Eksports kā Latvijas tautsaimniecības virzītājspēks

Latvijas eksporta apjoms šogad piedzīvo vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā. Pēc maija datiem, eksports gada laikā pieaudzis par aptuveni trešdaļu. Tas liecina, ka Latvijas galvenajos eksporta tirgos - vispirms jāmin ES valstis - atkal atjaunojas stabils pieprasījums, jo šo valstu ekonomikas atlabst no krīzes un tajās atkal palielinās interese par kvalitatīvu citu zemju produkciju. Kamēr pašmāju tirgū iedzīvotāji ir piesardzīgi pirkumu veikšanā, Latvijas uzņēmēji var virzīt savas preces un pakalpojumus uz ārvalstīm, kur pieprasījums atjaunojies.

Latvijas imports ir ilgstoši pārsniedzis eksportu un mēs esam vairāk tērējuši naudas ārpusē, nekā nopelnījuši paši. Pašlaik situācija ir uzlabojusies, un eksports ar importu ir tuvu līdzsvaram. Kāpēc Latvijai eksports ir tik svarīgs? Pirmkārt, ar eksportu mums kā valstij jānopelna tik daudz ārvalstu valūtas, lai varētu nopirkt citās valstīs to, kā mums trūkst - degvielu, gāzi, izejvielas, ražošanas iekārtas, arī Spānijas zemenes un Holandes tomātus ziemā. Ja mēs kā valsts šiem pirkumiem nepieciešamo valūtu nenopelnām ar eksportu vai negūstam no tiešajām investīcijām, to nepieciešams segt ar valsts parādu radošām kapitāla plūsmām, piemēram, aizņēmumiem.

Otrkārt, tieši eksports lielā mērā noteiks to, vai augs Latvijas ekonomika un iedzīvotāju ienākumi, kas ir atkarīgi no uzņēmēju sekmēm. Latvijā ir neliels tirgus, tātad lielākiem rūpniecības uzņēmumiem vienīgā iespēja augt ir eksportējot. Savukārt augot un veiksmīgi pelnot lielākiem uzņēmumiem, paplašinās darbības iespējas ar tiem saistītajiem mazajiem preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī galu galā pieaug iekšzemes pieprasījums.

Lai gan 2009. gadā kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ievērojami saruka, kopš 2009. gada novembra ir vērojams Latvijas eksporta gada pieaugums, kas, kā jau minēts, pašlaik ir visai iespaidīgs. Taču arī krituma laikā bija vērojama viena pozitīva iezīme. Būtiska atšķirība starp pieprasījuma samazinājumu iekšzemes un ārējā tirgū noteica to, ka preču imports saruka krietni straujāk. 2009. gadā tas samazinājās par 37.6%, preču eksporta kritumam esot divtik mazākam, t.i. 18.8%. Tātad būtiski uzlabojās valsts tirdzniecības bilance un makroekonomiskā stabilitāte.

Pašlaik ārējo tirgu ātrāka atgūšanās nodrošina daudzu Latvijas uzņēmumu attīstības iespējas, tiem eksportējot, bet iekšzemes tirgū rosība atsākas lēnāk. Eksporta kāpums vērojams vairākumā preču grupu - mūsu svarīgākajās nozarēs, kas ir koksne, metāli, minerālprodukti, arī elektroenerģija, ko Latvijas eksportē vairāk nekā agrāk, un pieaug arī daudzu citu preču eksports.

Mūsu eksporta kāpums vērojams dažādos noieta tirgos. 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu galvenokārt ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas eksports saruka Eiropas valstīs un ASV (Latvijas eksports uz Āzijas un Āfrikas valstīm pieauga arī tad), bet pašlaik Latvijas eksporta vērtība pieaug arī uz kaimiņvalstīm, īpaši Krieviju, kā arī citām ES un ārpus ES Eiropas valstīm.

Tāpat arī daudzās nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs, piem., Polijā, Zviedrijā, Krievijā, Dānijā, Somijā pieaug Latvijas tirgus daļa, proti, to importā Latvija ieņem nozīmīgāku vietu. Tas ir viens no rādītājiem, kas līdz ar citiem apliecina Latvijas eksporta konkurētspējas pieaugumu: algām un citām izmaksām 2009. gadā relatīvi pret citām valstīm samazinoties, Latvijas uzņēmumi spēja ražot preces un piedāvāt pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu. Arī uzņēmēju aptaujas līdz 2010. gada vidum liecina par augstāku pašvērtējumu savai pozīcijai iekšzemes un ārējā tirgū, kā arī labākiem eksporta pasūtījumu novērtējumiem tuvākajiem periodiem. Tomēr jāņem vērā, ka zemāku izmaksu pozitīvo ietekmi var kavēt kvalificēta darbaspēka trūkums, uz ko sāk norādīt ražotāji.

Lai gan importa kritums iekšzemes pieprasījuma samazinājuma dēļ ir bijis ievērojams, pakāpeniski atsākoties rūpnieciskās ražošanas pieaugumam Latvijā un Latvijas preču eksportam, pieaug arī izejvielu imports.

Mēdz izskanēt apgalvojumi, ka Latvijai nav eksporta - ne apjoma, ne preču. Tomēr Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2009. gadā pārsniedza 43% no IKP (nedaudz vairāk kā 2008. gadā). Vai tas ir daudz, un vai ir kāds optimāls eksporta apjoms? Citām valstīm šī attiecība ir gan lielāka, gan mazāka. To būtiski ietekmē tautsaimniecības lielums, ražošanas struktūra un specifika pieejamo resursu, tradīciju un daudzu citu faktoru dēļ. Nelielas tautsaimniecības, kāda ir Latvija, tāpat kā mazo un vidējo uzņēmumu priekšrocība allaž ir specifisku tirgus nišu aizpildīšana, nelielu pasūtījumu izpilde. To bieži nespēj vai nevēlas lieli starptautiski uzņēmumi, kas ražo tipveida produkciju lielā apjomā un kam ir grūti un neizdevīgi pārkārtoties specifisku pasūtījumu izgatavošanai, komplektēšanai, projektēšanai. Tātad nelieli apjomi un nišas produkti ir mūsu iespēja, bet uzņēmumam jāliek sevi manīt - tieši pasniegšanas un pārliecināšanas spēja, noformējums, reklāma, zīmols u.tml. faktori ir nepieciešami tam, lai Latvijas uzņēmumu ražojumus atpazītu un tiem dotu priekšroku.

Eksports, protams, nav ne panaceja, ne klaušas - nevienu uzņēmumu nevar piespiest eksportēt, ja tam tas nav izdevīgi vai nav nepieciešams. Tomēr bieži vien uzņēmuma lielums un darbības joma, iespējas gūt pieredzi, sekot līdzi tirgus aktualitātēm burtiski nosaka nepieciešamību eksportēt, iesaistīties starpvalstu pētījumos savā nozarē u.tml. Uzņēmumu pielāgošanās spējas, piedāvājot dažādas preces, tās papildinot vai vienkāršojot pēc vajadzības, piedāvājot jaunas idejas, noteikti palīdz izdzīvot un attīstīties, gan mainoties patērētāju vēlmēm un noieta tirgiem, gan krīzes apstākļos. To apliecina noieta tirgus paplašināšanās t.s. eksotiskajās valstīs. Daudzos gadījumos tieši mūsu uzņēmumu elastīgums ir ļāvis tiem saglabāt un turpināt darbību.

Piemēram, krīzes apstākļos daudzas valstis īsteno īpašas uzņēmējdarbības atbalsta politikas - atbalsts var skart kādu nozari, uzņēmumu vai konkrētu darbību, piem., eksportu. Viens no atbalsta pasākumiem Latvijā ir eksporta kredītu garantiju mehānisms, kas sāka darboties 2009. gada jūnijā, lai palīdzētu Latvijas eksportētājiem meklēt jaunus noieta tirgus, tomēr tas darbojās diezgan kūtri: kredītu garantijas darījumiem ar krīzes visvairāk skartajām teritorijām, t.i., ES un OECD* valstīm, kas bija Latvijas eksporta galvenie noieta tirgi, nebija paredzētas. Pašlaik, kad atsevišķas ES valstis skar valdību finanšu problēmas un budžeta tēriņu samazināšanu un uzņēmēju optimisms nedaudz mazinās, eksporta kredītu garantiju iespējas var iegūt lielāku nozīmi, jo kopš jūlija tās attiecinātas arī uz ES un OECD valstīm.

Taču līdz šim eksporta pieaugums bija galvenokārt vērojams uz valstīm, uz kurām garantijas netika izsniegtas, vai arī eksporta pieaugums bija daudzkārt lielāks nekā garantēto darījumu summas. Tas liecina par pašu uzņēmēju spēju sadarboties, pielāgoties, atrast pircēju, paplašināt sadarbību, un nodrošināt pieprasījuma vajadzības - neatkarīgi no tā, vai ir vai nav gaidāmi mākslīgi tirdzniecību veicinoši pasākumi iekšzemē vai ārējos tirgos.

*OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kas apvieno attīstītākās pasaules valstis.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 13. jūlijā.