Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti

Mediji: dārzeņu cenu samazinājums ne visur manāms 

Pērn 1. janvārī starp pirmajiem pārtikas veikalu apmeklētājiem bija mediju pārstāvji, kas cītīgi pārbaudīja, vai augļi un dārzeņi Jaungada naktī tiešām kļuva par 13.2% lētāki. Vairākums atzina – ne gluži.

Pēc dažām dienām izrādījās, ka pircējiem jābūt pateicīgiem pat par simbolisku cenu samazinājumu. Lūk, ja PVN nesamazinātos, tad dārzeņi kļūtu dārgāki. Jo mums taču pieauga minimālā alga, degvielas cena, loģistikas izmaksas, uzglabāšanas izmaksas un vispār raža bija slikta...

Vai vispār bija pamats cerēt, ka dārzeņu cenas saruks precīzi par 13.2%? Pat ja mediji rūpīgi sekotu, lai visi tirgotāji būtu godīgi… 

Manuprāt, PVN likmes pārmaiņu ietekme uz cenām galvenokārt ir saistīta ar mikroekonomikas likumiem, nevis ar tirgotāju godīgumu vai to, cik efektīvi tirgotāju rīcību uzraudzīs mediji. Saskaņā ar mikroekonomikas teoriju zemākas PVN likmes ietekmi uz cenu nosaka tas, cik elastīgs ir pieprasījums, salīdzinot ar piedāvājumu. Jo pieprasījums ir elastīgāks pēc cenas[1], jo vairāk saruks cena un jo lielākā mērā pircējs būs ieguvējs; un otrādi.

Ja kādam šis mikroekonomikas likums šķiet "negodīgs", tirgotājs paskaidros, ka cena jau būtu samazinājusies, ja ne "citi ietekmējošie faktori". Tā ir kaulēšanās – mehānisms, caur kuru mikroekonomikas likumi darbojas. Jo arī "citu ietekmējošo faktoru" transmisija uz cenām atkarīga no tā, kas ir elastīgāks – pieprasījums vai piedāvājums (uzvar tas, kas ir elastīgāks). Piemēram, silti laikapstākļi ziemā palielina dārzeņu uzglabāšanas izmaksas. Ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu (precei ir īss derīguma termiņš, tāpēc pārdevējam tā ātri jārealizē, savukārt pircējiem tā nav pirmās nepieciešamības prece), lielākā papildu izmaksu nasta gulsies uz pārdevēja pleciem (peļņa samazināsies un var pat kļūt negatīva) un otrādi.

Dārzeņu cena saruka, bet mazāk par PVN samazinājuma apmēru

Savos aprēķinos izmantoju tikai publiski pieejamos datus – septiņu populārāko dārzeņu mēneša vidējās mazumtirdzniecības cenas. Lauksaimniecības ekspertu rīcībā droši vien ir nepublicēti mikro dati, no kuriem var iegūt plašāku vai precīzāku vērtējumu. Tomēr arī publiski pieejamie dati skaidri raksturo kopainu.

Dārzeņu cenas ir ļoti svārstīgas – viena mēneša laikā tās var pieaugt par pusi vai pat dubultoties. Vairākos attēlos PVN samazinājuma ietekme nav pamanāma aiz ikmēneša cenu svārstībām (1. pielikums). Tieši tāpēc PVN samazināšanas ietekme uz dārzeņu cenām medijiem palika neskaidra. Mediji varēja tikai konstatēt, ka daži dārzeņi 2018. gada janvārī sadārdzinājās un daži kļuva lētāki – tāpat kā jebkurā citā mēnesī.

Visu dārzeņu cenās ir skaidri redzama sezonalitāte. Lai gan arī sezonāli izlīdzinātajos cenu datos redzami ievērojami cenu šoki, visbiežāk tie ir vienreizēji un nenotiek visiem dārzeņiem vienlaikus (dārzeņu sezonāli izlīdzināto cenu mēnešu pieauguma tempu korelācija ir ļoti zema un vairākos gadījumos ir tuva nullei; 2. pielikums). Tāpēc precīzāku PVN ietekmes novērtējumu var iegūt, aprēķinot dārzeņu cenu vidējās pārmaiņas PVN samazinājuma brīdī (nevis vērtējot cenu dinamiku katram dārzenim atsevišķi).

2018. gada janvārī septiņu populārāko dārzeņu cenas saruka vidēji par 9.0%. Iepriekšējo gadu laikā dārzeņu cenas auga vidēji par 0.8% mēnesī (galvenokārt iekšzemes darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ). Tādējādi no publiski pieejamiem datiem var lēst, ka zemākas PVN likmes ietekme uz populārāko dārzeņu cenām 2018. gada janvārī bija -9.8 procentpunkti. Tas ir trīs ceturtdaļas no PVN samazinājuma pilna apmēra.

Kāds varētu teikt, ka zemākas PVN likmes ietekmē dārzeņu cenas būtu sarukušas par 13%, ja ne augstāka minimālā alga un lielāka degvielas akcīze tieši no pērnā gada 1. janvāra… Diez vai. Kā kontrolgrupu izmantoju sešu dārzeņu un augļu cenas, kuriem netika piemērots zemāks PVN – saldie pipari, saldēti dārzeņi, apelsīni, banāni, citroni un vīnogas. Ja minimālās algas un degvielas akcīzes ietekme uz pārtikas cenām būtu tūlītēja, tad kontrolgrupas produktu vidējā cena janvārī pieaugtu vairāk nekā iepriekšējos mēnešos. Tomēr 2018. gada janvārī kontrolgrupas pārtikas preču cenas vidēji nemainījās (1. attēls).

2018. gada februārī – novembrī septiņu populārāko dārzeņu cenas gan pieauga straujāk nekā pirms PVN likmes samazinājuma. Tādējādi šobrīd daži dārzeņi maksā vairāk nekā 2017. gada izskaņā. Diemžēl no publiski pieejamiem datiem nevar viennozīmīgi secināt, vai un cik lielā mērā cenu pieaugums bija pamatots ar objektīviem faktoriem (ražotāju un tirgotāju izmaksu pieaugumu, pieprasījuma pārmaiņām utt.).

Jebkurā gadījumā PVN likmju pārmaiņu nepilnā transmisija uz pārtikas cenām nav nekas neparasts – tas ir zinātniskās literatūras standarta secinājums.

1. attēls. Pārtikas produktu cenu mēneša pieauguma temps (%; sezonāli izlīdzinātie dati)

Attēls atspoguļo pārtikas produktu sezonāli izlīdzināto cenu mēneša pieauguma tempus dažādos laika periodos. Aprēķinot cenu dinamiku 2005. – 2017. gada periodā, netika iekļauti mēneši ar PVN likmes pārmaiņām. Mērķa grupa ietver pārtikas produktus, kuriem 2018. gada janvārī sāka piemērot samazināto PVN likmi: ābolus, burkānus, tomātus, gurķus, kāpostus, sīpolus, kartupeļus. Kontrolgrupa ietver pārtikas produktus, kuriem PVN likme netika mainīta, - saldos piparus, saldētos dārzeņus, apelsīnus, banānus, citronus un vīnogas.

Ietekme uz nozari ir pozitīva, bet vēl neskaidrs, cik liela

Vairāki nozares pārstāvji zemākas PVN likmes ietekmi vērtē pozitīvi. Tā ir papildu liecība par labu tam, ka dārzeņu cena nesaruka par PVN likmes samazinājuma pilno apmēru. Tomēr faktiskā ietekme uz nozari, manuprāt, ir pieticīgāka. Piemēram, tas, ka daži nozares rādītāji pieauga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varēja notikt citu faktoru (nevis PVN likmes samazinājuma) dēļ.

Vidējā alga nozarē pieauga par 9% - tikai par nepilnu procentpunktu vairāk nekā vidēji tautsaimniecībā. Un pat šis papildu procentpunkts, manuprāt, galvenokārt atspoguļo minimālās algas kāpumu 2018. gadā (augkopībā un tirdzniecībā daudz cilvēku saņem zemas algas, tāpēc minimālās algas celšanai ir liela ietekme uz vidējo atalgojumu). Arī apgrozījuma kāpums par 9% uz citu nozaru fona nav nekas neparasts. Var tikai piekrist apgalvojumam, ka "nav pamata domāt, ka darba algas tuvākajā laikā kritīsies"; tomēr saistīt to ar zemāku PVN likmi būtu pavisam naivi, jo arī nevienā citā nozarē algas kritums netiek prognozēts.

Cik lielā mērā zemākas PVN likmes ietekmes pārspīlējums no nozaru pārstāvju puses ir nejaušs? Šobrīd pazeminātā PVN likme attiecas tikai uz dažiem pārtikas produktiem un ir spēkā tikai līdz 2020. gadam. Diskusijā par pazeminātās PVN likmes pagarināšanas un paplašināšanas iespējām svarīgs arguments būs tas, cik laba bijusi līdzšinējā pieredze. Matemātika ir vienkārša – jo pozitīvāk vērtēsi līdzšinējo pieredzi, jo vairāk varēsi iegūt nākotnē. Secinājums – lai iegūtu maksimāli objektīvu zemākas PVN likmes ietekmes izvērtējumu, tas jāuztic no nozares neatkarīgiem ekspertiem.

Zemāks PVN veicinot PVN ieņēmumus, eksportu … un citi brīnumi

PVN likmes samazinājuma veicinošo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem es vērtētu vēl piesardzīgāk.

Ar kolēģiem atradām skaitļa "11.1%" pirmavotu – par tik vairāk valsts budžetā iemaksāja uzņēmumi, kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus. Nav pieejama informācija ne par to, cik vairāk valsts budžetā iemaksāts par produktiem, uz kuriem attiecas PVN 5% likme, ne par to, kāda bijusi zemākās PVN likmes ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Manuprāt, PVN likmes samazinājuma ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem var būt tikai negatīva. Pirmkārt, par negatīvu ietekmi uz valsts budžetu tika runāts vēl pirms nodokļa likme tika mainīta (pat pieņemot, ka zemāks PVN samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē; skatīt Zemkopības ministrijas informatīvā ziņojuma 11.lpp.). Otrkārt, tālāk minētajā piemērā par sīpoliem redzams, ka, samazinot PVN likmi produktiem ar zemu pieprasījuma elastību pēc cenas, budžeta ieņēmumi krīt.

Iedomāsimies, ka sīpolu cena par kilogramu bez PVN ir 50 eiro centi (un nav atkarīga no PVN likmes; 1. tabula). Samazinot PVN likmi no 21% līdz 5%, valsts budžeta ieņēmumi no sīpolu kilograma realizācijas samazinās aptuveni četras reizes (no 10.5 līdz 2.5 eiro centiem). Vienīgais, kas var palielināt budžeta ieņēmumus, ir pieprasījuma pēc sīpoliem palielinājums vairāk nekā četras reizes. Tomēr sīpolu (kā arī citu dārzeņu) pieprasījums pēc cenas ir ļoti neelastīgs. Diez vai, cenai sarūkot par 13% (no 60.5 līdz 52.5 centiem), pieprasījums pēc sīpoliem četrkāršosies. Turklāt paši nozaru pārstāvji saka, ka nozares apgrozījums pieauga tikai par 9%.

1. tabula. Sīpolu cena pirms un pēc PVN likmes samazinājuma (nosacīts piemērs; par kg)

Arī medijos izskanējušais vērtējums, ka mazāka PVN likme augļiem un dārzeņiem varētu veicināt šo produktu eksportu, mani nepārliecināja.

Nepārliecināja ne tikai tāpēc, ka 2018. gada pirmajos desmit mēnešos attiecīgo produktu eksports samazinājās (tas varēja notikt arī sliktākas ražas dēļ). Saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības teoriju mazāka PVN likme, tieši otrādi, bremzē eksportu un veicina importu[2].

"Sausais atlikums"

Pazeminātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem teorētiski ļautu samazināt to cenas par aptuveni 13%. Tomēr faktiskais cenu samazinājums septiņiem populārākajiem dārzeņiem 2018. gada janvārī bija nepilni 10%. Šāds iznākums nav nekas neparasts – nepilna PVN likmju transmisija uz pārtikas cenām ir zinātniskās literatūras standarta secinājums. Un, protams, tas nav "negodīgu" tirgotāju vai to neefektīvas uzraudzīšanas dēļ – šādu iznākumu noteica samērā neelastīgs pārtikas produktu pieprasījums, mainoties to cenām.

Kopumā zemākas PVN likmes ietekme uz nozari ir pozitīva, lai gan publiskajā telpā pieejamie vērtējumi to bieži pārspīlē. Iegūst arī patērētāji, maksājot zemāku cenu. Tomēr tas ir pamatā uz valsts budžeta ieņēmumu samazinājuma rēķina.

Detalizētāks PVN pārmaiņu ex-post ietekmes izvērtējums šobrīd nav pieejams. No publiski pieejamās informācijas nevar secināt, cik daudz no zemākas PVN likmes ieguva zemnieki, tirgotāji un patērētāji un cik daudz zaudēja valsts budžets (nozares pārstāvju minētais PVN ieņēmumu kāpums mani nepārliecina). Nav arī skaidrs, par cik PVN likmes samazinājuma dēļ pieauga attiecīgo produktu mazumtirdzniecības apgrozījums un imports un par cik saruka eksports (nozares pārstāvju minētais, ka zemāks PVN veicinot eksportu, mani nepārliecina).

Vispusīgs PVN pārmaiņu ex-post ietekmes izvērtējums ir pirmais solis, lai varētu sākties ar faktiem pamatota diskusija, cik lietderīgi ir (1) pagarināt samazināto PVN likmi Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pēc 2020. gada; (2) paplašināt to uz citiem pārtikas produktiem. Ja vēlamies iegūt maksimāli objektīvu zemākas PVN likmes ietekmes izvērtējumu, tas jāuztic no nozares neatkarīgiem ekspertiem.

1. pielikums. Dārzeņu vidējās mazumtirdzniecības cenas (2013. – 2018. gadā)

2. pielikums. Dārzeņu sezonāli izlīdzināto cenu mēnešu pieauguma tempu korelācijas matrica (2005. – 2018. gadā)

[1] Ja pieprasījums ir elastīgs pēc cenas, tad pieprasījums pieaug procentuāli vairāk par cenas samazinājumu. Tādējādi realizācijas ieņēmumi eiro izteiksmē pieaug.

[2] Iepriekšējā sīpolu piemērā sīpolu piedāvājums palika nemainīgs (jo naudas summa, ko saņem pārdevējs, palika 50 centi), savukārt sīpolu pieprasījums nedaudz pieauga (mazumtirdzniecības cenai samazinoties no 62.5 līdz 52.5 centiem). Ir divi veidi, kā kompensēt pārlieku pieprasījumu, - ar mazāku eksportu vai lielāku importu.