Izdevumu mode un jaunā pavasara kolekcija

Iesākumā jāatkāpjas līdz pērnā gada rudenim, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Eiropas Komisijai (EK) pirmo reizi iesniedza savus fiskāli strukturālos plānus (FSP) [1]. Tie bija sagatavoti, ņemot vērā pavasarī apstiprinātos jaunos noteikumus [2]. Arī turpmāk tieši pavasaros dalībvalstis iesniegs EK izvērtēšanai savus progresa ziņojumus par FSP ieviešanu un nākotnē – arī vidēja termiņa FSP (kad būs aktuāli) [3].

Jaunie fiskālie noteikumi nosaka, ka budžeta uzraudzības pamatā ir tikai viens rādītājs – atbilstība FSP ietvaros saskaņotajam publisko izdevumu pārmaiņu tempam [4]. Tas šķiet vienkārši, jo budžetā var viegli novērtēt izdevumu kāpumu vai kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (nevis pret iekšzemes kopproduktu vai potenciālo izaugsmi). Procedūra arī šķiet vienkārša – valsts FSP ietvaros saskaņo ikgadējo izdevumu pārmaiņu tempu, katru gadu pavasarī atskaitās par izpildi, mēģinot no šī rādītāja būtiski nenovirzīties. Runājot modes pasaules vārdiem – jaunā kolekcija ir konservatīva, iepriekš paredzama (jo izdevumu trajektorija saskaņota vairākiem gadiem uz priekšu), un būtiskas pārmaiņas gaidāmas tikai ik pēc 4-7 gadiem jeb ar jaunu FSP.

Tomēr tik vienkārši gluži nesanāca. Pirmkārt, noteikumi neattiecas uz visiem izdevumiem. Otrkārt, valstīm kritisku izdevumu vajadzības var mainīties biežāk nekā reizi četros gados. Ko darīt? Vai jaunie noteikumi pieļauj strauju izdevumu kāpumu, tostarp aizsardzībai? Turpmāk par šo mazliet lēnāk un pēc kārtas.

"Neto izdevumu" jēdziens

Jaunais fiskālās pārvaldības regulējums runā par "valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem [5]". Tas attiecas uz visiem publiskajiem izdevumiem, izņemot tos, kur valdības tiešā ietekme ir zema. Formula ir šāda:    

Tātad jaunais regulējums nosaka neto primāro izdevumu pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mērķis ir padarīt fiskālo politiku stabilāku. Vājākas izaugsmes apstākļos zemāki budžeta ieņēmumi neprasa samazināt izdevumus [6], un dalībvalsts var labāk atbalstīt savu ekonomiku grūtākos laikos. Tomēr princips darbojas arī pretēji – kad ieņēmumi strauji pieaug, pateicoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei vai negaidītiem ieņēmumiem, dalībvalsts nevar tērēt vairāk. Noteikumi paredz, ka valstij jāizmanto šie papildu ieņēmumi, lai izveidotu fiskālo rezervi vai mazinātu parādu.

"Neto izdevumu" aprēķins un pielietojums praksē

Maksimāli pieļaujamo neto primāro izdevumu kāpumu rēķina atpakaļgaitā, balstoties uz: ;

• vēlamo budžeta bilanci, kas savukārt izriet no vēlamā parāda, lai ilgtermiņā (līdz 2038. gadam) tas pārliecinoši mazinātos un/vai nepārsniegtu 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP);
• savukārt no vēlamās budžeta bilances sarēķina vēlamo strukturālo primāro bilanci [7], kas parāda, cik daudz naudas valdība saņems un tērēs, neņemot vērā procentu maksājumus par parādiem un ekonomikas svārstības. 

Ja gadā pirms FSP sākuma (t.i., šobrīd 2024. gads) strukturālā primārā bilance ir sliktāka nekā plāna perioda beigās (t.i., 2028. gads), tad ir nepieciešama konsolidācija (vai ierobežojoša fiskālā politika).  Savukārt, ja 2024. gadā deficīts ir mazāks, nekā tiek gaidīts 2028. gadā, tad ir pieļaujama ekspansīvāka politika (piemēram, papildu izdevumi). Tādēļ ļoti svarīgs ir 2024. gada iznākums.

Pērn jūnijā EK visām valstīm sarēķināja strukturālās primārās bilances Latvijas gadījumā tā nedrīkst būt zemāka kā -1.3 % no IKP 2028. gadā, ja gribam savu parādu noturēt zem 60 %. EK vadlīnijas arī norādīja, ka tuvāko četru gadu laikā Latvijā ir nepieciešams sasniegt vismaz 0.1 pp konsolidāciju periodā kopā [8], un pieļaujamais maksimālais izdevumu pieauguma temps ir 3.7 % vidēji periodā [9]. Latvija savā FSP 2025. - 2028. gadam uzstāja, ka 2024. gada rezultāts būs labāks [10], kas ļāva piemērot nedaudz augstāku izdevumu pieauguma tempu vidēji periodā: 4.1 %. Lai arī EK rudens prognozes joprojām bija piesardzīgas un Latvijas plāns bija veidots uz optimistiskāka ekonomikas izaugsmes scenārija, EK un Eiropas Padome FSP saskaņoja un novērtēja kā pilnībā atbilstošu jaunajiem noteikumiem.

Tātad turpmākajiem 4 gadiem Latvija apņēmās ievērot, ka neto primāro izdevumu maksimālais pieauguma temps nepārsniegs 4.1 % vidēji periodā. Reālā izteiksmē (salīdzināmās cenās) tas būtu ap 1.6 % [11], kas ir par procentpunktu zemāks nekā FSP prognozētais ekonomikas izaugsmes temps (vidēji 2.6 % periodā), un tādējādi tas sekmēs budžeta bilances uzlabošanos. Pa gadiem izdevumu pārmaiņas ir svārstīgas, sākot no maksimālajiem 5.9 % 2025. gadā (kas ir pieaugums aptuveni 950 miljoni eiro pret iepriekšējo gadu), samazinoties līdz 3.3 % perioda beigās (aptuveni 600 miljonu eiro pieaugums).

Diskusijas par galvenajiem faktoriem, kas izraisa novirzes no ikgadējās izdevumu trajektorijas, Eiropā joprojām turpinās. Taču ar lielu pārliecību var apgalvot, ka EK neplāno sodīt dalībvalstis par piesardzīgu pieeju. Ja kādā gadā valsts izdevumu pieauguma temps ir zemāks par plānoto – kā tas, iespējams, būs Latvijā 2024. gadā –, tad nākamajā gadā tā drīkst pārsniegt plānoto izdevumu pieaugumu par attiecīgo starpību. Zemāki izdevumi tiks uzskatīti par pieļaujamu faktoru (tāpat kā statistikas datu pārskatīšana) un to ietekmē radušās nobīdes no izdevumu trajektorijas – par nebūtiskām.

Latvijā apstiprinātais neto primāro izdevumu pārmaiņu temps sekmē to, ka līdz 2038. gadam (jo jaunais regulējums un arī FPS skatās arī ilgtermiņā) budžeta deficīts Latvijā nepārsniedz 3 % no IKP un parāds apstājas pie 59.9 % no IKP atzīmes.

Citās dalībvalstīs izdevumu pieauguma tempi variē no vidēji 1.1 % periodā (Francijā) līdz 5.9 % (Maltā), ar zemākiem rādītājiem tajās, kur ir augstāks parāds [12]. Izvērtējot 21 no 22 iesniegtajiem FSP [13], EK lūdza Nīderlandei koriģēt savu plānoto izdevumu trajektoriju atbilstoši EK vadlīnijām un kopumā 10 valstis, tajā skaitā Igauniju, novirzīja uz padziļinātu pārbaudi, kuras rezultātus ziņos šopavasar. [14]

Izaicinājumi mainīgā situācijā…

Jaunā izdevumu mode tātad prasa nofiksēt pārmaiņu tempu. Turklāt nevis īpatsvarā pret IKP, kas ļautu tos mainīt biežāk, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pieeja ir diezgan stingra, un tas var radīt izaicinājumus šobrīd ļoti dinamiskajā pasaulē.

Pirmkārt, vidēja termiņa domāšana. Jaunie noteikumi prasa nospraust izdevumu trajektoriju uz 4 gadiem. Tātad – izdomāt valsts politiku ne tikai vienam gadam un janvārī startēt ar atkal jaunu ideju nākamā gada budžetam, bet visā periodā kopā. Vairākās dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, tas joprojām ir jāmācās.

Otrkārt, izaicinājumu budžetam netrūks: veselība, tostarp sabiedrības novecošanas kontekstā, sociālā aizsardzība, "Rail Baltica" būvniecība, negaidīti pasākumi. Turklāt valsts vadītāji pauduši viedokli, ka nākamajos gados izdevumi aizsardzībai Latvijā jāpalielina līdz 4 % no IKP. ASV un Lietuvas retorikas kontekstā varam sagaidīt, ka aizsardzības izdevumu jaunais mērķis būs vēl augstāks. Vai Latvijai un Eiropai pietiek rūmes, lai audzētu aizsardzības izdevumus līdz 5 % no IKP, ja Eiropas vidējais rādītājs pašlaik ir 1.9 % no IKP [15]? Vai jaunie noteikumi to vispār atļauj?

…un risinājumi

Neliela nobīde no izdevumu pieauguma trajektorijas ir pieļaujama negaidītu apstākļu ietekmē. Tomēr koridors papildu izdevumiem ir ne vairāk kā 0.3 % no IKP vienā gadā vai 0.6 % no IKP periodā kopā (regulējumā saukts par Kontroles kontu). EK vērtējumā, piemēram, Somijas un Igaunijas neto izdevumu pieaugumu temps pārsniedz maksimālo pieļaujamo, tomēr joprojām nepārsniedzot regulā paredzētās kontroles konta robežvērtības. Latvijas gadījumā izdevumu palielinājums par 0.3 % no IKP 2026. gadā nozīmētu aptuveni 130 miljonu eiro papildinājumu izdevumos.

Fiskālie noteikumi arī atrunā, ka, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas kavē FSP īstenošanu, gadu pirms termiņa beigām valsts var iesniegt pārskatītu plānu (šajā gadījumā 2027. gada sākums). Turklāt dalībvalstīm ērtais jaunais noteikums ir arī tāds, ka katra jauna valdība “var iesniegt pārskatītu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, kas aptver jaunu četru (..) gadu laikposmu” [16]. Tas nozīmē, ka pie katras valdības maiņas (lai cik bieži tās notiktu) tiek dota iespēja pārskatīt galvenos makroekonomiskos un budžeta pieņēmumus, tajā skaitā – izdevumu pieaugumu tempu. 2026. gada rudenī Latvijā ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Tas nozīmē, ka, visdrīzāk, pēc tam pavasarī tiks sagatavots arī jauns FSP 2028.-2031. gadam un līdzšinējo plānu varēs ātrāk ielikt atvilktnē.

Latvijas FSP ir arī atruna, ka paturam tiesības palielināt izdevumus, tos finansējot ar papildu ne-diskrecionāriem ieņēmumiem [17], piemēram, no ēnu ekonomikas mazināšanās, dividendēm vai ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas.

Tādējādi Latvijā, ņemot vērā visas atkāpes un iespējas, teorētiski pietiek rūmes, lai audzētu aizsardzības izdevumus līdz 4 % no IKP vidējā termiņā un 5 % no IKP tālākā laikā. Šobrīd aizsardzības izdevumus palielinām vidēji par 0.25 % no IKP katru gadu. Aizsardzības ministrijas budžetā šāds kāpums ir iestrādāts līdz 2026. gadam, kad izdevumi aizsardzībai sasniegtu 3.7 % no IKP. Tātad līdz 4 % pietrūkst tikai viena gada atkāpes 0.3 procentu punktu apmērā. Tomēr jāatceras, ka aizsardzības izdevumi ir ne tikai jāpalielina vienu gadu, bet arī jāspēj tie uzturēt. Tātad, lai turpinātu palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5 % no IKP un nepasliktinātu Latvijas parāda dinamiku (tostarp nepārsniegtu 60 % no IKP), būs jāskatās budžeta ieņēmumu palielināšanas virzienā vai jāpārskata pārējie izdevumi. Straujāka ekonomikas izaugsme arī būtu atbalstošs faktors šajos meklējumos.

Tikmēr daudzviet Eiropā ar esošo ekonomikas izaugsmi un fiskālajiem noteikumiem izdevumu straujāka kāpināšana, tostarp aizsardzībai, varētu būt grūtāks uzdevums. 2025. gada sākumā septiņas ES dalībvalstis ir pakļautas pārmērīga budžeta deficīta procedūrai (Beļģija, Francija, Itālija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija), un divām ir ierosinātas pārkāpuma procedūras (Austrija, Somija). Tas nozīmē, ka tām visām jāiziet konsolidācijas process un "brīvas naudas nav". Tomēr risinājumi ir iespējami arī šeit:

1. straujāk kāpināt ekonomikas izaugsmi. EK nesen publicēja Konkurētspējas kompasu, kas iezīmē piecgades plānu ES ekonomikas izaugsmes veicināšanai, balstoties uz Dragi ziņojumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Straujāka izaugsme ļautu samazināt parāda līmeņus, iegūstot telpu izdevumu elastībai;
2. izmantot noteikumu elastības. Piemēram, valstīm, kam pieprasīta stingrāka konsolidācija, ir iespēja pagarināt plānus uz 7 gadiem. Tādējādi neizaicinot jaunos noteikumus, bet samazinot ikgadējo konsolidācijas apjomu. Eiropas Centrālā banka aplēsusi, ka koriģēto plānu pagarināšana uz 7 gadiem varētu radīt fiskālo telpu publiskajiem ieguldījumiem ES līdz pat 700 miljardiem eiro laika posmā no 2025. līdz 2031. gadam [18]. 

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pēc Eiropadomes sēdes februāra sākumā izteica gatavību "izpētīt un izmantos visu (..) elastības diapazonu, lai nodrošinātu ievērojamu aizsardzības izdevumu pieaugumu". Tātad Brisele šobrīd ir atvērta ES noteikumu elastības palielināšanai. Vairākas dalībvalstis aicinājušas arī aizsardzības izdevumus izņemt no ES fiskālajiem noteikumiem, ņemot vērā pieaugošās bažas par drošību [19]. Polijas, Somijas un Igaunijas piemēri rāda, ka ievērojami ieguldījumi aizsardzībā nav bijis pietiekošs arguments saudzējošākam režīmam, un valstīm ir (tika) pieprasīta budžeta pārskatīšana [20]. Tomēr Covid-19 laikā jau pieredzējām pagaidu atkāpi no fiskālajiem noteikumiem. Tas īstermiņā pasliktināja fiskālos rādītājus, bet ļāva noturēt ekonomiku. Šobrīd ir objektīvi apstākļi, lai paplašinātu fiskālo rāmi drošības vajadzībām.

Tomēr atliktā konsolidācija var būt grūti īstenojama vēlāk, un rezultātā var būt nepieciešami lielāki soļi. Līdz ar to resursi papildu izdevumiem aizsardzībai vai citam primāri būtu jāmeklē ekonomikas izaugsmē, ieņēmumu vai izdevumu pārskatīšanā, un tikai tad elastībā. Lai kādā brīdī finanšu tirgi nesāktu šaubīties par parādu apkalpošanas spēju un tādējādi nepaaugstinātu likmes, neskatoties uz visām EK atļaujām un atkāpēm.

Noslēgums

Jaunā fiskālā mode ir konservatīva, pamatlietas nodefinējot uz 4-7 gadiem, un  ilgtspējīga, jo ierobežo patēriņu un aicina pārskatīt līdzšinējos paradumus. Iesniedzot Fiskāli strukturālo plānu, valdības nodefinē, vai turpmāk tās balstīsies uz klasiska piegriezuma uzvalku, franču šiku vai wabi-sabi minimālismu [21]. Izdevumu pārmaiņas ir vienīgais elements ikgadējā budžeta uzraudzībā, izskatot progresa ziņojumus EK un Eiropas Padomes līmenī. Plāna ieviešanas laikā nelielas atkāpes no izdevumu trajektorijas ir pieļaujamas, tomēr kopumā koridors ir šaurs. Lielākais izaicinājums Eiropā, īpaši NATO austrumu flangā, ir ietilpināt augošos aizsardzības tēriņus esošajos fiskālajos notiekumus. Latvijā, izmantojot visas atkāpes un iespējas, drošības finansējumu līdz 4 % vai pat 5 % no IKP var pacelt, tomēr tie jāspēj arī uzturēt, neizraisot parāda krīzi.  Kopumā Eiropā strauji kāpināt izdevumu līmeni, tajā skaitā aizsardzībai, būs grūti un ir nepieciešams EK atbalsts un lēmumi. Brisele šobrīd izklausās pretimnākoša.  

Šis raksts ir fiskālās reformas tematam veltītās triloģijas epilogs. Lasi arī pirmo daļu Ko gaidīt no fiskālās disciplīnas reformas? , otro – Cik gluds ir fiskālās reformas ceļš? un trešo daļu Vai ES jaunie budžeta disciplīnas noteikumi palīdzēs augt ekonomikai?
 

[1] Fiskāli strukturālais plāns ietver gan fiskālās politikas mērķus (bilance, izdevumi, ieņēmumi, parāds), gan reformu un investīciju plānus. Plāns tiek sagatavots uz 4, 5 vai 7 gadiem, iesniegts EK un saskaņots Eiropas Padomē. Pērn oktobrī Latvija pirmo reizi sagatavoja šādu dokumentu Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028. gadam, un novembra beigās EK pirmo reizi publicēja vērtējumu par to.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97; Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; Padomes direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām

[3] FSP aizstāj ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu. Budžeta dokumentu secība turpmāk šāda: līdz aprīļa beigām dalībvalstis iesniedz EK izvērtēšanai savus FSP vai saistītos gada progresa ziņojumus. Līdz oktobra vidum eirozonas dalībvalstis izstrādā un iesniedz ikgadējos, kā arī vidēja termiņa budžeta projektus, un EK izvērtē projektus, ņemot vērā fiskālās pārvaldības prasības, saskaņoto neto izdevumu pārmaiņu plānu un konkrētām valstīm sniegtos ieteikumus. Vidējā termiņa budžeta plāni katru gadu virzīsies laikā uz priekšu (katri nākamie 4 gadi; kustīgs termiņš), un pret FSP saistošs būs tikai atlikušais FSP periods (fiksēts termiņš). Novembrī EK sniedz novērtējumu par to, kā dalībvalstu budžeta projekti atbilst ES noteikumiem. Vairāk par šo: The European Semester.

[4] Regulas preambulas 13. pantā teikts: “Lai vienkāršotu fiskālo sistēmu un palielinātu pārredzamību, fiskālās virzības noteikšanai un ikgadējās fiskālās uzraudzības pamatā jābūt vienotam darbības rādītājam. Minētā vienotā darbības rādītāja pamatā vajadzētu būt valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem” (angliski - That single operational indicator should be based on nationally financed net primary expenditure), Regula - 2024/1263 - LV - EUR-Lex.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 . Neto izdevumi atbilstoši preambulas (13) panta un 2. pantā sniegtajai definīcijai ir visi valdības izdevumi, atskaitot i) procentu izdevumus, ii) diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, iii) izdevumus par ES programmām, ko pilnībā sedz ES fondu ieņēmumi, iv) valstu izdevumus par ES finansēto programmu līdzfinansēšanu, v) bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vi) vienreizējos un citus pagaidu pasākumus.

[6] Tomēr vēlams, ka deficīts nepārsniedz 3 % no IKP, jo tad EK var prasīt pārskatīt fiskālo politiku.

[7] Strukturālā primārā bilance = budžeta bilance – procenti – vienreizējie pasākumi – ekonomikas cikla ietekme.

[8] Saskaņā ar EK novērtējumu strukturālā primārā bilance 2028. gadā un turpmāk nedrīkst būt lielāka kā -1.3 % no IKP, savukārt sākuma punkts 2024. gadā tika gaidīts -1.4 % no IKP. Tātad konsolidācija 0.1pp.

[9] Communication from the Comission on 2025 European Semester: bringing the new economic governance framework to life, Table 2: Overview of the average net expenditure growth in Medium-Term Plans.

[10] Saskaņā ar aktuālākajām nacionālajām prognozēm, strukturālais primārais deficīts 2024. gadā tika gaidīts būtiski zemāks nekā EK 2024. gada pavasara prognozēs un tika prognozēts -0,789 % no IKP vērtībā. 30. lpp. Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028. gadam.

[11] Deflēts ar Finanšu ministrijas plānoto IKP deflatoru 2.5 % vidēji periodā no 2025. līdz2028. gadam, lai izslēgtu inflācijas ietekmi.

[12] 2025 European Semester: bringing the new economic governance framework to life, Communication from the Commission to the European Parliament, the Council and the European Central Bank

[13] Ungārija iesniedza savu FSP pēc termiņa. Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas un Lietuvas plānu iesniegšana aizkavējās vispārējo vēlēšanu un jaunu valdību veidošanas dēļ.

[14] Padziļinātās pārbaudes ir deviņām dalībvalstīm, kurās tika identificēta nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība (Kipra, Vācija, Grieķija, Itālija, Ungārija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija un Zviedrija). Lai novērtētu risku, ka Igaunijā varētu rasties jauna nelīdzsvarotība, arī tā novirzīta uz padziļinātu pārskatu. Avots: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_24_6526

[15] Opening remarks by the President: EU leaders' retreat.

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību pants 15.2 L_202401263LV.000101.fmx.xml

[17] Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028. gadam 34. lpp.

[18] Mind the gap: Europe’s strategic investment needs and how to support them

[19] Piemēram, Itālija, Polija, Grieķija. Italy optimistic EU will relax fiscal rules to boost defence spending

[20] Polijai ir ierosināta pārmērīga deficīta procedūra; izdevumi aizsardzībai 2025. gadā sasniegs 4.7 % no IKP, kas ir 0.6 pp kāpums salīdzinājumā ar 2024. gadu, tomēr tas pilnībā neizskaidro deficītu -5.7 % no IKP. Polija jūtas sodīta: Poland pushes EU to exempt its defence spending from fiscal rules. Igaunijas iesniegtais FSP novirzīts uz padziļinātu pārbaudi, jo Igaunijas plāns, ar līdzīgu piezīmi kā Somijai, “nav pilnībā atbilstošs” (gada un/vai kumulatīvie tīrie izdevumi pārsniedz attiecīgo griestu līmeni). Plašāk: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_24_6526.

[21] Klasisks uzvalks budžetā būtu rūpīgi pielāgots vajadzībām – ne pārāk grezns, ne pārāk ierobežojošs. Franču šiks - gudri prioritizēti izdevumi ar maksimālu efektu, līdzekļi tiek izvietoti stratēģiski; Japāņu minimālisms - disciplinēta finanšu pārvaldība, neliels, bet rūpīgi izsvērts tēriņu apjoms.