Eiro būs kā lats, tikai labāks

Visa šī gada laikā esam regulāri informējuši par dažādiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kas saitīti ar eiro ieviešanu, tajā skaitā arī portālā "Delfi". Tomēr, runājoties ar cilvēkiem, bieži ir dzirdēts arguments, ka šī, uz dažādiem cipariem balstītā, analīze ir pārāk sarežģīta un nesaprotama lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri nav speciālisti makroekonomikas jautājumos. Tāpēc, ja man šodien prasītu, kāda ir vienkāršākā atbilde, kāpēc Latvijai vajadzīgs eiro, es teiktu: tāpēc, ka eiro ir labāka nauda nekā lats.

Man un citiem kolēģiem Latvijas Bankā (no kuriem daudzi paši piedalījušies lata atjaunošanas procesā) nebija viegli ko tādu atzīt, un pagāja zināms laiks, kamēr mēs pie šāda secinājuma nonācām. Un nepārprotiet – es neuzskatu, ka lats būtu slikta nauda, no kuras mums būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties (kā savulaik no PSRS rubļiem). Tieši pretēji – lats ir ļoti sekmīga, droša un stabila valūta, un par to šajos gandrīz 20 gados kopš lata atjaunošanas esam vairākkārt pārliecinājušies.

Turklāt, ja būtu jāvērtē tikai naudas dizains, tad šajā ziņā, šaubu nav, lats ir viennozīmīgi pārāks gan par eiro, gan citām valūtām. Taču naudas lietderību un labumu, ko tā sniedz lietotājiem, nenosaka tas, cik labi šī nauda izskatās.

Tāpat daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata latu par mūsu nacionālās identitātes apliecinājumu un simbolu. Tas ir svarīgs faktors, bet noteikti nav noteicošais arguments, kāpēc mums būtu jāpatur vai jāpieņem eiro.

Naudas vērtību un kvalitāti nosaka nevis dizains vai spēja kalpot par nacionālās identitātes apliecinātāju, bet gan tas, cik labi šī nauda spēj pildīt savas funkcijas. Nauda nevar būt jebkurš priekšmets vai prece. Naudu par naudu padara tās spēja veikt tādas funkcijas, kuras citas preces nespēj. Kādas tās ir?

Pirmkārt, naudai ir jākalpo kā maksāšanas līdzeklim. Tas ļauj būtiski atvieglot jebkuru tirdzniecības darījumu, jo naudas izmantošana atbrīvo no nepieciešamības jebkuras preces pircējam būt vienlaicīgi un tajā pašā brīdī arī citas preces pārdevējam. Otrkārt, naudai ir jābūt vērtību mēram. Līdz ar to jebkura preces vērtība vairs nav jāizsaka kā daļa no citas preces; visu preču vērtība (jeb cena) tiek rēķināta tikai attiecībā pret naudu. Treškārt, naudai ir jānodrošina iespēja ikvienam, pārdodot kādu preci, iegūto bagātību uzreiz neizlietot, bet uzkrāt, tādejādi nodrošinot augstāku patēriņu nākotnē. Atsevišķi var tikt izdalītas arī pasaules naudas funkcija jeb spēja brīvi apmainīt nacionālo valūtu pret precēm un pakalpojumiem ārpus tās valsts, kurā šī nauda ir izlaista.

Tad, kad nauda pilda visas vai lielāko daļu šo funkciju, valsts tautsaimniecība sekmīgi attīstās. Turpretī tad, kad lielākā daļa naudas funkciju netiek pildīta, tad agri vai vēlu nopietnas problēmas iestājas arī visā tautsaimniecībā. Pašlaik lats veiksmīgi tiek izmantots norēķinos un stabili pilda maksāšanas un vērtības mēra funkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, vairāku iemeslu dēļ lats diemžēl nav perfekta valūta. Un, lai arī eiro nav pilnīgi ideāla valūta, tā tomēr, objektīvi vērtējot visas naudas funkcijas, ir kvalitatīvāka nauda par latu.

Labākai sacītā ilustrācijai esmu izveidojis tabulu, kurā skaitliski novērtētas vairāku valūtu pildītās naudas funkcijas dažādos laikos. Piemēram, ASV dolārs patlaban gandrīz pilnībā pilda visas naudas funkcijas – ar to var brīvi norēķināties un veidot uzkrājumus gan ASV iekšienē, gan ārpus valsts robežām; ASV dolāros tiek mērīta preču vērtība gan pašas ASV, gan pasaules preču un vērtspapīru biržās (pēdējā laikā veiktā ievērojamā dolāru emisija gan ir sākusi mazināt dolāra kā bagātības uzkrāšanas funkciju, un arvien vairāk uzkrājumu tiek veidoti, piemēram, zeltā).

Tabula. Naudas funkciju vērtējums dažādām valūtām (vērtējumu skalā no 0-10, kur augstāks skaitlis apzīmē labāku vērtējumu)

Salīdzinot ar ASV dolāru, eiro, protams, nedaudz atpaliek konkurences cīņā par pasaules naudu (jo, piemēram, naftas cenas pasaulē visbiežāk tiek rēķinātas dolāru, nevis eiro izteiksmē). Tomēr kopumā, kopš eiro izveides, tas nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā ir spējis ieņemt līdzvērtīgu vietu ASV dolāram, un ir visumā tikpat kvalitatīva valūta kā ASV dolārs. Katrā ziņā – eiro ir daudz labāka valūta par tām, kuras Latvijā tika lietotas iepriekšējās ekonomiskās savienības - PSRS - laikos. PSRS rublis bija ļoti nekvalitatīva nauda, jo tā nepildīja gandrīz nevienu funkciju vai arī pildīja to slikti. Šos PSRS izlaistos rubļus cilvēki nevarēja brīvi tiem izdevīgā laikā apmainīt pret vēlamajām precēm, jo šādas preces bieži gluži vienkārši nebija pieejamas. Jeb, precīzāk sakot, dažbrīd preces bija pieejamas, tikai ne jau oficiālajās tirdzniecības vietās, bet gan paralēlajā jeb "melnajā" tirgū, kur tās maksāja ievērojami dārgāk. Tāpēc ar PSRS rubli nevarēja izmērīt arī, cik katra prece patiesībā maksā, jo vienai un tai pašai precei varēja būt vairākas cenas. Arī kā uzkrāšanas līdzeklis rublis kalpoja slikti, jo ik pa laikam īstenotās naudas reformas konfiscēja daļu no iedzīvotāju uzkrājumiem. Par rubli kā pasaules naudu nav pat vērts runāt. Pēdējos PSRS pastāvēšanas gados ar jaunu spēku iedarbinātā naudas drukājamā mašīna padarīja rubļus par absolūti bezvērtīgiem papīriņiem, kam ar reālu naudu būtībā bija visai attāls sakars. Tas noveda pie arvien lielākas tautsaimniecības regresijas un atgriešanās pie bartera un naturālās apmaiņas, un lielā mērā sekmēja arī PSRS ekonomiskās sistēmas sabrukumu.

Salīdzinot ar tobrīd apgrozībā cirkulējošajiem PSRS rubļiem, Latvijas rubļu un vēlāk lata ieviešana neapšaubāmi bija liels solis tuvāk civilizētajai pasaulei un tās izpratnei par to, kādai jābūt naudas sistēmai un pašai naudai. Ātri panāktā makroekonomiskā stabilizācija nodrošināja arī iedzīvotāju uzticību jaunajai valūtai, un konsekventi īstenotā stingrā monetārā politika ir nodrošinājusi to, ka šobrīd lats ir tāds, kādu mēs visi to pazīstam: stabila un droša valūta.

Tomēr, lai kā mēs Latvijas Bankā strādātu pie lata nostiprināšanas, mums nav iespējams mainīt faktu, ka lats tiek izmantots un lietots tirgū, ko veido aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Salīdzinājumam – eiro tiek lietots tirgū ar vairāk nekā 330 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē daudz lielāku starptautisku atpazīstamību un līdz ar to arī uzticamību (jo jāatzīst, ka, lai kā mēs pūlētos visiem stāstīt, cik lats ir stabils, 99% pasaules iedzīvotāju par latu vispār neko nav dzirdējuši). Tas nozīmē, ka mēs varam izmantot eiro starptautisko atpazīstamību, lai ieinteresētu arvien vairāk ārvalstu investoru un darījuma cilvēku veikt darījumus un ieguldīt Latvijā.

Turklāt katram pircējam ir zināms likums: pērkot vairumā, cena par vienu vienību preces ir zemāka. Šis likums darbojas arī naudas pasaulē. Ieviešot valūtu, kas tiek izmantota daudz lielākā tirgū nekā Latvija, gan Latvijas uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem nauda būs pieejama lētāk (tas ir – ar zemākiem procentiem), nekā tas ir iespējams, izmantojot latu. Lai izklausītos gudrāk, ekonomisti ir izdomājuši terminu "likviditātes prēmija", bet būtībā tas nozīmē tikai to, ka mazām valstīm pieejamās procentu likmes ir augstākas nekā lielām valstīm un valstu blokiem. Tāpēc nav lielas jēgas salīdzināt Eiropas Savienības (ES) valstis ar zemām procentu likmēm un eiro zonas valstis ar augstām likmēm (tāpat arī otrādi). Šie salīdzinājumi būtībā nesniedz nekādus secinājumus. Jāsalīdzina ir viena un tā pati valsts ar un bez eiro. Valstīm, kurām ir zemas procentu likmes ārpus eiro zonas, eiro zonas ietvaros šīs likmes būtu vēl zemākas, bet valstīm, kurām eiro zonā ir augtas likmes, ārpus eiro zonas likmes būtu vēl augstākas.

Papildu ieguvums Latvijai no tā, ka līdz ar eiro mēs varētu izmantot globāli atzītu un uzticamu valūtu, būtu devalvācijas spekulāciju izzušana. Tas ir Latvijai raksturīgs fenomens: mums visiem ļoti patīk lats, bet pie jebkuriem neparedzētiem gadījumiem vai pat tikai baumām liela daļa Latvijas iedzīvotāju draudzīgi dodas "svētceļojumā" uz naudas maiņas kantoriem, lai veiktu latu nomaiņu pret eiro. Tad pēc kāda laika notiek darbība pretējā virzienā, eiro tiek mainīti atkal atpakaļ pret latiem. Nezinu, iespējams, tas ir savdabīgas nacionālās izklaides veids, no kura ir iespējams gūt pat prieku. Toties ir pilnīgi droši, ka ekonomiskā labuma no šīm darbībām nevienam (ja neskaita naudas mijējus) nav pilnīgi nekāda.

Visbeidzot, naudas funkciju novērtējums ļauj atbildēt uz bieži dzirdēto jautājumu: kāpēc mēs nevaram, tāpat kā dāņi (zviedri, angļi utt.), – palikt ES, bet saglabāt savu nacionālo valūtu, līdz ar to arī iespēju kādreiz izmantot no Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarīgu monetāro politiku? Atbilde ir šāda - nevaram, jo Latvijas iedzīvotāji ļoti mīl latus, bet aizņemas un uzkrājumus veic eiro. Līdz ar to lats tikai daļēji pilda uzkrāšanas līdzekļa funkcijas. Tam ir būtiska nozīme - ja apmēram puse no visiem Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem un vairāk nekā 80% no ņemtajiem kredītiem ir eiro, tad iespējas īstenot neatkarīgu monetāro politiku Latvijas Bankai ir ļoti ierobežotas. Cilvēkus gluži vienkārši daudz vairāk interesē un viņu lēmumus ietekmē tas, ko ar procentu likmēm dara ECB, nevis Latvijas Banka. Ar to mēs būtiski atšķiramies no dāņiem, zviedriem un angļiem - viņi darījumiem izmanto un uzkrājumus veic galvenokārt savā nacionālajā valūtā.

Mums bieži iebilst, ka tas ir pašas Latvijas Bankas dēļ - skaidrs, ka cilvēki izvēlas eiro kredītus, jo tiem ir zemākas likmes. Vajag arī Latvijas Bankai samazināt likmes zem eiro likmēm, un cilvēki ņems kredītus latos. Un te ir lielākā latviešu atšķirība no dāņiem. Latvieši mīl latus, bet tikai tad, ja tie ir lētāki nekā citas valūtas. Atšķirībā no mums, pieaugot procentu likmēm, dāņi ar kredītu ņemšanu piebremzē. Latvijas iedzīvotāji pie kāpjošām latu procentu likmēm neaizņemas mazāk, bet gan pāriet uz eiro aizņēmumiem.

Mēs Latvijas Bankā, protams, būtu laimīgi, ja pēkšņi vienā dienā viss mainītos un cilvēki Latvijā pilnībā pārietu uz norēķiniem un darījumiem latos, taču tā diemžēl nebūs. Tāpēc mums ir divas iespējas. Viena būtu mēģināt ar varu un administratīvām metodēm aizliegt izmantot eiro Latvijā un piespiedu kārtā pārkonvertēt visus izsniegtos aizdevumus un veiktos noguldījumus no eiro uz latiem (tikai tādā gadījumā, visticamāk, Latvijai būtu jāstājas ārā arī no ES). Otra iespēja – pieņemt šo Latvijas virzību uz eiro kā likumsakarīgu un loģisku soli valsts vēsturiskajā attīstībā, un censties iespēju robežās to labvēlīgi ietekmēt. Skaidrs, ka naudas lietās pareizāk ir sekot racionālajiem argumentiem, un tāpēc Latvijas Banka ir par eiro Latvijā, lai vai cik pašiem mīļš būtu mūsu lats.

Savukārt tiem, kam joprojām svarīgi šķiet saglabāt naudu kā nacionālās identitātes simbolu, man ir viena laba ziņa. Vai zinājāt, ka, Latvijai pievienojoties eiro, visā Eiropā uz eiro monētām būs redzami arī mūsu izvēlētie simboli – tautumeita un valsts ģerbonis? Eiro būs arī visu mūsu nauda. Un tas izskatīsies šādi:

Latvijas eiro monētu dizainparaugi

Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 18. decembrī.