Kā atgūstam zaudēto konkurētspēju

Viens no faktoriem, kas noteiks tautsaimniecības atveseļošanos, ir mūsu uzņēmumu konkurētspēja. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir pavisam neliels un arī enerģijas, izejmateriālu un citu lietu importam mums jānopelna ārvalstu valūta, tad Latvijas prioritāte ir eksports un runa pamatā ir par konkurenci ārējos tirgos. Tā tika pazaudēta straujās izaugsmes gados, ko virzīja patēriņš un cenu kāpums, - Latvijas piedāvājums eksportam galvenokārt palika iepriekšējais, tikai par nepievilcīgu cenu.

Konkurētspēja tiek skaidrota kā uzņēmuma, nozares vai valsts spēja pārdot savus produktus, preces vai pakalpojumus tirgū, veiksmīgi sacenšoties ar citiem tirgus dalībniekiem par pircēju izvēli, iegādājoties preci vai pakalpojumu. Konkurētspēju var uzlabot ar zemāku cenu tam pašam produktam vai mainot pašu produktu - runājot par tautsaimniecību kopumā, ražošanai kļūstot gudrākai, zinātņietilpīgākai.

Nekustamā īpašuma un būvniecības buma laikā tautsaimniecībā bija brīvi pieejami finanšu līdzekļi, un daudzi uzņēmumi varēja salīdzinoši viegli pārdot tās pašas preces pat par augstāku cenu. Tāpēc uzņēmumiem nebija vajadzības un arī motivācijas ierobežot algu izaugsmi, pieprasījums pēc darbaspēka bija ļoti augsts. Daudziem uzņēmumiem nebija arī motivācijas uzlabot ražošanas procesu ar tehnoloģijām un cilvēkvadību.

Pašreizējā krīze šobrīd iet roku rokā ar deflāciju jeb cenu un izmaksu kritumu. No vienas puses, deflācija nav labākais sabiedrotais uzņēmēja mērķim pelnīt, jo produkts vai pakalpojums pārdodams par zemāku cenu. No otras puses, Latvijā ražotajām precēm cenu un algu kāpuma laikā kļuva grūti konkurēt ar analogiem importa izstrādājumiem, jo ražošanas izmaksas un gala cenas bija izaugušas tiktāl, ka kļuva pircējiem šeit un citās zemēs par augstu, salīdzinot ar citvalstu ražojumiem.

Tālab laikā, kad uzņēmēji bija spiesti meklēt iespējas mazināt izdevumus, viens no risinājumiem bija arī darba algu un, kas uzņēmumos notiek izteiktāk nekā valsts sektorā - darbinieku skaita samazinājums. Ja iepriekš uzņēmēji bija spiesti maksāt tādas algas, kas bremzēja to attīstību, tad tagad uzņēmējiem ir iespēja par adekvātu atalgojumu piesaistīt arī zinošus speciālistus.

Taču algu kritums pats par sevi neveicina ražīguma pieaugumu un konkurētspēju, kas ļautu uzņēmumiem ieņemt stabilu vietu tirgū. To veicina tas, ka uzņēmumi ir spiesti cenu krituma apstākļos produkcijas ražošanu padarīt efektīvāku, meklēt jaunas iespējas, kā ar zemākām izmaksām veidot jaunu un daudz spējīgāku ražošanu. To, vai šis darbs nesīs reālus augļus, varēsim redzēt Latvijas eksporta rādītājos. Katrā ziņā jau pašlaik tādas Latvijai svarīgas nozares kā koksnes, metālu un ķīmijas produktu ražošana aug, un to lielā mērā nosaka uzņēmēju konkurētspējas pieaugums. Iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu ir būtiski mazinājusies - lielajā apstrādes rūpniecības nozarē vienas produkcijas vienības radīšanai pašlaik nepieciešams par 15% mazākas darbaspēka izmaksas.

Arī ar "neapbruņotu aci" varam redzēt Latvijas ražotāju konkurētspējas pārmaiņas.  Latvijas lielākie mazumtirgotāju, piemēram, "Maxima" analīze rāda, ka vietējās preces ņem virsroku attiecībā pret importu, un tas attiecas uz visām preču grupām, kur vien vietējo preču īpatsvars ir kaut cik nopietns, piemēram, dārzeņiem, piena produktiem. Protams, kā pierāda dzīve un pētījumi, patērētāju izvēli nosaka arī vietējo ražotāju produktu augstā kvalitāte.

Latvijas eksporta kāpumam un uzņēmēju darām citvalstu tirgos ir un būs arī šķēršļi, un viens no tiem ir protekcionisms, kam iespējamas dažādas formas. Piemēram, kā atzīmē pārtikas ražotāja "Spilva" vadītāja Lolita Bemhena, lai strādātu Krievijas tirgū, ir ļoti grūti iegūt visus nepieciešamos sertifikātus. Taču vēl svarīgās izaicinājums ir iekšējs - vai kļūsim gudrāki ražotāji? Mazs aprēķins: nemainot tautsaimniecības struktūru, eksporta pieaugums par 20% nodrošinātu papildus budžeta ienākumus 120 milj. latu. Toties mainot eksporta struktūru un panākot vidējo algu tādā līmenī kā, piemēram “Grindeks”, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, budžeta ieņēmumi pieaugtu par 4 miljardiem latu, kas nestu līdzi solīdu ienākumu pieaugumu arī no valsts budžeta apmaksātajām grupām.

Krīze un deflācija noteikti neveicinās visu Latvijas uzņēmumu attīstību. Daļa uzņēmēju savu darbību izbeigs, nespējot vairs nopelnīt, lai attīstītos. Taču tas, kas notiks noteikti - uzņēmēji centīsies pielāgoties jaunajai situācijai un izmantos iespēju ar zemākām izmaksām un ausgstākas pievienotās vērtības produktiem ielauzties globālajos eksporta tirgos.

Un nobeigumā - vērts ieklausīties ekspertu viedokļos arī par to, kas Latvijā būtu darāms, lai mūsu uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgi:

Lolita Bemhena, pārtikas ražotājs "Spilva": "Lai tautsaimniecība atgūtu konkurētspēju, tad vispirms jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Tie uzņēmumi, kas maksāja nodokļus, joprojām tos maksā, un summa no kā tie tiek maksāti, kļūst arvien mazāka, bet nodokļu slogs - arvien lielāks, neskatoties uz visu to, ko uzņēmumi jau ir paveikuši savas konkurētspējas uzlabošanai. Nevajag aizmirst to, ka šie lielie uzņēmumi joprojām ir lielākie nodokļu maksātāji mūsu valstī."

Ivars Andiņš, "Maxima Latvija": "Vajadzētu pārskatīt attieksmi, ko katrs pats var izdarīt, un attieksmi pret investīcijām jebkurā nozarē. Iepriekšējos divdesmit gadus esam ļoti daudz darījuši, lai nopelnītu situāciju, kādā pašlaik esam."

Aigars Freimanis, sociologs, "Latvijas Fakti": "Strukturālām reformām, manuprāt, būtu jāskar arī uzņēmēju vidi. Būtu labāk, ja šai valstī, mūsu uzņēmēju vidē valdītu protestantisma gars un nevis Bizantijas gars. Ja protestantisma gars sāktu attīstīties un gūtu virsroku visos līmeņos, tad tas arī veicinātu konkurētspēju.

Mārtiņš Kazāks, "Swedbank Latvija": "Izšķirīgs ir viss, sākot ar uzņēmējdarbības vidi un beidzot ar to, kā mēs domājam par to, kā tērēt savu naudu, kādi mums ir nodokļi, kādi ir valsts budžeta izdevumi, struktūra, kā mēs atbalstām savus uzņēmējus, kā mēs ļaujam maksāt vai nemaksāt nodokļus. Ko mēs darām ar nelegālo sektoru, kādēļ mēs ļaujam tam pieaugt, kādēļ mēs liekam lielākus nodokļus legāli strādājošiem."