Četri priekšlikumi, kā aktivizēt Latvijas akciju tirgu

Attīstītās valstīs uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir viens no svarīgākajiem ārējā finansējuma piesaistes veidiem [1], bet ne Latvijā.

Latvijas akciju tirgus attīstība līdz šim bijusi gausa. Pašlaik Baltijas biržā kotēti vien 11 Latvijas uzņēmumi [2], un to kapitalizācija ir visai neliela – 330 milj. eiro jeb zem 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir krietni mazāk par Lietuvas vai Igaunijas akciju tirgus kapitalizāciju (11-14 % no IKP; 1. attēls), nemaz nerunājot par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (virs 50 % no IKP). Ir grūti tālāk samazināt rādītāju, kas jau ir pie nulles, bet Latvijas akciju tirgus kapitalizācijai tas sistemātiski izdodas [3]. Latvijas uzņēmumu akcijas arī nav likvīds ieguldījumu veids, kas izriet no zemās investoru aktivitātes – Baltijas fondu biržas ikdienas pārskatos skaidri redzams, ka lielākais darījumu apjoms notiek ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijām. 

Kapitāla tirgus ir vieta, kurā biznesa idejas satiekas ar naudu, kas nepieciešama to  realizācijai. Valstī, kur kapitāla tirgus pienācīgi nedarbojas (kā arī kredīti ir starp dārgākajiem eirozonā un  daudziem uzņēmumiem nepieejami), liela daļa biznesa ideju netiek īstenota, kas bremzē investīcijas, inovācijas un tādējādi arī ekonomikas izaugsmi.

Uzreiz atmaskošu populāro mītu "cilvēkiem nav naudas, ko ieguldīt uzņēmumos". Privātpersonu noguldījumi komercbankās pārsniedz 10 miljardus eiro; par tiem labākajā gadījumā tiek saņemti depozītprocenti (kas Latvijā ilgstoši bijuši starp zemākajiem eirozonā), bet sliktākajā gadījumā, ja  nauda tiek turēta norēķinu kontā, – lielākoties apaļa nulle. Ja vairums cilvēku izvēlas noskatīties, kā viņu uzkrājumus apēd inflācija, nevis investē tos kapitāla tirgū, jābūt kādam nopietnam iemeslam. Vēl 8 miljardi eiro uzkrāti privātpersonu pensiju otrajā līmenī, kurus to pārvaldītāji gandrīz pilnībā iegulda ārvalstīs. Ja Latvijas kapitāla tirgus spētu piesaistīt pat desmito daļu no šīm naudas summām, tas daudziem Latvijas uzņēmumiem sniegtu ievērojamas attīstības iespējas, kas Latvijas sabiedrībai kopumā nozīmē attīstītāku ekonomiku jeb vispārējā dzīves  līmeņa celšanos. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka noguldījumu un pensijas fondu pārvaldīšanas mērķim jāpaliek – privātpersonu labklājības celšana, nevis kādi politiskie motīvi, piemēram, visas (vai kādas noteiktas daļas) naudas ieguldīšana Latvijā – jebkuri politiskie motīvi tikai mazina finanšu ieguldījumu ienesīgumu un palielina risku, kas noteikti nav Latvijas privātpersonu interesēs [4].

Tālāk šajā rakstā – septiņi, manuprāt, svarīgākie iemesli Latvijas akciju tirgus vājumam. Atdzīšos, ka es pats akciju tirgū līdz šim neesmu ieguldījis ne centa – galvenokārt tieši šo septiņu iemeslu dēļ. Raksta nobeigumā – četri, manuprāt, svarīgākie priekšlikumi Latvijas akciju tirgus aktivizēšanai. 

1. Nav, kur investēt, – akciju emitentu skaits no Latvijas ir ļoti neliels.

Ieguldīt visus savus uzkrājumus vienā vai dažos akciju emitentos būtu pārāk riskanti.  Ieguldījumiem akcijās nepieciešama risku diversifikācija [5], ko birža kotētie Latvijas uzņēmumi nevar sniegt sava maza skaita dēļ. Tāpēc pat tie Latvijas rezidenti, kuri vēlas ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās, izvēlēsies arī ārvalstu emitentus, jo to akcijas tiem ir brīvi pieejamas. Tādējādi Latvijas kapitāla tirgus nevar absorbēt pat potenciālo pieprasījumu no iekšējiem investoriem.

Latvijas uzņēmumu skaits, kuru akcijas kotētas Baltijas biržā, laika gaitā nepalielinās – lai arī laiku pa laikam dzirdam par jauniem emitentiem (no kuriem jaunākais ir biržai pirms dažiem mēnešiem pievienojušais "APF Holdings"), bijuši arī vairāki nozīmīgi spēlētāji, kuri biržu pēdējo gadu laikā pametuši ("Olainfarm", "Grindeks", "Latvijas Gāze").

Viens no iemesliem visai nelielam emitentu skaitam ir fakts, ka akciju kotēšana biržā ir dārgs pasākums, kas ir sevišķi jūtami maziem un vidējiem uzņēmumiem. Viena no būtiskām izmaksu komponentēm ir Baltijas biržas komisijas maksas. Komisijas maksa par uzņēmuma iekļaušanu Baltijas biržas Oficiālajā vai Otrajā sarakstā var pārsniegt 20 tūkstošus eiro [6]; līdzīga komisijas maksa uzņēmumam jāmaksā katru gadu par akciju kotāciju biržā [7]. Būtiska daļa no šīm komisijas maksām ir fiksēta un nav atkarīga no kapitalizācijas jeb uzņēmuma lieluma, kas var padarīt komisijas maksas par lielu slogu nelieliem uzņēmumiem. Piemēram, nelielam uzņēmumam kotējot biržā akcijas viena miljona eiro vērtībā, par ienākšanu biržā jāmaksā 2 % no šīs summas, bet par akciju kotāciju – vēl 1 % katru gadu (2. attēls). Citas izmaksas ietver prospekta sagatavošanas, kā arī juridisko un finanšu konsultāciju izmaksas, kas kopumā var sasniegt pat 300 tūkst. eiro (sk. 13. lpp. šeit). Veidojas apburtais loks – augstās izmaksas attur mazus un vidējus uzņēmumus no finansējuma piesaistes kapitāla tirgos, savukārt zema pieprasījuma un ierobežotās pieredzes konsultāciju tirgū dēļ izmaksas tā arī paliek augstas.

Kopš 2020. gada Latvijā īstenota ES fondu finansēta atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos [8]. Šīs programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50 % apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām.  Atbalsts komersantiem sniegts granta veidā, akciju emisijas gadījumā nepārsniedzot 100 tūkst. eiro. Programmas ietvaros līdz 2023. gada vidum tika noslēgti līgumi ar četriem komersantiem. Mazs noslēgto līgumu skaits var atspoguļot salīdzinoši nelielu šīs programmas pievilcību (sk. 13.-14. lpp. šeit). 

2. Zema likviditāte jeb tirgus dziļums. 

Pieprasījums pēc jaunu emitentu vērtspapīriem bieži pārsniedz piedāvājumu – sākotnējais publiskais piedāvājums (initial public offering, IPO) un ar to saistītā reklāmas kampaņa spēj piesaistīt investoru interesi; piemēram, kā tas notika ar "VIRŠI-A" un "INDEXO" ienākšanu biržā attiecīgi 2021. un 2022. gadā. Taču zema likviditāte mazina lielāku investoru iespējas realizēt akcijas otrreizējā tirgū – jaunu investoru trūkst un iegādātās akcijas (daudz maz nopietnā daudzumā) nav, kam pārdot [9], ja nu tikai piemērojot tām būtisku diskontu. Tāpēc jebkura liela investora iziešana var ievērojami un ilgstoši samazināt akcijas cenu – šādi gadījumi skaidri nolasās gandrīz visu Latvijas emitentu akciju cenu grafikos. Piemēram, no pieciem šobrīd biržā kotētiem uzņēmumiem, kas pēdējo gadu laikā ienāca biržā caur IPO, četriem akciju cena šobrīd ir zemāka par IPO cenu [10]. Šī situācija nozīmē, ka man nopietni jārēķinās ar iespēju, ka ieguldījumi Latvijas uzņēmumu akcijās var nest arī ilgtermiņa zaudējumus, ja vien uzņēmums nemaksā regulāras dividendes [11].

3. Biržā netiek kotētas valsts un pašvaldību uzņēmumu akcijas.

Vismaz trešdaļa no Igaunijas un Lietuvas akciju tirgus kapitalizācijas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem (sk. 6. lpp. šeit). Piemēram, visvērtīgākais uzņēmums Baltijas fondu biržā ar kapitalizāciju 1.3 miljardi eiro ir "Ignitis grupe", kas par trim ceturtdaļām pieder Lietuvas valdībai. Tikai viena šī uzņēmuma kapitalizācija divarpus reizes pārsniedz visu biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizāciju. Starp vērtīgākajiem Baltijas fondu biržas uzņēmumiem ir arī "Enefit Green" (kas par trim ceturtdaļām pieder Igaunijas valstij piederošajai "Eesti Energia") un "Tallinna Vesi" (kuras lielākā daļa pieder Tallinas pašvaldībai). Savukārt Latvijā nav neviena valsts un pašvaldību kontrolē esošā uzņēmuma, kas piesaistītu kapitālu caur akciju tirgu.

Biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija (un apgrozījums) pieaugtu vairākkārt, ja tajā iekļautos arī vērtīgi valstij piederoši uzņēmumi. Kotācija biržā ļautu ne tikai piesaistīt papildu finansējumu investīciju veikšanai tieši šiem uzņēmumiem, bet arī aktivizēt fondu biržu kopumā – piedāvājot gan riska diversifikācijas iespējas vietējiem investoriem, gan arī piesaistot ārvalstu investoru interesi. Lai arī valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšana biržā guvusi politisku atbalstu, šobrīd nav skaidrs, cik drīz tas varētu notikt un kādi tieši uzņēmumi tie būs. Dažu valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā nepieļauj likumdošanā ierakstīts neprivatizējamā valsts uzņēmuma statuss [12]; taču biržā netiek kotētas pat to valsts un pašvaldību uzņēmumu akcijas, kuriem šāda statusa nav. 

4. Ārvalstu investoru trūkums.

Latvijas kapitāla tirgus zemā kapitalizācija un likviditāte padara to neinteresantu starptautiskiem investoriem (kas vēl vairāk samazina kapitalizāciju un likviditāti, veidojot apburto loku).

Starptautiskiem investoriem nav motivācijas ieguldīt mazā tirgū, jo tas prasa papildu izpēti par konkrētās valsts regulējumu, nodokļu sistēmu u.c. Starptautisko investoru klātbūtni noteikti neveicināja arī tas, ka Latvija zemas tirgus kapitalizācijas dēļ ilgstoši nebija iekļauta nevienā starptautiskā indeksā, kas veic regulāru valsts kapitāla tirgus klasifikāciju un statusa novērtējumu. Tikai 2023. gadā Latvija pirmo reizi ieguva vismaz kaut kādu klasifikāciju ("robežtirgus" līmenī, kas ir zemākā no trim klasifikācijas pakāpēm) MSCI indeksā. Tas gan notika tikai MSCI metodoloģijas pārmaiņas dēļ, proti, tagad tiek vērtēta Baltijas valstu kopējā kapitāla tirgus kapitalizācija, nevis tikai biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija, kā tas notika iepriekš.

5. Zema finanšu pratība ieguldījumu jomā.

Latvijā ir samērā neliels skaits privātpersonu, kas aktīvi investē kapitāla tirgū – nesenā aptaujā  tikai 1 % respondentu atdzina, ka lieto ieguldījumu vai vērtspapīru kontu, tāpat 1 % aptaujāto pēdējā gada laika ir iegādājušies uzņēmumu akcijas. Tajā pat laikā ar ieguldījumiem saistītas krāpnieciskās shēmas sabiedrībā ir plaši izplatītas. Tas var liecināt par nepietiekamu finanšu pratību uzkrājumu veidošanas un ieguldīšanas jomās. Privātpersonu izpratne par ieguldījumiem bieži aprobežojas vien ar depozīta tipa instrumentiem; cilvēkiem trūkst zināšanu par ieguldījumu veidiem, finanšu instrumentiem, kā arī ar to saistītiem riskiem un nodokļu maksājumiem.

Cēloņu-seku sakarība šeit, visticamāk, ir divos virzienos. No vienas puses, nepietiekama finanšu pratība un nepareizs risku novērtējums tiešām var atturēt privātpersonas no ieguldījumiem akciju tirgū. Taču no otras puses, ja Latvijas uzņēmumu akciju tirgū gandrīz nav, kur investēt, bet investīcijas maz emitentos objektīvi ir diezgan riskantas un ne visai izdevīgas, tad nav pārsteigums, ka privātpersonas šajā tirgū neinvestē un daudziem nav motivācijas šo prasmi apgūt. 

6. Lielas un nepārskatāmas komisijas maksas par brokeru pakalpojumiem.

Ieguldījumi kapitāla tirgū veicami caur brokeru pakalpojumiem, kurus piedāvā komercbankas un brokeru sabiedrības, par tām iekasējot dažādas komisijas maksas.  Parasti tās izteiktas procentos no darījumu summas vai ieguldījumu konta atlikuma, taču bieži tiek piemērots arī apakšējais slieksnis – minimālā komisijas maksa, kas jāsamaksā pat par vismazāko darījumu. Lielas minimālās komisijas maksas faktiski izslēdz mazus darījumus kapitāla tirgū, padarot tos par ārkārtīgi neizdevīgiem.

Piemēram, vienā no lielākajām Latvijas komercbankām – "Citadele" – minimālā komisijas  maksa darījumiem ar akcijām Baltijas biržā ir 20 eiro [13]. Tas nozīmē – ja vēlos nopirkt vienu "SAF Tehnikas" akciju par 5 eiro, komisijas maksa ir 400 % apmērā un kopā man šīs darījums izmaksās 25 eiro. Šīs darījums ir acīmredzami neizdevīgs. Lai 20 eiro komisijas maksa būtu pieņemama, vienā akciju emitentā uzreiz jāiegulda vairāki simti vai pat tūkstoši eiro. Taču diez vai jaunie investori uzdrošināsies veikt tik lielus ieguldījumus uzreiz – vismaz es noteikti nē –, drīzāk pārdomāšu un ieguldīšu citur, piemēram, "drošākā, ērtākā un lētākā" termiņdepozītā. Pat ja kāds akcijas nopirks, visdrīzāk, izvēlēsies paturēt akcijas ilgi, visdrīzāk, vairākus gadus, šādi izvairoties no komisijas maksas par akciju pārdošanu. Taču bez plaša loka investoru, kas katru dienu tirgo nelielu akciju skaitu, Baltijas fondu biržā likviditātes tā arī nebūs nekad.

Turklāt nelielu akciju skaita turēšana kontā arī ir dārgs pasākums, piemēram, "Citadele bankā" par to jāmaksā vismaz 1 eiro mēnesī (1. tabula). Tas nozīmē, ka, uzglabājot savu 5 eiro vērto "SAF Tehnikas" akciju piecus gadus, bankai samaksāšu 60 eiro par konta apkalpošanu vien.

Jāpiebilst, ka komercbanku cenrāži dažreiz ir nepārskatāmi, kā arī dažādi brokeru pakalpojumi dažādu komercbanku cenrāžos mēdz būt ar atšķirīgiem nosaukumiem.  Tāpēc salīdzināt un standartizēt dažādu komercbanku cenrāžus savā starpā privātpersonām var būt sarežģīti. 

7. Bažas par mazākumakcionāru interešu aizsardzību.

Investoru aizsardzība ir pietiekama de jure, bet dažreiz klibojusi de facto. Latvijas kapitāla tirgus regulatīvais ietvars nodrošina tirgus caurskatāmību un investoru aizsardzību, liela daļa regulējuma ir harmonizēta ES līmenī un atbilst starptautiskām prasībām. Taču praktiskā pieredze uzņēmumos mēdz vēl aizvien atpalikt no OECD valstu standartiem. Jaunākā pieejamā "Doing Business" aptauja (par 2020. gadu) rāda, ka Latvijā mazākumakcionāriem ir mazākas iespējas saukt valdes locekļus pie atbildības, nekā tas ierasts attīstītās valstīs, kā arī uzņēmumos mēdz būt problēmas ar informācijas caurspīdību, interešu konflikta pārvaldību un nepietiekamu ārējā audita iesaisti.

Pastāv arī vairākas anekdotālas liecības par gadījumiem, kad daži uzņēmumi rīkojušies galvenā akcionāra interesēs uz mazākumakcionāru rēķina. Starp tiem ir, piemēram, grezna nekustamā īpašuma pirkšana par uzņēmuma naudu galvenā akcionāra privātajām vajadzībām, neaptverami liels miljonos mērāms atalgojums padomei, kurā strādā galvenais akcionārs vai viņa radinieki, kā arī uzņēmuma darījumi ar galveno akcionāru saistītām personām un viņu uzņēmumiem. Šie un līdzīgi  vēsturiski piedzīvotie gadījumi var ilgi palikt atmiņā, atvairot jaunus investorus no akciju tirgus vēl daudzus gadus.

Kas jādara?

Baltijas biržā jāpalielina gan akciju emitentu skaits no Latvijas, gan arī investoru skaits, kas ir savstarpēji saistīti lielumi. Proti, ja tagad Latvijas akciju tirgū nav, kur ieguldīt, tad ir maz investoru; savukārt zems skaits investoru mazina uzņēmumu motivāciju kotēt savas akcijas biržā. Diez vai pastāv kāda brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu varēs šo apburto loku lauzt. Lai aktivizētu Latvijas akciju tirgu, vienlaicīgi jāievieš vairākas pārmaiņas. 

1. Finanšu pratības attīstīšana.

Attīstītos tirgos diversificēti ieguldījumi uzņēmumu akcijās ilgtermiņā ir izdevīgāki par ieguldījumiem obligācijās vai komercbanku depozītos, kā arī mazāk riskanti nekā nekustamā īpašuma pirkšana. Šis fakts ikvienam jaunietim būtu jāizprot jau skolas solā, bet pieaugušajiem – finanšu pratības stratēģijas 2021. - 2027. gadam īstenošanas rezultātā.

Finanšu pratība ir vērtīgs instruments, lai pārvarētu iedzīvotāju skepsi par ieguldījumiem kapitāla tirgos. Finanšu pratīgie iedzīvotāji zinās, kā veikt ieguldījumus, kā novērtēt savu riska toleranci un izvēlēties atbilstošus finanšu instrumentus. Taču viena pati finanšu pratība nav spējīga aktivizēt fondu biržu – tā nepalielinās akciju emitentu skaitu no Latvijas un nemazinās Latvijas komercbanku komisijas par brokeru pakalpojumiem. Turklāt zināšanas, kas netiek pielietotas praksē, daudziem neliekas vērtīgas un atmiņā ilgi nepaliek.

2. Lielāka konkurence brokeru pakalpojumu jomā.

Komisijas maksas dažu desmitu eiro apmērā pat par vienas akcijas pirkšanu vai pārdošanu, kas tagad ir spēkā daudzās Latvijas komercbankās, nav samērīgas un faktiski izslēdz mazus darījumus (un tādējādi arī mazus investorus) no akciju tirgus.  Nevar piespiest komercbankas mazināt komisijas maksas, bet var radīt apstākļus konkurences stiprināšanai brokeru pakalpojumu jomā. Tam pirmais solis ir šis raksts – 1. tabulā sistematizētas un vienuviet publicētas dažādu komercbanku komisijas maksas darījumiem ar Latvijas uzņēmumu akcijām – šo informāciju privātpersonas var izmantot, novērtējot, kurā komercbankā ir izdevīgāk turēt savu kontu.

Latvijas Banka jau publicē un katru nedēļu atjauno informāciju par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm – tas veicināja konkurenci komercbanku vidū un kopumā privātpersonām tiek piedāvātas izdevīgākas noguldījumu iespējas. Iespējams, pienācis laiks līdzīgam darbam attiecībā uz brokeru pakalpojumu komisijas maksām.

Taču privātpersonas nemaz nepievērsīs uzmanību komercbanku piedāvātajām brokeru komisijas maksām, ja nemācēs un negribēs investēt kapitāla tirgū.

3. Investoriem ērta un izdevīga nodokļu administrēšana.

Lai vienkāršotu nodokļa maksājumus par kapitāla pieaugumu, iedzīvotājiem ir pieejams ieguldījumu konts [14]. Taču tik un tā ieguldījumi kapitāla tirgū var zaudēt konkurencē ar dalību 3. pensiju līmenī, kas nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, vai ieguldījumiem valsts krājobligācijās, ienākumi no kurām netiek aplikti ar nodokļiem. Diez vai Latvijas kapitāla tirgu izdosies būtiski aktivizēt, ja no nodokļu puses izdevīgāki ir citi uzkrāšanas veidi.

Taču arī vienas pašas nodokļu atlaides fondu biržu nevarēs atdzīvināt. Piemēram, valsts krājobligācijās, ienākums no kurām ir pilnībā atbrīvots no nodokļiem, privātpersonas joprojām iegulda daudz mazāk nekā komercbanku piedāvātos termiņdepozītos, ienākumi no kuriem tiek aplikti ar IIN 20 % apmērā.

4. Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā.

Piekrītu viedoklim, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā varētu būt pozitīvs grūdiens, kas izkustinātu Latvijas kapitāla tirgu.

Tas privātpersonām sniegtu jaunas iespējas, kur ieguldīt savus uzkrājumus. Veikt ieguldījumus sev zināmā uzņēmumā kā "Rīgas ūdens", kura pakalpojumus ikdienā lieto, kuram ir stabila klientu bāze un prognozējami ieņēmumi, ir motivējošāk un saprotamāk, nekā iegādāties kāda nezināma uzņēmuma akcijas, kuru vērtība cieši piesaistīta šī uzņēmuma biznesa idejas veikumam. Iegūstot praksi ieguldīt, pilnveidosies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība uzkrājumu un ieguldījumu jomās.

Kotēšana biržā arī pilnveidotu uzņēmumu pārvaldības kultūru, uzlabojot darbības caurspīdību un mazinot korupcijas riskus. Biržā kotētam uzņēmumam regulāri jāsniedz publiskas atskaites par visiem nozīmīgākajiem darījumiem, un privātie akcionāri var uzdot jautājumus par pieņemto lēmumu lietderību. Publiski kotētā uzņēmumā neatkarīgi speciālisti var regulāri izvērtēt, vai investīcijas jaunā infrastruktūrā ir samērīgas un par tām netiek pārmaksāts, kā tas bieži vien ir uzņēmumos, kurus nekontrolē neviens no malas. Piemēram, ja "Rīgas satiksme" tiktu kotēta biržā, iespējams, korupcijas riskus tajā varēja identificēt agrāk vai līdz tiem nemaz nenonāktu; attiecīgi uzņēmuma pārvaldība būtu efektīvāka un nodokļu maksātāju zaudējumi no uzņēmuma neefektīvas pārvaldīšanas – mazāki.

Jāsaprot, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju daļas (līdz 25 % [15]) kotēšana biržā nav "valsts mantas" "privatizācija" jeb "izpārdošana". Vēsturiskā trauma no 90. gadu centieniem privatizēt valsts uzņēmumus veidā, kas nebija izdevīgs sabiedrībai, joprojām met ēnu, un daļa sabiedrības skeptiski raugās uz privātā kapitāla piesaistīšanu. Taču akciju kotēšana biržā ir publisks, caurskatāms process – akciju pirkšanā var piedalīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Valsts vai pašvaldība šajos uzņēmumos paliek kā vairākuma akcionārs, turpinot lemt galvenos jautājumus par šo uzņēmumu. Tāpēc akciju kotēšana biržā pati par sevi neizraisa, piemēram, attiecīgo tarifu kāpumu. Fakts, ka Lietuvas uzņēmums "Ignitis Grupe" tiek kotēts biržā, nenozīmē, ka tam ir augstāki tarifi [16].

Taču neviena reforma, arī valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā, nav bez zemūdens akmeņiem. Piemēram, ir svarīgi nevis "pārdot" šo uzņēmumu akcijas, bet caur to akciju kotēšanu biržā aktivizēt akciju otrreizējo tirgu. Ja desmitu tūkstošu privātpersonu vietā akcijas iegādāsies viens "stratēģiskais" investors, kurš akcijas nepalaidīs tālāk apgrozībā, nekādu pozitīvu pārmaiņu biržā nenotiks. Reformas mērķim jābūt nevis sasniegt noteiktus kapitalizācijas rādītājus [17], lai tajos panāktu vismaz Lietuvu un Igauniju, bet palielināt akciju tirgus likviditāti un apgrozījumu, kas vienīgie var masveidā piesaistīt gan jaunus privātos akciju emitentus, gan investorus.

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs
Valstij piederošu kapitālsabiedrību kotēšanai biržā pamatā ir divi mērķi: nodrošināt sabiedrībām piekļuvi kapitālam un – iespēja investoriem kļūt par veiksmīga uzņēmuma ieinteresētiem akcionāriem. Tādējādi katrs Latvijas iedzīvotājs var kļūt par akcionāru, aktivizētos kapitāla tirgus Latvijā, kas veicinātu citu uzņēmumu investoru ienākšanu tirgū, kā arī ļautu kapitālsabiedrībai augt un pelnīt sabiedrības labumam.
Lai īstenotu pārdomātu un savlaicīgu kotēšanas procesu, pirmkārt, lielākajai daļai akciju jāpaliek valsts īpašumā un piesaistītais kapitāls jānovirza uzņēmuma attīstībai, otrkārt – un tas izriet no pirmā –, jānodrošina, ka uzņēmuma visa peļņa netiek regulāri izņemta no uzņēmuma biznesa aprites. Un treškārt – būtisks ir laiks, kad notiek akciju laišana tirgū, jo ļoti svarīgs ir vispārējais notikumu fons, piemēram, minimizēti būtiski ģeopolitiskie riski, uzņēmums demonstrē labus biznesa rezultātus un uzņēmuma vērtības pieaugumu, un ir investoru interese ieguldīt enerģētikas sektorā.

[1] Citi globāli plaši pielietotie ārējā finansējuma piesaistes veidi ir kredīts bankā un obligāciju izlaišana.

[2] Iekļauti uzņēmumi no Baltijas oficiālā saraksta, Baltijas otrā saraksta un "First North" saraksta. No tiem tirdzniecība notiek ar 11 emitentu akcijām.

[3] Biržā kotēto uzņēmumu kapitalizācija var samazināties, krītot akciju cenām vai uzņēmumiem izejot no biržas. Piemēram, biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija saruka, no biržas pēc 2024. gada 23. augusta izejot AS "Latvijas Gāze", kas bija lielākais biržā kotētais Latvijas uzņēmums.

[4] Visu olu likšana vienā grozā nav atbalstāma arī risku diversifikācijas apsvērumu dēļ.

[5] Pret riskiem labi diversificētam akciju portfelim jāietver vairāku desmitu (vai pat simtu) kompāniju akcijas, kas darbojas atšķirīgās nozarēs un pasaules reģionos.

[6] Maksa par uzņēmuma iekļaušanu Baltijas biržas Oficiālajā sarakstā iekļauj - iekļaušanas maksu (15 000 eiro), papildus iekļaušanas fiksētu maksu (3 000 eiro), papildus iekļaušanas mainīgu maksu (0.02 % no kotēšanai pieteikto akciju tirgus vērtības, bet ne vairāk kā 4 500 eiro), Pieņemts, ka kotēšanai tiek pieteiktas tāda paša veida un kategorijas akcijas, kādas jau tiek kotētas Oficiālajā sarakstā; akciju emitēšanā netika izmantotas emitenta vadībai un darbiniekiem piešķirtās akciju opcijas. Maksa par uzņēmuma iekļaušanu Baltijas biržas Otrajā sarakstā ir līdzīga.

[7] Maksa par uzņēmuma akciju kotāciju Baltijas biržas Oficiālajā sarakstā iekļauj fiksēto gada maksu 9 000 eiro, mainīgo ceturkšņa maksu 0.01125 % no vidējās akciju tirgus vērtības attiecīgajā ceturksnī (ne vairāk kā 18 000 gadā), kā arī maksas par biržas administrētās informācijas sistēmas lietošanu 500 eiro gadā.

[8] ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo, vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.3. pasākums "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos".

[9] 2024. gada jūlijā akciju apgrozījums "Nasdaq Riga" bija ap 1 milj. eiro

[10] "Delfin Group" akciju cena (1.02 eiro) ir par trešdaļu mazāka par IPO cenu 2021. gada oktobrī. "INDEXO" akciju cena (13.10 eiro) ir nedaudz mazāka par IPO cenu 2022. gada novembrī. "APF Holdings" akciju cena (3.61 eiro) ir par ceturtdaļu mazāka par IPO cenu 2023. gada novembrī. "VIRŠI-A" akciju cena (4.08 eiro) ir par desmitdaļu zemāka par IPO cenu 2021. gada novembrī. "MADARA Cosmetics" akciju cena (12.10 eiro) ir divreiz lielāka par IPO cenu 2017. gada novembrī.

[11] Regulāru dividenžu izmaksu nevar garantēt, jo tai nepieciešama gan peļņa, gan vairākuma akcionāru lēmums izmantot to tieši dividenžu izmaksai, nevis, piemēram, investīcijām uzņēmuma darbības paplašināšanā.

[12] Lai panāktu šo uzņēmumu kotēšanu biržā, būtu jāmaina attiecīgais likums.

[13] "Citadele banka" nav komisijas maksu čempions – par vienas "SAF Tehnikas" akcijas pirkšanu "BluOr banka" iekasēs 35 eiro, "Rietumu banka" vai "Industra banka" – 50 eiro, bet "Signet banka" pat 100 eiro. Tajā pat laikā "Swedbank" internetbankā šo darījumu varu veikt bezmaksas.

[14] Salīdzinājumā ar vērtspapīru kontu, kurā IIN aprēķins jāveic pēc katra peļņu nesoša vērtspapīra pārdošanas darījuma, ieguldījumu konts sniedz iespēju atlikt IIN samaksu līdz brīdim, kad no konta izņemta lielāka summa, nekā ieguldīta.

[15] Pārdodamo akciju daļu nosaka valsts kā esošais akcionārs.

[16] Tieši otrādi – ja tam būtu augstākie tarifi, tas zaudētu konkurences cīņā un bankrotētu, kas akcionāriem nebūtu izdevīgi.

[17] Piemēram, ja visa uzņēmuma vērtība ir 1 miljards eiro, bet publiski tiek kotēts vien 1 % akciju (kuru tirgus vērtība ir 10 miljoni eiro), šo akciju kotēšana biržā palielina akciju tirgus kapitalizācijas rādītāju par 1 miljardu eiro.