Cenu mainīgums Latvijā

Cenu un algu elastīgums ir viens no apstākļiem, kas nosaka, cik ātri tautsaimniecība var atkopties no krīzes. Tāpēc cenu mainīgums - kāds tas ir Latvijā un vai tas pašlaik palīdz jeb traucē - ir viens no vissvarīgākajām makroekonomikas jautājumiem. Latvijas Bankas jaunākajā pētījumā novērtēta patēriņa cenu elastība, izvērtējot cenu mainības biežumu un apmēru Latvijā, balstoties uz plašu datu bāzi, kura ietver informāciju par produktu izlases cenām atsevišķās tirdzniecības vietās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā patēriņa cenas ir elastīgas. Tas nozīmē, ka Latvijā uzņēmumiem nav nozīmīgu šķēršļu cenu maiņai, piemēram, zems konkurences līmenis vai augsts administratīvi noteiktu cenu īpatsvars, un tie spēj ātri reaģēt uz notikumiem tautsaimniecībā. Šo spēju ātri adaptēties apliecina pēdējo gadu dati, kad strauji mainīgajā situācijā lielākā daļa uzņēmumu no straujas cenu kāpināšanas perioda pārgāja uz cenu samazināšanu.

Latvijā uzņēmumi maina cenas ievērojami biežāk nekā eiro zonā un pat nedaudz biežāk nekā ASV, kur cenas ir elastīgākas nekā vecajās Eiropas valstīs. Eiro zonā vidēji vienā mēnesī tika mainītas 15.1% cenas, ASV 24.8% cenas, turklāt Latvijā laika posmā no 2003. gada līdz 2009. gadam katru mēnesi no visām cenām tika mainītas vidēji 28.7%. Protams, jāņem vērā no Latvijas atšķirīgais patēriņa jeb vidējais "iepirkuma" groza sastāvs ASV un eiro zonā, jo tur mazāku daļu veido pārtikas un energoresursu cenu īpatsvars, kas ir tradicionāli elastīgāks, un ievērojami vairāk patēriņa grozā ir pakalpojumu, kuru cenas tiek mainītas retāk. Tomēr arī salīdzinot cenu maiņas biežumu konkrētās preču un pakalpojumu grupās, Latvijā tas ir augstāks.

Pētījuma lielais datu apjoms - 185 produkti, un katram no šiem produktiem tika novērotas 13 līdz 71 cenu rindas - deva iespēju novērtēt arī dažādu preču un pakalpojumu grupu spēju pielāgoties pārmaiņām tautsaimniecībā. Tika apkopota informācija par dažādu preču grupu cenu mainību un to, cik šādas izmaiņas bijušas lielas. Salīdzinot cenu mainību atsevišķām cenu grupām, redzam, ka visbiežāk cenas tiek mainītas degvielai, kā arī pārtikas produktiem, visretāk - pakalpojumiem, īpaši ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem, kas ir izskaidrojams ar to, ka šiem pakalpojumiem ir lielākas cenu maiņas izmaksas, kas var pārsniegt no cenu maiņas gūtos ienākumus.

Cenu lielā mainība Latvijā, protams, daļēji atspoguļo arī straujo inflāciju un algu kāpumu, kā ietekmē uzņēmumiem 2007.-2008. gadā bija nepieciešamība cenas mainīt biežāk, jo, strauji mainoties citu preču cenām, pieauga izmaksas, kā arī uzņēmumiem radās iespēja cenas kāpināt un vairot ienākumus, sekojot tirgus tendencēm. Tomēr inflācijas pieaugums tikai daļēji izskaidro cenu mainīguma biežumu, jo arī 2003. gadā, kam bija raksturīga zema inflācija, cenu elastība bija nozīmīga.

Kā mainījusies cenu maiņas dinamika 2009. gadā, kad krīzes ietekmē kopējais cenu līmenis samazinājās? Cenām samazinoties, cenu elastīgums nemazinājās, tas pat pieauga un katru mēnesi mainījās vidēji 36.7% cenu. Tas izskaidrojams, no vienas puses, ar nodokļu likmju pārmaiņām 2009. gada sākumā, kas izraisīja cenu kāpumu, bet, no otras puses, ar nepieciešamību strauji pielāgoties nozīmīga pieprasījuma krituma apstākļiem. Pētījuma rezultātos gan pārsteidza, ka, pieprasījumam krītoties, uz arvien plašāka cenu samazināšanas fona joprojām liels bija cenu palielināšanas gadījumu skaits - pat atrēķinot nodokļu kāpuma ietekmē celtās cenas. Tas nozīmē, ka liels skaits uzņēmumu cenu līmeni nepazemināja, vai arī izmantoja samazinājumus uz laiku, pēc tam cenas atgriežot iepriekšējā līmenī.

Tas, kāpēc šāda taktika ir iespējama, visdrīzāk sakņojas patērētāju uzvedībā. Kādi ir cenu veidošanās psiholoģiskie un socioloģiskie faktori? Vai cilvēks Latvijā "ieprogrammēts" uz cenu kāpumu un tālab viegli adaptējas augstākām cenām? Vai ir kādas atšķirības dažādu patērētāju grupu uzvedībā?

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 14. septembrī.