Investīciju ābece: veidi, ietekme, vide un situācija Latvijā

Ar jēdzienu "investīcijas" sastopas vairums cilvēku, kas seko ekonomikas ziņām un rakstiem medijos. Jēdziens šķiet viegli saprotams – vai nu investīcijas ir, un tas ir labi, vai nu to nav, un tas ir slikti. Šādu attieksmi netieši apstiprina pagājušā gada nogalē SIA "Factum" veiktā aptauja par sociāli ekonomiskiem procesiem – pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju (84%) pozitīvi vērtē ārvalstu investoru un uzņēmēju piesaisti. Tomēr tiklīdz investīciju jēdziens tiek paplašināts kā "privātā sektora investīcijas", "portfeļinvestīcijas", "ārvalstu tiešās investīcijas", "publiskā sektora investīcijas", cilvēks šādā plašā jēdzienu klāstā var apjukt. Šajā rakstā raudzīšu izskaidrot, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, vērtējot investīcijas, vispirms raksturojot galvenos investīciju jēdzienus. Un paraudzīsimies uz investīciju plūsmām Latvijā pašlaik.

Investīciju jēdziens ir visai plašs un grūti definējams. No makroekonomiskās teorijas viedokļa par investīcijām ir uzskatāma visa tā līdzekļu plūsma, kas nav paredzēta patēriņam. Savukārt uzņēmējdarbībā jēdziens ir šaurāks un plašam cilvēku lokam saprotamāks – par investīcijām tiek uzskatīts kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu (lasīt – peļņu). Turklāt investīciju jēdzienam ir vairāki dalījumu veidi. Tās var iedalīt netiešajās un tiešajās atkarībā no stratēģiskā mērķa, t.i., vai investors vēlas gūt peļņu no uzņēmuma darbības, neiesaistoties tā vadīšanā, vai tomēr vēlas gūt stratēģisku lomu uzņēmumā. Tāpat izšķir reālās un finanšu investīcijas. Vēl izplatīts ir investīciju dalījums atkarībā no resursu piederības – vai investīcijas tiek veiktas no privātiem, publiskiem (jeb valsts, pašvaldību), ārvalstu vai jauktiem līdzekļiem. Tas viss ikdienas mediju lietotājam var radīt apjukumu par to, cik un kādas investīcijas ir labas, ko tās dod un kāda pašlaik ir situācija Latvijā.

Nefinanšu investīcijās ir ietverti ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu un kapitālā remonta izmaksas. Tiem, kas kādreiz ir redzējuši uzņēmuma bilanci, – uzņēmuma bilances kreisās (aktīvu) puses 1. sadaļā minētie objekti. Pēc būtības šis ir saprotamākais investīciju veids – tās ir investīcijas, kuras ir veikuši gan privātie, gan valsts uzņēmumi, visbiežāk iegādājoties aktīvus savas darbības nodrošināšanai.

1. att. Nefinanšu investīciju apjoms, faktiskajās cenās, milj. latu

"Treknajos" gados tieši investīciju komponente līdzās privātajam patēriņam veidoja lielākos devumus tautsaimniecības straujajā attīstībā. Kā redzams 1. attēlā, pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Latvija piedzīvoja ļoti strauju nefinanšu investīciju pieaugumu – to apjoms no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par vidēji 26.8% gadā (faktiskajās cenās). Tajā laikā strauji augošais iekšzemes pieprasījums noteica pieprasījumu pēc jaunām investīcijām, savukārt augošais cenu līmenis un aktīvu vērtība noteica relatīvi augstu investīciju atdeves normu, kas padarīja investēšanu vēl pievilcīgāku investoru acīs. Kā tas bieži ir novērojams attīstības ekonomikās, šāda nekontrolēta investīciju plūsma kombinācijā ar augstu atdevi pakāpeniski radīja pārkaršanas riskus atsevišķos sektoros. Tādējādi jau 2006. un 2007. gados ekonomikas analītiķu uzmanību pievērsa nefinanšu investīciju struktūra, proti – liela daļa nefinanšu investīciju nokļuva tā saucamajā neproduktīvajā segmentā, t.i., dzīvojamā fonda būvniecībā, kas, lai arī silda ekonomiku, tomēr ilgtermiņā ir investīcijas ar zemāku atdevi nekā, piemēram, apstrādes rūpniecībā. Pēc globālās finanšu krīzes un Latvijas tautsaimniecības krīzes 2009. un 2010. gados nefinanšu investīciju kopējais apjoms kritās ievērojami – attiecīgi par 39.8% un 21.4%. Tādējādi 2010. gadā nefinanšu investīcijas veidoja vairs tikai 47.3% no 2008. gada investīciju apjoma faktiskajās cenās.

Nefinanšu investīcijās līdz ar to apjoma sarukumu ir novērojama pozitīva tendence – pakāpeniski nefinanšu investīciju struktūra mainās par labu produktīvām investīcijām. Sākot ar 2010. gada otro pusi, straujāk par citām nozarēm aug investīciju apjoms apstrādes rūpniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. 2008. gadā tirdzniecības sektora investīcijas veidoja 11.2%, bet 2010. gadā vairs tikai 6.2%. Apstrādes rūpniecības svars nefinanšu investīcijās ir pieaudzis no 15.7% līdz 16.7%, savukārt transporta nozarē no 10.1% līdz 14%. Taču visstraujāk nefinanšu investīciju apmērs ir pieaudzis valsts pārvaldes sektorā – no 17.0% līdz 23.3%, kas apstiprina to, ka tieši krīzes smagākajos gados valsts sektora investīcijas nodrošināja gandrīz ¼ daļu no kopējā nefinanšu investīciju apjoma tautsaimniecībā.

Otrs visbiežāk aplūkotais investīciju veids ir ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI), kuru nosaukums jau liecina par to izcelsmi. Par ārvalstu tiešajām investīcijām ir uzskatāmi ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

Ekonomiskajā literatūrā ĀTI parasti pievērš lielu uzmanību. Ne tikai tādēļ, ka tas ir ārvalstu finansējums, bet arī papildu efektu dēļ, kuri pavada šo investīciju veidu. Proti, parasti tiek runāts par ĀTI izraisītajiem pāriešanas jeb spillover efektiem, kad līdzi investīcijām nāk arī ārvalstu investoru zināšanas jeb, moderni runājot, know how. Citi papildu efekti ir, piemēram, konkurences efekts, kas spiež vietējos uzņēmējus ieguldīt līdzekļus tehnoloģijās un inovācijās, lai varētu konkurēt ar ĀTI uzņēmumiem. Atsevišķos gadījumos ir novērojams efekts arī darba tirgū. Proti, parasti ĀTI līdzi nāk arī ārvalstu uzņēmu darbinieki, kuri, iestrādājoties vietējā tirgū, var pāriet strādāt uz vietējiem uzņēmumiem, tādējādi pastiprinot pāriešanas efektus. Taču, lai šie labie efekti īstenotos, ir viens svarīgs priekšnosacījums – valstī, kurā ieplūst ĀTI, esošie uzņēmumi nedrīkst būtiski atpalikt no ienākošā uzņēmuma līmeņa tehnoloģiskā, izmaksu, organizatoriskā ziņā. Jo šīs "šķēres" starp ārvalstu un vietējo uzņēmumu būs lielākas, jo mazāka iespēja, ka radīsies pozitīvi pāriešanas efekti.

Par ĀTI ietekmi uz tautsaimniecību ir daudz un dažādu starptautisku pētījumu, un viens no tiem man šķiet sevišķi interesants, jo tā secinājumus pie zināmiem apstākļiem varētu attiecināt uz Latvijas situāciju. Tartu universitātes (Igaunija) doktorants Prīts Vahters (Priit Vahter) savos pētījumos centies novērtēt ĀTI radītos efektus uz vietējiem uzņēmumiem. Pētījuma gaitā autors, izmantojot mikrolīmeņa datus ar ekonometrisku modeļu palīdzību, ir nonācis pie secinājumiem, ka ĀTI ieplūde veicina zināšanu pārplūšanu no ārzemju uzņēmuma uz vietējo, kā arī procesu inovācijas rašanos vietējo uzņēmumu vidū sektoros, kuros tika novērotas lielas ĀTI ieplūdes.

2. att. Ārvalstu tiešās investīcijas dalījumā pēc nozarēm, milj. latu (atlikumi 31.12.2010.)

Latvijā pirmās ĀTI sāka ienākt jau 90. gadu sākumā, taču īstu izaugsmi, tāpat kā visi pārējie investīciju veidi, piedzīvoja tieši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Latvija kļuva par visai pievilcīgu vidi ĀTI ieplūšanai – valsts bija iestājusies Eiropas Savienībā, kas veicināja gaidas par straujāku tautsaimniecības uzplaukumu turpmākajos gados; tās nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas bija relatīvi zemas, kas tajā brīdī faktiski bija svarīgākais aspekts, lai kļūtu par pievilcīgu valsti ārvalstu investoru acīs. Laikā no 2004. līdz 2008. gadam ĀTI atlikums pieauga no 2.3 līdz 5.7 miljardiem eiro. Skatoties pa nozarēm, ĀTI šajā laikā galvenokārt plūda finanšu starpniecības, tirdzniecības un nekustamā īpašuma sektorā. Turklāt arī liela daļa no finanšu starpniecības sektorā ieplūstošās naudas caur banku izsniegtajiem kredītiem nokļuva tieši nekustamā īpašuma sektorā. Šajā periodā tikai aptuveni 1/10 daļa no ĀTI plūda apstrādes rūpniecībā, kas arī noteica to, ka apstrādes rūpniecība auga lēnāk nekā tautsaimniecība kopumā.

Pēc globālās finanšu krīzes ĀTI plūsma apsīka, un dažbrīd neto darījumu apjoms bija negatīvs. 2007. gadā neto darījumu apjoms bija 1.2 mljrd. latu (8.1% no IKP), kas vēsturiski ir gada laikā sasniegtais lielākais rādītājs. 2009. gadā tie ir vairs tikai 47.5 milj. latu. 2010. gadā ārvalstu investoru aktivitāte pakāpeniski atsākās, ĀTI sasniedzot 185.4 milj. latu (1.4% no IKP).

Sagaidāms, ka 2011. gadā investīciju aktivitāte turpinās pieaugt un ka straujāk augs investīcijas tieši apstrādes rūpniecībā, kam krīzes iespaidā ir radīta labvēlīgāka investīciju vide. Sākot ar 2011. gada 1. janvāri, Latvijā ir atjaunota uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaide par investīcijām atsevišķās nozarēs, kas varētu pozitīvi ietekmēt investīciju dinamiku 2011. gadā. Iespējams, ka tieši ziņa, ka 2011. gadā būs pieejamas UIN atlaides, bremzēja uzņēmumus veikt investīcijas iepriekš. Likums paredz, ka investīcijām no 5 milj. latu (ap 7 milj. EUR)  līdz 35 milj. latu (50 milj. EUR) tiks piemērota UIN atlaide 25% no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet investīcijām virs 35 milj. latu – papildu 15% atlaide no pārsnieguma pār šiem 35 miljoniem. Šāda veida atbalstu gan varēs saņemt tikai atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Prātā gan jāpatur, ka investīcijas 5 miljonu latu apmērā ir mūsu apstākļiem liels apjoms, ko var "pacelt" tikai neliela daļa Latvijas uzņēmumu. Iespējams, tieši tādēļ pēc pašlaik pieejamās informācijas neviens uzņēmums vēl nav pieteicies uz nodokļa atlaidēm. Bet laiks rādīs – atvieglojumu piešķiršana ir aktuāla tikai kopš š.g. aprīļa, un vairāku Latvijas uzņēmumu vadītāju sniegtā informācija liecina, ka pašlaik tiek vērtētas iespējas veikt investīcijas ar šī instrumenta palīdzību.

Vai pašlaik ir kādi faktori, kas liecina par investīciju aktivitātes pieaugumu? Lai novērtētu nākotnes investīciju dinamiku, ekonomisti parasti izmanto dažādu veidu apsteidzošus rādītājus. Investīciju nākotnes dinamikas novērtēšanai var izmantot būvniecības nozares datus, precīzāk runājot, izdoto būvatļauju daudzumu un apjomus. Piemēram, var izmantot izdoto būvatļauju apjomus, kas liecina par to, ka drīzumā tiks uzsākta objektu būvniecība. Kā redzams 3. attēlā, š.g. 1. ceturksnī nav novērots būtisks izsniegto būvatļauju apjomu pieaugums. Labā ziņa atkal ir par rūpniecību – ievērojami ir pieaudzis izsniegto būvatļauju apjoms rūpniecisko ēku būvniecībai, kas, visticamāk, vidējā termiņā par labu apstrādes rūpniecības sektoram mainīs gan investīciju struktūru, gan (vēlāk) pievienotās vērtības struktūru. Šī informācija liecina, ka par spīti sarežģītajiem apstākļiem, vājam iekšzemes patēriņam un nestabilai starptautiskajai videi rūpnieki tomēr ir gatavi paplašināt savas ražošanas jaudas un pat sākt jaunu rūpnīcu būvniecību.

3. att. Nefinanšu investīciju un izdoto būvatļauju sakarība[1]

Rezumējot – uz investīcijām var raudzīties dažādi, taču ir kāds apvienojošs elements, kas ir svarīgs jebkāda veida investīcijām. Tā ir investīciju vide.

Kas raksturo labvēlīgu investīciju vidi? Valsts nodokļu politika, politiskā stabilitāte (īpaši svarīga ĀTI gadījumā), finansējuma pieejamība, kvalitatīva un lēta (visbiežāk, ĀTI gadījumā) darbaspēka pieejamība, infrastruktūra (ceļi, ostas, noliktas, biroji, utt.), ģeogrāfiskais stāvoklis, valūtas politika u.c. faktori. Paskatoties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem, kas pēdējā laikā Eiropā tiek minēti kā paraugs veiksmīgai investīciju piesaistei, redzam, ka Igaunijā ir plānota (!) nodokļu politika, ir infrastruktūra, ir labs ģeogrāfiskais novietojums. Tādēļ Igaunijā investīcijas izdodas piesaistīt krietni labāk nekā citām reģiona valstīm.

Kas ir mums? Noteikti Latvijai ir labs ģeogrāfiskais stāvoklis, kas no transporta plūsmu viedokļa pat ir izdevīgāks kā Igaunijai. Kas vēl? Stabila valūtas kursa politika, kas dod zināmu drošību potenciālajiem ārvalstu investoriem. Tas pagaidām diemžēl viss: nodokļu politika pēdējo gadu laikā ir bijusi ļoti mainīga, infrastruktūra koncentrējas ap galvaspilsētu un lielajām ostām, darba tirgū stāvoklis ir sarežģīts – augsts bezdarba līmenis vienlaikus ar kvalificētu un specializētu darbinieku trūkumu. Vēl saskaņā ar starptautiskiem salīdzinājumiem šeit ir augsts korupcijas līmenis, vērā ņemams ēnu ekonomikas apmērs, nepieciešamība valsts izdevumus pielāgot ieņēmumiem, viedoklis par birokrātisku valsti, līdz galam nesakārtota normatīvo aktu bāze.

Tad atliek jautājums – ko investors šeit vēlētos redzēt, ja mēs vēlamies redzēt viņu? Pirmkārt, investoriem ir svarīgi saprast, ka tie nāk uz valsti, kas spēs tikt galā ar savām finanšu lietām. Tātad jānostabilizē valsts finanses – zems, uzturams budžeta deficīts un zems parāds (vēlāk varēs domāt par pārpalikuma veidošanu labos gados). Tas dos arī eiro gan kā apliecinājumu par paveikto un stabilitāti, gan kā papildu drošības garantu un ērtību investīcijām. Kad tas tiks sasniegts, tad starptautiskās reitingu aģentūras, visticamāk, paaugstinās Latvijas kredītreitingu, kas ļaus valstij lētāk pārfinansēt esošo parādu starptautiskajos tirgos.

Otrkārt, steidzami jārisina darba tirgus situācija. Tautsaimniecībā trūkst šauras specializācijas speciālistu – metinātāju, elektromehāniķu, kvalificētu būvnieku u.c. Tātad, domājot par nākotni, ir jāpārskata profesionālās izglītības nozīme tautsaimniecībā. Agri vai vēlu šī problēma var ne tikai kavēt izaugsmi, bet arī izsaukt nesamērības darba samaksā un radīt jaunu "ekonomisko burbuli".

Treškārt, vajadzīga attiecībā uz investīciju piesaisti sakārtota nodokļu politika. Nodokļu likmēm, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, ir jābūt stabilām vai vismaz savlaicīgi zināmām. Nodokļu atlaižu politikai ir jābūt caurspīdīgai un saprotamai gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan potenciālajiem ārvalstu investoriem. Šobrīd te valda zināms haoss – nodokļu atlaides pastāv, taču tikai atsevišķām nozarēm, un plaši nav izskaidrots, kādēļ šīm un ne citām.

Ceturtkārt, ir jādara viss, lai popularizētu fondu biržas sniegtās iespējas kā investīciju piesaistes veidu gan vietējo uzņēmumu vadībai, gan potenciālajiem ārvalstu investoriem.

Līdz šim Latvijā ir atsevišķi investīciju piesaistes veiksmes stāsti, taču tie drīzāk ir individuāli projekti, nevis plānveidīgas investīciju politikas panākumi. Tieši plānveidīgas un visos līmeņos koordinētas investīciju politikas ieviešana var nodrošināt Latvijai to investīciju apjomu un struktūru, kas nepieciešams, lai veiksmīgi tiektos uz lielāku labklājību un drošu ekonomikas attīstību.

Kādi ir mīti un fakti par ārvalstu investoriem, viņu ieguldījumu lomu Latvijas tautsaimniecībā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet, noskatoties pētnieciskā seriāla Naudas Zīmes 2011. gada 21. sēriju.