Eiro globālās konkurences griežos

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljoni eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Divdesmit gadu pastāvēšanas laikā eiro saglabājis savu pozīciju kā otra nozīmīgākā valūta pasaulē.

Eiro ir plaši atzīta valūta starptautisko maksājumu veikšanai (36%), eiro tiek veidota ievērojama daļa ārvalstu centrālo banku starptautisko rezervju (20%) un tiek emitēti parāda vērtspapīri starptautiskajos tirgos (23%).[1]

Taču līdzīgi kā, braucot ar velosipēdu, lai noturētu līdzsvaru, ir jāturpina kustēties, tā arī starptautiskajā arēnā, lai saglabātu savas pozīcijas un ietekmi, nedrīkst apstāties ne mirkli. Lai gan eiro šobrīd saglabā savu pozīciju, situācija pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījusies.

Ķīna ir piedzīvojusi iespaidīgu izaugsmi, un tās loma pasaulē ir būtiski palielinājusies. Ķīna ir gan viena no līderiem pasaules tirdzniecībā, gan arī ievērojami pieaugusi Ķīnas nozīme finanšu sektorā. Tāpēc likumsakarīgi, ka kopš 2016. gada 1. oktobra Ķīnas juaņa ir iekļauta arī SDR (speciālās aizņēmuma tiesības – special drawing rights) valūtu grozā[2], kas atspoguļo Ķīnas ekonomikas lomu pasaulē un arvien pieaugošo juaņas lomu valūtu tirgū. Turklāt jāatzīmē, ka Ķīnas juaņas iekļaušana SDR valūtu grozā galvenokārt notika uz eiro un britu mārciņas rēķina, šo valūtu īpatsvaram samazinoties.

Šie notikumi īpaši globalizācijas un protekcionisma izaicinājumu laikos liek aizdomāties par to, kā saglabāt un stiprināt ES un eiro lomu pasaulē.

2018. gada decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem, lai nostiprinātu un paplašinātu eiro starptautisko pielietojumu[3]. EK norāda uz absurdām situācijām, kad, piemēram, Eiropas kompānijas par Eiropā ražotām lidmašīnām maksā dolāros, nevis eiro, vai arī par 80% no rēķina par energoresursu importu, kas ir 300 miljardi eiro gadā, maksā ASV dolāros, lai gan tikai apmēram 2% no energoresursu importa ir no ASV. Tāpēc EK nākusi klajā ar ierosinājumiem sekmēt eiro plašāku izmantošanu stratēģiskajās nozarēs (enerģētikas jomā, pārtikas preču tirdzniecībā, transporta nozarē).

Vienlaikus, ņemot vērā finanšu sektora ciešo saikni ar globālās ekonomikas norisēm, iedzīvotāju mobilitāti, jauno tehnoloģiju radītās iespējas un riskus, EK ierosina strādāt arī pie tā, lai eiro loma starptautiskajos finanšu tirgos tiktu pastiprināta, mazinot eiro zonas atkarību no ASV dolāra dominances. Pārdomāti veicinot plašāku eiro izmantošanu dažādu veidu finanšu instrumentos (piem., attīstot eiro denominētu finanšu produktu klāstu, veicinot eiro īpatsvaru valdību parādzīmju portfeļos u.tml.), eiro īpatsvars starptautiskajos finanšu tirgos pieaugtu.

Aizsargājot eiro zonas publiskā un privātā sektora intereses maksājumu nodrošināšanā, pakāpeniski sāk diskutēt arī par pilnībā integrētas ES maksājumu sistēmas izveidi[4] un par nepieciešamību mazināt citu reģionu kontroli pār Eiropas maksājumiem. Tas varētu veicināt lielāku eiro autonomiju un neatkarību no ārējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā ASV Visa un Mastercard maksājumu karšu dominanci Eiropā, kā arī Ķīnas uzņēmumu līderību e-komercijas un mobilo maksājumu jomā.

Kopumā pasākumi, kas rada nepieciešamos priekšnosacījumus plašākai eiro izmantošanai, ir apsveicami, taču galvenais priekšnosacījums stabilai un spēcīgai eiro lomai pasaulē ir pašas eiro zonas stiprināšana un attīstība.

Eiro būs tik "stiprs", cik spēcīga un noturīga būs eiro zonas ekonomika. Tāpēc eiro starptautiskās lomas stiprināšanai būtiska ir eiro zonas finanšu stabilitātes un konkurētspējas veicināšana, turpinot sāktās Ekonomikas un monetārās savienības reformas - pilnveidojot ES līmenī banku uzraudzības un noregulējuma sistēmu, krīzes pārvarēšanas mehānismus, kā arī padziļinot un vēl vairāk integrējot ES valstu kapitāla tirgus.

Papildu ES līmeņa iniciatīvām stiprināt eiro zonu, vienlīdz svarīgs ir arī katras ES dalībvalsts, tātad arī Latvijas, ieguldījums šajā procesā, domājot par saviem "mājasdarbiem" – īstenojot atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, strukturālās reformas, kā arī veicinot produktivitāti un konkurētspēju.

Turklāt ciešāka ekonomiskā integrācija un eiro zonas stiprināšana ir svarīga ne tikai saimniecisku apsvērumu dēļ. Sabiedriskās domas aptaujās ES iedzīvotāji min Eiropas vienoto valūtu eiro un brīvību ceļot, studēt un strādāt kā galvenos ES simbolus[5]. Eiro ir sava veida apliecinājums Eiropas identitātei, vienotībai un vēlmei sadarboties kopēju interešu vārdā.

Latvijai ciešāka integrācija ES jau kopš neatkarības atgūšanas ir arī viens no drošības stūrakmeņiem, tāpēc mūsu interesēs ir pasākumi, kas stiprina ES valstu vienotību un eiro zonu.

Avoti un piezīmes

[1] European Central Bank, "The international role of the euro", Interim report, June 2018 https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/ire/ecb.ire201806.en.pdf

[2] Valūtu īpatsvars SDR grozā kopš 2016. gada oktobra: USD 41.73%; EUR 30.93%; CNY 10.92%; JPY8.33%; GBP 8.09%.

[3] European Commission, "Towards a stronger international role of the euro", Communication, December 2018 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication_-_towards_a_stronger_international_role_of_the_euro.pdf

[4] Ar 2018. gada novembri Eiropas Centrālās bankas paspārnē jau sākusi darboties eiro maksājumu infrastruktūra TIPS, kas nodrošina starpbanku zibmaksājumus, izmantojot drošus centrālās bankas naudas līdzekļus.

[5] European Commission, Standard Eurobarometer 89, June 2018 http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/STANDARD/surveyKy/2180