Cenu konkurētspējas nozīme eiro zonas valstu iekšējā un ārējā tirdzniecībā

2014. gadā jau rakstījām [1] par izmaksu un cenu konkurētspējas lomu eiro zonas valstu ārējā līdzsvara atjaunošanā [2], secinot, ka preču un pakalpojumu eksports nav jutīgs pret cenu konkurētspējas pārmaiņām vai tā jutīgums ir samērā neliels. Vienkāršāk sakot, pretēji vispārpieņemtajam cenu konkurētspējas uzlabošanās vai pasliktināšanās var ietekmēt preču un pakalpojumu eksportu minimāli vai neietekmēt vispār. Tad mēs neņēmām vērā iespējamību, ka vairāki faktori tirgos eiro zonā un ārpus tās var atšķirties, t.sk. tirgiem var būt dažāds konkurences spiediena līmenis, specifiska patērētāju izvēle un dažāds produktu diferenciācijas līmenis. Tomēr 2014. gada pētījuma beigās atzīmējām, ka relatīvo cenu elastība var atšķirties eiro zonas iekšējā tirdzniecībā salīdzinājumā ar ārpus eiro zonas veikto tirdzniecību, un solījām nākotnē pievērsties šim jautājumam. Šis solījums izpildīts, jo tagad publicēts Latvijas Bankas pētījums "Cenu un izmaksu konkurētspējas nozīme eiro zonas iekšējā un ārējā tirdzniecībā" [3].

Šis jautājums ir svarīgs arī tāpēc, ka, visām eiro zonas valstīm izmantojot vienoto Eiropas valūtu, nominālā valūtas kursa pazemināšana vairs nevar tikt izmantota cenu konkurētspējas uzlabošanai eiro zonas iekšējā tirdzniecībā, ko bieži min kā vienu no eiro zonas trūkumiem. Pētījumā savukārt apskatīts, vai tiešām cenu konkurētspējai ir tik liela loma iekšējā un ārējā tirdzniecībā, kā tas bieži tiek uzskatīts. Šis pētījums ir faktiski pirmais mēģinājums ekonomikas empīriskajā literatūrā veikt šādu iekšējās un ārējās tirdzniecības salīdzinājumu eiro zonas valstu dalījumā, piemērojot līdzīgu pieeju un vienādu datubāzi. Līdz šim atrodami tikai atsevišķi pētījumi par Vāciju, Spāniju un citām lielajām valstīm, kuru rezultāti ne vienmēr ir savstarpēji salīdzināmi atšķirīgas pētījumā izmantotās metodoloģijas dēļ [4].

Jaunā pētījuma galvenie secinājumi apkopoti šajā rakstā.

Eiro zonas valstu iekšējā un ārējā tirdzniecība

Eiro zonas valstu kopējo tirdzniecības apjomu veido eiro zonas valstu iekšējā un ārējā eksporta un importa plūsmas (t.i., tirdzniecības plūsmas ar pārējām monetārās savienības dalībvalstīm un partnervalstīm ārpus tās). To vidējais devums eiro zonas valstīs ir gandrīz puse, taču to relatīvā nozīme dažādās eiro zonas valstīs mēdz būt diezgan atšķirīga. Piemēram, eiro zonas ārējā preču tirdzniecība ir svarīga valstīm, kuras ģeogrāfiski atrodas tuvāk citām ārpus eiro zonas esošajām valstīm (t.sk. arī Latvijai), kā arī Vācijai, kurai izdevās gūt nozīmīgu labumu no jauno tirgus ekonomikas valstu attīstības un augošā Vācijas kapitālpreču pieprasījuma, un Itālijai saistībā ar augošo starppatēriņa preču tirdzniecību ar jaunajām ES valstīm, kas neietilpst eiro zonā (sk. 1. att.).

1.a attēls. Preču eksporta plūsmas uz eiro zonas un ārpus eiro zonas esošajām valstīm (% no kopējā)

Avots: Eurostat.

1.b attēls. Preču importa plūsmas no eiro zonas un ārpus eiro zonas esošajām valstīm (% no kopējā)

Avots: Eurostat.

Jāatzīmē, ka eiro zonas iekšējā eksporta un importa daļa lielākā skaitā eiro zonas valstu sarukusi kopš eiro zonas izveidošanās brīža. Šāda tendence bija īpaši spēcīga pēc finanšu krīzes, kad šīs daļas kritums bija straujāks nekā pirms krīzes. Turklāt eiro zonas valstu tirdzniecības nelīdzsvarotības mazināšanos pēc krīzes faktiski noteica tirdzniecības plūsmas ar ārpus eiro zonas esošajām valstīm (t.i., valstīs, kurās pirms krīzes tika novērots tekošā konta deficīts, tirdzniecības bilances uzlabošanās notika, galvenokārt palielinoties eksportam uz ārpus eiro zonas esošajām valstīm), un to būtiski ietekmēja jauno tirgus ekonomikas valstu raitāka atveseļošanās pēc krīzes. Savukārt eiro zonas valstu savstarpējā nelīdzsvarotība tā arī nav izzudusi un joprojām ir diezgan liela tādās valstīs kā Francija, Grieķija un Portugāle.

Eiro zonas valstu savstarpējā nelīdzsvarotība vērtējama, ņemot vērā to, ka tirdzniecības un cenu konkurētspējas mijiedarbība minēto faktoru dēļ eiro zonā un ārpus eiro zonas esošajās valstīs var atšķirties. Šajā pētījumā novērtēti standarta eksporta un importa vienādojumi katrai eiro zonas valstij [5], kā vienu no skaidrojošajiem mainīgajiem izmantojot vienu no pieciem saskaņotajiem cenu konkurētspējas rādītājiem, kas attiecīgi balstās uz patēriņa cenu indeksu (PCI), iekšzemes tirdzniecības ražotāju cenu indeksu (RCI), iekšzemes kopprodukta (IKP) deflatoru, kā arī vienības darbaspēka izmaksām apstrādes rūpniecībā (VDIAR) un visā tautsaimniecībā (VDIT)[6]. Cits pētījumā izmantotais eksporta noteicējfaktors ir ārējais pieprasījums (kas raksturo potenciālo valstī saražoto preču pieprasījumu), savukārt importa vienādojumos tika izmantoti arī iekšējais pieprasījums (kas raksturo potenciālo partnervalstīs saražoto preču pieprasījumu) un eksports.

Cenu konkurētspējas ietekme uz eksportu

Eksporta vienādojumu novērtējuma rezultāti liecina, ka cenu konkurētspējas ietekme uz eksportu skaidrāk vērojama ārpus eiro zonas esošajās valstīs; to rāda vairāk specifikāciju, kurās eiro zonas valstu ārējais eksports salīdzinājumā ar iekšējo eksportu ir jutīgs pret relatīvajām cenām (sk. 2. att.). Tomēr gadījumos, kad cenu konkurētspējas ietekme ir statistiski nozīmīga, tai ir lielāka ietekme uz eiro zonas iekšējo eksportu (t.i., elastības vērtība ir lielāka).

2.a attēls. Ārējā eksporta elastība pret cenu konkurētspējas rādītājiem

Piezīmes. Elastības vērtība rāda eksporta procentuālo palielinājumu, konkurētspējas rādītājam uzlabojoties par 1%. Valstīm vai/un cenu konkurētspējas rādītājiem, kuriem šajā attēlā nav atspoguļotas elastības vērtības, nav identificēta sakarība starp ārējo eksportu un relatīvo cenu.

2.b attēls. Iekšējā eksporta elastība pret cenu konkurētspējas rādītājiem

Piezīmes. Elastības vērtība rāda eksporta procentuālo palielinājumu, konkurētspējas rādītājam uzlabojoties par 1%. Valstīm vai/un cenu konkurētspējas rādītājiem, kuriem šajā attēlā nav atspoguļotas elastības vērtības, nav identificēta sakarība starp iekšējo eksportu un relatīvo cenu.

2.c attēls. Iekšējā un ārējā eksporta elastības pret cenu konkurētspējas rādītājiem attiecība

Piezīmes. Attēlā parādīta katras valsts vairāku cenu konkurētspējas rādītāju attiecības vidējā vērtība. Visām valstīm šī vidējā vērtība pārsniedz 1. Tas rāda, ka iekšējā eksporta elastība ir lielāka par ārējā eksporta elastību. Attēlā atspoguļotas tikai tās valstis, kurām tika novērtēta statistiski nozīmīga kointegrācijas sakarība starp eksportu un relatīvo cenu gan iekšējā eksportā, gan ārējā eksportā.

Pētījumā atrodamas liecības arī par to, ka globālā finanšu krīze lielākai daļai eiro zonas valstu samazinājusi vai izkropļojusi šo sakarību starp cenu konkurētspējas rādītājiem un iekšējo eksportu. Par to liecina veiktie novērtējumi, izmantojot datus līdz 2008. gadam (sk. rezultātu apkopojumu 3. att.). Starp faktoriem, kas to ietekmēja, minami, piemēram, sarūkošā iekšzemes pieprasījuma nozīme eksporta aktivitātes veicināšanā un nesenais netiešo nodokļu kāpums, kas ietekmē cenu konkurētspējas rādītājus, bet neietekmē eksporta plūsmas.

3. attēls. Iekšējā eksporta elastība attiecībā pret cenu konkurētspējas rādītājiem pirms krīzes un pēc tās

Piezīmes. Elastības vērtība parāda eksporta procentuālo palielinājumu, konkurētspējas rādītājam uzlabojoties par 1%. Šajā attēlā atspoguļota vidējā elastības vērtība attiecībā pret dažādiem cenu konkurētspējas rādītājiem. Elastības vērtības nav parādītas valstīm, kurām identificēta sakarība starp iekšējo eksportu un relatīvo cenu. 

Cenu konkurētspējas ietekme uz importu

Tāpat kā mūsu iepriekšējā pētījumā esam parādījuši, ka relatīvās cenas ir svarīgāks faktors eksporta gadījumā salīdzinājumā ar importu. Esam arī konstatējuši, ka šo secinājumu neietekmē enerģijas importa iekļaušana vai neiekļaušana importa vienādojumos [7], kaut arī enerģijas neiekļaušanas gadījumā ārējais imports kļūst elastīgs attiecībā pret relatīvajām cenām lielākā skaitā eiro zonas valstu. Faktu, ka cenu konkurētspēja ir mazāk svarīga attiecībā uz importu, varētu skaidrot ar eiro zonas valstu lielāku integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, jo eiro zonas valstis šajās ķēdēs arvien aktīvāku lomu spēlē tieši tuvāk ražošanas ķēdes gala stadijai. Tas nozīmē, ka pret cenu konkurētspēju relatīvi neelastīgāka starppatēriņa īpatsvars ir lielāks importā nekā eksportā [8].

Līdzīgi kā eksporta gadījumā, ārējais imports ir elastīgs pret relatīvo cenu pārmaiņām lielākā skaitā gadījumu salīdzinājumā ar iekšējo importu (sk. 4. att.). Globālā finanšu krīze izkropļoja arī importa un relatīvo cenu sakarību, samazinot to gadījumu skaitu, kuros (īpaši ārējais) imports ir jutīgs pret cenu pārmaiņām. Ciešākas integrācijas apstākļos globālajās vērtības ķēdēs kvalitatīvākas eksporta produkcijas ražošanai, iespējams, nepieciešamas labākas kvalitātes importa preces, tāpēc var mazināties cenu svārstību ietekme uz importu.

4.a attēls. Ārējā importa elastība pret cenu konkurētspējas rādītājiem

Piezīmes. Elastības vērtība parāda importa procentuālo palielinājumu, konkurētspējas rādītājam uzlabojoties par 1%. Valstīm vai/un cenu konkurētspējas rādītājiem, kuriem šajā attēlā nav atspoguļotas elastības vērtības, nav identificēta sakarība starp ārējo importu un relatīvo cenu. 

4.b attēls. Iekšējā importa elastība pret cenu konkurētspējas rādītājiem

Piezīmes. Elastības vērtība parāda importa procentuālo palielinājumu, konkurētspējas rādītājam uzlabojoties par 1%. Valstīm vai/un cenu konkurētspējas rādītājiem, kuriem šajā attēlā nav atspoguļotas elastības vērtības, nav identificēta sakarība starp iekšējo importu un relatīvo cenu.

Kopsavilkums

Kopumā mūsu jaunākā pētījuma rezultāti apstiprina cenu konkurētspējas sarūkošo lomu eksporta un importa izskaidrošanā, taču atšķirībā no iepriekšējā pētījuma parāda, ka šī tēze galvenokārt attiecas uz eiro zonas valstu iekšējo eksportu un importu. Tādējādi, kaut arī cenu konkurētspējas veicināšanai eiro zonas iekšējā tirdzniecībā valūtas kursa vājināšana nevar tikt izmantota, mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka tas, visticamāk, neradītu vēlamo ietekmi uz tirdzniecības plūsmām. Tas nozīmē, ka eiro zonas valstu iekšējās tirdzniecības nelīdzsvarotības tālākai mazināšanai nepieciešams pievērsties eksporta preču kvalitātes un tirgvedības uzlabošanai, t.sk. arvien ciešāk iesaistoties savstarpējās reģionālajās vērtības ķēdēs, kuru attīstības dinamika kopš krīzes bijusi ļoti vāja [9].

Literatūra

ECB. How Have Global Value Chains Affected World Trade Patterns? ECB Monthly Bulletin, Box 1, May 2013, pp. 10–14.

IMF. Exchange Rates and Trade Flows: Disconnected? IMF World Economic Outlook, Chapter 3, October 2015, pp. 105–142.

PLUYAUD, Bertrand. Modelling Imports and Exports of Goods in France, Distinguishing between Intra- and Extra-Euro Area Trade. No: Convergence or Divergence in Europe?: Growth and Business Cycles in France, Germany and Italy. Ed. by O. De Bandt, H. Herrmann, G. Parigi. Berlin: Springer, 2006, pp. 325–359.

SCHMITZ, Martin, De CLERCQ, Maarten, FIDORA, Michael, LAURO, Bernadette, PINHEIRO, Cristina. Revisiting the Effective Exchange Rates of the Euro. ECB Occasional Paper, No. 134, June 2012. 39 p.

LOS, Bart, TIMMER, Marcel P., De VRIES, Gaaitzen J. How Global Are Global Value Chains? A New Approach to Measure International Fragmentation. Journal of Regional Science, vol. 55, issues 1, January 2015, pp. 66–92.