Ja kredītu procentu likmes ir zemas, tās reiz kāps

Pēdējos pāris gados viena no aktualitātēm laikrakstu slejās neapšaubāmi ir pasaules finanšu krīze un tās negatīvā ietekme uz reālās tautsaimniecības attīstību. Pasaules finanšu krīze iespaidojusi arī kreditēšanu un kredītlikmes Latvijā. Kredītņēmējiem, kas vēlas saņemt jaunu kredītu, jārēķinās ar krietni augstāku virs naudas tirgus procentu likmēm pievienoto likmi nekā iepriekš. Latu kredītiem svārstīgāka un daudz grūtāk prognozējama kļuvusi kredītu likmes mainīgā daļa. Tomēr ne visas procentu likmju attīstības tendences vērtējamas ar mīnus zīmi. Labā pozīcijā ir eiro kredītu ņēmēji, jo jau 2008. gada beigās sāka samazināties eiro kredītu mainīgā daļa, pakāpeniski sasniedzot rekordzemu līmeni. Pēdējos mēnešos EURIBOR procentu likmēm pietuvojušās arī RIGIBOR procentu likmes. Taču vai šādas procentu likmju attīstības tendences saglabāsies nākotnē? Vai eiro procentu likmes saglabāsies tikpat zemas? Un kas visvairāk varētu ietekmēt lata procentu likmes? Mēģināšu īsi atbildēt uz šiem jautājumiem.

Tiek daudz spekulēts par tālāku EURIBOR attīstību nākotnē. Skaidrs, ka agri vai vēlu situācija mainīsies un EURIBOR sāks pieaugt. EURIBOR procentu likmes lielā mērā ietekmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās eiro bāzes procentu likmes. ECB nosaka eiro bāzes procentu likmes ar mērķi vidējā termiņā eiro zonā nodrošināt cenu stabilitāti, t.i., inflāciju līdz 2%. Kad eiro zonas inflācija ir augsta vai nākotnē draud pieaugt, ECB parasti palielina bāzes procentu likmi, bremzējot kreditēšanu un naudas apjoma pieaugumu. Savukārt, kad inflācija ir zema un nākotnē nav gaidāms tās pieaugums, ECB var atļauties saglabāt eiro bāzes procentu likmi nemainīgu vai pat to samazināt. Tāpat var redzēt sakarību starp ECB likmēm un tautsaimniecības attīstību eiro zonā: augot ekonomikai, likmes visdrīzāk pieaugs, bet, kad tautsaimniecība nīkuļo, ECB bāzes procentu likmes samazina vai vismaz nepaaugstina.

Stāvoklis eiro zonas tautsaimniecībā skaidru atbildi pašlaik nesniedz. Jau augusta beigās nāca pozitīva ziņa par Vācijas iekšzemes kopproduktu (IKP), kas šogad, pēc Vācijas centrālās bankas aplēsēm, varētu pieaugt aptuveni par 3%. Arī pārējās eiro zonas valstīs, izņemot Grieķiju un Īriju, IKP 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga. Taču tiek lēsts, ka 2011. gadā Vācijā tautsaimniecība augs lēnāk un arī diezgan straujās attīstības fenomens eiro zonā 3. ceturksnī var neatkārtoties. Pagaidām eiro zonas inflācija ir zem minētajiem 2%. Tālab lielāko pasaules banku analītiķi uzskata, ka eiro bāzes procentu likmes varētu tikt paaugstinātas 2011. gada vidū, un kā reālāks saredzēts neliela, nevis strauja likmju kāpuma scenārijs.

Taču EURIBOR procentu likmes var pieaugt arī tad, ja ECB nemaina eiro bāzes procentu likmi, bet samazina aizdevumu apjomu eiro zonas bankām un tām jāatgriežas no krīzes kārtības pie normālas dzīves - savstarpējas kreditēšanas. Lai bankas nodrošinātu ar tām nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem finanšu krīzes apstākļos, ECB uz laiku naudas tirgū bija iepludinājusi milzīgu apjomu finanšu resursu, kas samazināja arī naudas cenu starpbanku tirgū. Šī gada vidū, situācijai normalizējoties, eiro zonas bankas labprātīgi pieņēma lēmumu ierobežot ECB piedāvāto finanšu līdzekļu izmantošanu un samazināja savu aizņēmumu apjomu ECB teju par 250 miljardiem eiro. Divās nedēļās EURIBOR procentu likmes pieauga par 0.05-0.1 procentu punktiem. Eiro zonas bankām kļūstot spēcīgākām un ECB pakāpeniski atsakoties no atvieglotajiem banku finansēšanas nosacījumiem, EURIBOR procentu likmes varētu pieaugt. Nozīmīga loma ir arī tam, cik pārliecinātas eiro zonas bankas ir par eiro zonas tautsaimniecības attīstības izredzēm un finanšu stabilitāti. Piemēram, EURIBOR procentu likmju kāpumu izraisīja finanšu tirgus dalībnieku uztraukums par Grieķijas spēju atdot savus parādus.

Lauvas tiesa no Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir eiro, ko skaidro krietni zemākās procentu likmes. Latu kredīti pārsvarā ņemti patēriņa preču iegādei ar fiksētu procentu likmi vai kā norēķinu karšu kredīti. RIGIBOR jeb lata starpbanku likmes mēdz ievērojami svārstīties tirgus psiholoģijas ietekmē, ko ietekmē Latvijas ekonomiskās politikas lēmumi un publiski izteikumi. Piemēram, latu procentu likmju straujo lēcienu 2007. gada sākumā var saistīt ar baumām un ažiotāžu par iespējamo lata devalvāciju, kas norima nākamajos mēnešos. Likmes kāpa 2008. gada septembrī pēc finanšu tirgus satricinājumiem ASV un vēlāk Eiropā, bet vēl jo vairāk gada pēdējos mēnešos, kad Latvijā valdīja liela nenoteiktība par turpmāko. Neskaidrība par budžeta lēmumiem 2009. gada sākumā un jo īpaši jūnijā korī ar vairāku ietekmīgu cilvēku izteikumiem par latu veicināja RIGIBOR kāpumu virs 20%. Savukārt likmes nokritās līdz vēsturiski zemām pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Latvijas valdība turpinās izdevumu līdzsvarošanu ar ieņēmumiem. Tātad maksa par neskaidrību ir neuzticība un augstas likmes, un šis ir fundamentāls faktors, kas var ievērojami ietekmēt maksājumus par latu (un ne tikai latu) kredītiem arī turpmāk.

Tā kā lats ir piesaistīts eiro, tad stabilā situācijā latu un eiro likmēm jātuvinās, kas novērojams pašlaik. Līdzīga situācija bija pēc lata kursa piesaistes eiro, kad starpība starp latu un eiro procentu likmēm samazinājās un pēc tam ilgu laiku būtiski nepārsniedza 2 procentu punktus. Tādējādi secināms, ka iespējamais EURIBOR procentu likmju pieaugums var atspoguļoties arī latu naudas tirgus likmēs. Pilnīgi identiskas latu un eiro procentu likmes nevar būt, jo tās iespaido atšķirīgi faktori - atšķiras centrālo banku bāzes procentu likmes, eiro zonas un Latvijas banku rīcībā esošo resursu apjoms un tā svārstības; atšķirīga ir riska uztvere par Latviju un eiro zonu, proti, lielāka riska uztvere nozīmē augstākas likmes.

Ja naudas tirgus procentu likmes pieaugs, kredītņēmēji neizbēgami saskarsies ar kredītu maksājumu pieaugumu. Jau secinājām, ka likmju kāpumam nevajadzētu būt ļoti straujam. Tomēr likmju pieauguma gadījumā arvien pievilcīgāka atkal kļūst iespēja izvēlēties procentu likmes ar ilgāku fiksācijas periodu. Un droši vien ne viens vien kredītņēmējs atliek uz procentu likmju samazinājuma rēķina gūto ietaupījumu, lai to izmantotu vēlāk pieaugošajiem maksājumiem.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 28. septembrī.