Gads pēc PAPP. Kredītiestāžu vērtspapīru portfeļu izmaiņas

Kāpēc tēma aktuāla un ko apskatām?

Centrālo banku darījumu partneri PAPP ir gan rezidentu, gan nerezidentu kredītiestādes. Eiro zonas PAPP sekmīgai īstenošanai ir jāzina, kādi vērtspapīri ir kredītiestāžu un to klientu īpašumā, lai varētu novērtēt potenciālos pirkšanas apjomus atbilstoši reālajai situācijai, kā arī koriģēt PAPP nosacījumus (piemēram, mainīt mēneša pirkšanas apjomu, mainīt programmas realizācijas termiņu, pielāgot pirkšanas limitus u.c.) atbilstoši situācijai. Latvijas Bankai ir pieejama informācija par vērtspapīriem Latvijā reģistrētu (licencētu) kredītiestāžu īpašumā, bet par ārvalstu kredītiestādēm informācija ir mītnes zemes kredītiestāžu uzraugiem un Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Šajā rakstā analizēšu Latvijas kredītiestāžu vērtspapīru apjomu izmaiņas PAPP darbības laikā. Pēc Latvijas iestāšanās eiro zonā vērtspapīrus var sadalīt divās lielās grupās, t.i., vērtspapīri, kuri ir izmantojami operācijās ar Eirosistēmu, un vērtspapīri, kuri nav izmantojami operācijās ar Eirosistēmu. Šajā rakstā uzmanību pievērsīsim tieši pirmajai grupai.

Apjomi un struktūra

PAPP ir mazliet samazinājusi operācijās ar Eirosistēmu izmantojamo vērtspapīru atlikumu Latvijas kredītiestādēs, tomēr to ietekmē arī citi faktori: vērtspapīru dzēšana, jaunu vērtspapīru pirkšana. Tas labi parādās 2015. gada marta, aprīļa un oktobra mēnešos, kuros atlikums ir svārstīgs (1. attēls). Tajā pat laikā monetārajās operācijās ar Eirosistēmu neizmantojamo vērtspapīru, kuri denominēti eiro, atlikums palielinājās par 261 milj. eiro – kredītiestādes palielināja riskantāku vērtspapīru turējumu. Ja salīdzina šo situāciju ar notikumiem pārējā eiro zonā, tad eiro zonas vērtspapīrus centrālajām bankām ar kredītiestāžu starpniecību ir pārdevušas nebankas, bet kredītiestādes pat palielināja valsts vērtspapīru turējumu [2]. Tas varētu liecināt, ka Latvijā bankas ir uzņēmušās mazliet vairāk riska, kas arī ir pašreizējās eiro zonas monetārās politikas viens no uzdevumiem, – lai kredītiestādes finansētu vairāk citus tautsaimniecības sektorus, nevis valdību. Līdz ar to var teikt, ka PAPP iedzīvināšana Latvijā ir sekmīga.

1. attēls. Latvijas kredītiestāžu īpašumā esošie vērtspapīri, kuri ir izmantojami operācijās ar Eirosistēmu (milj. eiro)

Avots: Latvijas Banka

Ja aplūko kredītiestāžu vērtspapīrus, kuri izmantojami operācijās ar Eirosistēmu, sadalījumu pa portfeļiem [1], tad var novērot tirdzniecības portfeļu kritumu, kā arī pārdošanai pieejamo vērtspapīru pieaugumu 2016. gadā (2. attēls). Tomēr šo abu portfeļu summai ir tendence samazināties, un šis samazinājums izskaidro 1. attēlā redzamā kopējā atlikuma kritumu. Var secināt, ka portfeļu struktūras izmaiņas nozīmīgāk ietekmē veiktā dzēšana vai jaunie darījumi, nevis vērtspapīru pārklasifikācija no viena portfeļa uz otru.

2. attēls. Latvijas kredītiestāžu īpašumā vērtspapīri, kuri ir izmantojami operācijās ar Eirosistēmu, sadalījumā pa vērtspapīru portfeļiem (%)

Avots: Latvijas Banka

Ja aplūko centrālās valdības vērtspapīru turējumus, Latvijas kredītiestādes martā 73% apjomā no kopējā centrālās valdības vērtspapīru apjoma turēja Latvijas valdības vērtspapīrus. To apjoms pēdējā gada laikā kredītiestāžu bilancēs ir bijis pietiekoši mainīgs (3. attēls). Pēdējos mēnešos Latvijas kredītiestādes no citu valstu vērtspapīriem nedaudz palielinājušas Itālijas un Spānijas valdības vērtspapīru turējumus, visticamāk, to likmju pievilcības dēļ. Jāatzīmē, ka Latvijas kredītiestādēm īpašumā marta beigās centrālās valdības vērtspapīri bija 853 milj. eiro apjomā, savukārt Latvijas Bankai bilances postenis "Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem" bija 2.4 mljrd. eiro. Latvijas Bankai ir relatīvi augsta valsts sektora vērtspapīru pirkšanas kvota attiecībā pret Latvijas kredītiestāžu vērtspapīru portfeli, līdz ar to vērtspapīri jāpērk arī no ārvalstu kredītiestādēm.

Latvijas kredītiestādes tradicionāli Latvijas valsts vērtspapīrus tur līdz dzēšanai un nelabprāt iesaistās otrreizējā tirgū. Uz to norāda lielā starpība starp kredītiestāžu kotētajām pirkšanas un pārdošanas likmēm, kā arī mazie tirdzniecības apjomi biržā. Kā var novērot 3. attēlā, PAPP ir sekmējusi Latvijas valsts vērtspapīru turējumu samazināšanu, bet veicinājusi citu eiro zonas valstu vērtspapīru turējumu. Augstais likviditātes pārpalikums un negatīvās naudas tirgus likmes nemotivē kredītiestādes pārdot vērtspapīrus, bet rosina tās meklēt vērtspapīrus ar pozitīvu ienesīgumu – radot interesi, piemēram, par Spānijas un Itālijas valsts vērtspapīriem. Attiecīgi, aplūkojot kredītiestāžu kopējo centrālās valdības vērtspapīru turējumu, nevar izšķirt kādu tendenci. Kredītiestādēm ir nepieciešams turēt augsta reitinga centrālo valdību vērtspapīrus arī tādēļ, ka stingrāku likviditātes prasību dēļ tām bija jāaizstāj prasības pret citām kredītiestādēm ar centrālās valdības vērtspapīriem, lai nepasliktinātu riska svērto aktīvu rādītāju [2].

3. attēls. Latvijas kredītiestāžu īpašumā esošie valstu centrālās valdības vērtspapīri, kuri ir izmantojami monetārajās operācijās ar Eirosistēmu (milj. eiro)

Avots: Latvijas Banka

Ja aplūkojam emitenta sektora izmaiņas, tad valdības vērtspapīru atlikums ir svārstīgs, bet saglabājās apmēram vienādā augstā līmenī, ievērojami pārsniedzot citu emitentu vērtspapīru atlikumus (4. attēls). Nākamajai grupai pēc lieluma - kredītiestāžu (ieskaitot arī Eiropas Investīciju banku) emitētajiem vērtspapīriem - ir tendence samazināties, savukārt nefinanšu sabiedrību un citu finanšu starpnieku vērtspapīri Latvijas kredītiestāžu īpašumā ir salīdzinoši maz.

4. attēls. Latvijas kredītiestāžu īpašumā vērtspapīri, kuri ir izmantojami operācijās ar Eirosistēmu, sadalījumā pa emitentu sektoriem (milj. eiro)

Avots: Latvijas Banka

Augstais likviditātes pārpalikums un negatīvās naudas tirgus likmes nemotivē kredītiestādes pārdot vērtspapīrus, bet liek meklēt vērtspapīrus ar pozitīvu ienesīgumu.

Termiņš līdz dzēšanai

Ja aplūkojam Latvijas kredītiestāžu vērtspapīru portfeļa vidējo termiņu līdz dzēšanai, tad 2015. gada janvārī tas bija 1.89 gadi, attiecīgi 2016. gada martā tas bija 2.21 gads. Detalizētāku portfeļa termiņstruktūru var aplūkot 5. attēlā. Šis ir zems rādītājs, fiksētā ienākuma vērtspapīru portfeļa vidējais termiņš līdz dzēšanai portfelī varētu būt garāks [3] [3]. Šo zemo vērtspapīru termiņu kredītiestāžu aktīvos nosaka augstais pieprasījuma noguldījumu īpatsvars Latvijas kredītiestāžu pasīvos, tāpēc ir nepieciešams, lai arī aktīvu termiņš līdz dzēšanai nebūtu liels. Tā kā valsts vērtspapīru pirkšanas programmai derīgo vērtspapīru minimālais termiņš ir divi gadi līdz dzēšanai, lielākā daļa šo vērtspapīru centrālajām bankām nevar tikt pārdoti PAPP ietvaros. Kredītiestādes vērtspapīru pirkumos dominē vērtspapīri ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam un, kad tie dzēšas, nauda atkal tiek ieguldīta šāda īsa termiņa vērtspapīros.

5. attēls. Latvijas kredītiestāžu īpašumā esošie vērtspapīri, kuri ir izmantojami operācijās ar Eirosistēmu, sadalījumā pa atlikušo termiņu līdz dzēšanai (milj. eiro un gadi)

Avots: Latvijas Banka

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likviditāte

Latvijas valsts vērtspapīru tirgus apgrozījums ir būtiski samazinājies. Pēc vērtspapīru biržas NASDAQ Riga datiem apgrozījums ar Latvijas iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem 2014. gadā bija 26.4 milj. eiro, 2015. gadā 1.6 milj. eiro, bet 2016. gada pirmajos četros mēnešos – 152 tūkst. eiro. Viens no faktoriem, kas ietekmēja apgrozījuma samazinājumu, bija PAPP, bet tai pat laikā tas veicināja citu emitentu aktivitātes pieaugumus. Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto korporatīvo vērtspapīru atlikums 2015. gadā visās valūtās pieauga par 36% līdz 1.3 mljrd. eiro, kamēr valsts vērtspapīru atlikums būtiski nemainījās. Tāpat jāatzīmē arī zemās procentu likmes, kas arī samazināja otrreizējā tirgus aktivitātes un naudas līdzekļu uzkrāšanos kredītiestādēs pieprasījuma noguldījumos.

Par likviditāti var spriest arī pēc vērtspapīru kotētajām likmēm. Starpība starp pirkšanas un pārdošanas likmi 2016. gadā ir mazāka nekā 2015. gadā, bet attiecība – lielāka, kas parasti arī notiek gadījumā, ja likmes strauji samazinās; tāpēc šie rādītāji likviditātes izmaiņas tik labi neraksturo. Labāk likviditātes izmaiņas biržā raksturo pārdošanas kotāciju eksistence vai to iztrūkums. Dažām emisijām vispār nav atrodamas pārdošanas kotācijas, bet tām, kurām pārdošanas kotācijas bija agrāk, pēdējos mēnešos varēja novērot to iztrūkumu. Piemēram, Latvijas valsts obligācijām ar 2021. gadu kā dzēšanas termiņu pagājušajā gadā bija 52 pārdošanas kotācijas, 2016. gadā – neviena; Latvijas valsts obligācijām ar dzēšanas termiņu 2018. gadā kotāciju skaits attiecīgi bija 145 un 8, tādējādi liecinot par otrreizējā tirgus likviditātes samazināšanos [4].

Secinājumi:

• Latvijas kredītiestādes ir palielinājušas tautsaimniecības finansēšanu, pērkot ne-valdības sektora vērtspapīrus. Ņemot vērā, ka Latvijas kredītiestādes galvenokārt tur savā īpašumā vērtspapīrus ar dzēšanas termiņu līdz diviem gadiem, bet Eirosistēma PAPP ietvaros pērk vērtspapīrus, kuru atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir garāks par diviem gadiem, tad PAPP ietekme uz Latvijas kredītiestāžu vērtspapīru turējumiem nav tik liela, kā novērots dažās citās eiro zonas dalībvalstīs.
• Latvijas Bankai nozīmīgākie darījuma partneri PAPP ietvaros ir ārvalstu kredītiestādes un klienti, jo tie ir arī lielākie Latvijas valsts vērtspapīru turētāji.
• PAPP kopā ar citiem faktoriem (zemajām procentu likmēm, augsto likviditāti) Latvijā ir sekmējusi likviditātes samazināšanos valsts vērtspapīru otrreizējā tirgū.
• Lielākās portfeļa izmaiņas Latvijā nosaka tas, ka Latvijas kredītiestādes tur īstermiņa vērtspapīrus un tie nepārtraukti dzēšas. PAPP ietekme uz Latvijas kredītiestāžu vērtspapīru portfeļiem paliek šo, dzēšanas radīto, izmaiņu ēnā.
• PAPP ietekmē nedaudz ir samazinājies Latvijas centrālās valdības vērtspapīru turējums Latvijas kredītiestādēs, bet pieaudzis citu eiro zonas centrālo valstu valdības vērtspapīru turējums.

Literatūra

1. Egils Kaužēns. Eirosistēmas monetārā politika šķērsgriezumā – šoreiz par PAPP.

2. Pia Huttl, Sivia Merler. Sovereign bond holdings in the euro area – the impact of QE.

3. The Brandes Institute. Death, Taxes and Short-Term Underperformance: Fixed Income Funds.