Dažu nozaru pelnītspēja atgriežas straujās izaugsmes gadu līmenī

Straujās izaugsmes gadu nekustamo īpašumu burbulis radīja greizu motivāciju ekonomikas dalībniekiem. No vienas puses, nekustamā īpašuma biznesa sniegtās iespējas labi nopelnīt īsā laikā vilināja aizvien jaunus investorus, uzņēmējus un darbiniekus pievienoties šai nozarei, atņemot resursus citu nozaru attīstībai. Taču, no otras puses, peļņu pamatā radīja īslaicīgais un straujais cenu pieaugums šajā jomā, ko sekmēja lēta ārvalstu finansējuma ieplūde, ne produktivitātes kāpuma noteikts iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Tādēļ šādām norisēm jau pašos pamatos bija ielikts īstermiņa raksturs, kas nav savietojams ar sabalansētu un ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. 

Pēc straujās izaugsmes gadiem sekojošā krīze spēcīgi atbalsojās nefinanšu sabiedrību (tālāk – uzņēmumu) rentabilitātes rādītājos. Nozīmīgas pārmaiņas jau bija vērojamas 2008. gada 4. ceturkšņa peļņas un zaudējumu aprēķinā, un 2009. gadu vairākums nozaru noslēdza ar zaudējumiem. Apkopotie uzņēmumu gada pārskatu dati liecina, ka apgrozījums 2009. gadā kopumā samazinājās par 23% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Reaģējot uz sarūkošo pieprasījumu, uzņēmēju dienas kārtībā par galveno jautājumu kļuva izmaksu optimizācija un efektivitātes paaugstināšana. Apzinoties, ka ne visas izmaksas pakļaujas tik vieglam samazinājumam kā mainīgās izmaksas, kas tieši reaģē uz darbības apjoma izmaiņām, uzņēmēju spēja strauji samazināt kopējās darbības izmaksas būtiski atpalika no apgrozījuma krituma. 

Lai arī visas nozares ir izjutušas krīzes globālā rakstura ietekmi, sliktākie pelnītspējas rādītāji parādījās tieši tajās nozarēs, kuru darbība bija saistīta ar nekustamā īpašuma biznesu un iepriekš tik viegli pieejamajiem kredītresursiem (operācijas ar nekustamo īpašumu, viesnīcas un restorāni). Globālās krīzes sekām atbalsojoties ar kreditēšanu saistīto risku un standartu pārskatīšanā, procentu maksājumu slogs kļuva par būtisku šķērsli turpmākai uzņēmējdarbībai. Lai spētu segt ar uzņēmējdarbību saistītās izmaksas, uzņēmējiem bija jārod risinājums apgrozījuma palielināšanai. Turpinot stagnēt iekšējam patēriņam, par galveno izaicinājumu rentabilitātes kāpināšanai kļuva jaunu noieta tirgu meklējumi. 

Lai spriestu, vai noieta meklējumi ir guvuši panākumus un ietekmējuši peļņas rādītājus, varam ieskatīties Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajos datos par apsekoto nefinanšu sabiedrību finansiālo stāvokli 2010. gada pirmajos trijos ceturkšņos. Lai gan apskatīto nozaru atšķirīgie ieņēmumu un izdevumu cikli ceturkšņa dalījumā un apsekoto respondentu loks nav tieši salīdzināms ar iepriekš pieminētajiem finanšu gada rezultātiem, tomēr tas ļauj izdarīt secinājumus par rentabilitātes izmaiņu tendencēm. Iepriekš jau izskanējušie pozitīvie rādītāji par ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku pieaugumu ir atspoguļojušies arī CSP apsekoto nefinanšu sabiedrību peļņas un zaudējumu aprēķinā. Vēl jo vairāk, tautsaimniecības kopējā struktūrā pelnītspējas atgriešanās vērojama tajās nozarēs, kas Latvijas ekonomiku virza ilgtspējīgas attīstības virzienā, t.i. ražojošajās nozarēs, par kuru galveno dzinuli ir kļuvis noieta kāpums eksporta tirgos. Tādējādi lauksaimniecības un mežsaimniecības un apstrādes rūpniecības nozaru rentabilitāte norāda uz tuvošanos pirmskrīzes "trekno gadu" līmenim. 

Nozaru, kas galvenokārt orientējās uz nekustamā īpašuma burbuli un pārliecību par nemitīgi augošo iekšējo pieprasījumu, rentabilitāte arī 2010. gadā joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Operāciju ar nekustamo īpašumu nozare, kas iepriekšējo gadu bilances aktīvu pieauguma finansēšanai ir visvairāk izmantojušas aizņemtos līdzekļus (kredītus), pašlaik izjūt vislielāko procentu maksājumu slogu un tālāku zaudējumu pieaugumu. Šī brīža zemās nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes neliecina par nozares pelnītspējas atgriešanos tuvākajā laikā. Ar tūrismu cieši saistītajai viesnīcu un restorānu nozarei 2010. gads raksturojies ar apgrozījuma pieaugumu un pozitīvu finansiālās darbības rādītāju sasniegšanu 3. ceturksnī, ko sekmējuši gan galvaspilsētas centieni reklamēt Latviju ārzemju tūristiem, gan arī lauku tūrisma viesu skaita pieaugums, iedzīvotājiem izvēloties apceļot Latviju. Tomēr esošais uzlabojums ir nepietiekams, lai sagaidītu šajā nozarē pozitīvus finanšu gada rezultātus. Būvniecības nozarei, kas krīzes sekas izjuta novēlotāk (būvnieki vēl varēja pabeigt iepriekš aizsāktos līgumdarbus), sezonāli raksturīgais apgrozījuma pieaugums ļāva 3. ceturksni pabeigt ar peļņu. Lai arī iekšējā patēriņa atgūšanās ir lēna, arī tirdzniecības nozares uzņēmumu izmaksu optimizācija ir ļāvusi apsekotajām nefinanšu sabiedrībām 2010. gadu sākt ar peļņu. Savukārt transporta un sakaru nozare, kura arī 2009. gadā strādāja ar peļņu un rentabilitātes samazinājums, šķiet, bijis vismazākais, 2010. gadā turpina darbību ar peļņu.  

Kopumā jāsecina, ka jaunākās nefinanšu sabiedrību pelnītspējas izmaiņu tendences liecina par tautsaimniecības strukturālo sakārtošanos. Pelnītspējas uzlabojums ražošanā ir laba motivācija turpināt ieguldīt uz eksportu orientētajās nozarēs, kas sekmēs Latvijas ekonomikas atkopšanos, velkot sev līdzi arī pakāpenisku iekšējā pieprasījuma uzlabošanos un radot jau stabilāku pamatu sabalansētai tautsaimniecības izaugsmei.

Attēls. Nefinanšu sabiedrību (uzņēmumu) rentabilitāte 

Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 19. aprīlī.