Jaunieši ekonomikai – ekonomika jauniešiem

Jaunieši nereti ir īpaši pētīta sabiedrības grupa. Ne tikai tāpēc, ka tā iezīmē nākotnes sabiedrību, bet arī tamdēļ, ka viņu uzvedība ekonomikas jautājumos mēdz atšķirties no “vidējā” iedzīvotāja. Tas var izpausties gan atšķirīgos patēriņa paradumos, gan izglītības ieguves, migrācijas un citos jautājumos. Šajā rakstā vēlos pievērsties iezīmēm, ko redzam Latvijas jauniešu ekonomiskajā uzvedībā saistībā ar darba tirgu, un raksturot, kā tas ietekmē ekonomiku pašlaik un kādus riskus rada situācijas attīstībai turpmāk. Lai būtu godīgi, aplūkotas būs ne tikai trīs lietas, ko jaunieši piedāvā ekonomikai, bet arī trīs citas, ko Latvijas ekonomika varētu piedāvāt viņiem.

Vispirms par jauniešiem. Viņi ir īpaši, vai ne? Reizēm viņi ir tik īpaši, ka pat grūti definēt, līdz kādam vecumam cilvēks ir jaunietis. Mēdz būt kā teicienā, ka jauni ir visi, kas sirdī tādi jūtas. Pašlaik Latvijā Jaunatnes likumā [1] ir noteikts, ka jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet apspriestie šī likuma grozījumi paredz par jaunieti saukt cilvēku līdz pat 30 gadu vecumam. Šajā rakstā izmantosim ekonomikas pētījumos ierastāku vecuma intervālu no 15 līdz 24 gadiem, kas ir pietiekami plašs, lai aprakstītu potenciālos jaunos darbiniekus, kas nesen ienākuši vai drīz ienāks darba tirgū, tomēr gana šaurs, lai censtos norobežoties no citām iedzīvotāju grupām, kuru izaicinājumi varētu būtiski atšķirties. Analīzei izvēlētā mērķa grupa ļauj nojaust Latvijas darba tirgus tuvāko gadu aktuālākos jautājumus.

Jaunieši ekonomikā

1. Jauniešu nav. Ja nu tikai mazliet

Latvijā vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir 175.7 tūkstoši iedzīvotāju [2]. Gandrīz uz pusi mazāk nekā 2000. gadā, kad Latvijā attiecīgajā vecuma grupā bija 339.6 tūkstoši iedzīvotāju. Lielāko daļu no šīm izmaiņām noteikusi zemāka dzimstība [3].

Ko tas nozīmē ekonomikai? Tuvāko desmit gadu laikā darba tirgu, ļoti iespējams, pametīs tie, kas pašlaik ir 55–64 gadus veci. 2000. gadā uz katru pirmspensijas vecuma [4] iedzīvotāju bija aptuveni 1.2 jaunieši (skatīt 1. attēlu). Pēdējo 20 gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Pašlaik iedzīvotāju struktūrā uz vienu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ir vien 0.7 jaunieši, jeb, izsakot šo proporciju no otras puses, Latvijā uz pusotru pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vairs ir apmēram tikai viens jaunietis. Ņemot vērā jauniešu (ne)aktivitāti darba tirgū, tajā jauniešu trūkums ir vēl vairāk izteikts.

Iemesli jauniešu skaita sarukumam ir gana dažādi, bet daudz diskutēti. Galvenais iemesls ir zemā dzimstība, bet sava loma ir arī migrācijai. Ne viss ir viegli un ātri izmaināms. Tuvākajos gados darba tirgū ienākušo iedzīvotāju skaits būs krietni mazāks nekā līdz šim nodarbināto skaits, kas no darba tirgus dosies prom. Tas radīs vēl lielāku spiedienu uz darbinieku trūkumu dažādās ekonomikas nozarēs (it īpaši lauksaimniecībā, veselības aprūpē un izglītībā, kur nodarbināto vecums ir izteikti lielāks). Situāciju var uzlabot ar produktivitātes kāpumu, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, reorganizējot un padarot efektīvāku darbu atsevišķās nozarēs, kas dotu iespēju tajās arī palielināt atalgojumu un mazināt darbinieku vēlmi izceļot, lai nopelnītu vairāk. Tomēr, lai arī cik ļoti tiktu kāpināta efektivitāte, svarīgs ir arī darbinieku skaits.

2. Jaunieši aizbrauc. Bet ne tik daudz kā iepriekš

Ilgstoši negatīvais migrācijas saldo – no Latvijas aizbrauc vairāk iedzīvotāju nekā iebrauc – ir aktuāla problēma gan plašākā kontekstā Latvijā kopumā, gan it īpaši, ja raugāmies uz mobilāko iedzīvotāju daļu, proti, jauniešiem. Daļa jauniešu jau ir emigrējuši, daļa vēl izbrauks. Jautājums ir ne vien, kā apturēt aizbraukšanu, bet arī, kā motivēt atgriezties jauniešus, kas ārzemēs ieguvuši izglītību vai vērtīgu darba pieredzi.

Ar jauniešu migrāciju pašlaik neesam “tik milzīgā bedrē”, kā tas bija finanšu krīzes laikā, kad gada laikā izceļoja vairāk nekā 4 % jauniešu (skatīt 2. attēlu). Tomēr jauniešu noskaņojuma mērījumi [5], vērtējot darba tirgus perspektīvas, liek būt piesardzīgiem. Aptuveni desmitā daļa no jauniešiem apsver iespēju tuvākajā nākotnē meklēt darbu ārzemēs.

Vērtējot remigrācijas tendences (emigrantu atgriešanos dzimtenē), šķiet, ka daļa no izbraukušajiem jauniešiem atgriežas Latvijā, vien ne uzreiz, bet, iespējams, jau izkāpuši ārpus jauniešu vecuma.

3. Jaunieši strādā. Bet kādos darbos?

Jauniešu bezdarbs Latvijā nav TIK liela problēma kā dažās citās Eiropas valstīs, esam tuvu Eiropas Savienības vidējam līmenim (skatīt 3. attēlu).

Atšķirības jauniešu bezdarba līmenī ietekmē arī jauniešu aktivitāte, meklējot darbu. Latvijas jauniešu ekonomiskā aktivitāte pēdējo gadu laikā ir mazinājusies, taču tas ir tāpēc, ka viņi iegūst izglītību un tādējādi izvēle strādāt kādai jauniešu daļai vēl var nebūt aktuāla. Savs laiks mācīties, savs laiks strādāt. Pozitīvā ziņa – Latvijā ir samērā maz jauniešu, kas ne strādā, ne mācās, turklāt šādu jauniešu īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā strauji samazinājies (no 13.0 % 2013. gadā līdz 8.6 % 2022. gadā).
Tomēr aktuāli ir saprast, kādos darbos jaunieši ir nodarbināti. Interesanti, ka jaunieši ir plaši pārstāvēti kā kareivji un zemessargi (pat trešdaļa no visiem šīs profesijas pārstāvjiem ir vecumā līdz 24 gadiem). Citas nozares, kur jaunieši strādā relatīvi biežāk, ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, māksla un izklaide, tirdzniecība un… informācijas un komunikācijas pakalpojumi!

Samērā daudz jauniešu darbojas kā palīgstrādnieki pārtikas produktu sagatavošanā, viņi biežāk mēdz būt tirdzniecības darbinieki, arī biroja administratori un klientu apkalpotāji. Lai gan atsevišķas no šīm nodarbēm varētu būt saistītas ar viņu iecerēto nākotnes profesiju, tomēr domājams, ka šis pirmais karjeras solis drīzāk izriet no iespējām atrast darbu ikdienas tēriņu segšanai, ne tik daudz pamatots ar izdevību iegūt karjeras attīstībai noderīgu pieredzi.

Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums [6] par jauniešiem liecina, ka līdztekus tam, ka jaunieši vēlamā darba atrašanā apzinās formālās izglītības nozīmi, viņi izprot arī citas būtiskas karjeras veicināšanas iespējas. Vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem jauniešiem uzskata, ka iespējas atrast vēlamo darbu būtiski ietekmētu prakses un stažēšanās pieredze; ceturtdaļa domā, ka liela loma ir dažādos projektos iegūtai pieredzei, bet piektdaļa norāda uz neformālās izglītības nozīmi.

Jauniešu relatīvi mazāk ir starp vadītājiem un vecākajiem speciālistiem dažādās profesiju grupās, kas gan ir diezgan saprotami, ņemot vērā viņu neilgo darba pieredzi. Tomēr jaunieši relatīvi vairāk ir pārstāvēti kā informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti (arī vecākie speciālisti). Šķiet, šajā jomā pieprasījums pēc zinošiem un mācīties gribošiem darbiniekiem daudzkārt pārspēj piedāvājumu. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozarē pret nozarē aizņemto darba vietu skaitu ir krietni lielāks nekā visās nozarēs vidēji (2022. gada nogalē 3.9 % IKT nozarē pret 2.6 % vidējo rādītāju valstī). Tas komplektā ar jauniešu augstajām digitālajām prasmēm palielina iespēju talantīgiem jauniešiem jau agri pierādīt savas spējas šajā jomā.

Tomēr jauniešu nodarbinātības sadalījums pa nozarēm un profesijām viņus ievieto starp mazāk pelnošo iedzīvotāju grupām. Nozīmīga daļa jauniešu (katrs piektais) saņem minimālo algu vai mazāk. Jaunieši biežāk nekā citu grupu pārstāvji saņem atalgojumu, kas ir zem vidējā Latvijas atalgojuma līmeņa (skatīt 4. attēlu). Vai tas ir tikai “godīgs” atalgojums darbiniekam ar mazāku pieredzi un atspoguļo to, ka liela daļa jauniešu strādā nepilnu darba laiku? Gan paša jaunieša, gan valsts potenciāla attīstīšanai ir atšķirība, vai jaunietis savu pirmo darbu sāk par minimālo algu vai tomēr viņa cita veida pieredze un zināšanas tiek novērtētas augstāk.

Ekonomika jauniešiem

Ko Latvijas ekonomika var piedāvāt jauniešiem?

1. Lai jaunieši būtu

Lai arvien nebūtu jāatgriežas pie jauniešu skaita samazinājuma, svarīgs ir jautājums par ilgtermiņa demogrāfijas tendencēm. Piemēram, 2022. gadā jaundzimušo skaits bijis par piektdaļu mazāks nekā pirms desmit gadiem, un tas nozīmē, ka pēc padsmit gadiem pat šībrīža jauniešu skaits liksies nesasniedzams mērķis un darbaspēka resursi saruks vēl vairāk. Lai arī tiek piedāvāti atsevišķi risinājumi jauno ģimeņu atbalstam, joprojām ir aktuāli jautājumi par pabalstu apjomu, sociālajām iemaksām bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, pienākumu sadali ģimenē un citiem faktoriem, kas var ietekmēt lēmumu par bērnu skaitu ģimenē.

2. Lai jaunieši neaizbrauktu un atgrieztos

Jaunieši ir zinātkāri, aktīvi un gatavāki kaut ko mainīt savā dzīvē. Šīs viņu iezīmes neizmainīsim, un tas arī nav nepieciešams. Tomēr kvalitatīvas izglītības iespējas un iespējas strādāt viņus interesējošā darbā varētu jauniešus vairāk motivēt palikt Latvijā. Jau pašlaik vairākas izglītības iestādes ir uzsākušas sadarbību ar mācībspēkiem no citām valstīm, tādējādi iespēja piedzīvot kaut daļēji starptautisku izglītību pašu mājās varētu daļu jauniešu atturēt no vēlmes izceļot.

Tiem, kas jau ir aizbraukuši, ir iespēja gūt atbalstu jau esošo remigrācijas pasākumu ietvaros. Tie gan vairāk ir tendēti uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem, un, iespējams, atgriešanās piedāvājums būtu vairāk jāformulē ar redzamākiem iespējamajiem ieguvumiem tieši jauniešiem, uzsverot iespēju viņiem papildināt izglītību un atrast atbilstošu darbu.

3. Lai jaunieši atrastu sev vēlamo darbu

Latvijā jauniešu vidū ir augsta iesaiste formālās izglītības iegūšanā, tomēr, lai viņi iegūtu pieredzi un kļūtu vēl vērtīgāki darba tirgū, nepieciešams veidot vairāk prakses un stažēšanās iespēju.

Uzņēmumiem, kuri saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus, vajadzētu izvērtēt iespējas piedāvāt prakses iespējas jauniešiem. Protams, jaunieša apmācīšana uzņēmuma vidē prasa resursus, tomēr tā var būt iespēja iegūt jaunu, zinošu speciālistu, kas pašreizējā Latvijas darba tirgus apstākļos ar ierobežotu darbaroku piedāvājumu var izrādīties gana vērtīga investīcija.

Jaunieši ir svarīgi Latvijas ekonomikai, bet tikpat ļoti ekonomikas un ikdienas dzīves apstākļi ir svarīgi arī jauniešiem – lai viņi būtu, neaizbrauktu, bet, paliekot Latvijā, atrastu labu darbu.

[1] Jaunatnes likums. Publicēts Latvijas Vēstnesis, 82, 28.05.2008.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 13, 10.07.2008

[2] Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2022. gadu.

[3] Laikā, kad dzima 2000. gada jaunieši, 10 gadu periodā Latvijā piedzima 367.7 tūkstoši bērnu, bet laikā, kad dzima 2022. gada jaunieši, šis rādītājs bija vien 208.4 tūkstoši

[4] Pirmspensijas vecumu var definēt arī šaurāk – vien ar dažiem gadiem pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tomēr, analizējot darba tirgus nākotnes tendences, ņemsim vērā plašāku vecuma intervālu no 55 līdz 64 gadiem

[5] LU BEVF Ekonomikas Barometrs Nr.2.(2) 2022. gada decembrī. Pieejams šeit

[6] Izglītības un zinātnes ministrijas “Latvijas Jauniešu aptaujas 2020” rezultāti. Pieejams šeit