Šai vērtībai pieskaitot 2014. gada beigās Latvijas Bankas emitēto banknošu apjomu, var iegūt apgrozībā esošo eiro banknošu apjoma zemāko vērtējumu, t.i., Latvijas tautsaimniecībā apgrozībā ir eiro banknotes vismaz 1.9 mljrd. eiro vērtībā.

Vērojot Latvijas Bankas emitētās skaidrās naudas sarukumu iepretim Igaunijas un Lietuvas centrālo banku emitēto eiro banknošu kāpumam, jāsecina, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības mērogā līdzīgo tautsaimniecības attīstības līmeni, starp valstīm pastāv skaidrās naudas dinamikā manāmas atšķirības.

No Baltijas valstīm tieši Latviju vissmagāk skāra globālā finanšu krīze, un tai ir paliekoša ilgtermiņa ietekme. Kopš 2006. gada beigām – īsi pirms sabiedrībā saasinājās lata devalvācijas riska uztvere - līdz 2009. gada beigām lata banknošu apjoms saruka par 29% (Igaunijā un Lietuvā banknošu sarukums bija attiecīgi 17% un 2%). Tas krasi ietekmēja latu skaidrās naudas pieprasījumu un izraisīja valūtu aizvietošanu, kā rezultātā Latvija dalību eiro zonā uzsāka ar ievērojami lielāku eiro skaidrās naudas apjomu apgrozībā. Vienlaikus Latviju no Baltijas valstīm visvairāk ietekmē pārrobežu naudas plūsmas, ko rada citās valstīs strādājošo veiktie pārvedumi.

Atsauces un datu avoti

1. ECB kapitāla parakstīšana
2. Latvijas Bankas finanšu pārskati
3. Igaunijas Bankas gada pārskati
4. Valūtu kursi pret EUR
5. ECB SDW: Banknošu statistika
6. Estimation of euro currency in circulation outside the euro area, ECB