Devalvācija: vai Latvijas banku sistēmai ir vajadzīga šoka terapija?

Ekonomisti bieži vien runā par tā saucamajiem makroekonomiskajiem šokiem - straujiem un parasti negaidītiem notikumiem, kuri izsit ekonomiku no līdzsvara stāvokļa. Viens no šādiem šokiem ir nacionālās valūtas devalvācija jeb vērtības samazināšanās, kura ietekmē ne tikai mājsaimniecības un uzņēmumus, bet skar arī valsts ekonomiskā organisma sirdi, proti, tās banku sistēmu. Bet, ja nedarbojas sirds, tad nevar darboties arī viss pārējais.

Eksperti, kas aicina devalvēt, parasti piemirst un cilvēki nereti paši neaizdomājas, ka bankas un pārējā ekonomika, un pašu cilvēku labklājība neeksistē paralēli, bet ciešā kopsakarā. Tas ir vienots organisms, turklāt lielākas banku problēmas ietekmē cilvēkus un uzņēmumus gan tieši - kā noguldītājus un kontu turētājus un kredītņēmējus - gan netieši - smagi ciešot valsts budžetam un no tā finansētajām programmām, apstājoties kreditēšanai, strauji paātrinoties ekonomikas kritumam un bezdarba kāpumam.

Vispirms zaudē uzņēmumi un iedzīvotāji

Nacionālās valūtas kursa devalvācijas rezultātā momentā zaudē tie ekonomikas dalībnieki (valsts, uzņēmumi, mājsaimniecības), kuru saistības ir ārvalstu valūtā, bet prasības nacionālā valūtā, jo parādu atmaksai pēkšņi ir nepieciešams vairāk (devalvētās) nacionālās valūtas. Attiecinot šo principu uz banku sektoru, bankām, kurām piesaistītās naudas apjoms kādā konkrētā ārvalstu valūtā (piemēram, eiro) pārsniedz ieguldītās naudas apjomu, rodas papildu zaudējumi. Tas tāpēc, ka latu izteiksmē tās parādsaistības - piesaistītie noguldījumi, aizņēmumi no citām bankām, pašas bankas emitētie parāda vērtspapīri u.c. - pieaug straujāk nekā prasības - citām bankām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtie aizdevumi, ieguldījumi vērtspapīros un citos finanšu instrumentos u.c. Jāatzīst, ka šāda riska ietekme uz Latvijas bankām ir ierobežota, jo banku aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtās pamatā ir sabalansēti, un to regulē uzraugošās iestādes prasības.

Tomēr viss nav tik vienkārši. Devalvācija rada ietekmi uz banku finansiālo stāvokli galvenokārt, pārnesot aizņēmēju problēmas uz banku pleciem. Kā tas izpaudīsies? Pirmkārt - kavēto kredītu pieaugumā.

Nespēja atmaksāt kredītus atsaucas uz banku stāvokli

Banku klientiem, kuri ir aizņēmušies naudu ārvalstu valūtā (eiro, ASV dolāros vai kādā citā), lata kursa pavājināšanās dēļ parāda slogs un attiecīgi regulāro maksājumu summa latu izteiksmē pieaugtu. Procentuāli šis pieaugums būtu tikpat liels, kā lata kursa samazinājums pret aizņemto valūtu. 2009. gada beigās aptuveni 93% no rezidentiem izsniegto kredītu kopapjoma bija kredīti ārvalstu valūtā (galvenokārt eiro). Aizņēmēji dod priekšroku eiro kredītiem ievērojami zemo procentu likmju dēļ. Aizņēmēji lielākoties ir mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi, kuru bizness saistīts ar iekšzemes tirgus apkalpošanu, t.i., aizņēmēju ienākumi pārsvarā ir latos. Tas liecina par to, ka devalvācija tiešā veidā skars gandrīz katru no banku aizņēmējiem. Pasargāti no šīs valūtas kursa šoka ietekmes būs tikai tie aizņēmēji, kuri lielāko daļu no saviem ienākumiem gūst ārvalstu valūtā. Uzņēmēju vidū tie galvenokārt būtu eksportētāji, kuri samaksu par savu ārvalstīs realizēto produkciju saņem valūtā (par devalvācijas kopējo ietekmi uz eksportētājiem sk. rakstā "Devalvācija: eksports un imports"). Savukārt iedzīvotāju vidū tie būs ārvalstīs strādājošās personas. Taču šādu uzņēmumu un iedzīvotāju īpatsvars banku kredītportfelī ir nenozīmīgs. Visiem pārējiem aizņēmējiem devalvācija mazinās to rīcībā esošo ienākumu vērtību, kas padarīs kredītu procentu un pamatsummas atmaksu aizvien grūtāku. Situāciju vēl vairāk saasinās devalvācijas periodam raksturīgie procesi - bezdarba pieaugums, preču un pakalpojumu cenu pieaugums un reālās pirktspējas kritums. Kopumā tas nozīmē maksātnespējīgu uzņēmumu un mājsaimniecību (ģimeņu) skaita nozīmīgu pieaugumu.

Strauja aizņēmēju finansiālā stāvokļa pasliktināšanās devalvācijas šoka rezultātā izraisīs lavīnveida kavēto kredītu apjomu pieaugumu, un nepieciešamību bankām īsā laikā izveidot uzkrājumus sliktajiem kredītiem un palielināt bankas kapitālu, lai segtu neatgūstamo kredītu radītos zaudējumus. Pieaugošie zaudējumi "noēdīs" banku pašu kapitālu, kas radīs draudus banku darbībai.

Devalvācija nozīmē strauju banku zaudējumu pieaugumu un nedod laika risinājumiem

2009. gada 3. ceturkšņa beigās kredīti ar maksājumu kavējumiem veidoja ceturto daļu no Latvijas banku kopējā kredītu portfeļa, pārsniedzot vairāk kā divas reizes 2008. gada 3. ceturkšņa rādītāju. Jau šobrīd redzam, cik būtiski pieaug kavētie kredīti tautsaimniecības lejupslīdes ietekmē. Latvijas bankas pašreizējas krīzes laikā ir izveidojušas vairāk nekā miljardu latu lielus uzkrājumus kredītu zaudējumu segšanai! Devalvācijas rezultātā banku zaudējumi ļoti būtiski un strauji palielinātos. Neskatoties uz to, ka bankas pērn aktīvi veica papildu ieguldījumus savu kapitālu stiprināšanā (kā rezultātā 2009. gada novembra beigās banku vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs sasniedza 13.6% salīdzinājumā ar minimāli atļauto līmeni 8%) un arī turpmāk plāno to darīt, tomēr nevienai bankai un tās akcionāriem kapitāla palielināšanas iespējas nav neierobežotas. Turklāt jāņem vērā, ka devalvācijas rezultātā banku zaudējumu pieaugums varētu būt īpaši straujš, kas nozīmē, ka laiks lēmumu pieņemšanai par papildu resursu atrašanu kapitāla palielināšanai būs ievērojami īsāks. Tas novestu pie atkārtotas nepieciešamības banku glābšanā iesaistīties Latvijas valstij, novirzot līdzekļus (neesošus, aizņemamus) no valsts budžeta banku rekapitalizācijai vai banku bankrota gadījumā noguldījumu izmaksāšanai no noguldījumu garantiju fonda.

Devalvācijas izsauktās banku problēmas noēd budžetu, aptur kreditēšanu

Par iepriekš minētajām negatīvajām sekām var pārliecināties, aplūkojot dažādu pasaules valstu un reģionu vēsturisko pieredzi. Piemēram, Meksikas banku krīzi pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. 1994. gada 20. decembra peso devalvācijai par 15% un pārējai uz peldošo valūtas kursu sekoja masveida kavēto kredītu pieaugums, kas līdz ar būtisku kredītu procentu likmju pieaugumu padarīja to atmaksu praktiski neiespējamu. 1995. gada beigās kavēto kredītu līmenis Meksikas banku sektorā sasniedza 36%, savukārt gadu vēlāk jau 52.6%! Lai glābtu banku sistēmu, valdība bija spiesta īstenot vērienīgas papildu naudas resursu iepludināšanas programmu problēmās nonākušajām bankām, kā arī banku pārņemšanas un kredītņēmēju atbalsta programmas. Kopējie Meksikas valsts budžeta izdevumi banku glābšanai krīzes periodā tika novērtēti kā 19% no valsts IKP (salīdzinot ar Latviju - tas būtu vairāk nekā izglītības un veselības budžets!). Līdzīgi kā Meksikā uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā stāvokļa pasliktinājums devalvācijas rezultātā ir bijis galvenais avots Austrumāzijas ekonomikas kritumam 1997. gadā.

Devalvācija veicinās arī procentu likmju pieaugumu, kas būs sekas devalvācijas izraisītajai augstajai inflācijai un nenoteiktībai. Meksikā 1995. gadā inflācija pieauga no 7% līdz 50%, līdzīgs fenomens tika novērots arī krīzes laikā Austrumāzijas valstīs 1997. gadā. Procentu likmju pieaugums nozīmē lielākus kredītu procentu maksājumus aizņēmējiem, kas no vienas puses ir papildus slogs kredītņēmējiem un no otras puses ir šķērslis kreditēšanas atdzīvināšanai.

Vēl viens būtisks kanāls, caur kuru devalvācija ietekmētu banku sektoru, ir tās rezultātā izraisītā uzticības krīze. Tā var veicināt ne tikai latu noguldījumu konvertāciju ārvalstu valūtās, bet arī noguldījumu masveida izņemšanu no bankām. 2008. gada septembrī-oktobrī, kad līdz Latvijai nonāca finanšu krīzes neuzticības vilnis, kopējā noguldījumu aizplūde Latvijas banku sektorā pārsniedza 700 milj. latu! Visiem ir saprotams, ka pat visdrošākā banka strauju noguldījumu aizplūdes gadījumā nonāks finansiālās grūtībās.

Uzticības krīzes apstākļos Latvijas bankām praktiski nebūs iespēju piesaistīt papildu resursus, jo neviens kreditors to nevēlēsies darīt. Jau pašlaik, ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju pasaules finanšu tirgos, vietējo banku iespējas aizņemties resursus no ārvalstu bankām ir visai ierobežotas un tikai spēcīgiem ārvalstu investoriem piederošas bankas gūst atbalstu no mātesbanku puses.

Kopumā ir acīmredzams, ka lata devalvācija draud ar nopietniem Latvijas banku sistēmas asinsrites traucējumiem. Banku likviditātes (t.i. īstermiņa resursu) un kapitāla pietiekamības problēmas vēl vairāk ierobežotu banku spējas turpināt tautsaimniecības kreditēšanu, jo tām vairs neatliktu brīvo resursu. Šāds pavērsiens nebūtu izdevīgs ne bankām, ne mājsaimniecībām, ne uzņēmumiem. Atšķirībā no kāda konkrēta uzņēmuma, ekonomikas dalībnieka vai pat sektora interesēm Latvijas Banka skatās uz ekonomiku un finanšu sistēmu kopumā, uz savstarpējo saikni starp procesiem. Šādi raugoties, devalvācija ir drauds ne tikai bankām, bet Latvijas ekonomikai kā sistēmai un Latvijas sabiedrībai.

The article was published by newspaper Diena on 18 January 2010.