Jauniešu bezdarbs Latvijā un Eiropā: reāla problēma vai skaitļu dancis?

Tikko pagājis 1. jūnijs - starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šogad to aptumšoja ziņas par augstu jauniešu bezdarbu vairākās pasaules valstīs. Tomēr - kas slēpjas aiz jauniešu bezdarba skaitļiem? Šoreiz par to diskutēsim "Delfi" slejās.

Vai bēdīgiem mediju virsrakstiem ir pamats?

Pirmkārt, bezdarbnieku īpatsvars jauniešu vidū Latvijā ir ievērojami lielāks nekā citās vecumgrupās. Piemēram, 2012. gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū (30%) divkārt pārsniedza pārējo vecumgrupu rādītāju (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā vecumgrupu dalījumā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Avots: CSP dati

Otrkārt, līdzīga situācija ir vērojama arī citās ES valstīs. Uz kopējā fona negatīvi izceļas Grieķija un Spānija ar 50% jauniešu bezdarbu (sk. 2. attēlu). Šajās valstīs budžeta deficīts jeb izdevumu pārsvars pār ienākumiem 2011. gadā bija attiecīgi otrais un trešais lielākais ES (9.1% un 8.5% no IKP), kas gan nepalīdzēja apturēt bezdarba pieaugumu. Tas atspēko runas, ka nesegti tēriņi jeb "atbildīga" pieeja varētu mazināt krīzes sekas. Savukārt pozitīvi izceļas trīs valstis, kurās jauniešu bezdarbs ir zemāks par 10% - Vācija, Austrija un Nīderlande. Šo valstu "brīnumu" apskatīsim zemāk.

2. attēls. Darba meklētāju īpatsvars jauniešu (15-24 g.) vidū 2011. gada 4. ceturksnī (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Avots: Eurostat dati

Ar šiem diviem attēliem faktoloģiskā diskusija par jauniešu bezdarbu parasti arī beidzas, un sākas emocionālas runas par "zaudēto paaudzi", kas acīmredzot veido "valstiski domājoša" politiķa tēlu. 2. attēlā redzamajā ainā balstās arī EK vadītājs Ž. M. Barozu, aicinot uz rīcību jauniešu bezdarba mazināšanai to ES valstu (tai skaitā Latvijas) vadītājus, kuras jauniešu bezdarba ziņā atrodas priekšgalā.

Tomēr, kā jau teicu pirms gada, bezdarbs jauniešu vidū ir izplatīts ne vairāk kā citās vecumgrupās (sk. 1. tabulu).

1. tabula. Latvijas jauniešu (15-24 g.) līdzdalība darba tirgū 2012. gada 1. ceturksnī, tūkstošos

Avots: CSP dati

Attiecinot darba meklētājus pret ekonomiski aktīvajiem jauniešiem, iegūst bēdīgi slaveno 30% bezdarba radītāju. Tomēr diez vai tādēļ, ka 30 tūkstoši jauniešu ir darba meklētāji (no tiem tikai 15 tūkstoši reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā), neveiksmes etiķeti var pielīmēt visiem Latvijas jauniešiem, kuru ir 255 tūkstoši.

Kas labāk jaunietim - mācības vai darbs?

Bieži (pārsvarā no uzņēmējiem - darba devējiem zemi kvalificētam darbaspēkam) dzirdam aicinājumu integrēt darba tirgū 155 tūkst. skolēnu un studentu, jo "pie mums visi mācās, nav kas strādā". Taču gadījumā, ja mācības neuzlabotu panākumus darba tirgū, tad mēs redzētu līdzīgi augstu bezdarbu dažādu izglītības līmeņu grupās. Ņemot vērā, ka izglītība - pat tāda, kuras kvalitāti kritizē visi, kam nav slinkums, - vairākkārt samazina bezdarba risku (sk. 3. attēlu), 155 tūkst. jauniešu mācīšanās ir vērtējama pozitīvi un jauniešu aktīvāka piedalīšanās darba tirgū (uz mācību rēķina) nez vai ir atbalstāma.

3. attēls. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā izglītības līmeņa dalījumā 2012. gada 1. ceturksnī (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Avots: CSP dati

Apskatīsim hipotētisku piemēru. Ja kādā valstī mācītos tikai 1% jauniešu, tad atlikušie 99% varētu būt diezgan labi situēti darba tirgū. Pirmkārt, tāpēc, ka vāja izglītība nebūtu slikts signāls darba devējam – jo vairākums iedzīvotāju būtu ar vāju izglītību. Otrkārt, tāpēc, ka starp 99% visticamāk būtu arī daudz prasmīgu, talantīgu jauniešu. Turpretī, ja valstī mācītos 99% jauniešu, tad atlikušais 1%, visticamāk, būtu bez darba, jo darba devējam būtu plašas iespējas izvēlēties darbiniekus no labi izglītotu iedzīvotāju vidus.

ES valstu grupā šāda sakarība ļauj izskaidrot Nīderlandes zemā jauniešu bezdarba "brīnumu" un daļēji arī Vācijas un Austrijas jauniešu zemo bezdarbu. Piemēram, ja Latvijā būtu tik pat augsts jauniešu ekonomiskās aktivitātes līmenis kā Nīderlandē, arī pie mums jauniešu bezdarba radītājs nepārsniegtu 10% (sk. 4. attēlu).

4. attēls. Jauniešu bezdarbs atkarībā no ekonomiskās aktivitātes līmeņa 2011. gada 4. ceturksnī

Avots: autora novērtējums pamatojoties uz Eurostat datiem 

Negatīva sakarība starp ekonomiskās aktivitātes līmeni un bezdarbu jauniešu vidū ir vēl ciešāka, ja uz to raugās ilgākā termiņā (sk. 5. attēlu).

5. attēls. Jauniešu bezdarbs atkarībā no ekonomiskās aktivitātes līmeņa, 2005. gada 1. ceturksnī – 2011. gada 4. ceturksnī, vidēji

Avots: autora novērtējums pamatojoties uz Eurostat datiem 

Turklāt dažās valstīs (īpaši Nīderlandē) jauniešiem ir pieņemts strādāt nepilnu laiku, tādēļ daudz jauniešu var apvienot darbu ar mācībām. Loģiski, ka jauniešu nodarbinātības līmenis tajās ir augstāks nekā Latvijā, kur sabiedrība nav tik lielā mērā pieradusi pie elastīga darba grafika un daudziem jauniešiem ir jāizvēlas starp mācībām un pilna laika darbu (sk. 6. attēlu).

6. attēls. Jauniešu nodarbinātība atkarībā no jauniešu īpatsvara, kas strādā nepilnu darba dienu, 2011. gada 4. ceturksnī

Avots: autora novērtējums pamatojoties uz Eurostat datiem 

Latvijā "jauniešu bezdarbs" kā atsevišķa problēma nepastāv. Tā ir "zemi izglītoto bezdarba" un "reģionālā bezdarba" problēmu mijiedarbības rezultāts. Tik lielā mērā, cik šīs divas problēmas skar jauniešus, tik arī jaunieši cieš no bezdarba - tomēr šīs pašas problēmas vairo bezdarbu arī citās vecumgrupās.

Jauniešu bezdarba saknes neslēpjas jauniešos

Ātrs veids, kā identificēt valstis, kur "jauniešu bezdarbs" varētu būt problēma pati par sevi (t.i., valstis, kurās problēmas saknes varētu būt meklējamas tieši "jaunībā"), ir, salīdzinot bezdarba izplatību jauniešu vidū ar attiecīgo rādītāju citās vecumgrupās, attiecinot bezdarbniekus pret kopējo, nevis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. 7. attēlā ar sarkanu iezīmētas astoņas valstis, kas saņēma Ž. M. Barozu vēstuli ar aicinājumu apkarot jauniešu bezdarbu. Kā redzams, dažās valstīs, tāpat kā Latvijā, jauniešu bezdarba saknes slēpjas citur, nevis tajā, ka viņi ir jaunieši. Ja kādā valstī bezdarbs varētu būt tieši vecumgrupas problēma, tad tā ir Lielbritānija, kur bezdarba izplatība jauniešu vidū ir ne tikai lielāka nekā Latvijā, bet arī 2.5 reizes augstāka nekā citās vecumgrupās.

7. attēls. Bezdarba izplatība dažādās vecuma grupās (% no visiem iedzīvotājiem šajā vecumgrupā)

Avots: autora novērtējums pamatojoties uz Eurostat datiem 

ES fondu līdzekļu pārdali cīņai ar jauniešu bezdarbu var vērtēt pozitīvi, ja ar to finansētie pasākumi tiešām uzlabos jauniešu izglītību vai darba prasmes, nevis nodarbinās vienu jauniešu grupu ar "grāvju izrakšanu" un otro grupu ar "grāvju aizrakšanu", uz īsu laiku tīri statistiski uzlabojot jauniešu nodarbinātības rādītājus. Ja izveidotās darba vietas būs mazkvalificētu darbu jomā, tādas tikai atturēs jauniešus no profesionālās pilnveides, ar to vairojot sociālo pabalstu saņēmēju skaitu nākotnē. Turklāt vairākas praktiskas iemaņas (reāli darbā nepieciešamas, nevis ķeksīša pēc) ir jāapgūst jau vidusskolā. Būtu jocīgi, ja pēc 12 skolā pavadītajiem gadiem jaunietim vēl būtu nodarbinātības dienestā jāiziet datorapmācība, svešvalodu un CV rakstīšanas kursi…

Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 5. jūnijā