Eiropa sākusi atkopties, bet bruņojamies ar pacietību

Latvijā situācija izskatās ļoti daudzsološa, līdz šim – vīrusa veiksmīga ierobežošana jau ļāvusi strauji mazināt ierobežojumus un rosība aizvien pieaug, tāpat arī uzņēmumu ienākumi.

Kaut kādas korekcijas vēl vīruss noteiks, tomēr, ja tās nebūs būtiskas, tad Latvija būs izsprukusi no šīs pasauli satricinājušās krīzes nosacīti veiksmīgāk par daudzām citām valstīm. Tomēr Latvija – kā maza un atvērta ekonomika – ir savā attīstībā ļoti atkarīga no citu valstu, īpaši mūsu tiešāko tirdzniecības partneru – eiro zonas – spējas patērēt mūsu saražoto. Īsumā par jaunākajiem eiro zona datiem un tur prognozēto.

Jaunākie dati iezīmē izaugsmes atjaunošanos

Informācija par otro ceturksni, kad eiro zonas valstis visaktīvāk cīnījās ar vīrusa izplatību un apturēja vai ierobežoja lielu daļu valstīs notiekošos procesus, šobrīd tikai pamazām tiek apkopota.

Ražošanas un mazumtirdzniecības dati, kas pieejami par aprīli un dažviet par maiju, rāda, ka zemākais ekonomiskās aktivitātes punkts šobrīd ir bijis aprīlis, kad salīdzinājumā ar februāri gan Itālijā, gan Spānijā, gan arī Francijā mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par trešdaļu (1. attēls). Tomēr maija dati rāda, ka pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana uzreiz arī parādās datos un cilvēki raiti atgriežas veikalos, Vācijā apgrozījumam pat pārspējot februāra līmeni. Latvijā salīdzinājumā ar eiro zonas lielajām valstīm kritums ir daudz mērenāks, turklāt maijā mazumtirdzniecība jau atsākusi pieaugt, norādot uz to, ka iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastajiem tēriņiem.

Rūpniecības izlaide sarukusi visās lielākajās eiro zonas valstīs, īpaši Itālijā, kas cietusi visvairāk no vīrusa uzliesmojuma, tur no februāra līdz aprīlim ražošana saruka par 42% (2. attēls). Vācijā, kas skarta salīdzinoši mazāk, arī ir būtisks sarukums, no februāra līdz aprīlim par 25%. Turklāt maijā, kad ierobežojumu atvieglošana daudzviet ļāva atsākt ražošanu, rūpniecības izlaide uzlabojās visās lielākajās eiro zonas valstīs. Itālijā, kur iekritiens bija vissmagākais, maijā rūpniecības izlaide pieauga visstraujāk, par 42%. Tomēr par spīti kāpumam Itālijā, tāpat kā pārējās lielākajās eiro zonas valstīs izlaide bija par 20% zemāka nekā februārī. Ņemot vērā to, ka vīrusa izplatība ievērojami mazinājusi ārējo pieprasījumu, rūpniecības sektors, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē, atkopjas daudz lēnāk par tirdzniecību. Tā kā Latvijai pagaidām vīrusu izdevies ierobežot salīdzinoši sekmīgi un ierobežojumi bija mazāki, uz citu valstu fona izskatās ļoti pozitīvi, pēc zemākā punkta sasniegšanas aprīlī rūpniecības izlaides rādītāji uzlabojušies par 4.9%.

1. attēls. Mazumtirdzniecība, feb2020=100

2. attēls. Rūpniecības izlaide, feb2020 =100

Gaidāms, ka valstu ekonomikas atveseļošanās turpinās uzlaboties, jo aptauju dati, kas pieejami operatīvāk – Eiropas Komisijas aptaujas dati par noskaņojumu tautsaimniecībā – jūnijā rāda skaidru situācijas uzlabojumu. Noskaņojums uzlabojies gan patērētājiem, gan arī uzņēmumiem. Par ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos liecina arī PMI (iepirkumu vadītāju aptaujas indekss), kas jūnijā uzlabojies visās lielākajās eiro zonas valstīs, turklāt pat vairāk nekā gaidīts. Noskaņojums pakalpojumu sektorā, protams, pasliktinājies visstraujāk, tomēr arī tur jūnijā novērojama situācijas uzlabošanās. Vispozitīvākās atbildes tiek saņemtas no būvniecības uzņēmumiem, kur investīcijas un aktivitāte saglabājusies, un no patērētājiem, kuru ienākumus turpina balstīt valstu atbalsts nodarbinātībai.

3. attēls. Konfidences (ekonomiskā noskaņojuma) rādītāji eiro zonā pa tautsaimniecības sektoriem, novirze no 2005. - 2019. vidējā

Kas tālāk?

No brīža, kad martā mēs visi sapratām, ka mūsu dzīves pārņem nezināmais un ekonomikas tika aizvērtas, lai ierobežotu ne līdz galam izprasta vīrusa izplatīšanos visā sabiedrībā, daudzas institūcijas ir publicējušas savas regulārās tautsaimniecības attīstības prognozes. Tomēr, lai arī jebkuras prognozes saistās ar zināmu nenoteiktību un reti kas no tām dažādu notikumu rezultātā arī pilnībā piepildās, šī reize bija īpaša. Lielākoties, institūciju prognozes saņēmām ar atrunu, ka nenoteiktība ir tik liela, ka šīs nav īsti prognozes, bet tikai dažādu scenāriju analīze. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) savā jūnija pārskatā publicēja divus vienlīdz iespējamus scenārijus, arī Eiropas Komisija (EK), lai arī publicēja tikai vienu scenāriju, bet ar skaidru piebildi, ka šī nav regulārā prognoze, bet arī tikai viens no iespējamiem scenārijiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnija sākumā publicēja trīs scenārijus.

Turpmākais tautsaimniecības virzības ceļš kopumā ir atkarīgs no vairākiem nezināmajiem:

• kad un kā izdosies pakļaut vīrusu kaut kādai cilvēku kontrolei,
• vai dažādie valstu atbalstu rīki būs bijuši trāpīgi un resursi pietiekami, lai uzņēmumi sagaidītu to brīdi, kad ierobežojumi tiks atcelti pilnībā,
• kādas strukturālas problēmas tomēr būs radušās ekonomikā, kas kavēs tās spēju atkopties pilnībā.

Lai arī zinātnes atbildes reakcija uz pandēmiju ir gan finansiāli, gan arī iesaistīto zinātnieku daudzumā iespaidīga un, balstoties uz pašu iesaistīto liecībām, iepriekš neredzēti strauja, skaidrs ir, ka tuvākajā laikā vīrusa ierobežošana būs jāturpina ikkatram pasaules iedzīvotājam, ievērojot piesardzības mērus distancējoties un mazgājot rokas. Valstu valdības būs spiestas turpināt rūpīgi sekot situācijas attīstībai un pieņemt nepieciešamos mērus, meklējot līdzsvaru starp vīrusa ierobežošanas pasākumiem un iedzīvotāju pārvietošanās brīvību, kas tiešā veidā ietekmē uzņēmumus un ekonomiku kopumā. Šī nenoteiktība ap vīrusa izplatīšanās ceļiem un valstu spēju vai nespēju to ierobežot tad arī ir prognožu scenāriju pamatā.

ECB jūnija prognozēs paredzēja trīs scenārijus. Vienu, ka vīrusa ietekme uz ekonomiku būs pārejoša un gaidāma atkopšanās jau gada otrajā pusē. Otrs, vidējais scenārijs, kuru ECB vērtēja kā tajā brīdī visticamāko scenāriju, paredzēja, ka politiskie lēmumi būs bijuši pareizi un spēs turpmāk ierobežot vīrusa izplatību, un masīvs otrais vīrusa izplatības vilnis nav gaidāms. Tomēr krīze būs ietekmējusi arī ekonomikas struktūru, no vienas puses, ļaujot attīstīties dažādiem digitāliem risinājumiem, bet, no otras puses, ieilgusī nenoteiktība un ierobežojumi liegs pilnvērtīgi darboties daudziem uzņēmumiem, atstājot cilvēkus bez darba, tādējādi arī kavējot strauju atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Un trešais, negatīvākais scenārijs, paredz, ka eiro zonas valstis rudenī sastapsies ar atkārtotu strauju vīrusa uzliesmojumu, kura ietekmē ierobežojumi tiks atjaunoti, bet šoreiz jau, atstājot daudz lielāku robu ekonomikā.

Apkopojot Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF), OECD, EK un ECB prognozes (4. attēlā) redzam, ka, lai arī ir jau gada vidus, tomēr starptautisko institūciju izaugsmes prognozes eiro zonai šim gadam svārstās iespaidīgā amplitūdā no -5.9% līdz -12.6%. Nākamajā – 2021. gadā – gaidāma pozitīva izaugsme robežās no 3.3% līdz 6.8%. Prognozētā ekonomikas krituma apjoms joprojām neskaidrs, tomēr, kur visas institūcijas ir vienisprātis, ir, ka 2021. gadā pie pirmskrīzes līmeņa neatgriezīsimies, vispesimistiskākajā scenārijā pat paliekot 10% zem tā.

4. attēls. ECB, SVF, EK un OECD izaugsmes prognozes eiro zonai, reālā IKP pieauguma tempi %

Viegli tas nebūs

Lai arī ekonomiskā noskaņojuma rādītāji uzlabojas, tomēr nav pamata sagaidīt, ka ekonomika tūliņ atgriezīsies pirmskrīzes situācijā. Pandēmija uzņēmējus ir ietekmējusi ļoti nevienlīdzīgi. Daļa, īpaši atsevišķu digitālo pakalpojumu jomā strādājošie, ir ieguvēji. Tomēr ir arī uzņēmumi, īpaši ar tūrismu un viesmīlību saistītās nozarēs, kas savu darbību pilnvērtīgi nevarēs atsākt, kamēr vīrusa ierobežošana un arī iedzīvotāju bailes no inficēšanās turpināsies. Turklāt pat tiem uzņēmumiem, kas ir spējuši atsākt darbību, šī ievērojamā nenoteiktība par nākotni neļauj pieņemt virkni ar attīstību un ar investīcijām saistītu lēmumu, kas ļautu radīt straujāku izaugsmi jau pēc šīs krīzes beigām.

Izaugsmi bremzēs arī iedzīvotāju bažas par nākotni, kas liks izvēlēties novirzīt vairāk līdzekļu uzkrājumiem. Noguldījumi eiro zonā pēdējos mēnešos skaidri kāpj (5. attēls). Būtiska daļa no tiem ir tā saucamie piespiedu uzkrājumi, kas radušies, jo ierobežojumu dēļ daļa preču un pakalpojumu nebija pieejama. Tomēr daļēji arī uzkrājumu kāpums atspoguļo piesardzību, uzkrājumus nebaltai dienai, piemēram, brīdim, kad valsts pabalsti būs beigušies, bet jauns darbs vēl nebūs atrodams. Lai kādi būtu iemesli naudu turēt kontā, līdz uzņēmumiem tā nenonāk. Iedzīvotāju vēlēšanās šo uzkrāto naudu virzīt patēriņam būs atkarīga no tā, vai tiem būs pamats gaidīt, ka pēc krīzes to ienākumu līmenis atkal atkopsies. Šobrīd, balstoties uz aptaujām, patērētāji sagaida, ka to finansiālā situācija nākotnē varētu pasliktināties (6. attēls). Pateicoties valsts atbalsta programmām, šis ienākumu kritums netiek gaidīts straujš, tomēr uzkrāt liek apziņa, ka valsts nevarēs bezgalīgi ilgi tērēt daudz vairāk nekā nopelna, un šis atbalsts tiks pārtraukts.

5. attēls. Noguldījumi eiro zonā, gada pārmaiņu temps, %

6. attēls. Patērētāju gaidas par ienākumiem nākamo 12 mēnešu laikā, novirze no 2005. -2019. gada vidējā līmeņa

Fiskālie pasākumi turpina balstīt valstu ekonomikas, nodrošinot papildu finansējumu skartajām nozarēm, dīkstāves pabalstus iedzīvotājiem vai kompensācijas uzņēmumiem, nodokļu atlaides, grantus un labvēlīgākus aizdevuma nosacījumus. Šobrīd, kamēr vēl Eiropa atrodas krīzes epicentrā, šie dažādie fiskālie atbalsti kopā ar monetāro politiku, kas uztur labvēlīgus finanšu nosacījumus, nodrošina to, ka šīs piespiedu pauzes laikā uzņēmumi paliek dzīvotspējīgi un iedzīvotājiem saglabājas darbs, lai brīdī, kad vīrusa izplatība būs neatgriezeniski ierobežota vai rasts efektīvs medicīnisks risinājums vīrusa ārstēšanai, būtu arī uzņēmumi, kas varētu savu darbību atsākt. Tomēr šis atbalsts ir ļoti dārgs un gaidāms, ka valstu parādu līmeņi krīzes ietekmē turpinās augt. Tie augs gan valdībām, kas šobrīd aktīvi aizņemas, lai varētu uzturēt stimulus, gan arī uzņēmumiem, kas šobrīd aizņemas līdzekļus, lai varētu nodrošināt darbību krīzes apstākļos. Aizvien augstāks parādu līmenis rada papildu riskus nākotnes attīstībai.

Lai gan dažādi atbalsta mehānismi uzņēmumus uztur pie dzīvības un ļauj tiem turpināt nodarbināt cilvēkus, tomēr brīdī, kad šie kompensācijas mehānismi noslēgsies, mazinoties krīzei vai vienkārši izbeidzoties valstu valdībām pieejamiem finanšu līdzekļiem, gaidāms, ka daļa no uzņēmumiem būs spiesta mazināt vai pārstāt savu darbību un darbinieki tiks atlaisti, radot bezdarba kāpumu un ienākumu kritumu, kas savukārt mazinās pieprasījumu.

Šo krīzi jutīsim vēl labu laiku

Labā ziņa, ka Latvijā un pārējā Eiropā valdības ir spējušas nosargāt lielu daļu savas ekonomikas, un, pamazām atceļoties ierobežojumiem, arī uzņēmumi atsāk ražošanu un patērētāji iepirkumus.

Skaidrs, ka šīs pandēmija būs ienesusi dažādas pārmaiņas mūsu dzīvēs, sākot jau ar digitālo rīku izrāvienu un pēkšņo pierādījumu, ka attālināti var strādāt daudz vairāk darbinieku, nekā jebkad iedomājāmies, kas savukārt varētu palīdzēt arī reģionālajai attīstībai.

Tomēr paralēli pozitīvajām pārmaiņām, uz kurām mums palīdzējis saņemties Covid-19, ekonomikā šis "piespiedu miega" periods būs atstājis arī ilgāk dzīstošas rētas, kas krīzes sekas liks manīt vēl kādu laiku. Lai arī straujas digitalizācijas ietekmē ekonomikā notiek pozitīva attīstība, daudzi uzņēmumi, iespējams, vēl ilgi vai pat vispār nespēs atsākt darbību pirmskrīzes režīmā. Savukārt cilvēkiem, kam krīzē nācies zaudēt darbu, iespējams, būs jāpārkvalificējas, lai darba gaitas varētu atsākt. Rezultātā – mazināsies ienākumu līmenis, kā arī, strādājošiem zaudējot darbu, pieaugs nevienlīdzība, kas savukārt veidos papildu fiskālās politikas slogu arī tālākā nākotnē. Nenoteiktība par to, kā veiksies vīrusa apkarotājiem, kā arī kādas sekas ilgākā termiņā šī krīze būs atstājusi uz pasaules ekonomiku, neļauj skatīties nākotnē un droši pieņemt lēmumus attīstībai pat tiem uzņēmumiem, kas šobrīd apgrozījumu būtiski nav zaudējuši. Tas nozīmē, ka izeja no krīzes pasaules ekonomikā nebūs gluda, un kādu laiku mums, diemžēl, vēl nāksies sadzīvot ar krīzes sekām.