Elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdzības un atšķirības Igaunijā un Latvijā

Šā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015. gada 1. janvārim, šis lēmums nemazina temata aktualitāti. Līdz tirgus atvēršanai ir jāpagūst paveikt daudzi svarīgi sagatavošanās darbi, lai mazinātu sociālo spriedzi, kas saistīta ar elektroenerģijas kopējās cenas sagaidāmo kāpumu, izstrādātu pārdomātus un efektīvus atbalsta mehānismus mazāk turīgajām mājsaimniecībām, kā arī elektroenerģijas tirgotāji varētu sagatavot piedāvājumus un pārdošanas kampaņas, lai plašāk informētu mājsaimniecības par gaidāmajām izmaiņām.

Šajā rakstā apskatīšu, kā elektrības tirgus atvēršana ietekmēja mājsaimniecību izdevumu kāpumu Igaunijā, salīdzinot to ar Latvijas šā brīža situāciju un perspektīvām.

Līdzšinējā situācija Latvijā un citās ES valstīs

Eiropas Savienībā (ES) elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2007. gadā un starp pirmajām valstīm, kas tam pievienojās, bija Zviedrija, Somija un Lielbritānija. Atveroties elektroenerģijas tirgum minētajās valstīs, sākumā pievienojās lieli patērētāji un vēlāk – visi pārējie tirgus dalībnieki.

No 2010. gada 1. aprīļa atvērtais elektroenerģijas tirgus mūsu kaimiņzemē Igaunijā tika piedāvāts lielajiem patērētājiem - kompānijām, kuras gadā patērē vairāk nekā 2 gigavatstundas (GWh) elektrības. Savukārt 2013. gada 1. janvārī elektroenerģijas tirgus tika atvērts arī mājsaimniecībām.

Elektroenerģijas tirgu Latvijā pakāpeniski atvēra jau kopš 2007. gada, kad tam uzsāka pievienoties juridiskās personas, kurām patlaban nepieciešams ap 75% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī.

Lai samazinātu to lietotāju skaitu, kas saņem elektroenerģiju par regulētām cenām, tādējādi integrējoties ES elektroenerģijas tirgū un veidojot infrastruktūru, kas nākotnē veicinātu elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotākām un konkurētspējīgākām cenām, sākotnēji tika plānots līdz ar 2013. gada septembri brīvajā elektroenerģijas tirgū iesaistīt arī visas Latvijas mājsaimniecības (aptuveni 850 000), kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas. Tomēr, tuvojoties 2013. gada septembrim, tika nolemts brīvā elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām pārcelt uz 2014. gada 1. aprīli. Arvien pietuvinoties jaunajam mērķa datumam, publiskajās diskusijās raisījās daudz jautājumu gan par turpmāko elektroenerģijas mājsaimniecībām cenu, gan par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) aprēķinu, gan par subsidētās enerģijas nodokli. Sabiedrību pāršalca ziņas, ka tirgus liberalizācijas rezultātā ievērojami celsies elektrības cenas. Daudzos tas radīja neizpratni, jo pierasts, ka konkurences pieaugums sekmē cenu kritumu, nevis kāpumu.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijas gadījumā tām mājsaimniecībām, kas pašlaik par elektroenerģiju norēķinās pēc Starta tarifa, elektroenerģijas cena varētu pieaugt aptuveni par 40%, savukārt pārējām – mazāk par 9%. Jāpiebilst, ka šā brīža Latvenergo elektroenerģijas cenas piedāvājums nedaudz pārsniedz vidējo cenu, kādu prognozēja Ekonomikas ministrija, tomēr tā var mainīties atkarībā no tā, cik daudz mājsaimniecību un kādu elektroenerģijas piedāvājumu izvēlas un kāda ir elektrības cena biržā.

Igaunijas pieredze

Liberalizējot elektroenerģijas tirgu Igaunijā, no vienas puses, tas izraisīja strauju elektrības rēķina palielināšanos, taču, no otras puses, konkurences pieauguma iespējas jau ir uzrādījušas cenu pazeminošu ietekmi. 2013. gadā kopumā elektrības cena par vienu kilovatstundu (kWh) pieauga par 28.7% salīdzinājumā ar 2012. gadu, lai gan, balstoties uz Igaunijas ekonomikas un monetārās politikas ziņojumā sniegtajām prognozēm, sākotnējās aplēses liecināja, ka pieaugums būs aptuveni 20%. Elektroenerģijas cenas pieaugums veidoja aptuveni 1 procenta punktu no kopējās inflācijas.

Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Igaunijas Finanšu ministrija prognozēja, ka šī pasākuma ietekme uz kopējo inflāciju būs 0.65 procenta punkti. Igaunijas centrālā banka Eesti Pank atzina, ka 2014. gadā inflācija Igaunijā mazināsies sakarā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmes izzušanu.

Elektrības cenu izmaiņas Igaunijā – iemesli

Saskaņā ar Igaunijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2013. gada janvārī kopējā elektrības cena par vienu kWh bija par 23.6% augstāka nekā 2012. gada decembrī un par 26.9% augstāka nekā janvārī pirms gada. Visaugstāk elektroenerģijas cena par vienu kWh pieauga 2013. gada jūnijā, kad tā bija par 10.7% dārgāka nekā maijā. Ievērojamais kāpums Igaunijā tika skaidrots ar pārvades kapacitātes un konkurences trūkumu starp elektroenerģijas piegādātājiem. Tika solīts, ka 2014. gadā tiks atvērts jauns elektrības kabelis starp Igauniju un Somiju, kas palielinās elektrības pārvades jaudu ar Skandināvijas valstīm, tādējādi veicinot konkurences pieaugumu Igaunijas elektroenerģijas tirgū un cenu mazināšanos, kas secīgi mazinātu arī kopējo patērētās elektrības rēķinu. Mēnešiem ritot, elektrības cenas saskaņā ar Nord Pool Spot datiem pakāpeniski līdzsvarojās ar elektrības cenām Somijā.

Jāpiebilst, ka elektroenerģijas cenu kritums tiek skaidrots ne tikai ar jaunā EstLink2 elektrokabeļa izbūvi, kas kopā ar EstLink1 nodrošina elektrības pārvades jaudu no Somijas 1000 megavatu (MW) apmērā, pārsniedzot elektrības vidējo patēriņu Igaunijā. Cenu tendences noteica arī enerģijas izstrādes kāpums Somijā novembrī un decembrī augstāka ūdens līmeņa dēļ, kā arī samazinātais elektroenerģijas patēriņš Igaunijā saistībā ar siltajiem ziemas mēnešiem. Šā gada janvārī un februārī vidējais elektroenerģijas rēķins par vienu kWh saskaņā ar Eurostat datiem ir samazinājies par attiecīgi 1.3% un 4.1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.

Atšķirīgais un kopīgais Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas tirgos

Patlaban elektrība Igaunijā tiek piegādāta no Krievijas, Latvijas un Somijas (savienojums ar Somiju ar 350 MW EstLink1 kabeli un 650 MW EstLink2 kabeli). Papildus tiek plānots izveidot NordBalt elektroenerģijas padeves kabeli starp Lietuvu un Zviedriju 2016. gadā (700 MW, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas un Lietuvas kopējā vidējā elektroenerģijas patēriņa), kam pieslēgsies ne tikai Igaunija, bet arī Latvija. Plānos ir trešais kabelis starp Igauniju un Latviju 2020. gadā un ceturtais kabelis pēc 2020. gada, kā arī elektroenerģijas padeves kabelis LitPol starp Lietuvu un Poliju (2020). Šie savienojumi veicinās Igaunijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES kopējā elektroenerģijas tirgū.

Savukārt Latvijā elektrība tiek piegādāta no Igaunijas (divi 330 MW kabeļi), Krievijas (300 MW) un Lietuvas (330 MW). Kā minēts, 2016. gadā plānots izbūvēt papildu savienojumu ar Lietuvu, kā arī jau uzskaitītos savienojumus ar Igauniju 2020. gadā un vēlāk.

Pašlaik Igaunijā elektrības rēķinu veido elektroenerģijas tīkla operatora sniegto pakalpojumu izmaksas (36%), akcīzes nodoklis elektrībai un pievienotās vērtības nodoklis (kopā 21%), atjaunojamās enerģijas nodoklis (10%) un elektrības izmaksas (33%). Savukārt Latvijā komponentes, kas veido maksu par elektrību, ir šādā attiecībā: pārvades un sadales tīkla pakalpojumi (34%), pievienotās vērtības nodoklis (17%), OIK jeb subsīdijas elektrības ražošanai (16%) un elektrības izmaksas (33%).

Salīdzinot elektrības rēķinu veidojošo komponenšu apmēru Igaunijā un Latvijā, redzamas nelielas atšķirības, taču tās ir nebūtiskas. Jāatzīmē, ka Latvijā elektrības rēķinā neietilpst akcīzes nodoklis.

Igaunijā šobrīd ir aptuveni 12 uzņēmumi, kas tirgo elektrību mājsaimniecībām, savukārt Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences uz šo brīdi ir saņēmuši četri komersanti.

Ja vērtē to, vai Igaunijā brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešana veicināja elektroenerģijas pārdevēju diversifikāciju un pastiprināja konkurenci, atbilde ir pozitīva. Piemēram, Igaunijas valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja Eesti Energia (līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai baudīja monopola stāvokli) klientu skaitam sarūkot, tā tirgus daļa kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas ir samazinājusies par aptuveni 11 procenta punktiem. Mājsaimniecību noslēgto līgumu skaits ar citiem elektrības pārdevējiem Igaunijā svārstās no mēneša uz mēnesi, kas liecina par to, ka mājsaimniecības izmanto tām doto iespēju ik mēnesi pārslēgt līgumu ar jaunu elektrības pārdevēju, kas attiecīgajā brīdī tirgū piedāvā izdevīgāku darījumu. Piemēram, Elektrum tirgus daļa 2013. gada decembrī bija 9.6%, savukārt janvārī 14.6%. Savukārt Baltic Energy Services OÜ tirgus daļa decembrī bija 9.3%, bet janvārī - 10.2%.

Regulētajā elektroenerģijas tirgū Igaunijā, kad elektroenerģijas cenu noteica valsts, vidēji gala cena par kWh 2012. gadā bija 0.11 eiro, savukārt Latvijā – 0.09 santīmi jeb aptuveni 0.13 eiro. Vērojot elektrības cenas atšķirības atkarībā no patērētā apjoma, 1. attēlā redzams, ka saskaņā ar Igaunijas modeli darbojas vairumtirdzniecības princips – pērc vairāk, maksā mazāk, kas ir tipisks vairumā Eiropas valstīs izmantotajam. Savukārt Latvijas gadījumā (2. attēls) mājsaimniecības ar lielu patēriņu maksā vairāk par vienu kWh, bet mājsaimniecības ar mazāku patēriņu - mazāk. Jau kādu laiku Latvenergo mājsaimniecībām ar lielāku elektroenerģijas patēriņu piedāvā zonu jeb tā saukto nakts tarifu, kas ļauj ietaupīt elektrības izmaksas uz lielāku elektroenerģijas patēriņu, koncentrējot elektroenerģijas patēriņu uz nakti un nedēļas nogalēm. Tomēr 2. attēlā redzamā statistika liecina, ka, iespējams, šāds pakalpojums vai nu nav populārs, vai arī mājsaimniecības nav spējušas pielāgot savu ikdienu izdevīgākām tarifa zonām, jo līdz ar elektrības patēriņa pieaugumu cena ir augstāka nekā starta un pamata tarifu gadījumos.

1. attēls. Maksa par elektroenerģiju (ieskaitot nodokļus) Igaunijā atkarībā no patērētā apjoma

S1: pirmais pusgads; S2: otrais pusgads

Avots: Eurostat

2. attēls. Maksa par elektroenerģiju (ieskaitot nodokļus) Latvijā atkarībā no patērētā apjoma

S1: pirmais pusgads; S2: otrais pusgads

Avots: Eurostat

Secinājumi

Kopumā secināms, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana ir stratēģiski tālredzīgs un izdevīgs solis.

1. Tas veicina jaunu starpsavienojumu izveidi. Patlaban kaimiņvalstis aktīvi strādā pie tā, lai izbūvētu jaunas elektrības pārvades sistēmas ar Skandināvijas valstīm, kas palielinās piegādātās elektroenerģijas jaudas un nākotnē, visticamāk, veicinās elektrības cenu mazināšanos. Latvijas gadījumā paredzams, ka jau pāris gadu laikā pēc tirgus liberalizācijas, būs iespējams iegādāties Skandināvijā, Polijā vai citur ražotu elektroenerģiju, tātad diversificēt piegādes tirgus, kas ļautu pamatoti diskutēt par pietuvināšanos reālai konkurencei elektroenerģijas tirgū.
2. Vērtējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā īsākā termiņā, tā atlikšana ietekmēs inflācijas tendences. Liberalizācijas atlikšana samazinās inflāciju šogad un paaugstinās nākamgad. Šāds inflācijas svārstīgums rada neskaidrības un apgrūtina saimniecisko lēmumu pieņemšanu.
3. Elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ietekmē Latvijas kā sadarbības partnera tēlu. Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences bija saņēmuši četri komersanti, kuriem, līdz ar tirgus liberalizācijas atlikšanu, uz šo brīdi izstrādātie uzņēmējdarbības plāni ir jāatliek. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 17. jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan), kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus līdz 2015. gadam.