13.01.2025.

Banku procentu likmju anatomija – cik dārgi ir uzņēmumiem aizņemties un kas mainījās pēdējos gados

  • Andrejs Kurbatskis
    Latvijas Bankas ekonomists, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
  • Nadežda Siņenko
    Latvijas Bankas ekonomiste, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
Ilustratīvs attēls palielināmais stikls
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Kredītu procentu likmju līmeņa atšķirība starp Latviju un  eirozonu nedaudz mazinājusies.

  • Augsta kreditēšanas tirgus segmentācija un aktīvas konkurences trūkums joprojām ir aktuālas problēmas Latvijas banku sektorā, taču vērojamas pirmās uzlabojuma pazīmes.

  • Uzņēmumu segmentā mazinājušās procentu likmju atšķirības banku dalījumā.

  • Lai arī virs EURIBOR likmēm pievienotās likmes kopumā nav būtiski mainījušās, tomēr ir segmenti (samērā maza apjoma kredīti, kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem), kur tās ir samazinājušās, turklāt no jauna izsniegto kredītu apjoms būtiski pieaudzis arī pēdējo divu gadu samērā augsto procentu likmju periodā.

Samērā augstas procentu likmes pašlaik ir visai aktuāla tēma, tāpēc atjaunojām 2021. gada rakstā iekļauto analīzi par uzņēmumu [1] kredītu procentu likmju ietekmējošajiem faktoriem, kā arī papildinājām to ar atjaunotu metodoloģiju.

Procentu likmes Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā saglabājas visaugstākās eirozonā, lai arī atšķirība ar eirozonas vidējo rādītāju pēdējos gados nedaudz mazinājās (sk. 1. att.). Visās Baltijas valstīs procentu likmes pašlaik ir līdzīgas (līdz 2021. gadam procentu likmes Latvijā vidēji bija augstākas).

 

 

2021. gada raksta analīze bija balstīta uz datiem par kredītiem, kas izsniegti Latvijas uzņēmumiem no 2018. gada 3. ceturkšņa līdz 2020. gada 2. ceturksnim. Tagad šie aprēķini, izmantojot Kredītu reģistra mikrodatus (pieejami detalizācijā līdz pat individuālu kredītu līmenim), atjaunoti līdz 2024. gada 2. ceturkšņa beigām. Iepriekšējā rakstā tika analizētas aizdevumu procentu likmes atkarībā no dažādām kredīta un aizņēmēja raksturīpašībām negatīva EURIBOR periodā, kad banku piedāvātajos jaunajos kredītlīgumos negatīva naudas tirgus likme parasti tika aizvietota ar nulli. Ņemot vērā strauju bāzes likmju kāpumu, šī pieeja vairs nav piemērota, līdz ar to šajā analīzē metodoloģija tika mainīta, individuālo kredītu līmenī aprēķinot un analizējot pievienotās procentu likmes virs attiecīgā termiņa naudas tirgus indeksa [2].

Kopš 2022. gada vidējā pievienotā procentu likme būtiski nav mainījusies. Tā paliek ļoti svārstīga lielo kredītu dēļ, kuru procentu likmes bieži vien ir daudz zemākas. Periodos, kad izsniegts maz lielo kredītu (piemēram, ar apjomu lielāku par 5 milj. eiro), pievienotā procentu likme parasti ir ievērojami augstāka (sk. 2. att.).

 

 

Tomēr pievienotā procentu likme izteikti sarukusi samērā maziem kredītiem, kuriem tā agrāk bija ļoti augsta. Tā spējusi nedaudz kompensēt straujo bāzes procentu likmes kāpumu pēdējo divu gadu laikā. Pievienotās procentu likmes kredītiem ar apjomu mazāku par 1 milj. eiro sarukums daļēji skaidrojams arī ar atšķirīgu kredītu kompozīciju, jo, sākot ar 2021. gada 4. ceturksni, to ir ietekmējusi kredītiestāžu meitas sabiedrību, kuru pamatnodarbošanās ir līzinga pakalpojumu sniegšana, integrācija kredītiestāžu kopējā struktūrā. Tādējādi  attiecīgi no jauna izsniegto kredītu statistikā, sākot ar 2021. gada 4. ceturksni, kredītiestāžu sektorā kopumā ir samērā nozīmīgs līzinga aizdevumu īpatsvars (un pārsvarā šādu aizdevumu apjoms ir mazāks par 1 milj. eiro). Tomēr, arī izslēdzot no kredītu veidiem līzingu un faktoringu, pievienotās procentu likmes no jauna izsniegtajiem kredītiem zem 1 milj. eiro kredītiestāžu sektorā kopumā kopš 2022. gada vidus ir būtiski zemākas nekā iepriekš (sk. 3. att.).

 

 

Turklāt neskatoties uz samērā augstām bāzes procentu likmēm pēdējos divus gadus, bankas ievērojami aktīvāk izsniedza maza apjoma ilgtermiņa aizdevumus. No jauna izsniegtie kredīti visbūtiskāk pieauga kredītu apjoma diapazonā 200-600 tūkst. eiro (sk. 4. att.), pieaugumu galvenokārt veidoja ilgtermiņa aizdevumi, turklāt vairākās nozarēs (lielākais pieaugums bija lauksaimniecībā).

 

 

Pievienoto procentu likmju izkliedei saglabājoties ļoti plašai, lielākā daļa no kredītiem uzņēmumiem tiek izsniegta ar pievienoto likmi no 1 līdz 4 procentu punktiem (sk. 5. att.). 2 gadu periodā no 2022. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam šie kredīti veidoja 80 % no jauno kredītu apjoma un 77 % no jauno kredītu skaita. Šajā periodā kredītu ar pievienoto likmi lielāku par 5 procentu punktiem īpatsvars bija daudz mazāks nekā iepriekšējos analīzes periodos. Vienlaikus pieauga kredītu skaita īpatsvars augstākajā pievienotās likmes intervālā (augstāka par 8 procentu punktiem) tādēļ, ka kopš 2023. gada sākuma uzņēmumiem tika aktīvāk piedāvāti mikrokredīti (ar apjomu 3-25 tūkst. eiro) arī ar mainīgo procentu likmi, bet agrāk izsniegtajiem līdzīgiem kredītiem gandrīz visos gadījumos bija fiksēta procentu likme.

 

 

Pēdējos 2 gados pievienotās procentu likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kopumā nedaudz samazinājās, savukārt lielajiem uzņēmumiem tās pat pieauga. Tomēr procentu likmes lielajiem uzņēmumiem joprojām ir zemākas, tajā skaitā nenodrošinātajiem kredītiem – krietni zemākas nekā  MVU (sk. 6. att.).

Periodā no 2022. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam arī jauno kredītu plūsmā ir būtiskas atšķirības starp lielajiem uzņēmumiem un MVU.

Samērā augstu procentu likmju periodā lielie uzņēmumi ievērojami ierobežoja aizņemšanos no bankām, īpaši krasi saruka no jauna izsniegtie nodrošinātie kredīti – parasti tie ir ilgtermiņa aizdevumi, kas varētu tikt izmantoti, lai finansētu investīcijas (sk. 6. att.). Maz ticams, ka mazliet augstākas banku pievienotās procentu likmes šiem kredītiem pašas par sevi varēja būtiski ietekmēt uzņēmumu vēlmi aizņemties, bet starp citiem būtiskiem iemesliem, kas varēja atturēt no aizņemšanās, būtu minams strauji augošais EURIBOR un tādējādi augošā kopējā likme, kā arī kopumā neskaidrāka investīciju vide. Savukārt pievienoto procentu likmju pieaugums varētu būt drīzāk skaidrojams ar visai šauru lielu uzņēmumu loku, kas šajos apstākļos gatavi uzņemties riskus.

Turpretī no jauna izsniegto kredītu apjoms MVU bija krietni augstāks nekā iepriekšējos periodos, kas varētu norādīt uz šo uzņēmumu lielākām ambīcijām mainīgajos ārējos apstākļos un augstāku riska toleranci. Straujākais pieaugums ir vērojams kredītos, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kas pamatā ir ilgtermiņa aizdevumi. Nozaru dalījumā šo no jauna izsniegto kredītu pieaugums bija visai diversificēts, bet nozīmīgākais kāpums - operācijās ar nekustamo īpašumu [3] un apstrādes rūpniecībā.

 
 

 

Procentu likmes nozaru dalījumā ir ļoti atšķirīgas. Zemas pievienotās procentu likmes joprojām ir enerģētikas nozarē – salīdzinoši stabilā un ekonomiskā cikla svārstībām mazāk pakļautā nozarē, kurā turklāt lielāku daļu finansējuma saņem lielie uzņēmumi – sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (sk. 7. att.). Vēl zemākas pievienotās procentu likmes ir salīdzinoši nelielajā informācijas un komunikāciju nozarē (attēlā atspoguļota pie citām nozarēm), kurā pilnībā dominē aizdevumi lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem un kas 2022. gada jūlijā–2024. gada jūnijā saņēma lielus īstermiņa kredītus. Operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozare ir lielākā nozare banku uzņēmumu kredītportfelī, un arī pēdējos 2 gados tā saņēma nozīmīgāku daļu banku finansējuma – nozares īpatsvars kopējā no jauna izsniegto kredītu apjomā bija 21 %. Vidējā pievienotā procentu likme operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē šajā periodā bija samērā augsta (3.0 pp).

 
 

 

Lai arī procentu likmes banku dalījumā joprojām ir visai atšķirīgas, tomēr atšķirības kļuvušas mazākas. Bankām, kas aktīvāk kreditē uzņēmumus un kurām pievienotās procentu likmes ir viszemākās, tās kopumā saglabājas diezgan stabilas, sarūkot MVU, bet dažos gadījumos pieaugot lielo uzņēmumu segmentā. Lielākai daļai pārējo banku pievienotās procentu likmes pēdējos 2 gados (2022. gada jūlijā–2024. gada jūnijā) nedaudz saruka salīdzinājumā ar iepriekšējiem 4 gadiem, visbūtiskāk bankām, kurām iepriekš procentu likmes bija ļoti augstas.

Kopējā vidējā pievienotā procentu likme būtiski nemainījās daudz augstāka MVU īpatsvara jaunajos kredītos dēļ, kā arī tādēļ, ka bankas ar relatīvi augstām procentu likmēm pēdējos gados bija visai aktīvas, un to īpatsvars jaunajos kredītos būtiski pieauga no zema līmeņa iepriekš. No 2018. gada jūlija līdz 2022. gada jūnijam 5 lielāko banku īpatsvars no jauna izsniegtajos kredītos uzņēmumiem bija 89 %, turpmākajos divos gados šo banku īpatsvars saruka līdz 82 %.

Augsta kreditēšanas tirgus segmentācija un konkurences spiediena trūkums joprojām ir aktuālas problēmas Latvijas banku sektorā. Tomēr ir vērojamas nelielas uzlabojuma pazīmes, samazinoties pievienoto procentu likmju izkliedei mikrouzņēmumiem banku dalījumā (sk. 8. att.). 

 
 

 

Turpmāk situāciju banku sektora kopumā varētu uzlabot konkurences veicināšanas pasākumi, tajā skaitā kredītu pārfinansēšanas izmaksu samazināšana.

 



 

[1] Šeit un turpmāk rakstā ar uzņēmumiem tiek domātas iekšzemes nefinanšu sabiedrības.

[2] Turpmāk šajā rakstā analizēti kredīti, kas piesaistīti EURIBOR, un tie veidoja 92 % no kopējiem jaunajiem kredītiem, kas tika izsniegti uzņēmumiem periodā no 2018. gada 3. ceturkšņa līdz 2024. gada 2. ceturksnim.

[3] Šajā nozarē aizņēmēji pārsvarā ir mikrouzņēmumi, jo pēc klasifikācijas bieži arī lielie šīs jomas aizņēmēji (nekustamo īpašumu projektu attīstītāji) salīdzinoši nelielā darbinieku skaita dēļ var tikt atzīti par mikrouzņēmumiem.

APA: Kurbatskis, A., Siņenko, N. (2025, 14. jan.). Banku procentu likmju anatomija – cik dārgi ir uzņēmumiem aizņemties un kas mainījās pēdējos gados. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6624
MLA: Kurbatskis, Andrejs. Siņenko, Nadežda. "Banku procentu likmju anatomija – cik dārgi ir uzņēmumiem aizņemties un kas mainījās pēdējos gados" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.01.2025. <https://www.makroekonomika.lv/node/6624>.

Līdzīgi raksti

Up