Inflācija un inflācijas gaidas: kaķis maisā vai kaut ko par to tomēr zinām?

Kas ir inflācija?

Inflācija ir vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums jeb patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējo periodu. Kas ir šis “vispārējais cenu kāpums”? Vai tas ir zināms tikai statistikas vācējiem, vai arī ikviens iedzīvotājs var šo cenu kāpumu novērtēt? Katrs inflāciju izjūt atšķirīgi, jo iedzīvotāju pirkšanas un patēriņa paradumi atšķiras. Ja nelietoju cigaretes, bet ledusskapi pērku reizi padsmit gados, kā varu zināt, cik strauji aug šo preču cenas? Pat labi izglītotam un ekonomikas jautājumos ieinteresētam patērētājam ārkārtīgi grūti, ja ne neiespējami kļūst “statistiski pareizi” novērtēt inflācijas lielumu. Turklāt, lai to izdarītu, nepieciešams vēl pie reizes atcerēties, kādas bija preču cenas pirms gada, un, ak vai, … aprēķināt procentus…

Tomēr, lai cik svarīgs ir statistikas sagatavotais inflācijas novērtējums (kam ir ietekme gan uz monetāro politiku, gan, piemēram, pensiju indeksāciju), tikpat nozīmīga ir katra iedzīvotāja “individuālā inflācija”. Tā saistīta ar cenu pieaugumu tām precēm un pakalpojumiem, kurus attiecīgais iedzīvotājs ikdienā patērē.

Turklāt svarīgi izvērtēt šīs specifiskās inflācijas tendences saistībā ar indivīda ienākumu pieaugumu. Atceroties, ka maize pirms gadiem desmit maksāja mazāk, reizēm piemirstam, ka arī algu līmenis pirms desmit gadiem Latvijā bija krietni zemāks.

Kas ir inflācijas gaidas?

Inflācijas gaidas ir patērētāju vai uzņēmēju vērtējums, kā inflācija attīstīsies tuvāko mēnešu laikā. Līdzīgi kā dažādi iedzīvotāji atšķirīgi izjūt pašreizējo inflāciju, tikpat dažāds var būt novērtējums par to, kā inflācija mainīsies nākotnē.

Uzņēmējiem, runājot par iecerētajām savu produktu cenu pārmaiņām, ir iespējams precīzāk novērtēt, kā tās mainīsies tuvāko mēnešu laikā. Lai arī konkurences apstākļos cenu ietekmē tirgus tendences, uzņēmējs tomēr saglabā daudz lielāku iesaisti cenu veidošanās procesā. Savukārt patērētāju uztvere un izpratne ne tikai par inflāciju, bet arī tās nākotnes tendencēm var būt miglā tīta un, iespējams, pārspīlēta.

Piemēram, Eiropas Komisijas patērētāju aptaujas datos, vērtējot cenu izmaiņas nākotnē, atsevišķi respondenti no Latvijas mēdz atbildēt, ka cenas gada laikā pieaugs vairākus simtus reižu. Kas tāds Latvijā piedzīvots vien deviņdesmito gadu sākumā, pašlaik ekonomiskā situācija ir būtiski atšķirīga. Tomēr atbildes, iespējams, vairāk parāda patērētāju noskaņojumu un tikai aptuveno priekšstatu par inflācijas veidošanās procesiem, nevis ekonomiskās kataklizmas prognozes.

Kāpēc inflācijas gaidas ir svarīgas?

Ja jau inflācija un inflācijas gaidas ir kas tik netverams, kāpēc šiem jautājumiem tiek pievērsta TIK liela uzmanība? Ja cenas un to izmaiņas nozīmē ne tikai jaunas šiltītes veikalu plauktos, bet tā rezultātā mainās patērētāju un uzņēmēju uzvedība, inflācijas un inflācijas gaidu ietekme uz ekonomiku var būt gana nozīmīga.

Inflācijas gaidu ietekmes kanāli uz ekonomiku var būt dažādi, bet šoreiz vēlos izcelt trīs no tiem:

1. ietekme uz patēriņu;
2. ietekme uz atalgojumu;
3. ietekme uz cenām.

1. Ietekme uz patēriņu. Vai, paredzot cenu pieaugumu, cilvēki tērē vairāk vai mazāk?

Kā inflācijas gaidas maina mūsu rīcību? Gaidot, ka cenas celsies, patērētāju rīcība var būt atšķirīga. Daži, ja viņiem ir iespēja, steidzas uz tirdzniecības vietām iegādāties kādus produktus, kamēr tiem cena vēl ir zemāka. Kādi citi, pat paredzot, ka cenas celsies, var piesardzīgi izlemt veidot naudas uzkrājumus, lai vēlāk varētu nodrošināt pamata patēriņu. Kurš efekts ir spēcīgāks, atkarīgs gan no politiskās un ekonomiskās situācijas, gan no tā, cik spēcīga inflācija tiek gaidīta un kādu iemeslu dēļ tā radusies.

Dažādi pētnieki mēģinājuši izvērtēt šo inflācijas gaidu ietekmi uz patēriņu, analizējot atsevišķus posmus dažādu tautsaimniecību vēsturē. Piemēram, M. Burke un A. Ozdagli (2023) norāda, ka, pieaugot inflācijas gaidām, atsevišķās mājsaimniecību grupās palielinās ilgstošas lietošanas preču pieprasījums, bet precēm, kas paredzētas ātrākam patēriņam, pieprasījums būtiski nemainās. Savukārt citi pētnieki (Coiboin et al 2019) novērojuši, ka ilgstošas lietošanas preču patēriņš var samazināties, ja patērētāji ir pesimistiski noskaņoti par savu nākotnes reālo ienākumu izmaiņām.

Augstas inflācijas gaidu periodā mājsaimniecība var būt motivēta ātrāk iegādāties kādu ilgstošas lietošanas preci, baiļojoties, ka vēlāk, kad šīs preces iegādi nebūs iespējams atlikt, tās cena būs strauji pieaugusi. Tomēr šāda rīcība iespējama vien, ja ir pieejami brīvi līdzekļi un nav pievilcīgu alternatīvu to ieguldīšanai.

Pērnā gada augstās inflācijas periods Latvijā bija saistīts arī ar citām, ne tikai cenu pārmaiņām. Patērētāju noskaņojumu un rīcību ietekmēja arī ekonomikas atkopšanās pēc pandēmijas un nenoteiktība ģeopolitiskās situācijas dēļ, tāpēc skaidru cenu izmaiņu un patēriņa saistību šajā laikā izdalīt nevar. 2021. gada sākumā, cenām strauji pieaugot, strauji pieauga arī patērētāju vērtējums, ka ekonomiskā situācija ir piemērota nozīmīgu pirkumu izdarīšanai (skatīt 1. attēlu). Tomēr, cenām turpinot augt un ierobežojot patērētāju pirktspēju, optimisms par brīža piemērotību lieliem pirkumiem pieklusa, bet 2022. gada otrajā pusē pat mazinājās.

2. Ietekme uz atalgojumu. Vai augstas inflācijas gaidas ietekmē atalgojuma pieaugumu?

Nereti tiek vērtēta inflācijas gaidu pārnese uz ienākumu pieaugumu (piemēram, Haijdini et al. 2022; Rudd J. B. 2022), tomēr dažādiem pētniekiem saistībā ar šo jautājumu jau atkal ir reizēm pretrunīgi secinājumi, ko var ietekmēt gan pētītās valstis, gan pētāmais laika periods.

Par šo tēmu jau bijuši vairāki raksti arī saistībā ar Latviju – gan, kas iedziļinās algu, inflācijas un pirktspējas kopsakarībās, gan, kur veikta algu pieauguma dekompozīcija, izdalot arī inflācijas efektu. Galvenie secinājumi saistās ar to, ka Latvijā pēdējos ceturkšņos redzama straujāka inflācijas pārnese uz algu pieaugumu, tomēr liela ietekme ir arī darba tirgū valdošajam darbinieku trūkumam un zemajam bezdarbam.

Jautājums par inflācijas un algu saistību arvien vēl paliek aktuāls, jo algu-cenu spirāle, kad inflācija kurina algas, bet tās attiecīgi veicina turpmāku inflācijas pieaugumu, ir gana nevēlama lieta. Tās rezultātā cenas turpina pieaugt, iedzīvotāju pirktspēja mazinās, ekonomikā ir vērojamas pārmaiņas, kas nav labvēlīgas ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējdarbības videi. Savukārt inflācijas gaidas šajā algu-cenu vienādojumā var spēlēt līdzīgu lomu, kā jau pieredzētā inflācija, vien skatoties uz cenu pārmaiņām nākotnē.

Tomēr neatkarīgi no indivīda inflācijas gaidām darba tirgus Latvijā pašlaik ir saspringts pat ekonomiskās izaugsmes pieklusuma laikā. Pašlaik prognozētais algu pieauguma temps Latvijā ir gana spēcīgs, savukārt inflācija, galvenokārt strauja energoresursu cenu sarukuma dēļ, tuvākajos gados turpinās mazināties. Inflācijas un inflācijas gaidu sarukums šajā gadījumā gan nenozīmē vājāku algu izaugsmi, jo algu pieaugumu ietekmē gan minimālās algas kāpums, gan saspringts darba tirgus ar zemu bezdarba līmeni un salīdzinoši augstu pieprasījumu pēc darbiniekiem.

3. Ietekme uz cenām. Augstas inflācijas un inflāciju gaidu apstākļos cenām lielākas iespējas pieaugt straujāk.

Augstas inflācijas un augstu inflācijas gaidu apstākļos iedzīvotāji ir gatavāki pieņemt kādu produktu cenu pieaugumu. Tas notiek nevis tāpēc, ka viņi par to priecātos, bet tāpēc, ka, pašiem negribot, samierinās ar viņiem piedāvāto.

Patērētājs nav tas, kas nosaka produktu cenu veikalu plauktos, to dara pārdevējs, vai ne? It kā. Tomēr pārdevējs to dara, ne tikai rēķinot savas izmaksas, bet arī novērtējot, vai atradīsies pircējs, kas par šādu cenu produktu vēlas iegādāties. Ja veikalā piens maksā dažus centus dārgāk, iespējams, pircējs pukosies, tomēr to nopirks. Ja, aizejot uz veikalu, tas maksās divreiz vairāk, nekā pircējs to sagaidījis, iespējams, pirkuma nebūs.

Protams, šeit jāņem vērā atšķirības dažādu produktu pieprasījuma elastībā (ir produkti, bez kuriem var iztikt, bet ir tādi, kas tomēr ir vitāli nepieciešami), būtiska ir arī konkurence tirgotāju starpā un citi ietekmējoši faktori. Tomēr tirgotājiem pacelt cenas tirgū, kur inflācija tiek sagaidīta, ir vieglāk nekā tādā, kur sagaidīts, ka cenu pieauguma nebūs. Par šo plašāk A.Kravinskas rakstā, kurā pētītas peļņas maržas eirozonā reģistrētiem biržā tirgotiem uzņēmumiem.

Inflācijas uztveres un gaidu atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās

Inflācijas gaidas un uztvere var atšķirties dažādām iedzīvotāju grupām. Johannsen (2014) norāda, ka dažādas inflācijas gaidas dažādās demogrāfiskajās grupās var būt saistītas ar nepilnīgu informāciju, kas katrai no tām ir pieejamas. Bruine de Brun et al (2010) uzsver, ka ierasti inflācijas gaidas ir augstākas sievietēm, kā arī mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, norādot, ka daļu no šīm atšķirībām var skaidrot ar inflācijas gaidu veidošanās mehānismiem un finanšu pratību. Inflācijas gaidas augstākas veidojas tiem indivīdiem, kas fokusējas uz cenām tiem produktiem, ko viņi lieto ikdienā, nevis savu vērtējumu balsta statistikas datos vai ekonomistu analīzē.

Daži autori pat analizējuši konkrētus produktus, kas ietekmē inflācijas gaidu veidošanos. Saskaņā ar pētījumu, kas balstīts uz padziļinātām iedzīvotāju aptaujām (D’Acunto at al 2021), sievietes savas cenu pārmaiņu gaidas biežāk balsta uz piena un maizes cenām, bet vīrieši uz degvielas un… alus cenām. Turklāt tiek norādīts, ka indivīdi, kas biežāk veic pirkumus savas mājsaimniecības vajadzībām, parasti nākotnē sagaida augstāku inflāciju. Tā kā sievietes šādus pirkumus ģimenē nereti veic biežāk, viņas arī biežāk norāda uz augstāku sagaidāmo inflāciju nākotnē.

Latvijā 2022. gada laikā piena cenas pieauga par 37.1 %, maizes cenas – par 38.9 %, savukārt degvielai cenas pieauga “tikai” par 17.9 % (alum – par 12.2 %). Tas varētu liecināt par to, ka iedzīvotājiem, kas inflācijas uztverē vairāk koncentrējas uz pārtikas cenām, gan uztvertā, gan sagaidāmā inflācija varētu būt augstāka. Pārtikas cenas ir nozīmīgas arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, jo tiem salīdzinoši lielāka daļa maciņa satura tiek izmantota pārtikas iegādei. Tāpēc mikrodatu analīzes rezultāti par inflācijas uztveri un gaidām Latvijā nav pārsteidzoši, tomēr vēlreiz un vēlreiz pasvītro inflācijas dažādo ietekmi uz atšķirīgām iedzīvotāju grupām. Ko tad redzam Latvijas datos?

Inflāciju Latvijā saasinātāk uztver iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Lai gan tieši uz šīm grupām bija mērķēta arī daļa no valdības atbalsta pasākumiem, tomēr straujais pārtikas cenu pieaugums un pirktspējas samazināšanās zemāko ienākumu grupu skārusi gana spēcīgi. Saskaņā ar aprēķiniem no Eiropas Komisijas patērētāju aptauju mikrodatiem par 2022. gadu, ceturtā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kam ir relatīvi zemākie ienākumi, uzskata, ka inflācija bijusi pat aptuveni 1.5 reizes lielāka [1], nekā to uztvēruši iedzīvotāji no pārticīgākās ienākumu kvartiles.

Arī skats uz priekšu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem nešķiet diez ko rožains, un viņi sagaida, ka cenas turpinās augt gana strauji. Arī sagaidāmajai inflācijai saglabājas proporcija, ka ceturtdaļa iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem gaidīja, ka inflācija augs 1.5 reizes straujāk nekā ceturtdaļa bagātāko iedzīvotāju.

Starp dažādām iedzīvotāju dzimumu un vecumu grupām visstraujāko cenu pieaugumu savā vērtējumā ir uztvērušas sievietes vecumā no 50 līdz 64 gadiem (skatīt 2. attēlu), bet salīdzinoši zemāka uztvertā inflācija ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, iespējams, tāpēc, ka daļa no viņiem vēl nav tie, kas regulāri veic mājsaimniecībai nepieciešamo preču pirkumus. Savukārt, lūkojoties uz priekšu, sievietes visās vecuma grupās ir relatīvi pesimistiskāk noskaņotas par iespējamo cenu kāpumu. 

Cik lielu inflāciju patērētāji Latvijā sagaida pašlaik?

Saistībā ar inflācijas gaidu novērtējumu daudz plašāki un detalizētāki datu avoti pieejami par eirozonu kopumā, un ne velti. Kopēja valūta nozīmē arī kopēju monetāro politiku (par to vairāk  K. Kalnbērziņas rakstā). Par eirozonu dati par inflācijas gaidām var tikt iegūti gan no dažādām aptaujām, gan finanšu tirgus instrumentiem. Savukārt datu avoti par Latviju nav tik bagātīgi.

Tomēr, tā kā Latvijā inflācija 2022. gadā bija viena no straujākajām eirozonā, tas vedina mēģināt labāk izprast gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju cenu pārmaiņu gaidas.

Skatoties Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma datus, reizēm liekas, ka inflācijas gaidas neraksturo nākotnes, bet gan tagadnes inflāciju. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka, ja aptaujātajiem nav papildu informācijas par iespējamām inflācijas nākotnes tendencēm, inflācijas gaidu novērtējumam viņi izmanto aplēses no pašreizējās situācijas. Ja inflācija ir augsta, patērētāji sagaida, ka arī turpmākā gada laikā tā būs augsta. Ja inflācija ir zemāka – tiek gaidīts, ka arī turpmāk tā būs zema.

Pērn visās aptaujātajās nozarēs uzņēmēji sagaidīja salīdzinoši strauju cenu pieaugumu (skatīt 3. attēlu, jāpievērš gan uzmanība, ka grafikā ir attēlota nevis gaidāmā inflācija vai cenu pieauguma procents, bet aptaujāto proporcija, kas sagaida, ka cenas pieaugs salīdzinoši strauji). Šī gada sākumā, mazinoties energoresursu un atsevišķu citu produktu cenām un pakalpojumu cenām stabilizējoties, cenu pieauguma gaidas mazinājušās gan starp uzņēmējiem, gan patērētājiem.

Ja inflācijas gaidas ir augstas, ko darīt?

Inflācijas gaidas kā netverams spēks var ietekmēt pavisam tveramus un taustāmus ekonomikas rādītājus. Augstu inflācijas gaidu vidē var rasties situācija, ka tās tiek ierēķinātas cenās, un tas, ka tiek gaidīts, ka cenas strauji augs, daudz vieglāk un ātrāk arī ļauj šīm cenām celties. Turklāt jāatceras to iespējamā ietekme uz atalgojuma izmaiņām un lēmumiem par patēriņu.

Eiropas Centrālā banka, līdzīgi kā vairāku citu lielāko valstu centrālās bankas, aktīvi rīkojas, lai mazinātu inflāciju, un analizē to, kādas ir inflācijas gaidas. Viens no šādas rīcības iemesliem ir tas, ka vēsturiskā pieredze liecina, ka inflācijas gaidu neizvērtēšana var novest pie ilgstošākas un sāpīgākas ekonomiskās izaugsmes atkopšanās (par iespējamām turpmākām monetārās politikas procentu likmju izmaiņām detalizētāk raksta K. Zutis un K. Kalnbērziņa).

Inflācijas uztvere un gaidas dažādiem iedzīvotājiem atšķiras. Situāciju ietekmē gan atsevišķu produktu grupu cenu izmaiņas, gan informētība par aktuālajām un iespējamajām nākotnes cenu attīstības tendencēm, tomēr tas vēl un vēlreiz pasvītro, cik dažāda ir realitāte, kurā dzīvo dažādi Latvijas iedzīvotāji. Ja kādam ir vienalga, vai gatava sviestmaize veikalā maksā divus vai piecus eiro, citiem svarīgi, kāda ir cena lētākajam baltmaizes kukulītim. Tāpēc arī, domājot par iespējamiem turpmākiem atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām kādu strauji pieaugošu cenu gadījumā, svarīgi fokusēties uz tiem, kam cenu pieaugums ir visjūtamākais.

Izmantotie avoti

• Burke M.A., Ozdagli A. Household Inflation Expectations and Consumer Spending: Evidence from Panel Data. The Review of Economics and Statistics, 2023, 105 (4): 948-961
• Bruine de Bruin W., Vanderklaauw W., Dowrns J.S., Fischhoff B., Topa G., ARmantier O. Expectations of Inflation: The Role of Demographic Variables, Expectation Formation, and Financial Literacy. Journal of Consumer Affairs. 2010, 44 (2): 381-402
• Coiboin O., Georgarakos D., Gorodnichenko Y., Van Rooij M. How does Consumption Respond to News about Inflation? Field Evidence from a Randomized Control Trial. NBER working paper series, July 2019
• D’Acunto F., Malmendier U., Osipina-Tejeiro J., Weber M. Exposure to Grocery Prices and Inflation Expectations. Journal of Political Economy. 2021, 129 (5): 1615-1639
• Hajdini I., Knotek E.S., Leer J., Pedemonte M., Rich R.W., Schoenle R. Low Passthrough from Inflation Expectations to Income Groth Expectations: Why People Dislike Inflation. FRB of Cleveland Working paper No. 22-21R, 2022
• Johannsen B. K. Inflation Experience and Inflation Expectations: Dispersion and Disagreement within Demographic Groups (October 22, 2014). FEDS Working Paper No. 2014-89
• Rudd J.B. Why do We Think that Inflation Expectations Matter for Inflation? (And should we?). Review of Keynesian Economics. 2022, 10 (1): 25-45
• Weber M., D’Acunto F., Gorodnichenko Y., Coibon O. The Subjective Inflation Expectations of Households and Firms: Measurement, Determinants, and Implications. Journal of Economic Perspectives. 2022, 36 (3): 157-184.

[1] Aprēķinos izmantoti dati par pirmajiem vienpadsmit 2022. gada mēnešiem. Salīdzinot mediānas, nabadzīgāko/turīgāko iedzīvotāju uztvertā un sagaidāmā inflācija atšķiras 1.4 reizes, bet, salīdzinot vidējās vērtības, 1.6 reizes.