13.05.2014.

Īrija - vai grūtākais jau ir aiz muguras?

  • Emīls Kreislers
    Emīls Kreislers
    Latvijas Bankas ekonomists

Tikko izdotajā pavasara prognožu apkopojumā Eiropas Komisija lēš, ka eiro zona 2014. gadā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezīsies pie ekonomiskās izaugsmes 1.2% apmērā. Pozitīvas tendences apstiprina arī jaunākie dati. Piemēram, eiro zonas Iepirkumu menedžeru indekss, kas mēra ražošanas aktivitāti, 2014. gada aprīlī šis rādītājs sasniedza 53.4 punktus (rezultāts virs 50 punktiem liecina par izaugsmi), un pirmo reizi kopš 2007. gada novembra izaugsmi piedzīvoja visas pētījumā iekļautās valstis.

Līdzīgi kā eiro zona kopumā, Īrija sāk atgriezties pie noturīgas izaugsmes, lai arī 2013. gadā nācās pakāpties solīti atpakaļ – ekonomika piedzīvoja kritumu 0.3% apmērā (salīdzinājumam - 2011. gadā šīs valsts ekonomika auga par 2.2%, bet 2012. gadā - par 0.2%).

Pagājušā gada rezultātu visvairāk ietekmēja 3.3% kritums rūpniecībā 2013. gada pēdējā ceturksnī, ko var skaidrot ar patenta aizsardzības termiņu beigām vairākiem medikamentiem, kas negatīvi ietekmēja farmācijas nozari. Farmācija un ķīmiskie produkti ir lielākā Īrijas eksporta nozare, kas 2012. gadā veidoja teju pusi no visa valsts eksporta. Tāpēc patenta aizsardzības beigas plaši izmantotam un Īrijā ražotam medikamentam (piemēram, Eli Lilly ražotajam antidepresantam duloksetīnam, ko 2012. gadā pārdeva 4.7 miljardu ASV dolāru apjomā, patenta aizsardzība beidzās 2013. gada beigās) atstāj ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Savukārt nākotnes perspektīvas izskatās daudz labākas, un 2014. gadā tiek prognozēta 1.8% izaugsme, kas 2015. gadā varētu pieaugt līdz pat 2.9%. To paspilgtina Īrijas darbaspēka produktivitātes attīstības virziens, kas pēdējos gadus aug ātrāk nekā eiro zonas vidējais rādītājs, nodrošinot arī turpmāku eksporta konkurētspēju.

1. Attēls. Darbaspēka produktivitātes izaugsme (%) 

Avots: Eurostat

Pirmskrīzes periodā Īrija piedzīvoja pamatīgu kreditēšanas pieaugumu, kas ļāva ekonomikai augt straujāk, un jaunās tūkstošgades sākumā valdība izvēlējās palielināt tēriņus sociālajām vajadzībām. Valsts sektorā strādājošo skaits palielinājās par 35%, kamēr algas auga par 60%. Tomēr "ķeltu tīģera" panākumi nebija ilgstoši, un globālās finanšu krīzes ietekmē Īrija bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem. Papildus tam, lai novērstu noguldījumu aizplūšanu un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, Īrija 2008. gadā nolēma garantēt visas vietējo banku parādsaistības, kas savukārt vēlāk noveda pie nepieciešamības glābt bankas, tādējādi pasliktinot valsts fiskālo situāciju. Banku glābšana valdībai maksāja dārgi - izmaksas tiek lēstas 64.1 miljarda eiro apmērā jeb 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2010. gadā tika uzsākta ambicioza, 85 miljardus eiro vērta glābšanas programma, kuras ietvaros tika veiktas plašas reformas. Tostarp valdība bija spiesta mazināt tēriņus. Kopējā budžeta konsolidācija tiek lēsta 13 miljardu eiro apmērā jeb 8% no IKP. Divas trešdaļas no ietaupījumiem veidoja tēriņu mazināšana. Vienlaicīgi tika palielināta arī pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme (līdz 23%), kā arī sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tāpat tika ieviesti ikgadēji valdības tēriņu griesti un izveidota fiskālā padome, kas vērtē valdības ekonomikas attīstības prognozes un budžeta ieņēmumu plānus ar mērķi nodrošināt atbildīgu budžeta politiku. Līdzīgi kā Latvijā, neiztika arī bez algu samazināšanas valsts sektorā strādājošajiem - samaksas apjoms kritās par aptuveni 14%.

Nozīmīgs progress vērojams Īrijas banku sektorā. Komercbanku kapitāla pietiekamības rādītāji ir uzlabojušies. Banku uzrauga pilnvaras ir pastiprinātas, lai mazinātu potenciālu risku rašanos finanšu sistēmā. Papildu tam Eiropas Centrālā banka patlaban veic plašu eiro zonas banku sistēmas aktīvu kvalitātes izvērtējumu, pirms tā uzņemas banku pārraudzības funkciju 2014. gada novembrī. Tāpat notiek arī valdības pārņemto banku sanācija, potenciāli atgūstot ieguldītos līdzekļus.

Glābšanas programma tika sekmīgi noslēgta 2013. gada decembrī. Īrijas sasniegumus novērtējuši arī finanšu investori, kas ir gatavi Īrijai aizdot naudu par visnotaļ pievilcīgām procentu likmēm. 2014. gada martā tika izlaistas 10-gadīgas obligācijas 1 miljarda eiro apjomā ar vidējo ienesīgumu 2.967%. Salīdzinājumam - 2011. gadā Īrijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums pārsniedza 10%.

Tomēr darāmo darbu vēl pietiek. Valdības parāds krīzes un banku sektora glābšanas ietekmē ir pieaudzis no 24.9% no IKP 2007. gadā līdz 123.7% no IKP 2013. gadā. Arī budžeta deficīts joprojām saglabājas augsts, 2013. gadā sasniedzot 7.2% no IKP.

Jāsecina, ka tēriņu un parāda apjoma mazināšana turpināsies un šībrīža perspektīvas ir iedrošinošas. Īrijas budžeta un parāda situācijas tālākai uzlabošanai jāveic privatizācija, jāpaplašina nodokļu bāze un būtu vēlama dāsnās pabalstu sistēmas pārskatīšana.

Augsti parāda līmeņi ir raksturīgi arī Īrijas mājsaimniecībām - parādsaistību līmenis 2013. gada vidū sasniedza 198.3% no to gada ienākumiem pēc nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka patēriņš, visticamāk, būtiski nepieaugs, līdz parādsaistību slogs nemazināsies.

Bankām galvassāpes joprojām sagādā tā saucamie sliktie kredīti - 2013. gada jūlijā tie veidoja 11.5% no visiem banku kredītiem. Šeit ir jāturpina jau iesāktā kredītu restrukturizācijas politika, kā arī jāpadara efektīvāka tiesiskā īpašumu atsavināšanas shēma.

Arī bezdarba līmenis saglabājas augsts, 2013. gada beigās sasniedzot 12.1%. Aptuveni 60% no bezdarbniekiem bez darba ir jau ilgāk nekā 12 mēnešus.

2. Attēls. Īrijas valdības finanses (% no IKP) 

Avots: Eurostat

Rezumējot - pēdējo gadu laikā Īrija ir paveikusi daudz, un tas ir veicinājis valsts nākotnes perspektīvu uzlabošanos. Lai arī grūtākais jau ir aiz muguras, īri nedrīkst aizmirst par saprātīgas ekonomiskās politikas turpināšanu nākotnē, tādā veidā mazinot iespēju, ka jau piedzīvotās problēmas atkārtosies. Tas nozīmē piesardzīgas fiskālās politikas veidošanu, modru finanšu sektora uzraudzību, kā arī strukturālo reformu īstenošanu ar mērķi veicināt nodarbinātību. 

APA: Kreislers, E. (2024, 24. nov.). Īrija - vai grūtākais jau ir aiz muguras?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/317
MLA: Kreislers, Emīls. "Īrija - vai grūtākais jau ir aiz muguras?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/317>.

Līdzīgi raksti

Up