Grieķijas frontē bez pārmaiņām

Vēlu svētdienas naktī Grieķijas parlaments pēc ilgām debatēm apstiprināja nodokļu un pensiju sistēmas reformas, kas jau rosinājušas iedzīvotāju neapmierinātību un protestus. Grieķijas progresu sākuši vērtēt arī eiro zonas finanšu ministri, tomēr joprojām šķiet, ka Grieķijas ceļā uz atgūšanos jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Grieķijas parlaments pēc ilgām debatēm ar tikai trīs balsu pārsvaru apstiprināja nodokļu un pensiju sistēmas reformas. Šīs reformas grieķu tauta dēvē par pēdējo naglu strādnieku un pensionāru zārkā, tāpēc pagājušajā piektdienā tika izsludināts 48 stundu streiks, kam sekoja vēl viens 24 stundu streiks svētdien, ko papildināja Grieķijai tipiskie protesti ielās ar akmeņu un Molotova kokteiļu mešanu, ielaušanos partiju birojos un policistiem, kuri protestētājus izgaiņāja ar asaru gāzi.

Pirmdien noslēdzās ārkārtas Eirogrupas sanāksme, kurā eiro zonas finanšu ministri kārtējo reizi pārrunāja progresu saistībā ar trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai, taču svarīgu lēmumu pieņemšana tika atlikta uz nākamo tikšanos. Šķiet, nekas būtiski nav mainījies kopš pagājušās grieķu vasaras, kad notikumiem saspringti līdzi sekoja visa Eiropa, bet lēmumu pieņemšana un panāktais progress bija ļoti lēns un grieķu tautas neapmierinātība ļoti augsta.

Šajā rakstā piedāvāju pārskatu par pēdējiem notikumiem, iespējamajiem attīstības scenārijiem, kā arī Latvijas lomu šo lēmumu pieņemšanā.

Trešā palīdzības programma Grieķijai tika apstiprināta pagājušā gada 20. augustā. Šo aizdevumu 86 miljardu eiro apjomā sniedz Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) un to garantē visas eiro zonas valstis, tostarp arī Latvija. Līdz šim jau izmaksāta gandrīz ceturtā daļa no šiem līdzekļiem – 16 miljardi eiro tika izmaksāti trijos maksājumos Grieķijas budžeta vajadzībām un parāda apkalpošanas izmaksām, kamēr 5.42 miljardi bija nepieciešami banku sistēmas rekapitalizācijai (skat. 1. attēlu).

1. attēls. Trešā aizdevumu programma Grieķijai (miljardos eiro)

Avots: Eiropas Stabilitātes mehānisms

Līdzīgi kā citās starptautisku aizdevēju sniegtās finanšu palīdzības programmās, arī šajā ir paredzēti regulāri programmas pārskati – reizi ceturksnī aizdevēji izvērtē panākto reformu progresu un, ja iepriekš noteiktie mērķi ir sasniegti, tiek izmaksāta nākamā aizdevuma daļa.

Kad pagājušās vasaras beigās tika apstiprināta palīdzības programma, pirmo pārskatu bija paredzēts noslēgt oktobrī. Diemžēl līdz oktobrim visas nepieciešamās reformas nebija īstenotas, tāpēc termiņu pārcēla uz novembri. Novembrī šo procesu cerēja noslēgt līdz gada beigām, tad līdz Lieldienām, pēc tam līdz aprīļa beigām, un pirmais programmas pārskats joprojām tā arī nav noslēgts. Mēdz teikt, ka laiks ir relatīvs, un Grieķija šobrīd piedzīvo vienu no relatīvi garākajiem "ceturkšņiem", kas sākās 2015. gada augustā un nav beidzies joprojām.

Pirmdienas sanāksmē eiro zonas finanšu ministri kā nākamo termiņu pirmā pārskata noslēgšanai ir nolikuši 24. maiju. Taču nebūtu pārsteigums, ja kārtējo reizi termiņi tiktu atlikti. Skatoties uz Grieķijas valdības parāda atmaksas grafiku šim gadam, vienīgais reālais gala termiņš pirmā pārskata noslēgšanai ir 20. jūlijs, kad Grieķijai ir jāveic liels vērtspapīru dzēšanas maksājums (skat. 2. attēlu). Līdzīga notikumu gaita bija vērojama arī pagājušajā vasarā – lai gan tika organizētas neskaitāmas eiro zonas finanšu ministru un valdības vadītāju sanāksmes un vairāki datumi tika saukti par "pēdējo dienu, kad obligāti jāpieņem lēmums", galu galā svarīgākie lēmumi tika pieņemti pirms 20. jūlija un 20. augusta – pirms līdzīgiem lieliem parāda atmaksas "stabiņiem".

2. attēls. Grieķijas valdības parāda atmaksas grafiks 2016. gadam (miljardos eiro)

Avoti: Wall Street Journal, Financial Times, International Monetary Fund, Bloomberg, Greek Ministry of Finance, Public Debt Management Agency, Macropolis

Latvija garantē 60.64 [1] miljonus no Grieķijai izsniegtā aizdevuma. Pašlaik šis galvojums nekādu slogu Latvijas budžetam neuzliek – ESM Grieķijai aizdod līdzekļus, ko ESM pirms tam ir aizņēmies starptautiskajos finanšu tirgos, bet Latvija un pārējās eiro zonas valstis ir šī aizdevuma galvotāji. Taču, ja kaut kad nākotnē Grieķijas valdība nespēs atmaksāt vai arī kaut kādu iemeslu dēļ izvēlēsies neatmaksāt šo parādu, tad šīs saistības gulsies nevis uz ESM, bet gan uz galvotāja (tātad – arī Latvijas) pleciem. Lai gan šīs saistības nav tūlītējas un, iespējams, neiestāsies nekad, tomēr summa ir pietiekami liela.

Jau pagājušajā vasarā vēl pirms trešās palīdzības programmas apstiprināšanas Latvijas Banka vairākkārt brīdināja par riskiem, kas saistīti ar Grieķijas glābšanas pasākumiem (raksts jūlijā un augustā). Pēdējo desmit mēnešu laikā ir apstiprinājušās mūsu iepriekš paustās bažas par Grieķijas politiķu nespēju laicīgi pieņemt un īstenot nepieciešamās reformas, lai atjaunotu ekonomikas konkurētspēju, veicinātu eksporta pieaugumu un atgrieztos pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tas rosina satraukumu par Grieķijas spēju atdot vai vismaz pārfinansēt starptautiskajā finanšu tirgū savu parādu pārskatāmā nākotnē.

Joprojām ir neskaidrība, vai un kad Grieķija spēs pilnā apmērā segt savas parādsaistības. Pašlaik paredzēts, ka ESM izsniegto aizdevumu Grieķija atmaksās laika periodā no 2034. līdz 2059. gadam. Vairāki analītiķi un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir teikuši, ka Grieķijas parāds nav ilgtspējīgs, un ir nepieciešama parāda sloga mazināšana. Daudzas eiro zonas valstis ir pret pamatsummas norakstīšanu, tāpēc parādu nasta varētu tikt mazināta, samazinot jau tā zemās procentlikmes, vēl vairāk atliekot parāda atmaksas sākuma datumu un pagarinot atmaksas termiņu. Tā rezultātā šo aizdevumu, ko garantē arī Latvija, Grieķija varētu sākt atmaksāt nevis 2034. gadā, bet varbūt pāris gadu desmitus vēlāk.

Kā liecina Briseles domnīcas "Bruegel" pētījums [2] - pat pieņemot diezgan optimistisku attīstības scenāriju ar ilgtermiņa izaugsmi 3.7% apjomā un primāro budžeta pārpalikumu (pirms procentu maksājumiem) 3.5% no iekšzemes kopprodukta, ir maz ticams, ka Grieķijas valdība spētu patstāvīgi aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos par saprātīgām procentlikmēm ātrāk par 2030. gadu.

Pāris jautājumu joprojām ir palikuši neatbildēti:

[1] Latvijas daļa ESM kapitāla atslēgā ir 0.2746%. Neskaitot Grieķiju, kas pati sev aizdevumu negarantē, un Kipru, kam līdz 2016. gada 31. martam bija sava ESM programma un tāpēc nepiedalījās citu aizdevuma programmu galvošanā, Latvijas daļa attiecīgi tiek pārrēķināta uz 0.2831%. Tātad no līdz šim Grieķijai izmaksātajiem 21.42 miljardiem eiro Latvija galvo 60 640 020 eiro.

[2] http://bruegel.org/2016/05/is-greek-public-debt-unsustainable/

• Jau pirmajā ceturkšņa pārskatā ir bijusi vairāk nekā pusgadu ilga kavēšanās ar būtisku reformu īstenošanu. Vai ir pamats optimismam, ka Grieķijas valdība spēs īstenot nepieciešamās reformas un sasniegt noteiktos mērķus līdz programmas beigām 2018. gadā?
• SVF ir vairākkārt izteicis skepsi par programmas uzstādījumiem un mērķiem, īpaši attiecībā uz primārā budžeta pārpalikumu 3.5% no IKP kā sasniedzamu mērķi. Pat viena no svarīgākajām globālajām finanšu institūcijām, bieži vien dēvēta par pēdējās instances aizdevēju (lender of last resort), joprojām nav piekritusi iesaistīties Grieķijas glābšanas finansēšanā. Vai esam pārliecināti, ka spēsim Grieķijas problēmas atrisināt bez SVF dalības?
• Pat vairāki diezgan optimistiski scenāriji rāda, ka arī pēc 2018. gada Grieķijas valdības spējas tikt galā ar savu parādu nastu ir apšaubāmas. Būtu interesanti redzēt, vai eiro zona un uz kādiem nosacījumiem būtu gatava iesaistīties jau ceturtajā Grieķijas glābšanas mēģinājumā?