Dalība jaunajā eiro zonā: Latvijas banku sektora ieguvumi un zaudējumi

Diskusijas par eiro zonas krīzi un tās pastāvēšanu pēdējā laikā kļuvušas par vienu no karstākajiem tematiem kā Latvijas, tā arī Eiropas un visas pasaules masu medijos. Daudz šķēpu lauzts strīdos par nepieciešamību mūsu valstij pievienoties savienībai, kura pašlaik saskārusies ar būtiskām problēmām. Šīs raksts sniedz ieskatu par to, kas sagaida Latvijas banku sektoru un mūs kā banku klientus, pievienojoties šai jaunajai saimei.

Tāpat kā mūsu valstī Latvijas Banka darbojas kā centrālā banka, tā arī eiro zonā visu dalībvalstu centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veido tā saucamo Eirosistēmu, kura darbojas saskaņoti un apvieno dalībnieku resursus "vienā katlā".

ECB jau kopš krīzes sākuma, reaģējot uz notikumiem finanšu tirgos un eiro zonas banku grūtībām, īstenoja virkni eiro zonas valstu banku atbalsta pasākumu, kuri ietver kā tradicionālos instrumentus, tā arī nestandarta mehānismus. Kā piemēru var minēt neierobežotu likviditātes nodrošināšanu eiro zonas bankām par fiksētu procentu likmi pret atbilstošu ķīlu, ķīlas nosacījumu atvieglošanu, likviditātes nodrošināšanu arī citās valūtās (īpaši ASV dolāros), vērtspapīru uzpirkšanas operācijas u.c.

2011. gada nogalē, kad situācija eiro zonas starpbanku tirgū daudzos aspektos līdzinājās stāvoklim 2008. gadā pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, tieši ECB atbalsts bija izšķirošs. Toreizējos apstākļos finanšu resursu piesaiste tirgū eiro zonas bankām kļuva ļoti problemātiska. Daži finansējuma kanāli uz laiku tika pilnīgi slēgti. Piemēram, ASV naudas tirgus fondi 2011. gada otrajā pusē gandrīz pilnībā pārtrauca Eiropas banku finansējumu.

Šādos apstākļos bija nepieciešama ātra rīcība, lai stabilizētu situāciju starpbanku tirgū un veicinātu banku kreditēšanu un likviditāti. Izmantojot 3 gadu likviditātes operācijas, ECB eiro zonas bankām 2011. gada decembrī, kā arī vēlāk - 2012. gada februārī - kopumā aizdeva vairāk nekā triljonu eiro. Šiem ārkārtas pasākumiem viennozīmīgi bija milzīga loma eiro zonas banku likviditātes krīzes novēršanā. Aizņemtos līdzekļus bankas lielākoties novirzīja savu tekošo saistību pārfinansēšanai. Daļu no piesaistītajiem resursiem bankas izmantoja arī ieguldījumiem eiro zonas valdību vērtspapīros, tādējādi dodot tām papildu laiku valsts parāda problēmu risināšanai.

Par to, cik nozīmīgs krīzes apstākļos ir ECB piedāvātais neierobežotais likviditātes atbalsts, liecina banku bilanču statistika. Piemēram, šā gada jūlija beigās ECB piešķirtais finansējums veidoja trešdaļu no Grieķijas banku saistībām salīdzinājumā ar mazāk nekā 2% pirmskrīzes periodā.

Apstākļos, kad iespējas piesaistīt finansējumu no citiem finanšu tirgus dalībniekiem ir niecīgas, tieši ECB piešķirtais likviditātes atbalsts palīdz bankām noturēties virs ūdens un pārdzīvot visgrūtākos krīzes momentus. Arī tādās eiro zonas valstīs kā Īrija, Portugāle, Kipra un Spānija ECB piešķirtā atbalsta īpatsvars banku bilancēs būtiski pieaudzis un veido ievērojamu daļu no banku finansējuma (sk. att.). Atsevišķa nacionālā centrālā banka ne vienmēr var piešķirt komercbankām tik lielus resursus, vienlaicīgi neapdraudot savu pastāvēšanu un nacionālās finanšu sistēmas stabilitāti.

ECB piešķirtā finansējuma īpatsvars banku saistībās eiro zonas valstīs 2011. gada beigās (%)

Avots: autora aprēķini, izmantojot ECB datus

Tomēr kopumā vērtējot eiro zonas krīzes gaitu, paliek skaidrs, ka ECB atbalstu nevar uzskatīt par brīnumzālēm, kas varētu atrisināt visas eiro zonas banku un valstu problēmas un pielikt punktu krīzei. ECB rīcībā esošie atbalsta mehānismi var uz laiku palīdzēt bankām atrisināt finansēšanas problēmas, taču nespēj novērst fundamentālas parādu krīzes radītas problēmas. Tam ir nepieciešams fundamentāls risinājums - dziļas un eiro zonas valstu starpā saskaņotas strukturālās reformas vairākās ekonomiskās politikas jomās. To apzinās ECB vadība, to apzinās arī eiro zonas valstu vadītāji. Tieši tāpēc šovasar tapis Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja vērienīgu eiro zonas reformu ierosinājums, uz kura pamata pašlaik ir jāsagatavo konkrēts un noteiktā laikā īstenojams ceļvedis patiesas Eiropas monetārās savienības izveidei.

Sperot pirmo soli, Eiropas Komisija septembra sākumā nāca klajā ar priekšlikumu vienotā Eiropas uzraudzības mehānisma jeb tā saucamās banku savienības izveidei, paredzot, ka tās kodolu veidos ECB ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm.

No visa augstāk minētā var secināt, ka 2014. gadā Latvijai ir izredzes pievienoties pavisam citai, daudz integrētākai eiro zonai. Ko dos Latvijas bankām un to klientiem šī dalība? Manuprāt, šos ieguvumus var nosacīti iedalīt tiešajos un netiešajos.

Tiešos ieguvumus var skatīt caur kopējās finanšu stabilitātes prizmu, ko nodrošinātu Eiropas banku savienības sniegtās priekšrocības un ECB atbalsts. Pievienojoties banku savienībai, banku darbība daļēji vai pilnībā būtu pakļauta vienotai uzraudzībai, kur galvenā atbildība par lēmumiem un rīcību paredzēta Eiropas līmenī. Krīze uzskatāmi parādījusi, ka mūsdienās, kad arvien straujāk attīstās banku pārrobežu darbība, ir jānodrošina visaptveroša un kompleksa visa Eiropas banku tirgus uzraudzība, atsakoties no fragmentāras, uz atsevišķu valstu un atsevišķu banku risku novērtēšanu orientētas darbības. Uzraudzības centralizācija un "skats no augšas" palīdzētu ātrāk identificēt sistēmiskus riskus un problēmas. Tas vēl vairāk stiprinātu nacionālo uzraugu sadarbību, ļautu mazināt tirgus konkurences kropļojumus, ko rada noteikumu apiešanas jeb tā saucamās regulatīvās arbitrāžas iespējas, proti, situācijas, kad pārrobežu banku grupas mēģina attīstīt savu darbību valstīs ar "labvēlīgāku" regulējumu.

Lai banku glābšanu nebūtu jāfinansē nodokļu maksātājiem, banku savienības ietvaros banku problēmu noregulējumam, kā arī noguldījumu garantēšanai eiro zonā tiks radīti fondi, kurus finansēs no pašu banku iemaksām. Turklāt Latvijas bankām, līdzīgi kā pašlaik eiro zonas valstu bankām, būs pieejami visi ECB atbalsta instrumenti likviditātes problēmu risināšanai.

Augstāk minēto iespēju izmantošana nodrošinātu daudz augstāku Latvijas banku sistēmas izturīgumu pret krīzes situācijām. Un tas nozīmētu arī to, ka nākotnē vairs nebūtu tādu situāciju, kādā bija Latvija 2008. gada beigās, glābjot vienu no lielākajām komercbankām, kas prasīja lielus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tātad jebkurš Latvijas iedzīvotājs no dalības eiro zonā iegūs lielāku savu līdzekļu - valsts budžetā iemaksāto vai bankā ieguldīto - drošību.

Var minēt arī netiešus ieguvumus kā banku sistēmai, tā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielāka finanšu stabilitāte nozīmē arī stabilāku attīstību banku kreditēšanas jomā. Bankām darbojoties stabilākajā vidē, daudz vieglāk būs piesaistīt resursus savas darbības paplašināšanai. Dalība eiro zonā nodrošinās lielāku investoru un aizdevēju uzticību. Pieaugot pieejamiem finansējuma un kapitāla resursiem, bankas meklēs iespējas tos izmantot, tajā skaitā arī Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju kreditēšanai. Tas noteikti veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti, tajā skaitā arī svarīgākajās eksporta nozarēs, un nodrošinātu papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei. Savukārt augoša tautsaimniecība nozīmē papildu attīstības iespējas arī bankām.

Vēl viens arguments par labu pārejai uz eiro meklējams banku aktīvu struktūrā. Statistika liecina, ka šā gada augusta beigās ap 60% no Latvijas banku kopējās bilances veidoja eiro aktīvi. Vēl izteiktāka eiro dominance bija banku izsniegto kredītu portfelī, kur eiro kredīti veidoja ap 80%.

Analizējot, kā bankas ietekmētu Latvijas dalība eiro zonā, jāpiemin arī ar to saistītie banku izdevumi. Banku sektoram pēc pārejas uz eiro ies secen ieņēmumi no valūtu maiņas (par šo aspektu sīkāk tika rakstīts šeit), būs jāiegulda līdzekļi informācijas sistēmu pielāgošanā. Dalība banku savienībā prasīs veikt iemaksas banku problēmu noregulējumam un noguldījumu garantiju paredzētajos fondos (pagaidām ir grūti spriest par šo iemaksu lielumu). Tomēr jāatzīst, ka banku un līdz ar to arī visas Latvijas sabiedrības ieguvumi no lielākas finanšu stabilitātes un uzticības ilgtermiņā būtiski pārsniegs izdevumus tās sasniegšanai.

Rezumējot iepriekš rakstīto, vēlos teikt, ka potenciālā dalība jaunajā eiro zonā, tāpat kā kādreiz iespēja pievienoties Eiropas Savienībai, sniedz mums vairākas jaunas iespējas. Tas, cik veiksmīgi izmantosim šīs iespējas, ir lielā mērā atkarīgs tikai no mums pašiem.

Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 9. oktobrī.