Cik izplatīti Latvijā ir finanšu produkti, kas nodrošina ieguldījumus kriptoaktīvos?

Jau pirms tam, kad ASV uzraudzības iestāde SEC deva atļauju uz Bitcoin vērtību bāzētam spot ETF (exchange traded fund/product – turpmāk tekstā arī ETP) produktam [1], Eiropā un citur pastāvēja šāda veida produkti. Taču tie strauju popularitāti ieguva tikai līdz ar šāda produkta iekļaušanu tirgos. Popularitātes pieauguma iemesli ir vairāki:

• gan privātajiem, gan institucionālajiem finanšu investoriem vieglāk pieejami ieguldījumi kriptoaktīvos,
• straujāka Bitcoin vērtības pārnese uz finanšu tirgu (iepriekš bija pieejami futures, ne spot produkti),
• ieguldījumu fondiem ērtāka iespēja diversificēt savus ieguldījumu portfeļus ar jaunu aktīvu klasi.

Pēc būtības tika apstiprināts jauns produkts, par kura vērtību var spekulēt, turklāt tam ir ASV uzrauga SEC uzlikts kvalitātes zīmogs.

Šāda veida produkti paver jaunas ievainojamības finanšu sistēmai, jo riski no kriptoaktīvu nozares ļoti strauji var kaskadēties uz tradicionālo finanšu sistēmu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (European Securities Market Authority, ESMA) Eiropas līmenī ir identificējusi 77 Eiropas Ekonomiskās zonas investīciju fondus ar kopējo neto aktīvu vērtību 2-4 miljardu eiro apmērā (0.02 % no kopējā investīciju fondu aktīvu apjoma), kas nodrošina ekspozīciju pret kriptoaktīviem (2024. gada marta dati), kā arī vairāk nekā 100 ETP ar vērtību aptuveni 8 miljardi eiro (2024. gada februāra dati) [2].

Jāatzīst, ka arī Latvijā pirms MiCA pilnīgas stāšanās spēkā kriptonozares un finanšu sistēmas saiknes uzraudzība bija ierobežota.

Tādēļ, lai identificētu, vai un kādos apjomos Latvijas finanšu sektors, mājsaimniecības un privātie nefinanšu uzņēmumi ir ieguldījuši finanšu vērtspapīros, kas nodrošina ekspozīciju pret kriptonozari [3], tika izmantota Latvijas Bankas uzturētā vērtspapīru statistikas datubāze. Datubāzē ietverta informācija par visiem Latvijas ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. par to klientu vārdā turētajiem vērtspapīriem (individuālu vērtspapīru un to īpašnieku tautsaimniecības sektoru detalizācijas pakāpē). Ieguldījumi kriptoaktīvos tika identificēti, izmantojot atslēgas vārdus, kas saistās ar kriptoaktīviem, vai tika meklēti uzņēmumi, kas ir populārākie šajā jomā vai ir kāda indeksa top sastāvdaļa, kas replicē kriptonozares tendences, jo šobrīd nepastāv iespēja pēc noteiktas klasifikācijas nošķirt vērtspapīrus ar ekspozīciju pret kriptoaktīviem vai to nozari [4].

Rezultāti

1.attēlā redzami Latvijas tautsaimniecības ieguldījumi kriptoaktīvu nozares finanšu vērtspapīros.

• Pirmais secinājums: neviena no finanšu iestādēm Latvijā savā vārdā ar kriptoaktīvu nozari saistītus ieguldījumus netur.
• Otrais secinājums: Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu ieguldījumu apjoma atlikums sasniedz 1,25 milj. eiro 2024. gada 2. ceturksnī (0.08 % no kopējā ieguldījumu portfeļa [5]).
• Trešais secinājums: lai arī apjoms ir neliels, tomēr ar strauju izaugsmes tendenci un augstu risku potenciālu, un tādēļ tendence ir jāturpina monitorēt.

Vienlaikus Latvijā novērots, ka ieguldījumus ar kriptoaktīvu nozari saistītos vērtspapīros veic gan mājsaimniecības (54 % no kopējiem ar kriptoaktīvu nozari saistītiem ieguldījumiem 2024. gada 2. ceturksnī), gan uzņēmumi. Taču mājsaimniecību daļa turpina sarukt (2023. gada beigās tā veidoja 69 %). 

Apskatot nerezidentu veikto ieguldījumu apjomu (2. att.), secināms, ka ieguldījumu apjoms sasniedz 133.7 tūkst. eiro. Lielākie ieguldītāji ir Igaunijas un Šveices rezidenti. Mājsaimniecību īpatsvars kopējos nerezidentu ieguldījumos – 46.1 % (2024. gada 2. ceturksnī) – ir līdzvērtīgs mājsaimniecību rezidentu ieguldījumu īpatsvaram kopējos rezidentu ieguldījumos.

Aplūkojot detalizētāk (1. tabula), kādos vērtspapīros Latvijas rezidenti ir ieguldījuši, var redzēt, ka dominē kriptoaktīvu ieguves firmas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar tehnoloģisko risinājumu izstrādi kriptoaktīvu nozares uzturēšanai, tomēr ieguldījumi ir arī fondos. Ieguldījumu fondi ierasti tur kriptoaktīvu trastus, kriptoaktīvu biržu un ieguves uzņēmumu akcijas.

1. tabula. Latvijas rezidentu ieguldījumi kripto uzņēmumu veidu dalījumā, tūkst. eiro

Viens no šķēršļiem straujākai mājsaimniecību ieguldījumu veikšanai kriptoaktīvu nozares uzņēmumos caur Latvijas ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem ir augstās komisijas maksas par ieguldījumu iegādi [6] (kas gan attiecas uz jebkuriem finanšu vērtspapīriem ārpus Baltijas). Tādēļ izplatītāka ir ieguldījumu veikšana caur ārzemju, pamatā Lietuvas, iestādēm kā Revolut un Binance.

Secinājumi

Pagaidām Latvijas ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji savā vārdā netur ar kriptonozari saistītus vērtspapīrus. Latvijas rezidentu ieguldījumi kopumā ir nelieli, sasniedzot 1.25 milj. eiro, taču ir ar tendenci pieaugt. Neskaitot augsto ieguldījumu riska līmeni, arī augstās komisijas maksas attur rezidentus no plašākas ieguldīšanas kriptonozarē caur Latvijas finanšu iestādēm.

[1] SEC approves first spot bitcoin ETFs in boost to crypto advocates

[2] ESMA Report on Trends, Risks and Vulnerabilities No. 2, 2024

[3] Fondi, kur trasts tur kriptoaktīvus; uzņēmumi, kuru bilancē lielāko daļu sastāda kriptoaktīvi; uzņēmumi, kuri nodarbojas ar kriptoaktīvu ieguvi (crypto-mining).

[4] Arī ESMA ieguldījumu fondus ir identificējusi, prasot informāciju no uzraudzības iestādēm par reģistrētajiem fondiem, kam ir ekspozīcija pret kriptoaktīviem vai kriptonozares uzņēmumiem. ESMA. Crypto-assets and their risks for financial stability

[5] Tikai Latvijas kredītiestāžu un kredītiestāžu filiālēs ziņotos apjomus. Caur citām ieguldījumu pakalpojumus sniedzošām iestādēm vērtspapīri, kas eksponēti pret kriptonozari, nav identificēti.

[6] Piemēram, Swedbank cenrādis par ieguldījuma fonda pirkšanu ir 45 eiro, akcijas un biržā tirgoto fondu pirkšanu ir 15 eiro (0.25 % no darījuma summas), cenrādis par pieeju ASV tirgum ir pēc vienošanās.