Jaunākās kreditēšanas tendences Latvijā un eiro zonā

Īsumā par banku kreditēšanas aptauju

Kreditēšanai ir būtiska loma daudzos ekonomikas šķērsgriezumos: investīciju piesaistē, naudas pieprasījuma veicināšanā, ekonomiskās un finanšu vides stabilitātē. Tai ir svarīga nozīme arī banku savstarpējo attiecību, konkurences veidošanas un jaunu produktu ieviešanas procesā. Visu šo sfēru darbības rezultāti agrāk vai vēlāk ir redzami arī tautsaimniecības izaugsmes rādītājos.  Tāpēc ir būtiski ik pa brīdim pavērot bankas no malas, lai iegūtu detalizētāku izpratni par pieprasījuma un piedāvājuma apstākļiem kredītu tirgū un banku īstenoto kredītpolitiku.

Lai iegūtu šo informāciju, Latvijas Banka jau kopš 2007. gada veic regulāru kredītiestāžu (ar lielāko kredītportfeli) aptauju. Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) līdzīgu kredītiestāžu apsekojumu eiro zonas mērogā veic jau no 2003. gada. Latvijai ar 2014. gadu iekļaujoties eiro zonā, Latvijas Banka kreditēšanas apsekojumu veic ECB veiktā apsekojuma ietvaros. Apsekojums pašreiz aptver 142 bankas no visām eiro zonas valstīm, tostarp četras no Latvijas.

Banku kreditēšanas apsekojums tiek veikts četras reizes gadā un tā galvenais mērķis ir vairot izpratni par banku kredītpolitiku. Kreditēšanas aptaujas rezultāti ļauj ne tikai gūt papildu informāciju par kredītiestāžu darbību, bet arī palīdz labāk saprast kreditēšanas attīstības tendences un nodrošināt labāku izpratni par tautsaimniecības turpmākās attīstības iespējām.

Aptauja informē par kredītu tirgiem gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, tā atklāj kredītu standartu un nosacījumu pārmaiņas, parāda kredītu pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus, kā arī palīdz prognozēt, vai kredītiestādes tuvākajos mēnešos plāno mainīt kredītu standartus un, vai tas varētu mainīt pieprasījumu pēc banku aizdevumiem.

Aptaujas ietvaros bankām parasti tiek uzdoti arī papildjautājumi, kas saistās ar banku pieeju kreditēšanas resursiem, ECB monetārās politikas aktualitāšu ietekmi uz banku darbību, kā arī citiem eiro zonas tautsaimniecībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, 2015. gada martā papildjautājumi skāra piekļuves iespēju tirgiem un finansējumam, pašreizējo kredītu standartu līmeņa raksturojumu salīdzinājumā ar laika periodu kopš 2003. gada (aptaujas uzsākšanas laika) un 2010. gada (valsts parāda krīzes saasināšanās sākumu), kā arī jautājumus par ECB paplašināto aktīvu iegādes programmas ietekmi uz aptaujāto banku darbību.

Aptaujas jautājumi pamatā skar trīs aizdevumu kategorijas – kredītus uzņēmumiem, mājokļa kredītus mājsaimniecībām, kā arī patēriņa un pārējos kredītus mājsaimniecībām. Attiecībā uz visām kategorijām jautājumi skar kredītu standartus un nosacījumus, faktorus, kas tos ietekmējuši, kredītu pieprasījumu un to ietekmējošos faktorus, kā arī noraidīto kredītu pieteikumu pārmaiņu dinamiku. Kredītiestādes sniedz vērtējumu par pārmaiņām kreditēšanā iepriekšējā ceturksnī un prognozēm par nākamo ceturksni. Kreditēšanas aptauju satura un rezultātu apraksti atrodami arī Latvijas Bankas interneta vietnē.

Pēc vairāk nekā 10 gadu pieredzes eiro zonas banku kreditēšanas apsekojuma veikšanā 2015. gada sākumā tika pārskatīts un precizēts kreditēšanas aptaujas jautājumu un terminu loks, pārmaiņas ieviešot, sākot ar šā gada 1. ceturkšņa aptauju. Jāmin konceptuālās atšķirības uzsvēršana starp "kredītu standartu", kā iekšēju bankas politikas pamatnostādni un "kredīta noteikumiem un nosacījumiem" ar kādiem banka ir gatava piešķirt konkrētu aizdevumu. Turklāt  aptauja papildināta ar tādiem faktoriem, kā "aizņēmēja kredītspēja" un "pieļaujamais riska līmenis bankā", kas veicina pārmaiņas kredītu standartos, un "vispārējais procentu likmju līmenis", kas ietekmē kredītu pieprasījumu. Aptauja papildināta ar jauniem jautājumiem par noraidīto aizdevuma pieteikumu īpatsvara pārmaiņām un faktoriem, kas ietekmē bankas kredīta noteikumus un nosacījumus jauniem aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Šajā rakstā vēlamies iepazīstināt ar jaunākās aptaujas nozīmīgākajiem rezultātiem, kas tika iegūti 2015. gada 1. ceturksnī.

Eiro zonā kreditēšanas atkopšanās ir soli priekšā Latvijai

Gan banku kreditēšanas aptaujas rezultāti, gan faktiskie dati par kredītportfeļa dinamiku 2015. gada 1. ceturksnī liecina, ka kreditēšanas apstākļi eiro zonā uzlabojušies un kredītu gada izaugsmes temps šā gada martā pēc trīs gadu uzturēšanās negatīvajā sektorā atkal kļuvis pozitīvs (sk. 1. att.). Lai gan arī Latvijā kredītu gada pārmaiņu vektors ir augšupvērsts, kredītu kopējais atlikums turpina samazināties, līdz ar to gada samazinājuma temps joprojām pārsniedz 4%.

1. attēls. Kredītu gada pieauguma temps eiro zonā un Latvijā, %

Datu avots: ECB, Latvijas Banka

Šādu attīstību veicinājusi uzņēmumiem izsniegto kredītu standartu atvieglošana, ko noteikusi banku likviditātes uzlabošanās, savstarpējās konkurences pastiprināšanās un pieļaujamā riska līmeņa paaugstināšana. Kredītu standarti atviegloti apmēram 10% aptaujāto eiro zonas banku. Latvijā tikai viena kredītiestāde kredītu standartus uzņēmumiem nedaudz pastiprinājusi, bet pārējās nav mainījušas. Ja eiro zonā kopumā paredzama tālāka uzņēmumiem izsniegto kredītu standartu atvieglošana, kas arī turpmāk stimulēs kopējo kredītportfeļa kāpumu, tad šis faktors Latvijā vēl nebūs tik jūtams (sk. 2. att.).

2. attēls. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu standarti eiro zonā un Latvijā (par stingrāku kredītu standartu piemērošanu ziņojušo kredītiestāžu neto skaits, %)

Datu avots: ECB, Latvijas Banka

Vienlaikus ar standartu atvieglošanu uzlabojušies arī kredītu noteikumi un nosacījumi attiecībā uz jauniem aizdevumiem uzņēmumiem, proti, samazinātas gan pievienotās procentu likmes, gan ar procentu maksājumiem nesaistītās maksas, uzlaboti arī citi kredītu nosacījumi. Rezultātā sarucis arī noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars.

Nedaudz citādas ir kredītu standartu pārmaiņas mājsaimniecību kreditēšanā (sk. 3. att.). Eiro zonā kopumā (tajā skaitā tādās valstīs kā Vācija un Francija) kredītu standarti aizdevumiem mājokļa iegādei nedaudz pastiprināti mājokļu tirgus perspektīvu iespaidā. Vienlaikus Latvijā mājokļa kredītu standarti būtiski atviegloti pēc kredītiestādēm labvēlīgāku grozījumu akceptēšanas Maksātnespējas likumā šā gada februārī, sagaidot arī pozitīvas mājokļu tirgus attīstības perspektīvas. Arī, lūkojoties uz 2. ceturksni, eiro zonas bankas paredz nelielu mājokļa kredītu standartu pastiprināšanu, bet Latvijas bankas – atvieglošanu. Tādējādi mājokļa kreditēšanas ietekme uz kreditēšanas atkopšanos tuvākajos mēnešos plašākā mērogā varētu būt bremzējoša, bet Latvijas gadījumā – stimulējoša. Patēriņa un citu mājsaimniecībām izsniedzamo kredītu standarti eiro zonā tika atviegloti, t.sk. Latvijā nemainīti, tomēr šo kredītu salīdzinoši mazāka apjoma dēļ tie mazāk iespaido kopējā kredītportfeļa dinamiku.

Jaunu mājokļa kredītu izsniegšanas noteikumi un nosacījumi gada sākumā eiro zonā atviegloti, samazinot pievienotās procentu likmes, toties nedaudz stingrākas kļuvušas nodrošinājuma prasības un aizdevuma summas/nodrošinājuma vērtības attiecība, bet Latvijā pēdējā no tām ir atvieglota, savukārt nodrošinājuma prasības un pievienotā procentu likme saglabājušās nemainīgas. Ja eiro zonā kopumā noraidīto mājokļa kredītu pieteikumu īpatsvars samazinājies, tad visās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs tas pieaudzis, kas varētu būt saistīts ar banku rezervēto attieksmi pret mājokļa kredītu izsniegšanu pirms Maksātnespējas likuma grozīšanas.

3. attēls. Mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu standarti eiro zonā un Latvijā (par stingrāku kredītu standartu piemērošanu ziņojušo kredītiestāžu neto skaits, %)

Datu avots: ECB, Latvijas Banka

Kredītu standartu pārmaiņu dinamikai atbilda arī kredītu pieprasījuma attīstība. Līdz ar kredītu standartu atvieglošanu un zemo procentu likmju līmeni, eiro zonā pozitīvs saglabājās arī uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, ko noteica nepieciešamība pēc ieguldījumiem krājumos un apgrozāmajos līdzekļos, un 2. ceturksnī tiek gaidīts kredītu pieprasījuma kāpums (sk. 4. att.). Latvijā uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem samazinājās, tie vairāk izmantojuši uzņēmumu iekšējos līdzekļus. Tiesa, 2. ceturksnī arī Latvijas bankas, līdzīgi kā citur eiro zonā, gaida uzņēmumu kredītu lielāku pieprasījumu.  

Vērtējot mājokļu kredītus, zemais procentu likmju līmenis noteica visai augstu to  pieprasījuma līmeni (sk. 5. att.), īpaši Vācijā un Itālijā. Stimulējoša bija arī augstās patērētāju konfidences ietekme. Latvijā mājokļa kredītu pieprasījums 1. ceturksnī bija vājš, jo potenciālie kredītņēmēji nepaspēja noreaģēt uz kredītu standartu atvieglošanu februāra nogalē un martā pēc iepriekšminēto likuma grozījumu pieņemšanas, tomēr būtisks pieprasījuma kāpums sagaidāms 2. ceturksnī.

4. attēls. Nefinanšu uzņēmumu kredītu pieprasījums eiro zonā un Latvijā (par lielāku kredītu pieprasījumu ziņojušo kredītiestāžu neto skaits, %)

Datu avots: ECB, Latvijas Banka

5. attēls. Mājokļa kredītu mājsaimniecībām pieprasījums eiro zonā un Latvijā (par lielāku kredītu pieprasījumu ziņojušo kredītiestāžu neto skaits, %)

Datu avots: ECB, Latvijas Banka
 

Paplašinātās aktīvu pirkšanas programma kreditēšanu veicinās, bet Latvijā  netieši

Par to, ka 2015. gada janvārī izziņotās un martā uzsāktās paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietekme uz kreditēšanu būs pozitīva, liecina eiro zonas banku atbildes uz vairākiem aptaujā iekļautajiem papildjautājumiem. Bankas apstiprinājušas, ka atbilstoši iecerētajam aktīvu iegādes atvieglo monetāros un finansējuma nosacījumus, nodrošinot uzņēmumiem un mājsaimniecībām piekļuvi lētākam finansējumam. Papildu likviditāte, ko bankas ieguvušas aktīvu pirkšanas programmas ietvaros, jau izmantota kreditēšanā un nākamajā sešu mēnešu periodā paredzams, ka tai būs atvieglojoša ietekme uz kredītu standartiem, noteikumiem un nosacījumiem (lielākā mērā tieši attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu). Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto banku norādījušas, ka papildus iegūtie resursi izmantoti uzņēmumu kreditēšanā un gandrīz piektā daļa banku – ka papildus kreditētas mājsaimniecības. Nākamajā pusgadā uz šī rēķina aktivizēt kreditēšanu iecerējušas attiecīgi 35% un 24% banku. Ievērojami mazāk (ap 10% banku)  šo jauniegūto likviditāti izmantojušas ar refinansēšanu saistītiem mērķiem. Lai gan kopumā aktīvu pirkšanas programma uzlabojusi un arī turpmākajos sešos mēnešos uzlabos banku finansiālo stāvokli, kā vienīgais negatīvais tās efekts tiek minēta banku pelnītspējas mazināšana.

Ne tik efektīvs kreditēšanas paplašināšanas balsts aktīvu pirkšanas programma varētu būt Latvijas gadījumā, kur pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību galvenokārt būs netieša – augot pieprasījumam pēc mūsu eksportētāju produkcijas citās eiro zonas valstīs. Savukārt aptaujātās Latvijas kredītiestādes aktīvu pirkšanas programmā vai nu nav iesaistījušās, vai arī uzskata, ka dalība tajā kreditēšanu nav veicinājusi un kredītu standartus, noteikumus un nosacījumus nav ietekmējusi.

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, kredītu standarti joprojām ir stingri

Lai salīdzinātu kredītu standartu līmeni vēsturiskā perspektīvā un varētu spriest par to, kāda kreditēšanas loma tautsaimniecībā varētu būt pašreizējā situācijā salīdzinājumā ar pagātni pirms 12 un 5 gadiem, kreditēšanas aptaujā iekļauts papildjautājumi par kredītu standartu līmeni pašlaik, vidējo līmeni no 2003. gada 1. ceturkšņa līdz šim brīdim un par laiku no 2010. gada 2. ceturkšņa līdz šim brīdim.

Lai gan eiro zonā kredītu standarti uzņēmumiem ir atviegloti gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan pērnā gada 1. ceturksni, vairumā aptaujāto banku standartu to vidējais līmenis joprojām ir augstāks gan salīdzinājumā ar laiku  kopš 2003., gan 2010. gada. Puse aptaujāto banku vērtē pašreizējos kredītu standartus uzņēmumiem kā stingrākus un tikai 17% banku – kā vieglākus nekā vidēji laikā kopš 2003. gada. Salīdzinot datus vidējā termiņā – kopš 2010. gada –, kredītu standarti uzņēmumiem augstāki bijuši 36% aptaujāto banku, bet vieglāki – 19% banku. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz mājokļa kredītiem un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām – salīdzinājumā ar laiku kopš 2010. gada kredītiem mājokļa iegādei standarti stingrāki bijuši 33% un vieglāki – 11% banku, bet kopš 2003. gada – attiecīgi 53% un 11%.

Arī Latvijā standarti uzņēmumiem izsniedzamajiem kredītiem ir augstāki nekā to vidējais līmenis vēsturiskā salīdzinājumā, un bankas neparedz tos atvieglot arī šā gada 2. ceturksnī. Tomēr ir zināma iezīme, kas izskaidro pēdējo gadu tendenci aizdevumiem nefinanšu uzņēmumiem atsevišķos periodos pieaugt, kamēr kredīti mājsaimniecībām mājokļa iegādei stabili sarūk. Kredītu standartu kopējo stingrību lielā mērā noteikuši stingrāki mājsaimniecībām izsniegto kredītu standarti – tie ievērojami auguši kopš 2003. gada un vēl nedaudz – arī kopš 2010. gada. Savukārt attiecībā uz kredītiem uzņēmumiem standarti kopš 2003. gada auguši mērenāk, bet kopš 2010. gada – nav būtiski mainījušies.

Noslēgumā jāatzīmē, ka vēsturiskā skatījumā kredītu standartu līmenis joprojām saglabājas augsts, tomēr pērn šajā laikā veiktās aptaujas analoģisks jautājums norādīja uz vēl stingrāku aktuālo kredītu standartu līmeni, tādēļ jāsecina, ka ECB veiktie monetārās politikas pasākumi un zināma eiro zonas ekonomikas stabilizācija sāk rezultēties kreditēšanas atlabšanā. Gan kredītu standarti, gan pieprasījums pēc aizdevumiem eiro zonā uzrāda pozitīvas attīstības tendences, noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars sarūk, un līdz ar to kredītportfeļa gada pārmaiņu temps martā pēc ilgāka pārtraukuma atgriezies pozitīvajā sektorā. Savukārt Latvijā faktiskie kredītu standartu un pieprasījuma dati ir mazāk iepriecinoši, tomēr optimistisks banku skatījums uz attīstību nākamajā ceturksnī gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā ļauj gaidīt vēl pagaidām negatīvo kreditēšanas rādītāju pakāpenisku uzlabošanos.