Daži fakti par Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām. Ko varam mācīties?

Jautājums par nepieciešamību kāpināt finansējumu Latvijas tautsaimniecībai izpelnījies gan sabiedrības, gan politikas veidotāju pastiprinātu uzmanību. Arvien biežāk kā viens no veidiem, caur kuru nodrošināt uzņēmumus un mājsaimniecības ar papildu finanšu līdzekļiem, tiek minētas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS). Šajā kontekstā kā viens no veiksmes stāstiem tiek piesaukta mūsu kaimiņvalsts Lietuva, kur KKS izsniegto kredītu atlikumi pārsniedz 1 mljrd. eiro. Viens no aspektiem, kas atšķir Lietuvas KKS no Latvijas, ir saistīts ar regulējošo ietvaru, kas paredz iespēju Lietuvas KKS izsniegt aizdevumus arī uzņēmumiem. Šobrīd izskan aicinājumi iedzīvināt līdzīgu praksi arī Latvijā, kas potenciāli varētu nodrošināt finansējumu reģionos un nozarēs, kur banku iesaiste līdz šim bijusi atturīga. Vai Lietuvas pieredze apstiprina šos apgalvojumus? Apskatīsim, kāda aina paveras datos.
1. KKS ir neliela daļa no Lietuvas finanšu sektora
Neskatoties uz to, ka Lietuvas KKS kopš 2017. gada sākuma ir palielinājušas savu aktīvu apmēru vairāk nekā divas reizes no 600 līdz pat 1 580 milj. eiro, to nozīme Lietuvas finanšu sektorā bijusi zema un pēdējos gados pat nedaudz sarukusi pretstatā banku sektora nozīmei (skatīt 1. attēlu). Aktīvos lauvas tiesu ieņem dažādi aizdevumi – teju puse mājsaimniecībām, bet gandrīz trešdaļa uzņēmumiem. Pārējie finanšu līdzekļi ir izvietoti likvīdos aktīvos prudenciālo prasību ievērošanas nolūkos.
Fakts, ka KKS loma Lietuvas finanšu sistēmā ir neliela un uzņēmumu finansēšana ir tikai daļa no to biznesa, liek domāt, ka KKS mandāta paplašināšana Latvijā neatrisinās visas uzņēmumu finansējuma pieejamības problēmas, bet noteikti vērtējams kā solis pareizā virzienā [1].
2. Bankas un KKS Lietuvā finansē līdzīgas nozares un reģionus
Viens no potenciālajiem ieguvumiem, paplašinot KKS darbību, varētu būt finansējuma nodrošināšana reģionos un nozarēs, kur banku aktivitāte ir zema. Tomēr liecības no Lietuvas neapstiprina šo faktu. Gan bankas, gan KKS koncentrē savas darbības vēsturiski ekonomiski aktīvākajos Lietuvas reģionos – Kauņas un Viļņas apriņķos (sk. 2. attēlu).
Arī nozaru griezumā līdzības starp banku un KKS darbību turpinās. KKS gadījumā aptuveni puse no visiem uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem ir saistīti ar nekustamo īpašumu nozari – būvniecību un nekustamā īpašuma darījumiem, kas ir divreiz vairāk nekā banku gadījumā. Savukārt pārējo nozaru dalījumā situācija bankās un KKS ir līdzvērtīga. Zīmīgi, ka tādas nozares kā lauksaimniecība vai mežsaimniecības, kas vēsturiski cieši bijušas saistītas ar KKS, šobrīd KKS kredītportfelī tiek pārstāvētas niecīgos apmēros. Neskatoties uz to, ka augstā koncentrācija nozarēs, kas saistītas ar nekustamo īpašumu attīstību, pirmšķietami uzskatāma par trūkumu, Latvijas gadījumā tā varētu būt pat priekšrocība. Latvijā komerciālo telpu un dzīvojamo platību attīstība būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, un, iespējams, papildu finansējums, kuru šīm nozarēm varētu piesaistīt caur KKS, nodrošinātu vismaz daļu no nepieciešamā atspaida.
3. KKS aizdevumi ir dārgāki
Viens no apsvērumiem, ar kuru jārēķinās, ir fakts, ka KKS izsniegtiem aizdevumiem ir augstākas procentu likmes nekā banku alternatīvām. 2024. gadā Lietuvā aptuveni divām trešdaļām no visiem KKS izsniegtajiem uzņēmumu aizdevumiem procentu likmes ir 8-10 % robežās. Tajā pašā laikā bankas šādas procentu likmes piemēro tikai atsevišķos gadījumos un visbiežāk tās nav augstākas par 8 %.
Tam, protams, var būt virkne objektīvu iemeslu, piemēram, augstākas kapitāla piesaistes izmaksas. Iespējams, tas netieši norāda arī, ka KKS Lietuvā darbojas ar riskantāku klientu bāzi, kas pārsniedz banku riska apetīti, neskatoties pat uz to, ka uzņēmuma darbības nozare ir bankai labi pazīstama.
4. KKS var veicināt finansējuma pieejamību ne tik nobriedušiem maziem un vidējiem uzņēmumiem
Sīkāk apskatot uzņēmumus, kuriem bankas un KKS izsniedz kredītus, pēc to lieluma un vecuma, var pārliecināties, ka KKS darbojas ar izteikti atšķirīgu klientu loku. Pretstatā bankām KKS finansē faktiski tikai mazos un vidējos uzņēmumus (skatīt 5. attēlu). Savukārt banku klientu lokā bieži nonāk arī lielie uzņēmumi. Tas nepārsteidz, jo lielie uzņēmumi, it īpaši tie, kas laika gaitā apliecinājuši savu finansiālo noturību un veselību, vērsīsies pie bankām, kas nodrošina aizdevumus ar zemākām procentu likmēm.
Papildus iepriekš minētajam arī kreditēto uzņēmumu vecumstruktūra atšķiras starp bankām un KKS (skatīt 6. attēlu). Bankas lielākoties izvēlas kreditēt uzņēmumus ar ievērojamu darbības pieredzi – pusē gadījumu tie ir uzņēmumi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi, KKS gadījumā – 22 %. Jāatzīst, ka arī KKS gadījumā kreditētie uzņēmumi nav uzskatāmi par jaunpienācējiem – vien 17 % no izsniegtajiem kredītiem bijuši uzņēmumiem, kas ir jaunāki par 3 gadiem. Tomēr atšķirības finansēto uzņēmumu vecumstruktūrā netieši norāda, ka jauniem uzņēmumiem ir lielākas iespējas saņemt aizdevumu no KKS, nevis no bankas.
Secinājumi
KKS loma Lietuvas finanšu sistēmā ir ierobežota. Līdz ar to arī mums jāskatās reālistiski uz to, kādus ierobežojumus KKS darbības paplašināšana uz uzņēmumu kreditēšanu spētu atrisināt un kuriem nepieciešami citi risinājumi. Tomēr Lietuvas pieredze liecina, ka KKS darbības paplašināšana var uzlabot mazu un mikrouzņēmumu, kā arī jaunāku uzņēmumu pieeju finansējumam, kas Latvijā ir aktuāla problēma.
Par KKS attīstību Latvijā ar finanšu politikas veidotājiem un nozares pārstāvjiem diskutēsim 18. martā Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?". Skaties diskusijas tiešraidi no plkst.14 vietnē makroekonomika.lv.
[1] Skatīt 2023. gada Finanšu pieejamības pārskata 2. ielikumu par Latvijā kreditējamiem uzņēmumiem.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa