Francijas prezidenta vēlēšanu rezultāti: ietekme uz Franciju un Eiropu
Viņš maija vidū arī oficiāli stājās Francijas prezidenta amatā. Ņemot vērā Francijas svarīgo lomu Eiropā, ko E. Makrona ievēlēšana nozīmēs Francijas ekonomikai un kādu ietekmi tā varētu atstāt uz Eiropas Savienības un eiro zonas ekonomiku?
Savā priekšvēlēšanu programmā E. Makrons ir izvirzījis divus ļoti ambiciozus darbības virzienus: reformēt Franciju un reformēt Eiropu.
Skatoties detalizētāk, Makrons savā priekšvēlēšanu programmā iezīmē sešas galvenās jomas, ar nolūku uzlabot Francijas nākotni. Un šīs jomas, visticamāk, kļūs arī par jaunās Francijas valdības darbības prioritātēm.
Kopumā programmas pamatuzdevums ir mērķtiecīgi atrisināt galvenās problēmas, kas traucē Francijas ekonomikai efektīvi funkcionēt. Kā savā publikācijā par Franciju (Economic Survey – France – 2015)(1) raksta OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), šo problēmu vidū ir ārkārtīgi augsts valsts sektora īpatsvars tautsaimniecībā, pārmērīgi liels ierēdņu aparāts, kas Francijā ir viens no apjomīgākajiem Eiropā un bieži vien darbojas visai neefektīvi, bet saņem vairākas privilēģijas. Tā rezultātā Francijas valsts budžeta izdevumi ir vieni no lielākajiem Eiropā (57% no iekšzemes kopprodukta ((IKP)). Salīdzinājumam - Vācijā un Spānijā šis rādītājs ir ap 44%, bet Latvijā – 37%.
Iespaidīgais budžeta finansējums bieži vien tomēr izrādās nepietiekams, jo netiek efektīvi izmantots, nav pārdomāta valsts iestāžu struktūra vai darbības metodika. Tāpēc Francijas budžetā konstanti ir deficīts, bet valsts parāds ir pārāk liels.
Savukārt pārmērīga regulēšana privātajā sektorā rada šķēršļus uzņēmējdarbībai. Tādējādi, samazinot valsts lomu ekonomikā, kā arī padarot neelastīgo Francijas darba tirgu elastīgāku, tiktu radītas jaunas darba vietas, un tas veicinātu ekonomikas straujāku attīstību.
E. Makrona priekšvēlēšanu programmas galvenās prioritātes(2)
Valsts sektora reorganizācija
Lai to varētu īstenot, paredzēts pakāpeniski par 120 tūkstošiem (jeb 2.13%) samazināt valsts ierēdņu skaitu. Pārējie pasākumi ietver nodokļu režīma izmaiņas, kas paredz parlamenta deputātu atalgojuma aplikšanu ar nodokļiem pilnā apmērā, speciālo pensionēšanas režīma nosacījumu atcelšanu, aizliegumu nodarbināt ģimenes locekļus, tiesības uz atjaunošanu tajā pašā amatā tikai trīs reizes.
Kopumā plāns paredz piecu gadu laikā ietaupīt 60 miljardus valsts budžeta līdzekļu (2.7% no IKP). Šo pasākumu īstenošana padarītu valsts pārvaldes sistēmu caurspīdīgāku, vienlaikus ietaupot budžeta resursus.
Ekonomikas modernizācija
Kā apgalvo tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)(3) un OECD(1), viena no lielākajām Francijas problēmām ir tās ekonomikas zemā konkurētspēja. Lai to uzlabotu, nepieciešams samazināt izmaksas, ar kurām saskaras uzņēmējdarbība, tāpat ir vajadzīgs palielināt Francijā ražoto produktu un pakalpojumu klāstu un kvalitāti.
Programma paredz izveidot labvēlīgus fiskālos apstākļus, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti veikt investīcijas attīstībā. Šim nolūkam paredzēta pakāpeniska uzņēmuma peļņas nodokļa samazināšana no esošajiem 33% līdz 25%.
Ekonomikas programmas ietvaros tuvāko piecu gadu laikā iecerēts īstenot arī 50 miljardu eiro lielo investīciju plānu (tas veidotu 2.3% no IKP). Plānotie pasākumi ietver miljons mājokļu siltināšanas plānus un kodolenerģijas īpatsvara samazināšanu kopējā enerģijā līdz 50% (pēdējos gados šis rādītājs svārstījies tuvu 80%)
Darba tirgus un nodarbinātība
Jebkurš ekonomists labi zina, ka veiksmīgi funkcionējoša darba tirgus atslēga ir adekvāta bezdarba pabalstu sistēmas esamība (t.i. sistēma, kas atbalstītu cilvēku grūtajā brīdī, tajā pat laikā motivējot pēc iespējas ātrāk atrast jaunu darbu), skaidri definēt darbinieku atlaišanas procedūras un ar to saistītās izmaksas, sniegt iespējas slēgt līgumus uzņēmumu līmenī un veidot efektīvu mācekļu apmācības sistēmu. Diemžēl mūsdienu Francijā šie jautājumi bieži vien vai nu neeksistē, nedarbojas efektīvi, vai arī nav skaidri definēti.
Izskatās, ka jaunā valdība iespējami ātri varētu izsludināt darba tirgus reformu, kas vienkāršotu ārkārtīgi sarežģīto Francijas Darba kodeksu, reformētu bezdarba pabalstu sistēmu un arodapmācības sistēmu. Šīs reformas pamatprincipi ir iekļauti programmā. Tā paredz atļaut darbadevējiem slēgt darba līgumus ar darba ņēmējiem (uzņēmuma līmenī), bez nepieciešamības saņemt atļauju no nozares pārstāvjiem. Tas būtiski atvieglotu darba organizācijas procesus.
Tā vietā, lai valsts līmenī atceltu 35 stundu garas darba nedēļas limitu, kā to, piemēram, vēlējās F. Fijons (François Fillon), E. Makrons paredz darba nedēļas ilgumu kopumā saglabāt. Tā vietā viņš ierosina atļaut darba devējiem pašiem vienoties ar darbiniekiem par darba nedēļas ilgumu un apmaksu.
Tiek plānots centralizēt un optimizēt arī līdz šim sadrumstaloto un neefektīvo, parādos ieslīgušo bezdarba pabalstu piešķiršanas sistēmu un ievest jauninājumus pabalstu piešķiršanas kārtībā. Tiesības uz pabalstiem pēc reformas tiktu atņemtas tiem pabalstu saņēmējiem, kas divas reizes ir noraidījuši adekvātus darba piedāvājumus vai kuru darba meklēšanas intensitāte nav bijusi pietiekama.
Jāpiebilst, ka esošā Francijas bezdarbnieku pabalstu sistēma ir viena no devīgākajām Eiropā. Pabalsta saņemšanas maksimālais ilgums ir 24 mēneši (tikpat garš kā Vācijā un Spānijā, bet vismaz uz pusi garāks nekā Itālijā, Austrijā vai Zviedrijā un virknē citu valstu). Maksimālā mēneša pabalsta summa Francijā, uz kuru var pretendēt bezdarbnieks, ir 6200 eiro. Tas gandrīz trīs reizes pārsniedz Vācijas vai Zviedrijas maksimālo pabalsta lielumu un gandrīz 5 reizes apsteidz arī Spāniju, Portugāli un Itāliju.
Izglītība
Izglītība ir viena no svarīgākajām nākamo 5 gadu jomām, kuru Francijā ir paredzēts reformēt. Labāka izglītības kvalitāte ir vitāla cīņā ar bezdarbu un produktivitātes atjaunošanu. Vēlēšanu laikā Makrons plānoja pēc iespējas ātrāk rosināt izglītības reformu.
Reforma balstītos uz lielākas neatkarības piešķiršanu skolām un uz efektīvāku izglītības sistēmai piešķirtā finansējuma izmantošanu. Skolām būs lielāka brīvība personāla atlasē, kā arī skolotājiem tiks piešķirtas 3 tūkst. eiro gada prēmijas (tā būtu līdzvērtīga viena mēneša vidējai skolotāja bruto algai) tiem, kas izvēlēsies strādāt nepopulārajos rajonos. Turklāt skolēnu skaits uz vienu skolotāju šajās vietās nedrīkstēs pārsniegt 12. Finanšu resursu taupības nolūkos skolēniem tiks samazināts arī eksāmenu priekšmetu skaits.
Drošība
Līdz ar terorisma draudu pieaugumu Eiropā un visā pasaulē drošības jautājums ir aktualizējies daudzās pasaules valstīs, arī Francijā. Tāpēc E. Makrona programma citu pasākumu vidū paredz par 10 tūkstošiem (jeb 4.1%) palielināt policistu un žandarmu skaitu, kā arī palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.
Eiropas Savienības jautājumi
E. Makrona priekšvēlēšanu programma ieskicē lielākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Savienība, un iezīmē galvenās pilnveidojamās jomas. Programmā teikts, ka kopš 2005. gada "mēs esam pazaudējuši veselu dekādi, un ir izveidojusies zināmā distances sajūta attiecībā uz Eiropas Savienību. Franči jūtas tā, it kā Eiropas projektu viņiem kāds būtu konfiscējis. Tāpēc viņi vairs neuzticas Eiropas institūcijām. Nesenā krīze pasvītroja Eiropas politikas koordinācijas trūkumu. Dalībvalstu ekonomiskās stratēģijas nepapildina viena otru, un eiro zonai trūkst spējas reaģēt uz šokiem".
E. Makrons uzskata, ka Eiropai būtu jārīkojas šādi: vispirms jāizdiskutē, kā tieši virzīties uz priekšu, un jānostiprina sava pārliecība Eiropas projektā, tad jāķeras klāt pie Eiropas suverenitātes galveno principu un eiropeiskās identitātes stiprināšanas.
Ja nedaudz konkrētāk, vispirms paredzēts, ka, sākot ar šī gada beigām, pēc Vācijas vēlēšanām, visās dalībvalstīs varētu norisināties demokrātiskas debates. Tajās iedzīvotājiem būtu iespējams izteikt viedokli par to, kā labāk attīstīt kopējo Eiropas nākotni.
Makrona priekšlikumu sarakstā dziļākai integrācijai eiro zonā ir fiskālās savienības izveidošana, kurai būtu kopīgs budžets, kas varētu tikt izmantots ilgtermiņa investīciju finansēšanai, ārkārtas finansējuma nodrošināšanai grūtības nonākušajām dalībvalstīm un ekonomisko krīžu seku finansēšanai.
Plāns paredz, ka eiro zonā būtu izveidots eiro zonas parlaments un eiro zonas finanšu ministra amats. Tā nolūks būtu aizsargāt eiropeiskās vērtības un cīnīties pret konkurenci no tādām valstīm kā Ķīna vai Indija (piemēram, tērauda jomā). Tāpat ir iecerēts dot piekļuvi Eiropas kopējam tirgum tikai tiem uzņēmumiem, kuriem vismaz 50% viņu saražotās produkcijas tiek saražots Eiropā (t.s. Buy European Act).
Ir plāns arī izveidot ārvalstu investīciju Eiropā uzraudzības pārvaldi, kas būtu atbildīga par investīciju nonākšanu stratēģiski svarīgākajos sektoros. Tiek piedāvāts arī nodibināt Eiropas prokurora amatu komerciālajās lietās, kura galvenais darba uzdevums būtu rūpīgi sekot līdzi, lai visi līgumi un normas iepriekš minētajā jomā tiktu ievērotas un vajadzības gadījumā ātri reaģētu uz to pārkāpšanu. Programma paredz arī pabeigt banku savienības izveidošanu.
Laika grafiks
Tikko pēc ievēlēšanas jaunais prezidents steidzās aktualizēt iecerēto reformu un pasākumu īstenošanas laika grafiku. Viņš jau šī gada vasarā plāno sākt ar darba tirgus reformu, turklāt nevis ar ierasto parlamenta balsošanas procedūru, bet paātrinātā veidā, ar prezidenta pavēles starpniecību, ja jaunievēlētais parlaments dos tādu atļauju.
Rudenī jaunā valdība piedāvās divus apjomīgus dokumentus fiskālajā jomā. Tas būs piecu gadu plāns, kurā tiks nosprausts budžeta un makroekonomiskais virziens un nākamā gada budžeta projekts, kurā tiks iekļautas virkne reformu dažādās jomās.
Kā prioritāros virzienus 2018. gada reformām Makrons redz profesionālās izglītības un bezdarba pabalstu sistēmas reformas, kā arī iepriekš minētos pasākumus saistībā ar nodokļu jomas sakārtošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.
Ilgākā termiņā paredzēts veikt pensiju sistēmas reformu, kad tiks ieviesta no Zviedrijas pārņemta pensiju "punktu" sistēma, kad viens nopelnītais eiro punkts jebkuram Francijas iedzīvotājam dos vienādas tiesības uz pensijas saņemšanu. Tas reformēs esošo sistēmu, kas paredz dažādus speciālos režīmus un privilēģijas.
Riski reformu īstenošanai
Priekšvēlēšanu kampaņa un vēlēšanu rezultāti skaidri parādīja, cik atšķirīgi Francijas iedzīvotājiem ir uzskati daudzos jautājumos. Rezultāti skaidri parādīja, ka gandrīz puse valsts dod priekšroku citai ekonomikas vadības pieejai, nekā to redz E. Makrons. Šī sabiedrības daļa labprāt redzētu valsts lomas palielināšanu Francijā, pretstatā tās samazināšanai, kā to vēlas jaunais prezidents.
Turklāt, lai varētu īstenot iecerētas reformas, E. Makronam būs nepieciešams parlamenta atbalsts. Taču pastāv varbūtība, ka viņa jaunizveidotajai partijai šī gada 11. un 18. jūnijā notiekošajās parlamenta vēlēšanās varētu neizdoties iegūt vairākumu.
Pat tad, ja parlamenta vēlēšanu rezultāts būs Makronam labvēlīgs un reformas izdodas īstenot, to rezultātus daudzos gadījumos varēs redzēt tikai vidējā vai ilgākā termiņā, t.i. tikai pēc dažiem gadiem. Līdz tam iedzīvotāju neapmierinātība ar jaunās valdības politiku varētu būt liela.
Jāņem vērā, ka Francijā esošais sociālais modelis sabiedrībai kopumā ir tīkams, tāpēc ir likumsakarīgi, ka daudzas no reformām sastapsies ar lielu pretestību gan no sabiedrības, gan arodbiedrību puses. Tas var rosināt arī jaunas demonstrācijas un streikus. Ja jaunajam prezidentam neizdosies ieviest praksē iecerētas idejas eiro zonas stiprināšanai, tad iekšzemes reformas arī varētu nebūt tik efektīvas. Vēlētāji Makronam ir iedevuši piecus gadus, kas nav daudz, bet tomēr pietiekami, lai pagūtu parādīt solītos ieguvumus.
Tikpat svarīgi ir tas, vai šīs progresīvās reformas atbilst arī lielākās eiro zonas ekonomikas – Vācijas – ideālam. Vācijas vadošo partiju uzskati par E. Makrona "Eiropas programmu" ir diezgan pretrunīgi. Presē parādās apgalvojumi gan par to, ka lielākoties viņi šo programmu neatbalsta, gan ik pa laikam kāds komentārs, ka kāds no partiju līderiem redz iespēju ar Makronu sadarboties. Vēl viens šķērslis šādu ideju realizācijai būtu nepieciešamība daudzos gadījumos grozīt Eiropas Savienības līgumu (Treaty), kas arī Francijā varētu neiegūt nepieciešamo atbalstu.
Svarīgs, protams, ir visu Eiropas dalībvalstu viedoklis šādos nozīmīgos jautājumos un, ja neizdotos tās pārliecināt, tad Makrona Eiropas projekts varētu neizdoties. Un pārliecināt nebūs viegli. Piemēram, attiecībā uz Makrona piedāvāto Buy European Act ir vērts pieminēt, ka Eiropas ministri šī gada aprīlī Maltas samitā noraidīja līdzīgas rekomendācijas no Eiropas Komisijas. Patlaban viss liecina, ka E. Makrons gaidīs rudenī Vācijā notiekošo vēlēšanu rezultātus, bet pirms tam nodarbosies ar reformām pašā Francijā.
Iespējams, ja Francijai izdotos pārliecināt savus Eiropas partnerus, ka tā ir spējusi sakārtot, piemēram, fiskālos jautājumus Francijā, tad sadarbība Eiropas integrācijas jomā varētu noritēt raitāk.
Vai Makrona programmā iekļautie pasākumi un mēri ir pietiekami un atbilstoši? Un kādu rezultātu tie varētu sniegt? Viennozīmīgi uz šiem jautājumiem atbildēt ir grūti un precīzi kvantificēt sagaidāmo efektu pašlaik pat nav iespējams. Taču kopumā, manuprāt, programma izklausās reāla, jo tajā pieminētas daudzas Francijas ekonomikas problemātiskās jomas, ko jau vairākus gadus piemin arī tādas starptautiskās organizācijas, kā OECD, SVF un Eiropas Komisija.
Lai arī programma izklausās diezgan ambicioza, pastāv varbūtība, ka vismaz daļēji tajā minētos pasākumus varētu izdoties īstenot un tas varētu uzlabot Francijas ekonomikas potenciālu un konkurētspēju. Taču, kā jau rakstā minēju iepriekš, daudz kas būs atkarīgs no tā, vai parlamenta vēlēšanu rezultāts būs labvēlīgs Makronam un vai Francijas sabiedrība būs gatava akceptēt piedāvātās pārmaiņas un reformas.
Avoti
1. OECD Economic Surveys – FRANCE March 2015
2. E.Makrona partijas "En Marche!" programma
3. SVF France Article IV, 2016.g. jūlijs
4. Financial Times "Emmanuel Macron sets his sights on economic and eurozone reforms", 07/05/2017
5. Financial Times Brussels Blog, "What does Macron mean for the EU?", 08/05/2017
6. Le Figaro, "La France, le pays d'Europe qui compte le plus de fonctionnaires", 17/03/2016
7. Le Figaro, "Combien les enseignants français sont-il payés?", 04/05/2016
8. Le Monde, "Programme de Macron : éducation, chômage, retraite, sécurité… les principaux points", 02/03/2017
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa