Igauņu bēdas Eiro zonā

Daļa ekonomistu uzskata, ka eiro ieviešana Igaunijai nedod nekā laba (sk. Paul Krugman, Edward Hugh). Viņu skatījumā eiro ieviešanas ietekmē strauji pieauga cenas un igauņiem būs jāglābj perifērijas valstis. Šie eksperti ir pārliecināti, ka Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un centrālās bankas ir vienīgie, kuri to nesaprot. Rakstā analizēšu šo ekspertu norādītās igauņu "bēdas" un sniegšu datus un vērojumus par to, kas notiek Igaunijas ekonomikā pēc eiro ieviešanas.

Kopš 2010. gada decembra gada vidējā inflācija Igaunijā pārsniedz Māstrihtas kritēriju, kas pašlaik ir nedaudz zem 3% (gada vidējā inflācija). Tomēr ne tikai Igaunijā šajā laikā augušas cenas. Pasaules preču cenu kāpums palielināja cenas daudzās no pasaules valstīm. Tas liek uzmanīgāk paskatīties, vai tieši eiro noteicis strauju cenu kāpumu Igaunijā.

Šī gada maijā Eurostat publicēja ziņojumu, norādot, ka eiro maiņas ietekme Igaunijas cenās gan bija manāma, taču ne tik liela, lai nozīmīgi palielinātu pamatinflāciju. Eiro ieviešanas dēļ patēriņa cenu inflācija pieauga tikai par 0.2-0.3 procentu punktiem.[1] Inflāciju no šī gada sākuma Igaunijā visvairāk ietekmēja pasaules pārtikas un energoresursu cenu kāpums (sk. 1. attēlu), un tas ir loģiski, jo pārtika un energoresursi relatīvi nabadzīgākās valstīs aizņem lielāku patēriņa groza daļu nekā eiro zonā vidēji. Turklāt Igaunijā, gluži tāpat kā Latvijā un Lietuvā, cenu izmaiņas pasaules tirgos daudz ātrāk ietekmē iekšzemes cenu līmeni, jo esam daudz atvērtāki ārējai tirdzniecībai un iekšējais tirgus ir pavisam neliels[2]. Īsāk sakot, cenas, piemēram, graudiem nosaka nevis zemnieks Urmass, kurš to vien tik gaidījis kā izmantot eiro ieviešanu, lai piebāztu pilnāku kabatu, bet gan pasaules birža. Vēl viens apstāklis – dažos pārtikas produktu sektoros Igaunijā ir konkurences problēmas. Igaunijas centrālās bankas veiktajā pētījumā norādīts, ka dažu pārtikas preču, piemēram, piena produktu cenu kāpumu ietekmēja zemais konkurences līmenis. Pasaules pārtikas cenu kāpums sakrita arī ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, īpaši no Skandināvijas valstīm un Krievijas. Augot pārtikas eksportam, samazinājās piedāvājums vietējā tirgū, tādējādi radot arī spiedienu uz, piemēram, dārzeņu cenām Igaunijā – līdzīga situācija bija Latvijā ar kartupeļiem u.c. Tātad Igaunijas cenu kāpumu veidoja galvenokārt norises pasaules tirgos, nevis eiro ieviešana.

1. attēls. Kas veido gada inflāciju Igaunijā 

Avots: Eurostat

Labi, saprotam īstos iemeslus inflācijas kāpumam Igaunijā, bet tik un tā daudzi uztraucas, ka tik īsu laiku pēc paziņojuma par eiro ieviešanu Igaunijā tā jau nepilda Māstrihtas inflācijas kritēriju. Te nu jāsaka, ka šodien tikai Somija, par mata tiesu uzlabojot inflācijas rādītāju, kvalificētos, lai iestātos eiro zonā – ja tas būtu jādara no jauna. Vēl tuvu būtu Slovēnija, kura neizpilda budžeta deficīta kritēriju, kā arī Luksemburga un Igaunija, kas neizpilda inflācijas kritēriju (skat. 1. tabulu). Varam pieļaut, ka īsu laiku – saistībā ar krīzi, neražas vai Austrumu nemieru raisītu pārtikas vai energoresursu cenu kāpumu – notiek atkāpe no viena vai otra kritērija. Taču svarīgākais, šai stāstā ir, lai Māstrihtas kritēriju izpilde būtu valsts apzināts, izprasts mērķis un valstu ekonomikas tiktu atkal sakārtotas, tādējādi nodrošinot, ka tām ir iespēja attīstīties noturīgi. Igaunija šajā ziņā ir starp Eiropas pirmrindniekiem.

2. attēls. Māstrihta kritēriju izpilde dažās no eiro zonas valstīm

Avoti: Eiropas Centrālā banka, Eurostat, autores aprēķini

Kāpēc Māstrihtas kritēriju izpilde, īpaši attiecībā uz budžeta deficītu un valsts parādu, ir tik svarīga? Katra valsts, kļūstot par pilntiesīgu eiro zonas dalībvalsti un parakstot Stabilitātes un Izaugsmes paktu, apņēmusies veidot atbildīgu budžeta politiku. Kā pašlaik redzam, vairākas valstis ir skatījušies uz šo savu apņemšanos "caur pirkstiem". Sekas vislabāk ilustrē Grieķijas piemērs – šī valsts vairs nespēj nomaksāt savu parādu, kas radies, ilgstoši tērējot vairāk par nopelnīto. Līdz ar to apdraudēta algu, pensiju izmaksa un valsts normāla funkcionēšana vispār – ja vien ne ES un starptautiskās sabiedrības atbalsts.

Eiro skeptiķi uztraucas ne vien par strauju cenu pieaugumu, bet arī par eiro zonas perifērijas valstu, tādu kā Grieķija, glābšanu. Ko tas nozīmē Igaunijai? Jāapzinās, ka pievienošanās Eiropas Finansiālās stabilitātes fondam ir ne tikai Eiropas solidaritātes jautājums, bet šis glābšanas fonds ir svarīgs, lai visu eiro zonu un dalībvalstis pasargātu no pasaules finanšu problēmām nākotnē. Turklāt Igaunijai, kuras IKP apmērs ir mazāks par 75% no vidējā eiro zonas līmeņa, pirmajos divpadsmit gados pēc iestāšanās Eiro zonā būs piemērota īpaša atlaide iemaksai fondā.

Kā saka Svens Kirsipū no Igaunijas Finanšu ministrijas – Igaunija šobrīd varētu visu tās uzkrāto naudu izmantot sava nelielā parāda atdošanai un valstij nav nepieciešamības savām vajadzībām papildus aizņemties. Tomēr Igaunija aizņemsies, lai palīdzētu grieķiem. Taču aizdevums Grieķijai būs par tieši tādiem pašiem procentiem, par kādiem būs aizņēmusies Igaunija. Tātad no palīdzības grieķiem igauņi neko nenopelnīs, bet arī neko nezaudēs. Un summa, kura tiks aizdota Grieķijai, ir tikai aptuveni 2% no Igaunijas IKP.

Vēl jāpiezīmē, ka viena no krīzes mācībām ir beigt domāt tikai pāris stundas uz priekšu – ko es tūlīt dabūšu, ja iestāšos. Dalība eiro zonā dod igauņiem iespēju piedalīties kopējā Eiropas nākotnes veidošanā, un tas valstij ir svarīgāk par tūlītējiem finanšu ieguvumiem. Un ja nu pēkšņi radīsies problēmas Igaunijai? Vai nav svarīgi, ka citas eiro zonas valstis tai palīdzēs? Turklāt – arī vieglāki ārējās tirdzniecības nosacījumi un lielākas investīcijas taču ir degviela ekonomikai.

Kas vēl noticis Igaunijā pēc eiro ieviešanas? Kopš eiro ieviešanas Igaunijas kopprodukts pieaudzis visvairāk no visām Eiropas Savienības valstīm, un tās bezdarba līknē novērots viens no lielākajiem kritumiem. Tiešās ārvalstu investīcijas no eiro zonas šī gada pirmā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ieplūdušas par 84% vairāk, kas skaidrojams ar investoru uzticamības pieaugumu. Eksports uz eiro zonu pirmajos šī gada septiņos mēnešos ir audzis par 40%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Maijā veiktā Eiropas Komisijas aptauja rāda, ka 64% Igaunijas iedzīvotāju domā, ka krīzes ietekmes uz darba tirgu pīķis jau ir garām. Pozitīvi pārliecināto cilvēku skaits ir pieaudzis par 6% kopš 2010. gada rudens, un tas ir otrais labākais rezultāts Eiropas Savienībā. Lai gan ārējās ekonomiskās vides riski ir nozīmīgi pieauguši, Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2011. gadam tiek nozīmīgi palielinātas, pamatojoties uz necerēti labiem rezultātiem pirmajā pusgadā, kad Igaunijas IKP izaugsme sasniedza 9%. Droši vien eiro ieviešanas process ir pielicis dažas procentu punktu desmitdaļas pie inflācijas. Taču nez vai tas ir būtisks zaudējums pret kopējo ieguvumu ekonomikā.

Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada. 4. oktobrī.