Eiropas valstu iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopienākums

Iepriekšējā rakstā apskatījām iekšzemes kopprodukta (IKP) un nacionālā kopienākuma (NKI) jēdzienus, šo rādītāju priekšrocības un trūkumus, kā arī nozīmi valstu ekonomisko plānu izstrādē. Šajā rakstā jau pievērsīsimies konkrētiem datiem un to analīzei.

Aplūkosim Eiropas valstu datus, kas saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem dominē pasaules līderu sarakstā pēc augstākā nacionālā kopienākuma uz vienu iedzīvotāju. Arī turpmākajā analīzē lielāks akcents tiks likts uz pozitīvākajiem vai interesantākajiem valstu piemēriem. Ja ir vēlēšanās novērtēt, kā Eiropa izskatās uz pasaules fona, tad visai simpātiskā pasaules kartes formā šos datus (GNI per capita, Atlas method, current US$) var aplūkot šeit.

IKP kā rādītājs analītikā parasti tiek plašāk izmantots, tādēļ ne viens vien interesents labi zina, ka lielākā IKP uz vienu iedzīvotāju līderpozīcijas Eiropā ar milzīgu pārsvaru ieņem Luksemburga. Tuvākā konkurentvalsts ir Norvēģija, kas no Luksemburgas atpaliek aptuveni par trešo daļu. Faktiski Luksemburgas iekļaušana attēlos ir pat kaitinoša, jo "bojā grafika mērogus" – citu valstu savstarpējie samēri līdzās Luksemburgai grūtāk saskatāmi.

Iepriekšējā rakstā izvirzīju hipotēzi, ka tieši Luksemburga varētu būt viens no spilgtākajiem piemēriem, kur IKP un NKI starpība ir ļoti nozīmīga, jo ir zināms, ka a) uz šo valsti ik dienu dodas strādāt ļoti daudz iedzīvotāju no kaimiņvalstīm: Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas; ir vērojams liels nerezidentu uzņēmumu skaits. Tātad daļa no valstī radītā ienākuma nemaz nepaliek tās iedzīvotājiem, bet aizplūst uz uzņēmumu īpašnieku rezidentvalstīm vai viesstrādnieku algu kontiem. Tik tiešām – neatkarīgi no izvēlētā datu avota un mērvienībām starpība starp Luksemburgas IKP un NKI ir vislielākā: Luksemburgas IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju bijis ar trešdaļas pārsvaru pār tuvāko sekotāju – Norvēģiju, bet NKI uz vienu iedzīvotāju vairs tik milzīgu pārsvaru neuzrāda (skat. 1. attēlu – attēlā ietverto valstu kopumu turpmāk saukšu par Eiropu-30). Pasaules Bankas NKI aplēsēs pēc Atlasa metodes starptautiskajos dolāros Norvēģija pat apsteidz Luksemburgu (attēls). Arī dati dinamikā liecina, ka Norvēģija ir "iedzenošā" pozīcijā un pakāpeniski uzlabo savus rādītājus salīdzinājumā ar Luksemburgu.

Mēģinot noteikt valstis ar augstāko sasniegto labklājības līmeni, to secība atkarībā no tā, kuru rādītāju (IKP vai NKI) izvēlas, patiešām mainās. 1. attēlā valstis ranžētas pēc NKI, bet jau vizuāli var redzēt, ka kārtība mainītos, ja ranžējums tiktu veikts pēc IKP – zilajiem stabiņiem. Īrija un Īslande, kuras pēc IKP rangu tabulā ieņem 3. vietu un 6. vietu, pēc NKI uz iedzīvotāju noslīd uz 9. vietu un 13. vietu trīsdesmit valstu salīdzinājumā.. Īrijas gadījumā starpība veidojas gan viesstrādnieku, gan valstī bāzēto ASV multinacionālo uzņēmumu ražotņu un filiāļu (piemēram, Microsoft, Oracle, Sun Microsystems, IBM, Dell, Intel, Gateway) dēļ. Savukārt Īslandē radās grūtības finanšu sektorā vēl pirms plašāku rezonansi pasaulē izraisošajiem finanšu satricinājumiem un ļoti strauji palielinājās ārējais parāds un tā apkalpošanas izmaksas.

1. attēls. Iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopienākums vidēji 2005-2009. gadā uz vienu iedzīvotāju, pēc pirktspējas paritātes standarta

Avots: IKP - World Economic Outlook Database, IMF; NKI - World Development Indicators database, World Bank

Diemžēl dažādi datu avoti (Pasaules Banka, Eurostat, SVF) un izmantotās metodes parāda dažādi interpretējamus datus, tāpēc IKP un NKI samērošanai katrai valstij atsevišķi izvēlēšos precīzāko novērtējumu – Eurostat publicētos datus nacionālajās valūtās bez salīdzināmu apjomu rādītājiem nepieciešamajiem cenu un valūtas kursu pārrēķiniem.

Eurostat publicētie dati liecina, ka kā Eiropas valstis ar lielāko NKI pārsvaru pār IKP vidēji 2005. – 2009. gados secīgi bijušas: 1) Šveice (3.0 procentu punkti), 2) Zviedrija (1.9 procentu punkti), 3) Vācija (1.6 procentu punkti), 4) Dānija (1.5 procentu punkti), 5) Lielbritānija (1.3 procentu punkti) un vēl tikai trīs valstis ar "NKI>IKP". Redzams, ka nosauktajām valstīm NKI pārsvars pār IKP skaitliski ir samērā niecīgs. Savukārt valstis ar lielāko IKP pārsvaru pār NKI secīgi bijušas: 1) Luksemburga (22.4 procentu punkti), 2) Īrija (14.0 procentu punkti), 3) Īslande (8.9 procentu punkti), 4) Bulgārija (6.0 procentu punkti), 5) Ungārija (5.8 procentu punkti), 6) Čehija (5.4 procentu punkti). Redzams, ka "IKP>NKI" ir krietni vairāk valstīm un ar daudzkārt lielāku starpību. Tā kā par labklājību labāk raksturojošu rādītāju tomēr uzskatāms NKI, varam izdarīt secinājumus par plaši izmantoto IKP datu "mānīgumu" atsevišķos gadījumos.

Iepriekšējie secinājumi vedina domāt, ka, summējot Eiropas valstu IKP un NKI, arī kopumā veidosies IKP pārsvars pār NKI. Tomēr šis pieļāvums ir aplams. Neskatoties uz to, vai kopskaita samērošanai izvēlas ES‑27, vai šajā rakstā aplūkoto 30 valstu summu, starpība starp IKP un NKP pēdējā desmitgadē ir samērā neliela (skat. 1. tabulu). Tātad, ja skata Eiropas valstis kā vienotu kopumu, attiecības ar pārējo pasauli šķiet sabalansētas.

1. tabula. Nacionālā kopienākuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu, procentu punkti

Tomēr rodas jautājums, kā tad iepriekšējie secinājumi par "IKP>NKI" dominanti valstu vidū savietojami ar šo samērā nelielo un stabilo kopējo attiecību. Aplūkojot IKP un NKI starpību absolūtos lielumos (skat. 2. attēlu), redzams, ka izskaidrojums ir vienkāršs – Eiropas lielāko valstu (Vācijas, Lielbritānijas, Francijas) "NKI>IKP" ir apjomīgāks, un šie "trīs vaļi" kompensē lielākās daļas Eiropas valstu "IKP>NKI". Tiesa, līdz 2003. gadam Vācija "spēlēja otrā laukuma pusē".

2. attēls. Eiropas-30 valstu nacionālā kopienākuma un iekšzemes kopprodukta starpība, faktiskajās cenās, miljardi eiro

Avots: IKP - World Economic Outlook Database, IMF; NKI - World Development Indicators database, World Bank

Interesanti, ka šī Vācijas IKP un NKI attiecības korekcija notika 2004. gadā, kad ES iestājas Latvija, Lietuva, Igaunija, Malta, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Kipra. Iespējams, Vācija šajā laikā veica nozīmīgas investīcijas jauno dalībvalstu teritorijās un attiecīgi guva peļņu. Kā liecina dati par Vācijas tiešajām investīcijām, investīcijas jaunajās dalībvalstīs patiešām palielinājās (attēls), bet par nozīmīgiem šos apjomus iepretim kopējām Vācijas tiešajām investīcijām nevar nosaukt.

Attēlotie apjomi lielā mērā atkarīgi no pašas valsts ekonomikas apmēra. Piemēram, Vācijas IKP un NKI starpību pēdējos gados veido 30-50 miljardi eiro (tātad gandrīz divas reizes lielāks apjoms nekā Latvijas IKP), tomēr attiecībā pret Vācijas IKP (~2400-2500 miljardi eiro) tā ir neliela summa. Savukārt, ja skatāmies valstis ar vislielāko NKI pret IKP attiecības svārstību amplitūdu, veidojas šāda aina.

3. attēls. Nacionālā kopienākuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu, % no IKP

 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

Kas varētu būt kopīgs šīm vienpadsmit valstīm ar NKI un IKP attiecības lielāko amplitūdu? Svārstības ietekmējošie faktori varētu būt vairāki.

1. Lielākā daļa 3. attēlā redzamo valstu tautsaimniecības raksturojamas kā mazas un atvērtas. Tas šķiet arī likumsakarīgi – šādas valstis vairāk ietekmē straujākas kapitāla plūsmas – sk. 2. tabulā iedzīvotāju skaitu un rādītāju, kas raksturo valsts ārējo atvērtību, t.i., preču un pakalpojumu eksporta un importa attiecību pret IKP.
2. Daļai valstu ir nozīmīgs finanšu sektora īpatsvars kopējā ekonomikā (sk. 2. tabulā finanšu sektora īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā), kas globālās finanšu krīzes apstākļos bija pakļautas lielākiem satricinājumiem – "zāģis" 2008.-2009. gadā, t.i., globālās krīzes ietekme uz IKP un NKI attiecības straujākām pārmaiņām ir acīmredzama. Tomēr šī ietekme nav vienāda, ja finanšu sektorā dominē nerezidentu bankas – tas pat var uzlabot NKI attiecību pret IKP, kā tas ir, piemēram, Latvijas gadījumā. Savukārt, ja finanšu sektorā dominēja pašmāju bankas, tad ietekme varēja būtu pretējā virzienā. Bet tik pat labi kādai valstij ar stabiliem tautsaimniecības rādītājiem krīze varēja būt kā iespēja šaubīgo klientu pārvilināšanai. Sliktā ziņa ir tāda, ka starptautiskajām institūcijām ir dažādi viedokļi, par to, kā interpretējama metodoloģija banku zaudējumu iekļaušanai maksājumu bilancē, tādēļ valstu statistiskajos datos tie var būt novērtēti atšķirīgi, līdz ar to tālāka analīze ir ierobežota.
3. Valstis ievainojamākas var padarīt arī liels ārējais parāds, jo globālās krīzes ietekmē varēja rasties problēmas ar parādu pārfinansēšanu (iespējams, bija jāpārdod vai jāatsavina kādi īpašumi) un procentu likmju kāpumu, kas varēja izraisīt NKI kritumu. Sk. 2. tabulā bruto ārējā parāda attiecību pret IKP. Iespējams, korektāk būtu analizēt neto ārējo parādu, ņemot vērā arī valsts aktīvus, bet diemžēl šādi dati ir pieejami tikai par dažām valstīm.

2. tabula. Dažādi valstis raksturojoši rādītāji

Avots: Eurostat, ārējais parāds - The World Factbook (Īslandei - Central Bank of Iceland, Latvijai – Latvijas Banka)), United States Central Intelligence Agency, IKP (starptautiskajos dolāros), Latvijas Bankas aprēķini

Kādi varētu būt kopējie secinājumi par Eiropas "pieredzi":

• Eiropā kopumā IKP un NKI attiecība ir maza un samērā stabila. Tomēr valstis ir neviendabīgas – "trīs lielie vaļi" tur visu Eiropu, savukārt mazo un atvērto tautsaimniecību gadījumos attīstība ir svārstīgāka.
• Atsevišķos gadījumos IKP kā labklājības raksturotājs ir maldinošs. Vairāku Eiropas valstu iedzīvotāju labklājība nemaz nav tik augsta, kā varētu secināt no IKP statistikas. Tomēr atminēsimies, ka liela daļa Eiropas valstu joprojām saglabā līderu statusu pasaulē arī pēc NKI.
• Pats par sevi fakts, ka NKI ir būtiski zemāks par IKP nav uzskatāms par negatīvu pazīmi. Luksemburgas gadījums pierāda, ka ilgstoši var būt liela starpība un tomēr labklājības līmeņa ziņā joprojām atrasties līdervalstu topa augšgalā, tādēļ starpības palielināšanās tendence jāskata kompleksi – analizējot, kādi faktori to nosaka, vai pastāv riski attīstībai.
• Daudzām Eiropas valstīm pieaugošais ārējais parāds un arvien lielāki parāda apkalpošanas izdevumi samazina NKI, tātad ierobežo arī šo valstu iedzīvotāju labklājības līmeņa straujāku kāpumu.