Cik svarīgs Latvijas tautsaimniecībai ir ārvalstu tūrists?

Tūrisma nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībā

Tūrisms ir svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare un nodrošina prāvu eksporta ienākumu daļu. Tūrisma pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2004. - 2012. gadā bija vidēji 3.3% (sk. 1. attēlu). Savukārt eksporta ienākumos tūrisma ietekme ir vēl nozīmīgāka – ārvalstu ceļotāju tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem 2000. - 2012. gadā veidoja vidēji 6.4% no preču un pakalpojumu eksporta (sk. 2. attēlu). Kopumā tūrisma nozares nozīme kopš 2000. gada ir palielinājusies, lai gan krīzes periods mazināja gan pašmāju, gan pasaules ceļotāju dēku un atpūtas meklētāju apetīti. Savukārt tūrisma loma eksportā pēdējos gados saruka, straujāk palielinoties citu preču un pakalpojumu eksportam, jo īpaši sasparojoties rūpniecības sniegumam. 

Ārvalstu ceļotāju izdevumi laika gaitā ir palielinājušies, nodrošinot lielākus ienākumus šo viesu apkalpotājiem - ēdinātājiem un izmitinātājiem, pasažieru pārvadātājiem, auto nomātājiem, tirgotājiem, kultūras un atpūtas pakalpojumu sniedzējiem u.c. Arī Latvijas iedzīvotāji mīļuprāt ceļo, īpaši augot tūristu skaitam un tēriņu apjomam "treknajos gados" -2005. - 2008. gadā. Latvijas iedzīvotāju pārrobežu ceļotkāre krīzes laikā krasi saruka, materiālu un patriotisku apsvērumu dēļ biežāk izvēloties ceļojumus pa Latviju. "DNB barometra" iedzīvotāju aptauja rāda, ka ģimenes joprojām dod priekšroku Latvijas apceļošanai.

Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši vairāk nekā ārvalstu viesi Latvijā, tādēļ vēsturiski (dati pieejami kopš 1995. gada) veidojās negatīva ceļotāju izdevumu bilance. Tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies un ceļotāju izdevumu bilance kopš 2011. gada ir pozitīva. Ceļotāju izdevumu bilances pārpalikuma veidošanos noteica gan ārvalstu viesu apjomīgāki tēriņi Latvijā, gan mazāki Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs (sk. 3. attēlu). Turklāt, spriežot pēc 1. pusgada datiem, šogad pozitīvā tūrisma bilance vēl palielināsies.

3. attēls. Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, Latvijas ceļotāju izdevumi ārvalstīs un tūrisma maksājumu bilance, miljoni latu 

Datu avots: Latvijas Banka - Maksājumu bilances dati, darījumu un personiskie braucieni, *autores prognoze, 2013. gada novērtējumam izmantojot 1. pusgada pieauguma tempu

Runājot par ārvalstu viesiem, atsevišķi jāizdala divas grupas:

1) robežšķērsotāji, tajā skaitā tranzītā braucošie (arī lidostā pārsēžoties uz citu reisu), kuri kopējos tūristu tēriņus ietekmē mazāk, bet sniedz savu artavu starptautisko pārvadājumu eksportā;

2) vairākdienu ceļotāji, kuri Latvijā uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti. Apzīmējumu "tūrists" turpmāk attiecināšu uz šiem vairākdienu ceļotājiem un tieši šis būs galvenais tālākās analīzes objekts.

4. attēls. Ārvalstu tūristu vizītes pasaulē un Latvijā (ilgākas par vienu diennakti), %, 2000. gads=100  

Datu avots: CSP, autores aprēķini

Robežšķērsotāju un vairākdienu ceļotāju skaita dinamika caurmērā sakrīt ar ceļotāju izdevumu pārmaiņu tendencēm, tomēr 2012. gads ir iezīmējis atšķirības dinamikā (sk. 4. attēlu). Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā 2012. gadā palielinājās, savukārt ceļotāju skaits – saruka. Izdevumu kāpumu galvenokārt noteica pakalpojumu cenu sadārdzināšanās un tādu ceļotāju pieaugums, kuri vidēji ilgāk uzturas Latvijā un vairāk tērē (piemēram, Krievijas un Vācijas ceļotāji). Neraugoties uz rādītāju pārmaiņu atšķirībām pērn, kopumā varam secināt, ka kopš 2000. gada ir vērojams ārvalstu viesu skaita un to tēriņu vairākkārtējs kāpums.

Vidējais latvietis ir dabai draudzīgs, tūristiem – nedraudzīgs

Tūristu skaits kopš 2000. gada ir audzis, un tā kāpumu ietekmējuši milzum daudz faktoru: pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un Šengenas zonai, transporta loģistika (īpaši avioreisu pieejamība), uzturēšanās atļauju programma, izglītības eksporta pakalpojumi u.c. Tomēr vienlaikus augusi ir arī ceļotāju kustība visā pasaulē, tādēļ rodas jautājums, vai ceļotāji Latviju apmeklē biežāk globālā ceļotprieka dēļ, vai tomēr nosmeļam prāvāku krējuma kārtiņu no šā tūristu pieauguma?  

ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) apkopotie dati rāda, ka kopš 2000. gada ceļotāji uz Latviju devušies biežāk, nekā audzis ceļojumu skaits pasaulē, tomēr kopš krīzes esam sākuši zaudēt cīņā par piesaistītajiem tūristiem (sk. 5. attēlu). Kopumā Latvijas kumoss cīņā par pasaules apceļotājiem ir neliels – aptuveni 0.14% (sk. 6. attēlu). Latvijas iedzīvotāju skaits gan veido vēl mazāku daļu - 0.03% no pasaules iedzīvotāju skaita. 

Datu avots: World Tourism Organization (UNWTO), autores aprēķini

Pasaules ekonomikas foruma pārskats par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2013) Latviju 2013. gadā ierindo 48. vietā pasaules pievilcīgāko tūrisma galamērķu vērtējumā. Igaunija šajā vērtējumā ieņem 30. vietu, bet Lietuva - 49. vietu. Baltijas valstu vērtējumi kopš pirmā ziņojuma 2007. gadā svārstījušies bez noteiktas pārmaiņu tendences. Reitingā valstu pievilcība novērtēta vairākās jomās: dabas, kultūras un cilvēkresursi, drošība, vide, veselības un higiēnas normas, tūrisma un transporta infrastruktūra, komercdarbības vide, tūrisma nozares konkurētspēja cenu ziņā un tūrisma vieta valsts prioritātēs.

Saskaņā ar pārskata rezultātiem Latvijas stiprās puses ir: lielu automašīnu nomas kompāniju pārstāvniecība, augsta sauszemes biomu aizsardzība, zems gaisa piesārņojums[1], attīstīta apdraudēto sugu saglabāšana, zems viesnīcu cenu līmenis. Savukārt Latvijas vājās puses ir: negatīva iedzīvotāju attieksme pret ārvalstu tūristiem (neticami, bet šajā novērtējumā esam 136. vietā no 140 valstīm), zems nozares kā valdības politikas prioritātes līmenis (tūrisms Latvijā ir ietverts prioritāro nozaru sarakstā, bet aptaujā respondenti to acīmredzot nav uzskatījuši par reālu aktivitāti), zema sugu daudzveidība. Protams, sugu daudzveidībā ar Brazīliju nevaram konkurēt, īpaši, ja dabas aizsardzība Latvijā tiek vērtēta kā laba, tomēr attieksme pret vienīgo homo sapiens pasugu, vismaz tūristu veidolā, mums ir samērā neiecietīga.

Automašīnu nomas kompānijas Latvijā ir labi pārstāvētas drīzāk tranzīta plūsmu, nevis Latvijas kā galamērķa svarīguma dēļ. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, garā jūras līnija un zaļā ainava sniedz zināmas priekšrocības, tomēr šis piedāvājums bez citiem nosacījumiem nebūs gana pievilcīgs. Jāpatur prātā, ka prāvu daļu no postpadomju telpas viesiem te piesaista atmiņas – viesošanās Jūrmalā savulaik bija pielīdzināma teju ceļojumam uz paradīzi. Sentiments līdz ar paaudžu maiņu zudīs. Rodas jautājums, vai mums ir vēl ko piedāvāt? Ja par to nedomāsim, tad tūrisma nozares iespējas izmantosim nepilnīgi un tas nozīmēs arī mazākus ienākumus un iekasētos nodokļus. 6. attēlā redzamais Latvijas tūristu tirgus daļas kritums jau norāda uz zaudētām iespējām. Lieki piebilst, ka citas valstis nekautrēsies izmantot mūsu tūļīgumu.

Aviopārvadājumu piedāvājums ir uzskatāms piemērs, kas iezīmē konkurences cīņu. Šo aspektu ir īpaši vērts izcelt, runājot par tūristiem, jo tas ir viens no svarīgākajiem un nereti izšķirošajiem aspektiem tūristu maršrutu un galapunktu izvēlē – dati liecina, ka 2012. gadā no visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem Latvijā 46% izmantoja gaisa transportu. Kopš 2004. gada Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits teju "lidoja" augšup, ko ietekmēja gan airBaltic veiksmīgā darbība, gan citu, tajā skaitā "lēto", lidsabiedrību piedāvājumi. Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits auga arī krīzes periodā, vienlaikus kaimiņvalstu lidostu sniegtie pakalpojumi samazinājās. 2012. gadā pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits saruka, savukārt Tallinas, kā arī Viļņas un Kauņas[2] lidostās tas palielinājās. Dati apliecina, ka tas galvenokārt ir saistīts ar airBaltic finanšu grūtībām un samazināto lidojumu skaitu (sk. 7. attēlu). Kā redzams, kaimiņvalstu lidostas nesnauž un piesaista arī Rīgas lidostas zaudētos klientus. 2013. gada 1. pusgadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ir palielinājies niecīgā mērā, tādējādi 2013. gads arī nesola būtisku uzlabojumu apkalpoto pasažieru skaitā.

7. attēls. Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas, Tallinas un Viļņas+Kauņas lidostās un AirBaltic apkalpoto pasažieru skaits, miljoni pasažieru 

Datu avots: Latvijas, Igaunijas un Lietuvas statistikas pārvaldes, airBaltic

2012. gada aviopārvadājumu pasažieru apkalpošanā lielākais kritums bija vērojams lidojumiem uz (un no) Somiju un Lielbritāniju, savukārt kāpums - uz Krieviju. Kā var nojaust, kopējās tūristu skaita pārmaiņas lielā mērā ietekmē strukturālas pārmaiņas, mainās gan situācija tūristu mītnes zemēs un viņu pirktspēja, gan to plūsmu ietekmē transporta piedāvājums. Samazinoties aviopārvadājumiem, palielinājās citu transporta pārvadājumu loma, un pieauga to valstu ceļotāju īpatsvars, kuri iecienījuši ceļošanu ar auto vai vilcienu. Ar autotransportu biežāk uz Latviju dodas lietuvieši un igauņi, ar vilcienu - Krievijas viesi. Tātad tūristu skaits un pārstāvēto valstu dalījums ir mainīgs.

Vidējā ārvalstu tūrista portrets

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2012. gadā veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais tūrists ir 36-45 gadus vecs viesis no Krievijas ar vidēju ienākumu līmeni, kurš kopā ar partneri atvaļinājumā četras dienas pavada Latvijā, nakšņojot 4*/5* viesnīcās Rīgā un citur (visticamāk, Jūrmalā) un iztērējot ceļojumā 360 latus. Šis vidējais tūrists ir atbraucis un pārvietojas ar automobili. CSP dati kopumā apstiprina šādu portretējumu, bet iebilst attiecībā uz izmantoto transportu: vidējais tūrists tomēr ceļā uz Latviju izmantojis gaisa transportu.

Lai raksturotu faktorus, kas ietekmējuši tūristu interesi par Latviju, nepietiks vien ar vidējā tūrista portretējumu. Ceļotāju intereses, paradumi, transporta izmantošanas un uzturēšanās iespējas ir atšķirīgas. Vairākdienu ceļotāju statistika rāda, ka visvairāk viesu 2012. gadā bijis no Krievijas (sk. 8. attēlu). Kā nākamie seko lietuvieši un zviedri. Savukārt viesnīcnieki teiks, ka viņu ienākumus nozīmīgāk vairojuši krievi un vācieši, kuri uzturas ilgāk un tērē vairāk (sk. 9. attēlu). Lai gan viesi no Zviedrijas ir trešajā vietā skaita ziņā, tomēr viesnīcniekiem no tā liela pienesuma nav – 67.5% no zviedriem ierodas ar prāmi pavadīt īsu nedēļas nogali Rīgā. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem, kuri Latvijā pavada vidēji īsākus ceļojumus. Savukārt Krievijas viesi Latvijā uzturas par teju trim dienām ilgāk nekā citi tūristi, apmeklē ne vien Rīgu un Jūrmalu, bet arī citas vietas Latvijā, tādēļ ir svarīgi klienti visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzēji noteikti labus vārdus teiktu arī par viesiem no Norvēģijas, kuri neizceļas ar uzturēšanās ilgumu, tomēr, pateicoties turīgumam un būtiskajām atšķirībām cenu līmeņos, vidēji dienā tērē gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais tūrists.

Datu avots: CSP, *autores prognoze, 2013. gada prognozei izmantojot 1. pusgada pieauguma tempu

Eiropas ceļotāji, kuri skaitliski ir nozīmīgāka ceļotāju daļa, pēc kāpuma straujās izaugsmes gados savu interesi par Latviju ir mazinājuši (sk. 10. attēlu). Savukārt viesi no Krievijas un citām NVS valstīm ir snieguši prāvu pienesumu tūrisma pakalpojumu eksportā, turklāt, pateicoties to vidēji lielākam uzturēšanās ilgumam, šī ietekme pēdējos gados ir augusi. Kā redzams 9. un 4. attēlā, nakšņojumu skaits un izdevumi 2012. gadā ir palielinājušies, neraugoties uz vairākdienu ceļotāju skaita samazinājumu.

10. attēls. Ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits, tūkst. cilvēku

Datu avots: CSP

Neapšaubāmi, nav viena vai divu faktoru, kas nosaka atšķirības Eiropas un NVS valstu tūristu kustībā, tas ir daudzu faktoru kopums. Centīšos identificēt galvenos faktorus divām šīm valstu grupām atsevišķi. 

Kāpēc vidējais Eiropas ceļotājs ir mazinājis interesi par Latviju?

• Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā zināmā mērā kalpoja kā reklāma un mudināja doties jaunās dalībvalsts "raudzībās". Arī pievienošanās Šengenas zonai 2007. gada nogalē atviegloja tūristu kustību. Pēc šā uzmanības uzplaiksnījuma daļa ceļotāju varēja ievilkt "te es biju" ķeksīti kartē un lūkoties citos virzienos;
• Kopš 2004. gada līdz ar brīvas darbaspēka plūsmas iespējām ārpus Latvijas darba un jaunas dzīvesvietas meklējumos devās 226 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pēc gada prombūtnes šie iedzīvotāji kļūst jau par citas valsts iedzīvotājiem, bet Latvijai – par viesiem, kas reizi pa reizei atbrauc apciemot radus un draugus. Krīzes periodā saasinājās otrais emigrācijas vilnis, kas pēc dažādiem novērojumiem jau skāra veselas ģimenes, tādējādi mazinot vēlāku viesošanās Latvijā biežumu. Vairumā gadījumu iedzīvotāji emigrēja uz ES valstīm, tomēr līdzīga dinamika bija vērojama arī attiecībā uz citām valstīm. Arī termiņuzturēšanās atļauju statistika rāda, ka krīzes laikā saruka to atļauju pieprasījums, kas pamatojas uz ģimenes saitēm, un vēlāk atjaunojās tikai daļēji (sk. 16. attēlu);
• Krīze nebija vien lokāla parādība Latvijā, tā nozīmīgi skāra un joprojām skar arī citas Eiropas valstis. Ģimeņu maciņiem kļūstot plānākiem, tika meklētas iespējas samazināt izdevumus. Tā kā ceļošana nav gluži pirmās nepieciešamības vajadzība, tad no tās mēdz atteikties vispirmām kārtām, īpaši no dārgākiem ārvalstu ceļojumiem. Kopš krīzes sākuma gan Latvijā, gan Eiropā kopumā ģimenes arvien biežāk izvēlējās pavadīt brīvdienas paši savā valstī. Bet arvien prāvāka daļa no ģimenēm nevarēja atļauties atpūsties ārpus mājas vispār;

Aplūkojot divus dažādus datu avotus ar līdzīgu aptaujas jautājumu, varam ieskicēt iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņas (sk. 11. attēlu). 2005. - 2007. gadā samazinājās to ES-27 valstu iedzīvotāju skaits, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties gadā vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām. Pēc šā pirktspējas uzlabojuma sekoja mērens pasliktinājums līdz jau straujākam kritumam 2011. ‑ 2012. gadā.  

11. attēls. Eiropas valstu iedzīvotāji, kas finansiāli nevarēja atļauties gadā vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, % no respondentiem** 

Datu avots: CSP, Eurostat (EU-SILC aptauja), EK Flash Eurobarometer (Survey on the attitudes of Europeans towards tourism) nr.258,291, 328, 334, 370, autores aprēķini. *svērtais rādītājs aprēķināts, izmantojot Eiropas valstu (ES-27 un Norvēģijas) ceļotāju Latvijā īpatsvarus 2011.gadā  

**EU-SILC aptaujā - % no visiem respondentiem, Eurobarometra aptaujā % no tiem, kas nav ceļojuši  

Krīzes periodā situācija sākotnēji bija kritiskāka Baltijas valstīs, bet vēlāk – Dienvideiropas valstīs. Ceļotāju plūsmu uz Latviju nozīmīgāk negatīvi ietekmēja tieši sākotnējais lietuviešu un igauņu maksātspējas pasliktinājums, mazāk – grieķu vai kipriešu. Tā kā uz kopējās Eiropas fona Baltijas valstu iedzīvotāju rocības pārmaiņas ir teju nepamanāmas, tad arī ES-27 vidējais rādītājs neizskaidro straujo tūristu skaita sarukumu Latvijā 2009. gadā. Lai aprēķinātu nosacītu Latvijas tūrisma ārējo pieprasījumu, aptauju datus pārrēķināju, izmantojot Latvijai aktuālos tūristu īpatsvarus. Šis svērtais rādītājs uzskatāmāk iezīmē ceļotāju maksātspējas straujo uzlabojumu 2005. - 2008. gadā, tam sekojošo kritumu 2009. - 2010. gadā un nelielu uzlabojumu 2011. – 2012. gadā. No šāda skatpunkta ir redzams, ka Latvijas tūrisma nozarei grūtākais laiks ir jau aiz muguras, vienlaikus Eiropā tūrismam joprojām klājas plāni un arvien svarīgāka kļūst ārpus Eiropas ceļotāju piesaiste. 

• Eiropiešu intereses mazināšanās varētu būt arī saistīta ar NVS valstu viesu biežāku viesošanos, kas palielina viesnīcu un citu pakalpojumu noslogojumu un paaugstina cenas, īpaši tūrisma sezonas karstākajos periodos. Ir gluži saprotami, ka viesnīcniekiem finansiāli izdevīgāk būs izmitināt tūristus, kas ierodas uz ilgāku laiku ne vien nedēļas nogali, tādēļ krieviem, baltkrieviem un ukraiņiem tiks dota priekšroka.

Kāpēc vidējais NVS valstu ceļotājs Latvijā viesojas arvien biežāk?

• Līdzās Šengenas zonas paplašināšanās priekšrocībām ceļošanā, pēdējos gados paplašinātas un vienkāršotas vīzu piešķiršanas procedūras gan Latvijā, gan Šengenas zonas valstīs kopumā. Ir noslēgti jauni Eiropas Kopienas nolīgumi ar trešajām valstīm par vīzu atvieglotu izsniegšanu, 2010. gada aprīlī Latvijā tika ieviests Vīzu kodekss, nozīmīgi audzis Latvijas pārstāvniecību skaits (t.sk. slēgtas vienošanās par pārstāvības pasākumiem ar citām Šengenas līguma dalībvalstīm).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 98% no izsniegtajām Šengenas vīzām ir īstermiņa jeb ieceļošanas vīzas ar tiesībām uzturēties nepārtrauktā apmeklējumā vai vairākos apmeklējumos līdz trim mēnešiem pusgada laikā. Kopējais Šengenas vīzu pieteikumu skaits 2009. – 2012. gadā audzis gandrīz par 50%, sasniedzot 15 miljonus. Vīzu saņēmēju valstiskās piederības ziņā izceļas NVS valstis un Ķīna: Krievijas iedzīvotājiem izsniegto vīzu skaits 2012. gadā sasniedza 6.1 miljonu (40% no visām vīzām), Ukrainā - 1.3 miljonus, Ķīnā - 1.2 miljonus, bet Baltkrievijā – 1.2 miljonus vīzu (sk. 12. attēlu).

Vīzu daudzskaitlīgākās izsniedzējas galvenokārt ir Eiropas lielās, tūristu iemīļotās valstis – Francija, Vācija, Spānija, Itālija. Savukārt atsevišķu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību līmenī jau vairākus gadus Šengenas zonas līdere ir Somijas vīzu "kalve" – konsulāts Sanktpēterburgā. Šis konsulāts Krievijas iedzīvotājiem izsniedz 1 miljonu vīzu gadā, kas ir vairāk nekā visas trīs Baltijas valstis kopā (Lietuvai 2012. gadā bija 417 tūkstoši vīzu pieteikumi, Latvijai – 182 tūkstoši, Igaunijai 175 tūkstoši). Lietuvā, Igaunijā un Somijā pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu audzis straujāk nekā Latvijā (sk. 13. attēlu). Tomēr ir pamats priecāties arī par kaimiņvalstu piesaistītajiem klientiem vīzu izsniegšanā, jo tūristi nereti izmanto iespēju apceļot citas valstis, atbilstoši prasībām gan kā galveno apmeklējuma mērķi saglabājot vīzas izsniedzējvalsti.

12. attēls. Valstis, kuru iedzīvotāji pieprasījuši Šengenas ieceļošanas vīzas 2012. gadā, % no kopskaita

Datu avots: Eiropas Komisija 

13. attēls. Valstis, kuru diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pieprasītās Šengenas ieceļošanas vīzas, tūkstoši vīzu

Datu avots: Eiropas Komisija

• Krievijas iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir uzlabojusies, palielinoties arī ceļotāju finansiālajām iespējām. Svarīgs faktors, kas uzlabo Krievijas iedzīvotāju pirktspēju (tiešā un vairāk pat netiešā veidā) ir naftas cenas kāpums. Pēc krituma 2009. gadā naftas cena sāka atkal palielināties un Krievijas ienākumi no naftas eksporta kopš 2009. gada divkāršojušies. Arī Krievijas IKP pēc krituma par 8% 2009. gadā turpmākajos gados ir audzis ar vidēji 4% pieaugumu gadā (SVF dati). Sakarība starp naftas cenu un pirktspēju gan nav akmenī cirsta, jo svarīgi ir arī tas, kā valsts to izmanto un kā saimnieko. Šogad, neraugoties uz augstajām naftas cenām, Krievijas ekonomiskā izaugsme būs vāja. Ietekme uz pirktspēju gan nebūs tūlītēja, tāpēc vērojamais Krievijas tūristu pieplūdums varētu strauji nepalēnināties.
• Pievilcīgu luksusa preču cenu un Tax-Free Shopping iespēju paplašināšanās dēļ palielinājies iepirkšanās tūrisms, ko uzskatāmi demonstrē nozīmīgs pārdošanas apjomu kāpums Latvijas Tax-Free jeb atdotā pievienotās vērtības nodokļa zonās. Latvijā tas ir pieejams kopš 2000. gada. Saskaņā ar Global Blue Latvija sniegto informāciju 2012. gadā Tax-Free Shopping pirkumi tika veikti 10.5 milj.latu apmērā. Salīdzinājumam - 2010. gadā šī summa bija tikai 3.4 milj. latu. 2013. gada janvārī - augustā Tax-Free Shopping pirkumi veikti 8.8 milj. latu apmērā un Global Blue Latvija prognozē, ka līdz gada beigām šis skaitlis pieaugs līdz 14 milj. latu (sk. 14. attēlu). Šā gada pirmajos astoņos mēnešos 77% no Tax-Free Shopping pirkumiem veidoja Krievijas pilsoņi, pirkumiem palielinoties par 36%. Otrs augstākais īpatsvars ir baltkrieviem - 9% (23% kāpums).

Tirgotāji apliecina strauji augošo iepirkšanās tūrisma tendenci (lasīt šeit, šeit, šeit), minot, ka īpaša interese ir par luksusa preču segmentu – zīmolu apģērbiem, pulksteņiem, juvelierizstrādājumiem, investīciju zeltu, elektroniku, kur Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Pārdošanas apjomi krietni palielinās konkursa "Jaunais Vilnis" norises laikā, kas sakrīt ar vasaras izpārdošanas laiku, un janvārī, kad Krievijā ir Jaungada un Pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas. Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane norāda, ka tieši krievu intereses par dārgo preču segmentu dēļ Latvijā viena pirkuma vidējā summa (247 lati) ir būtiski augstāka nekā vidēji ES.

Pēdējos gados palielinājies arī veikalu skaits, t.sk. atvērušies jauni zīmolu veikali, kas piedāvā Tax-Free Shopping, tā veicinot iepirkšanās tūrismu. Ja 2010. gadā Latvijā iepirkšanos ar nodokļu atmaksas iespēju piedāvāja 573 veikali, tad 2013. gadā šādu veikalu skaits sasniedz jau 890 (sk. 15. attēlu).

Datu avots: Global Blue Latvija nepublicētie dati un prognoze 2013. gadam, *aktīvi pakalpojumu piedāvājošie veikali 

Jāpiebilst, ka Somijas izcilais sniegums izsniegto vīzu ziņā ir lielā mērā saistīts ar iepirkšanās tūrismu, jo 77% no krievu viesiem ierodas ar nolūku iepirkties. Un tas nav nejauši, pie šādas politikas rūpīgi un aktīvi strādāts - Somijas pierobežā izveidoti iepirkšanās centri, tiek domāts par efektīvāku robežšķērsošanu, pasažieru pārvadājumiem, norēķiniem Krievijas rubļos, atpūtas un izklaides iespējām (lasīt šeit, šeit).

• Paplašinātas lidojumu un dzelzceļa pārvadājumu uz Latviju iespējas NVS valstu iedzīvotājiem:
  • 2010. gadā lidostā "Rīga" darbu uzsāka 6 jaunas lidsabiedrības, tajā skaitā Krievijas aviokompānijas Transaero un UTair Aviation, Ukrainas nacionālā aviokompānija AeroSvit, Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība Belavia;
  • Patlaban no Rīgas pasažieru dzelzceļa pārvadājumos ir pieejami trīs maršruti – uz Sanktpēterburgu, Maskavu un Minsku. Maršrutu uz Minsku sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāja 2011. gadā. Tiek strādāts arī pie pasažieru satiksmes paātrināšanas maršrutā Rīga-Maskava. Reaģējot uz pieprasījumu kāpumu, Latvijas Dzelzceļš organizē arī papildu vilcienu reisus Jaungadā un gada sākumā un vasaras sezonā.
• Kopš 2010. gada 1. jūlija tiek piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA, lūdzu nejaukt ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām) par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un uzņēmumu pamatkapitālā noteiktā apjomā. 2010. - 2012. gadā par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (NĪ), kapitālsabiedrībā vai kredītiestādē ir pirmreizēji izsniegti 4.4 tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju. Pat ja viens uzturēšanās atļauju saņēmušais viesis būs apmeklējis Latviju vairākas reizes (kā to apliecina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Deloitte Latvia investoru aptaujas), tas tomēr nevar mēroties ar vairākkdienu tūristu skaita palielinājumu par 110 tūkstošiem 2012. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu un izsniegto Šengenas vīzu kāpumu par 62 tūkstošiem šajā pašā periodā (sk. 17. attēlu). Tātad, lai gan par investīcijām izsniegto TUA skaits ir pieaugošs un veido arvien lielāku īpatsvaru TUA kopskaitā (sk. 16. attēlu), tomēr kā tūristu skaitu veicinošs faktors tas ir maznozīmīgs salīdzinājumā ar izsniegtajām vīzām. Tomēr šā faktora nozīmība krietni palielinās, ja mēs runājam par "atvesto naudu" jeb investētajiem finanšu līdzekļiem. 

Ārvalstnieku ieguldījumi Latvijā ar mērķi saņemt TUA kopš 2010. gada (līdz 2013. gada 22. augustam) veido 455 miljonus latu, no tiem 80% ieguldīti nekustamajos īpašumos, 15% - Latvijas banku subordinētajā kapitālā un 5% - Latvijas uzņēmumos ar piesaistīto kapitālu (PMLP nepublicētie dati). Tātad galvenais TUA skaits un investīciju apjoms ir saistīts ar nekustamo īpašumu, nereti iegādājoties mājokli Latvijā kā alternatīvu vasarnīcai, lai pavadītu brīvdienas kopā ar dzīvesbiedru un bērniem – līdz ar katru investoru uz TUA vidēji piesakās 1.4 ģimenes locekļi (pēc PMLP datiem, līdz šā gada vidum kopumā pieteikušās 6.9 tūkst. personu, t.sk. 2.9 tūkst. investoru un 4.0 tūkst viņu ģimenes locekļu).

Laikā no 2010. gada līdz 2013. gada augusta vidum 71% (5406 personām) no TUA pieteikumiem ir saņemts no Krievijas pilsoņiem, 7.6% (577) - no Ukrainas, 4.9% (375) – no Kazahstānas, 4.9% (371) – no Ķīnas, 4.4% (336) – no Uzbekistānas, 2.4% (180) – no Baltkrievijas. Visstraujāk pieaug ķīniešu interese – 2013. gada pirmajos astoņos mēnešos 235 Ķīnas pilsoņu vēlējušies saņemt TUA, kas veido jau 10% no personu kopskaita (sk. 17. attēlu). Ķīnas pilsoņi vislabprātāk pērk īpašumus Rīgā, Ozolnieku, Cēsu, Iecavas un Talsu novados. Savukārt Krievijas (un arī citu valstu) pilsoņi galvenokārt iegādājas īpašumus Rīgā un Jūrmalā, krietni retāk - Saulkrastu, Ozolnieku un Mārupes novados. Atsevišķi vēl var atzīmēt Uzbekistānas pilsoņu interesi par Garkalnes novadu.

Investoru interese par Latviju un motivācija TUA saņemšanai ir atšķirīga. Vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa ir būtiski augstāka par TUA izdošanai nepieciešamo īpašuma vērtību[3] - 145 tūkst. latu (kopējā investīciju summa - 335.2 milj. latu, darījumu skaits - 2318). Tas vedina domāt, ka TUA saņemšana ne vienmēr ir prioritāra. Vieni jauniegūto mājokli izīrē, Latvijā ierodoties tikai reizi gadā TUA atjaunošanai, citi Latviju apmeklē vairākas reizes gadā, vēl citi - ar ģimenēm apmetas Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. PMLP veiktās investoru aptaujas rezultāti rāda, ka 61% no respondentiem Latvijā plāno uzturēties pāris mēnešu gadā, 19% – pastāvīgi, 18% – pāris nedēļu gadā. Tikai 3 no aptaujātajiem 200 investoriem norādījuši, ka Latvijā ieradīsies tikai tāpēc, lai reģistrētu TUA. Jautājumā par iegādātā nekustamā īpašuma plānoto izmantošanu 56% no respondentiem norādījuši, ka turpinās uzturēties savā mītnes valstī, bet iegādātajā īpašumā dzīvos uzturēšanās laikā Latvijā, 38% plāno pastāvīgi dzīvot iegādātajā īpašumā, bet 7% šo īpašumu izīrēs citām personām.

• Finanšu pakalpojumu sniegšana ārvalstniekiem palielina eksporta pakalpojumus. Pēdējos gados ir nozīmīgi palielinājies privātpersonu nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas finanšu iestādēs (salīdzinājumā ar rezidentu un nerezidentu uzņēmumu noguldījumiem tas gan nav liels apjoms). Bankas noguldījumus galvenokārt iegulda īstermiņa ārvalstu aktīvos, lai neradītu likviditātes riskus, tādēļ šie īstermiņa aktīvi netiek izsniegti kredītos. Kopumā nerezidentu mājsaimniecību neto noguldījumi pēdējos gados auguši par vidēji 240 milj. latu gadā.

Noguldījumu kāpumu veicinājušas gan pašmāju banku sektora nostiprināšanās, gan bažas par finanšu sektora stabilitāti citviet Eiropā, gan uzturēšanās atļauju programma līdz ar nekustamā īpašuma darījuma kontu apkalpošanu. Nerezidentu mājsaimniecību noguldījumu līmenis straujāk sāka augt tieši 2010. gada nogalē, turklāt, tieši tāpat kā TUA datos, arī noguldījumos straujāks kāpums ir vērojams Krievijas un citu NVS valstu (īpaši Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas) privātpersonu noguldījumos (sk. 18. attēlu).

18. attēls. Nerezidentu-privātpersonu noguldījumi Latvijas finanšu iestādēs (bez noguldījumiem to ārvalstu filiālēs) valstu dalījumā un izsniegtie kredīti kopā, milj. latu 

Datu avots: Latvijas Banka. Dati valstu griezumā sākot no 2010. gada maija 

Saskaņā ar PMLP aptauju 38% no aptaujātajiem TUA saņēmušajiem investoriem ir konts Latvijas kredītiestādē, tā apliecinot, ka šie divi aspekti ir cieši saistīti. Protams, atšķirībā no iegādāta mājokļa un TUA atjaunošanas noteikumiem (obligātu "atrādīšanos" reizi gadā), konts neprasa regulāras vizītes, tomēr tā atvēršanas brīdī klienti parasti banku apmeklē personiski. 18. attēls atspoguļo vēl vienu svarīgu secinājumu - nerezidentu mājsaimniecību parāda līmenis pat mēreni sarūk, tādējādi nav pamata bažām par izsniegtiem apjomīgiem kredītiem nerezidentiem nekustamā īpašuma iegādei, kas varētu radīt riskus klientu maksātspējas pasliktināšanās gadījumā.

Ārvalstu ceļotāja un investora izvēli par labu Latvijai visbiežāk nosaka vairāku šo faktoru kombinācija. Tūrisma politikas izstrādē ir nepieciešams analizēt visus šos faktorus, noteikt attīstības virzienus un novērtēt, vai pārmaiņas tūrisma jomā virzās noteikto mērķu vektorā. Vai pēdējo gadu norises atbilst plāniem?

Kurus ceļotājus vēlamies redzēt?

Latvijā ir izstrādāta Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010-2015, Latvijas Tūrisma mārketinga ārējās komunikācijas stratēģija 2011-2014, Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2013. gada darbības plāns. Ir veikta visnotaļ pārdomāta tūrisma nozares SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīze, tādēļ attiecībā uz turpmākajām darbībām atliek vien pieturēties pie noteiktajiem mērķiem un atbilstoši organizēt darbu.

Jāteic, ka NVS valstu viesu pieaugošā plūsma ir pozitīvi ietekmējusi divus no svarīgākajiem mērķiem tūrisma plānos - palielināt vairākdienu ceļotāju īpatsvaru un mazināt tūrisma pakalpojumu noslodzes sezonalitāti. NVS valstu ceļotāji uzturas vidēji ilgāk, tādējādi pozitīvi ietekmējot vairākdienu īpatsvara kāpināšanas mērķi. Pozitīva ietekme varētu būt arī attiecībā uz sezonalitātes svārstību mazināšanu. Lai gan Krievijas viesi palielina esošo vasaras sezonas tūrismu pakalpojumu pieprasījumu, tomēr tie tūrisma ienākumus kāpina arī tūrisma "patukšajā" laikā – decembra beigās un janvāra sākumā, kad Latvijā ierodas pavadīt savas Jaungada un Pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas.

Runājot par Eiropas valstu tūristiem, uzturēšanās ilguma ziņā priekšroka varētu būt vāciešiem, nīderlandiešiem un britiem. Savukārt Lietuvas un Igaunijas viesi sniedz savu artavu sezonalitātes mazināšanā, jo labprātāk izvēlas doties uz Latviju baudīt ziemas priekus un sporta aktivitātes, kas sakrīt ar tūristu "kluso periodu". Troļļu un naftas zemes iemītniekus mēs labprāt gaidām, jo vidējais norvēģis līdzi ved biezu naudas maku.

Te nu mēs nonākam līdz jautājumam, kas parasti visus interesē visvairāk, - cik tad biezi ir tūristu un investoru maki un cik daudz naudas tiek tērēts Latvijā?

Cik naudas atved ārvalstu viesi?

Pateicoties tēriņos bagātākiem un ilglaicīgāk uzturēties mīlošiem ārvalstu tūristiem, Latvijā tūrisma ienākumiem ir tendence palielināties, pēdējos gados nodrošinot arī pozitīvu tūrisma bilanci. Tāpat tautsaimniecību "silda" cita veida finanšu ieplūdes. Tā kā juridisko personu ieguldījumi mazāk ietekmē ārvalstu viesu apmeklējumus, tad turpmākajā analīzē koncentrēšu uzmanību uz nerezidentiem-privātpersonām un TUA programmas ietekmi uz ekonomiku kā vienu no karstākajiem diskusiju objektiem pēdējos gados. Par kādām summām tad mēs runājam?

• Ārvalstu ceļojumu un darījumu braucienu izdevumi (izmitināšanas, ēdināšanas, iekšzemes transporta izdevumi un pirkumi) Latvijā 2012. gadā pārsniedza 400 milj. latu, un šogad varētu tuvoties jau 450 milj. latu atzīmei (sk. 19. attēlu);
• Nedaudz palielinās arī ārvalstu ceļotāju samaksātais Latvijas starptautisko pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem – šajā gadījumā runājam par gandrīz 180 milj. latu gadā;
• Kopš 2010. gada "ekonomiku silda" TUA programmas ietvaros gūtie finanšu līdzekļi, kas 2012. gadā nodrošināja 175 milj. latu, un 2013. gadā jau varētu veidot 230-240 milj. latu.

Šie trīs nozīmīgākie faktori nosaka aptuveni 5% no IKP, tomēr to nevar interpretēt kā daļu no pievienotās vērtības, jo šie pirkumi vairāk raksturo apgrozījumu, iekļaujot arī materiālās izmaksas/importu un iepriekšējos periodos radītu pievienoto vērtību (piemēram, sen uzceltus mājokļus). Citiem vārdiem sakot, atvesta nauda vēl pati par sevi nenozīmē šajā valstī radītu vērtību, nauda, tikpat ātri kā ienākusi, var arī pazust no tautsaimniecības, ja to iztērē dārgās importa precēs.

Kāda tad ir kopējā tūrisma radītā pievienotā vērtība? Raksta sākumā tika minēts tūrisma īpatsvars pievienotajā vērtībā aptuveni 3.3% no IKP apmērā. Tomēr TUA programma arī ir lielā mērā pielīdzināma tūrismam, jo investori vēlas pavadīt laiku Latvijā, balstoties uz līdzīgiem izvēles principiem kā citi tūristi. Pasteidzoties notikumiem (aplēsēm par investīciju programmas ietekmi) priekšā, var lēst, ka tūrisma un tam pielīdzināmās investoru programmas ietekme uz tautsaimniecību kopumā sasniedz gandrīz 4% no IKP.

19. attēls. Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, pasažieru pārvadājumu eksports un investīciju apjoms ar mērķi saņemt uzturēšanās atļaujas, milj. latu

Datu avots: LB, PMLP, *autores prognoze, 2013. gada novērtējumam izmantojot 1.pusgada pieauguma tempu. Pasažieru pārvadājumi iekļauj nerezidentiem sniegtos starptautisko pārvadājumu pakalpojumus, ārvalstu ceļotāji iekļauj tūristiem sniegtos iekšzemes pārvadājumu pakalpojumus

Iepriekš minētais TUA ietekmes novērtējums atspoguļo kopējās investīciju kopsummas, tomēr tas, no vienas puses, ir pārvērtēts, jo apraksta apgrozījumu, nevis radīto pievienoto vērtību, bet, no otras puses, ir nenovērtēts, jo neiekļauj daļu no nodokļiem un nodevām, kā arī papildu īpašuma remonta un labiekārtošanas tēriņus, juridisko, finanšu u.c. pakalpojumus, izdevumus par īpašuma uzturēšanu, transportu un ēdināšanu, investoram ar vai bez ģimenes uzturoties Latvijā u.c.

Ja ir pieejami investoru aptauju dati par to izdevumiem, uzturēšanās paradumiem un tēriņu apmēriem (un tādi pašlaik ir divi – PMLP un Deloitte Latvia aptaujas), tad ar zināmiem pieņēmumiem ir iespējams novērtēt TUA investīciju programmas ietekmi uz tautsaimniecību no investoru izdevumu puses – kas arī vēlāk tiks izdarīts šajā rakstā. Tomēr tas nav vienīgais tautsaimniecību ietekmējošais kanāls, jo ne mazāk svarīgi ir zināt, kā par investīciju darījumiem gūtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti. Vai bijušie īpašnieki būvē jaunus mājokļus – drīzāk nē, vismaz patlaban statistika uzrāda ēku būvniecības apjomus joprojām zemā līmenī. Vai nauda tiek notērēta importa automašīnās vai villās Spānijā? Ceru, ka nē, vieglo auto reģistrāciju skaits patlaban ir 40% apmērā no pirmskrīzes smailēm. Vai tiek ieguldīta rūpniecībā, energoefektivitātes uzlabošanā, citos nākotnei drošākos un stabilākos pamatos? Ceru, ka jā. Finansējuma izlietojums ir brīva bijušo īpašnieku izvēle, un te "līdakas pavēles" nedarbojas, var tikai veicināt investīcijas ražošanā, zinātnē un pētniecībā ar nodokļu atvieglojumiem un citiem instrumentiem. Tomēr tūristu tēriņi un investīciju programma sniedz arī nozīmīgu artavu valsts un pašvaldību budžetos, kura izlietojums gan ir valdības kompetencē un sabiedrības virsuzraudzībā, tādēļ to ir vērts aplūkot kā atsevišķu tematu.

Cik tūristi un uzturēšanās atļauju programmas investori iemaksā valsts un pašvaldības budžetos?

Kopējais ārvalstu viesu tiešais pienesums budžetā ir teju 100 miljoni gadā, kas ir 0.6% no IKP jeb 2.2% no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā (sk.1. tabulu). Šis ir pieticīgs aprēķins. Tūristus apkalpojošo uzņēmumu ienākumu nodokļi un darbinieku nodokļu maksājumi nodrošina vēl nozīmīgāku pienesumu budžetam, turklāt šīs aplēses neietver samaksātos nodokļus par starptautiskajiem transporta pakalpojumiem, finanšu, juridiskajiem, mākleru u.c. pakalpojumiem, kā arī nozīmīgas nodokļu summas, ko nodrošina visu šo pakalpojumu sniedzēju – uzņēmumu un darbinieku - nomaksātie nodokļi.

1. tabula. Ārvalstu tūristu un uzturēšanās atļauju investoru tiešā veidā samaksātais valsts un pašvaldības budžetā, milj. latu.

a) Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 
b) Ar zemesgrāmatām saistītās nodevas 
c) Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" 
d) "Pievienotās vērtības nodokļa likums" 
e) No 2013. gada spēkā esošais PVN regulējums 

Visi novērtējumi ir izmantojami ar zināmu kritikas devu, tomēr, lai kādas investoru aptaujas, pieņēmumus un oficiālos datus izmanto, var secināt, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana par investīcijām nodrošina vismaz pārdesmit miljonus latu jeb 0.5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā. Faktiski samaksāto nodokļu un nodevu apjoms ir lielāks, jo novērtējumā nav iekļauti nodokļi, kuri tiek samaksāti par juridiskajiem, finanšu un citiem pakalpojumiem neilgi pirms un pēc darījumu kārtošanas, un tūlītējie labiekārtošanas darbi pēc nekustamā īpašuma iegādes. Nav iekļauti arī šo pakalpojumu sniedzēju ienākumu un nodrošināto darbvietu pienesums tautsaimniecībai un budžetam, kā arī multiplikatīvie efekti. Tāpat nav iekļauti tie nodokļu ieņēmumi, kurus nodrošina TUA pieteicējiem un viņu ģimenes locekļiem saistīto kapitālsabiedrību nomaksātie nodokļi. Pēdējie saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem veidoja 134 milj. latu nodokļu ieņēmumus tikai 2012. gadā vien (Iekšlietu ministrijas ziņojums). Tomēr pilnu šo efektu nevajadzētu vērtēt, jo šajā gadījumā vēl aktuālāka varētu būt situācija, kad TUA nav bijusi prioritāte investīciju veikšanai, tādēļ investīciju programmas nopelni interpretējami uzmanīgi.

Kāda ir investīciju programmas ietekme uz tautsaimniecību un kādus jautājumus tā liek uzdot?

Pēc autores aprēķina[4], termiņuzturēšanās atļauju programmas radītā pievienotā vērtība un samaksātie nodokļi veido 0.4-0.5% no IKP. Pirmajā brīdī šāds vērtējums šķiet necils, tomēr šis finansējums ir tikai tiešais pienesums, turklāt neietverot iepriekšējā rindkopā minētos pakalpojumus, ar ģimenes locekļiem saistīto kapitālsabiedrību radīto pievienoto vērtību un multiplikatīvos efektus. Kopumā investīciju programma ir sniegusi gana nozīmīgu artavu patlaban sasniegtajos augstākajos IKP izaugsmes tempos ES. Tāpat tā palīdzējusi kuplināt valsts budžetu, ļaujot apsvērt izdevumu palielinājumus tajā vai citā izdevumu pozīcijā.

Un atkal jau ir jāatgriežas pie jautājuma - kā izmantojam investīciju programmu? Neapšaubāmi, saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām pastāv ne viens vien pamatotas bažas izraisošs jautājums. Pārdesmit miljonu nodokļu ieņēmumu budžetā gadā nav nieks. Bet! Vai novirzām šos budžeta ieņēmumus zinātnei, izglītībai un investīcijām ražošanā? Vai nepaveram jaunas iespējas tālākam ienākumu nevienlīdzības pieaugumam? Vai protam mazināt negatīvās blaknes, piemēram, spiedienu uz īres cenām un cenu kāpuma dēļ iespējamu konkurētspējas mazināšanos? Vai pieaugošas mājokļu cenas negatīvi neietekmē arī vidējas un zemas pārticības iedzīvotāju pirktspēju? Vai rūpniekiem kādā brīdī nesāks trūkt darbinieku, jo visi atkal būs ķērušies pie būvēšanas un īpašumu tirgošanas?

Vienlaikus nevar arī noliegt pozitīvos investīciju programmas aspektus, kas nebūt neaprobežojas tikai ar minētajiem budžeta ieņēmumiem un peļņu nekustamā īpašuma attīstītājiem un baņķieriem. Neaizmirsīsim, ka finanšu situācija uzlabojas arī nodokļu maksātāju īpašumā esošajām finanšu iestādēm, nosakot iespējas atgūt iepriekš ieguldītos valsts līdzekļus. Būvniecībā nodarbināto skaits ir vairākus desmitus tūkstošu zemāks nekā pirmskrīzes laikā, tādējādi programmai var būt pozitīva ietekme uz reemigrāciju, proti, krīzes laikā aizbraukušie būvnieki varētu atkal rast darbvietas Latvijā. Mērenā būvniecības atjaunošanās norāda, ka līdz šim investīciju programma galvenokārt ir skārusi neapdzīvotās dzīvojamās platības – iepriekšēju zaudējumu vietā tās šobrīd ģenerē ienākumus, turklāt ne epizodiskus, bet ilgtermiņa, jo investori ar ģimenēm vairākas reizes gadā apmeklē Latviju un tērē šeit krietni lielākas summas nekā vidējais tūrists.

Bet visi šie investīciju programmas labumi var darboties tikai līdz noteiktam brīdim, kamēr makroekonomiskā līdzsvara kausi nesāk draudīgi nosvērties.

Galvenais princips, kas būtu jāievēro saistībā ar investīciju programmu, ir tas, ka no makroekonomiskās ilgtspējas un stabilitātes viedokļa ienākošās naudas novirzīšanai ražojošajā sfērā būtu dodama priekšroka iepretim ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, un ilgstoša šādas nesabalansētas investīciju plūsmas uzturēšana var novest pie jaunām makroekonomiskās nestabilitātes epizodēm nākotnē.

Kā teicis vācu rakstnieks Bertolds Auerbahs: "Iedzīvoties lielā naudā - izveicība, noturēt to savās rokās – gudrība, prasmīgi to izlietot – māksla."