16.10.2024.

Cik šoziem maksāsim par siltumenerģiju?

Ilustratīvs attēls kājas uz radiatora un kaķis
Foto: Shutterstock

Āra temperatūra naktīs ir noslīdējusi zem 8 grādiem, un iestājies īsts rudens. Iedzīvotājiem kļūst aktuāls jautājums par apkures pieslēgšanu mājokļos. Taču apkures sezonas sākums iedzīvotājiem var atgādināt par iepriekšējos divos gados pieredzētajiem lielajiem apkures rēķiniem, kas noteikti ne vienā vien vieš satraukumu. Cik maksāsim par siltumenerģiju šoziem? Vai rēķini nebūs vēl augstāki nekā pērn? Kas nosaka siltuma apkures rēķinus? Šis raksts atbild uz šiem un citiem jautājumiem. 

Siltumenerģijas cenas pēc straujā kāpuma virzās lejup

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja ļoti strauju energoresursu cenu pieaugumu 2022. un 2023. gadā. Dabasgāzes, kas ir viens no svarīgākajiem siltumenerģijas avotiem Eiropā un arī Latvijā, cena pieauga vairākkārtīgi. Šī straujā cenu pieauguma dēļ siltumenerģijas ražotājiem pārorientējoties uz citiem enerģijas avotiem, būtiski pieauga arī citu energoresursu cena, tai skaitā arī Latvijas gadījumā svarīgajai šķeldai (1. attēls). Izejvielu izmaksas veido aptuveni 50–70 % no kopējām siltuma ražotāju izmaksām, atkarībā no kurināmā veida, līdz ar to strauji pieauga arī siltumenerģijas cenas (2. attēls). 

 

Siltumenerģijas cenas ir augstākas nekā pirms 2022. gada energokrīzes

Patlaban energoresursu cenas ir samazinājušās, kas atspoguļojas arī zemākās siltumenerģijas cenās. Vidēji Latvijā siltumenerģijas tarifi (bez valsts atbalsta) 2024. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 38 %. Tomēr siltumenerģijas cenu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms energokrīzes. 2024. gada pirmajā pusē vidējās siltumenerģijas cenas Latvijā bija 79 eiro/MWh (bez PVN), kas ir par 60 % vairāk nekā vidēji 2017.-2019. gadā. Oktobrī Rīgā siltumenerģijas tarifs bija 74 eiro/MWh. Palūkojoties pāri valsts robežām uz kaimiņvalstīm, redzam, ka Lietuvas galvaspilsētā Viļņā siltumapgādes tarifs ir zemāks (58 eiro/MWh), bet Igaunijas galvaspilsētā Tallinā – augstāks (76 eiro/MWh) nekā Rīgā.

Siltumenerģijas cenu kāpums vidēji Latvijā bijis līdzvērtīgs dabasgāzes un šķeldas cenu kāpumam (3. attēls). Taču pastāv visai būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām. Visstraujākais siltumenerģijas cenu pieaugums novērojams Rīgā, bet vismazākais – Jēkabpilī (4. attēls). Tiesa gan, atsevišķām pilsētās, piemēram, Rīgā un Ogrē, vēsturiski bijušas zemākās apkures cenas nekā citās pilsētās, kas var būt par iemeslu šķietami lielākam cenu pieaugumam. 

 

Kas nosaka tarifu atšķirības starp lielākajām pilsētām?

Iemesli atšķirīgām siltumenerģijas cenām dažādās Latvijas pilsētās varētu būt vairāki. Pirmkārt, apkurei tiek izmantoti dažādi kurināmie. Latvijas lielākajās pilsētās ir augsts dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanā. Savukārt mazākajās pilsētās uzsvars likts uz vietējo resursu – šķeldu. Pilsētas ar lielāku dabasgāzes īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā piedzīvoja straujāku tarifu kāpumu 2022./2023. gada apkures sezonā (6. attēls).

Otrkārt, svarīga loma ir infrastruktūrai. Lielākajās pilsētās būtisku daļu – apmēram 20-30 % no gala tarifa – veido siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, no tā savukārt lielāko daļu veido zudumi. Pilsētās ar novecojušu infrastruktūru ir arī lielāki siltuma pārvades zudumi, un patērētāji maksā augstākus apkures tarifus (7. attēls). 

 

Vai pašlaik siltumenerģijas cenas ir saskaņā ar esošajām energoresursu cenām?

Būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām liek uzdot jautājumus, vai esošie siltumenerģijas tarifi ir pamatoti un vai vēsturiskā saikne starp energoresursu cenām pasaules tirgos un siltumtarifiem Latvijā laika gaitā nav mainījusies.

Pastāv laika nobīde starp energoresursu cenu pārmaiņām un pārmaiņām tarifos, kas atspoguļo dažādus apstākļus: periodu, kad izejvielas ir nopirktas, par kādu cenu tās tika iegādātas, un periodu, kad jaunie tarifi stājas spēkā administratīvās cenu regulēšanas rezultātā. Šie apstākļi novirza esošos tarifus no ilgtermiņa sakarībām un varētu šķist, ka pašreizējie tarifi ir eneregoresursu tirgus cenām neatbilstoši. To labi ilustrē Rīgas piemērs, kur vēsturiskās sakarības liecina, ka energoresursu un apkures tarifu savstarpējās korekcijas ir noslēguma fāzē. Pēc energoresursu cenu krituma 2023. gadā strauji pieauga AS “Rīgas Siltums” tarifu cenu attiecība pret energoresursu cenām (8. attēls). Pēdējā gada laikā strauji mazinoties apkures tarifiem, siltumenerģijas tarifu un izejvielu cenu attiecība arvien vairāk sāk atbilst vēsturiskām sakarībām. Varam secināt, ka, lai gan energoresursu globālās cenas ir nostabilizējušas, AS “Rīgas Siltums” siltumenerģijas tarifi nākamai apkures sezonai vēl turpinās mazināties (9. attēls).

 

Šoziem par siltumenerģiju maksāsim mazāk

Pēdējā gada laikā energoresursu cenas samazinājās, ar zināmu laika nobīdi seko arī siltumenerģijas cenu samazinājums. Sagaidāms, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas cenas nostabilizēsies un vidēji Latvijā būs ap 70-80 eiro/MWh (10. attēls). 

 

Iedzīvotāji saņems mazākus apkures rēķinus un ietaupījumu jutīs savos maciņos. Taču zemākas siltumenerģijas cenas nav vienīgais veids, kā ietaupīt naudu. Latvijā joprojām ir vecs, energoneefektīvs dzīvojamais fonds. Paaugstinot energoefektivitāti, iedzīvotāji spētu krietni mazināt apkures rēķinus vairākiem gadiem uz priekšu.
 

APA: Bessonovs, A., Opmane, I. (2024, 17. oct.). Cik šoziem maksāsim par siltumenerģiju?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6570
MLA: Bessonovs, Andrejs. Opmane, Ieva. "Cik šoziem maksāsim par siltumenerģiju?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.10.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6570>.
Up