Fizisko klimata risku un dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas. Kas spēcīgam lācītim ir vēderā?

Novērtējām, ka laikā līdz 2050. gadam vidēji gadā pie ekstremāliem, bet reāliem klimata katastrofu apmēriem, radītie zaudējumi Latvijā var sasniegt 7.6% no IKP. Tas norāda, ka būtiska daļa no fizisko risku izpausmes radītajiem zaudējumiem būs jāfinansē citādi (privātais sektors un valsts). Attiecīgi šajā rakstā autores aicina noskaidrot iespējamās alternatīvās šādu fizisko klimata risku zaudējumu segšanas shēmas, lai zaudējumi neradītu vēl papildu regulāru noslodzi valsts budžetam. Mūsu veiktajā modelēšanā fizisko klimata risku/dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas esamība tiks testēta kā viens no stresa scenāriju zaudējumu mazinošiem elementiem.

Lai arī prognozētie zaudējumi no klimata katastrofām nekādi pēc mūsu modelēšanas rezultātiem nesasniedz patiešām biedējošus zaudējumus valsts ekonomikai (tie nepārsniedz 10% no IKP vidēji gadā), tomēr kumulatīvais efekts pat gadu desmitgadē var būt ekonomiku būtiski bremzējošs. Turklāt pie esošā salīdzinoši zemā apdrošināšanas līmeņa (un ja šis līmenis ļoti būtiski nepieaug) ir skaidrs, ka izpostītās mājas un citus aktīvus būs jāatjauno iedzīvotājiem no savas privātās kabatas. Tomēr, skatot līdzšinējo praksi, ierasti dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanā steidz palīgā pašvaldības, valsts un pat Eiropas maciņš. Tas nestimulē ne iedzīvotājus rīkoties, ne apdrošinātājus pilnveidoties, ne arī valstij ieguldīt kur citur un produktīvāk. Tas rada priekšnosacījumus nepieciešamībai jau laicīgi izvērtēt apdrošināšanas shēmas (bieži vien valsts atbalstītas) fizisko klimata risku pārapdrošināšanā, lai būtu iespējams uzkrāt līdzekļus nebaltām jeb ļoti lietainām dienām. Ja valsts finansiāli ir iesaistīta zaudējumu segšanā, tad tā būs aktīvāk ieinteresēta adaptācijas mehānismu ieviešanā, lai mazinātu zaudējumus no klimata pārmaiņām.

Valsts atbalstītas shēmas var būt dažādas atkarībā no valsts lomas – sākot no administratora, beidzot ar pārapdrošinātāja lomu, kas sniedz valsts budžeta garantijas katastrofu zaudējumu segšanai.

Turpinājumā iepazīsimies ar dažādām jau pastāvošām zaudējumu finansēšanas shēmām un izvērtēsim to uzbūvi.

Citas shēmas

Cits modelis valsts lomai klimata risku apdrošināšanā ir Spānijā, kur “Consorcio de Compensación de Seguros” (CCS) ir pārapdrošinātājs un ir tiešā Ekonomikas ministrijas pakļautībā, turklāt vienlaikus veic šādas funkcijas:

• pārapdrošinātājs ārkārtas riskiem,
• obligātās civiltiesiskās autovadītāju atbildības apdrošinātājs,
• lauksaimniecības zaudējumu apdrošinātājs,
• apdrošināšanas garantiju fonds apdrošinātāju bankrota gadījumā.

Pārapdrošināšana ir obligāta, CSS pievienotā likme ir 0.007% no apdrošināmās vērtības (summai kas pārsniedz 0.6 milj.eiro = 0.005%) mājokļiem. Simboliski augstāka tā ir uzņēmumu nekustamajam īpašumam.

Tikmēr pastāv arī mazāk pierastas shēmas, piemēram, California Earthquake Authority, kas darbojas kā pamata iestāde, kas apdrošina noteiktus riskus, šajā gadījumā zemestrīces, tomēr pētnieki atzīst, ka shēma nav efektīva, jo piedāvā augstu pašrisku (15%) un kopumā nelielas kompensācijas, bet vismaz tajā nav iesaistītas valsts/pašvaldību finanses[13].

Veidojot atbilstošāko shēmu

Ja laikam ejot tiek identificēti būtiski pārapdrošināšanas tirgus traucējumi un iedzīvotājiem vairs nav iespējams nopirkt apdrošināšanu par saprātīgu cenu, autoruprāt ir izvērtējama fizisko klimata risku/dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas ieviešana.

Pastāvot dažādiem shēmu modeļiem, ir jāpieskaras priekšnosacījumiem valsts atbalstītas shēmas efektīvai darbībai[14]:

• Shēmai ir jārisina tirgus trūkumi (privātais apdrošināšanas tirgus nespēj nodrošināt pakalpojumu);
• Jāpiemēro riskā cenotas prēmijas;
• Jāveicina esošie tirgus risinājumi klimata fizisko risku apdrošināšanā, garantējot privātās pārapdrošināšanas sistēmas pieejamību;
• Jānodrošina uzkrājumu veidošanas rezerve no apdrošinātāju nevis valsts kabatas;
• Vismaz pirmajos 5 gados shēma var būt pārejas periodā, kamēr tiek uzkrāts kapitāls;
• Vidējā termiņā (5-7 gadi) shēma nedrīkst būt zaudējumus nesoša;
• Dalībai ir jābūt brīvprātīgai;
• Valsts budžetu nepārslogojošai;
• Strikti jāierobežo administratīvie un citi izdevumi, ko apdrošinātāji var atskaitīt;
• Noteikts gala termiņš.

Autoruprāt, riskā bāzētas prēmijas nodrošinās sabiedrības finansiālu motivāciju adaptēties. Bet pārapdrošināšanas cenai nav jābūt zemākai, nekā tirgū esošiem risinājumiem idejiski (un riskā) līdzīgām valstīm, lai tiktu nodrošināta godīga cena par pakalpojumu un būtu stimuls attīstīt pārapdrošināšanas tirgu.

Kapitāls ir jāsāk uzkrāt jau pietiekami drīz, lai, pienākot katastrofāliem zaudējumiem, rezerve jau būtu uzkrāta.

Autores arī uzskata, ka shēma nedrīkst uzlikt pārlieku slogu valsts budžetam, jo shēmas pastāvēšana kā tāda neveicina iedzīvotāju paradumu maiņu un lielāku piemērošanos. Attiecīgi no valsts budžeta (kuru veido visas sabiedrības samaksātie nodokļi) finansēt atsevišķu indivīdu nevēlēšanos pielāgoties nav sociāli adekvāti un taisnīgi. Tāpēc būtu nosakāms kāds ierobežojošs shēmas kritērijs, piemēram, valsts izsniegtas garantijas apmērs, ko būtu iespējams pārskatīt atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Būtisks aspekts, kas neparādās pētījumos, ir mazu valstu ierobežotā iespēja diversificēt katastrofu risku – katra katastrofa skar lielu daļu valsts. Šādā gadījumā var neizpildīties viens no apdrošināšanas pamatprincipiem – apdrošināšanas notikumam ir gadījuma raksturs un tas neskar lielu daļu apdrošināšanas portfeļa. Attiecīgi, lai izpildītos nosacījums par apdrošināšanas portfeļa mazākās daļas skaršanu, būtu izvērtējams reģionāls vai pat Eiropas Savienības risinājums. Šāds reģionāls risinājums arī būtu prēmijas pievienotās likmes ziņā izdevīgāks, jo zaudējumu risks no dabas katastrofas būtu diversificētāks un zemāks.

Novērtējot fizisko klimata risku radīto zaudējumu apmēru Latvijas ekonomikai un ietekmi uz apdrošināšanas sektoru, kā vienu no scenārijiem autori izvēlējās katastrofu zaudējumu segšanas shēmas ieviešanu 2030. gadā ar pievienoto prēmijas likmi 12%, šādi tiek apdrošināti 70% no apdrošinātajiem īpašumiem. Kapitāls shēmā tiek uzkrāts un zaudējumu segšanā netiek izmantoti ārēji (valsts budžeta) līdzekļi. Autoru modelēšanas rezultāti liecina, ka šādas shēmas ieviešana nodrošina apdrošināšanas kapitāla pietiekamību fizisko klimata risku iestāšanās gadījumā pēc shēmas ieviešanas pārejas perioda (5 gadi). Detalizētāk jau nākamajā rakstā.

[1] https://www.alanboswell.com/news/what-is-flood-re/ , https://www.floodre.co.uk/can-flood-re-help-me/ https://www.floodre.co.uk/wp-content/uploads/Flood-Re-Annual-Report-202…

[2] Jau tolaik tika identificēts plūdu risks un aicināts riska zonās mājas necelt.

[3] Build Back Better programma darbojas no 01.04.2022.

[4] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[5] Uzņēmums sniedz arī pārapdrošināšanu terorisma, atomkatastrofas un citu ārkārtas situāciju gadījumos.

[6] Plūdi (noteces applūšana, pārplūde, ūdens līmeņa paaugstināšanās, dabas parādības izraisīts dambja pārrāvums); dubļu nogruvumi; zemestrīces; zemes nogruvumi (ieskaitot iegrimšana); nogrimšana, ko izraisījušas pazemes kameras un merģeļa bedres (izņemot raktuves); cunami; lavīnas; cikloniskie vēji (lielāks par vidējo ātrumu 145 km/h 10 minūšu laikā vai brāzmas 215 km/h).

[7] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085

[8] % nosaka valdība. 5% piemērojami automašīnām.

[9] https://www.legifrance.gouv.fr/codes/section_lc/LEGITEXT000006073984/LE…  Article R.431-16-2 Insurance Code.

[10] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[11] Guillier F. (2017). French Insurance and Flood Risk: Assessing the Impact of Prevention Through the Rating of Action Programs for Flood Prevention. Int J Disaster Risk Sci (2017) 8:284–295. DOI 10.1007/s13753-017-0140-y

[12] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[13] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085

[14] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085 un šī raksta autori