ECB 2013. gada jūnija Konverģences ziņojums
Šis Konverģences ziņojums sagatavots saskaņā ar 2013. gada 5. martā iesniegto Latvijas lūgumu veikt valsts novērtējumu. Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta prasību pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, iesniegt ziņojumu Eiropas Savienības Padomei "par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi". Tādas pašas pilnvaras dotas Eiropas Komisijai, kas arī sagatavojusi ziņojumu, un abi ziņojumi vienlaikus iesniegti Eiropas Savienības Padomei.
Šajā ziņojumā Eiropas Centrālā banka izmanto iepriekšējos Konverģences ziņojumos lietoto pamatprincipu sistēmu un vērtē, vai Latvijā panākts augsts ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmenis, vai valsts tiesību akti atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem un vai Latvijas Banka izpilda normatīvās prasības, lai kļūtu par Eirosistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Šis ziņojums neaplūko ne citas dalībvalstis, uz kurām attiecas izņēmums, t.i., Bulgāriju, Čehijas Republiku, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Zviedriju, ne Dāniju un Apvienoto Karalisti, kuras ir dalībvalstis ar īpašu statusu un vēl nav ieviesušas eiro.
Šā ziņojuma 2. nodaļā aprakstīta ekonomiskās un tiesiskās konverģences novērtēšanā izmantotā pamatprincipu sistēma. 3. nodaļā ietverts valsts kopsavilkums, kurā sniegti Latvijas ekonomiskās un tiesiskās konverģences novērtējuma galvenie rezultāti. 4. nodaļā sīkāk aplūkots valsts ekonomiskās konverģences stāvoklis un sniegts konverģences rādītāju un šo rādītāju apkopošanā izmantotās statistikas metodoloģijas apskats. 5. nodaļā vērtēta Latvijas nacionālo tiesību aktu atbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 130. un 131. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.
Latvijas Banka par ECB 2013. gada jūnija Konverģences ziņojumu
ECB ekspertu vērtējums par eiro zonas dalības kritēriju izpildi ir pozitīvs; tas būs nopietns pieteikums partneru lēmumam par Latvijas dalību eiro zonā, ja līdzīgu secinājumu vēl šodien saņemsim arī no Eiropas Komisijas.
Pozitīvs ECB Konverģences ziņojums nenāk kā pārsteigums; tā nav sakritība vai veiksme, bet gan pēdējo gadu darba augļi, pārvarot krīzi un izveidojot stabilas ekonomiskās politikas ietvaru, kas ļaus Latvijai arī turpmāk nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un ilgtermiņā uzturamu, sabalansētu tautsaimniecības izaugsmi. Esam ar uzviju pildījuši visus Māstrihtas kritērijus jau kopš 2012. gada rudens, turklāt Latvija ir viena no tām trim valstīm, kurās ir zemākā inflācija (cenu stabilitāte ir vislielākā) un kuru sniegums tiek izmantots, aprēķinot cenu stabilitātes kritērija un arī ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces vērtību.
Gaidīts un pilnībā akceptējams arī ECB vērtējums, ka nepieciešama turpmāka modrība un konsekventa budžeta sabalansēšanas principa ievērošana ekonomiskās attīstība cikla ietvaros, īpaši, ņemot vērā globālās tautsaimniecības attīstības nenoteikto situāciju. Pārdomāta politika, tālākas strukturālās reformas un finanšu sektora stiprināšana ir labākā apdrošināšanas polise pret tautsaimniecības un finanšu sektora ievainojamību un pārmērīgu svārstību riskiem nākotnē gan Latvijā, gan arī eiro zonā un Eiropas Savienībā kopumā.
Latvijai kā valstij, kuras nacionālā valūta – lats – bijusi piesaistīta eiro kopš 2005. gada, kuras tautsaimniecība ir maza, atvērta, elastīga, dziļi integrēta Eiropas tautsaimniecībā un finanšu sistēmā un kura spējusi ātri un izlēmīgi rīkoties, lai pārvarētu neseno gadu tautsaimniecības satricinājumus, pāreja uz eiro nozīmēs būtiskus ieguvumus, t.sk. arī daudz plašākas iespējas sniegt savu ieguldījumu Eiropas turpmākās ekonomiskās un finanšu politikas veidošanā.
Latvijas pāreja uz eiro būs loģisks solis, jo eiro kā valūtai jau tagad ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. Eiro ir gan galvenā norēķinu valūta Latvijas ārējās tirdzniecības darījumos, gan arī ieņem vadošo vietu Latvijas finanšu sektora bilancēs. Latvijas ekonomiskās un finanšu saites ar eiro zonu ir ciešas, un eiro ieviešana ļaus Latvijai iesaistīties aktuālajā eiro zonas turpmākās politikas veidošanas diskusijā un analīzē, piedaloties procesā, kas nenovēršami ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izredzes nākotnē.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
