Kā Baltijas biržas emitentu paziņojumu sentiments ietekmē akciju cenas?

Pētījumi liecina [1], ka sentiments ir būtisks akciju cenas ietekmes faktors: sentimentu izmanto algoritmiskajā tirdzniecībā, privātie investori lasa paziņojumus [2] un izvērtē notikumu ietekmi uz uzņēmuma vērtību.

Ievērojot, ka viena no Latvijas Bankas prioritātēm ir attīstīt kapitāla tirgu, vēlējāmies noskaidrot biržas emitentu paziņojumu sentimenta lomu investoru rīcībās, apskatīt Baltijas biržu briedumu 2018.-2023. gadā un noturību pret šokiem (Covid-19 krīze, Krievijas un Ukrainas pilna mēroga karš). Par sentimenta rādītājiem Baltijas biržā rakstījām jau iepriekš, šoreiz turpinām ar sentimenta ietekmes analīzi uz akciju cenām.

Baltijas akciju tirgus galveno rādītāju analīze

Baltijā pašlaik aktīvākais ir Igaunijas tirgus, kam seko Lietuvas un Latvijas tirgus. Salīdzinoši lielāka aktivitāte vērojama laika periodā starp Covid-19 uzliesmojumu un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc Covid saasinājuma investori kļuva optimistiskāki, aktivizējot akciju tirdzniecību, kas daļēji skaidrojams ar papildu uzkrājumu veidošanu (ierobežotām patēriņa iespējām pandēmijas laikā). Savukārt, sākoties Krievijas karam Ukrainā, aktivitāte atkal samazinājās, kas daļēji saistāms ar investoru piesardzību un riska apetītes maiņu. Tirgus aktivitātes vērtēšanai izmantojām datus par katra emitenta dienas laikā pārdoto akciju vērtību. Igaunijas biržā 90 % gadījumu šī vērtība nepārsniedz 100 tūkst. eiro, Lietuvā 70 tūkst. eiro, bet Latvijā tikai 1.5 tūkst eiro.

Baltijas tirgos dienas laikā bieži tiek pārdotas tikai viena vai dažu emitentu akcijas, kas arī nosaka kopējo tirgus apgrozījumu. Tomēr viena emitenta akciju īpatsvars dienas apgrozījumā pakāpeniski mazinās, norādot uz tirgus brieduma tendencēm. Ja 2018.-2019. gadā viena emitenta akcijas bieži noteica 80-90 % no dienas apgrozījuma, tad 2021.-2023. gadā tā reti pārsniedza 70 % robežu (sk. 2. attēlu). Šāda tendence ne tikai mazina tirgus koncentrāciju un palielina tirgus likviditāti, bet arī mazina sistēmisko risku, mazinot iespēju, ka kāda uzņēmuma skandāli vai finanšu satricinājumi ietekmē visu tirgu.

Analizējot akciju cenu pārmaiņas, iezīmējas divi periodi, kas radījuši izteiktākas svārstības – Covid-19 periods un Krievijas kara Ukrainā sākums. 3. attēlā redzams, ka kopējā akciju cenu svārstību amplitūda laika gaitā ir mazinājusies. Tomēr salīdzinoši izteiktāku vidējo svārstību dēļ izceļam divus stresa periodus: laika periodu no 2020. gada 25. februāra līdz 30. aprīlim kā Covid-19 periodu un no 2022. gada 15. februāra līdz 27. martam kā Krievijas kara Ukrainā sākuma posmu.

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā tirgus dalībnieku publicētie biržas paziņojumi atspoguļo akciju cenu datos novērojamās tendences, veicām arī sentimenta ietekmes analīzi. Aprēķinos izmantojām paneļa datu regresijas modeļus, novērtējot kopējās sakarības visu emitentu akciju datos.

Sentimenta ietekmes novērtējums

Modeļu rezultāti parāda, ka Krievijas kara Ukrainā sākuma posmā akciju cenas pieauga nedaudz straujāk kā pārējos periodos, bet Covid-19 periodam uz akciju cenām statistiski nozīmīgas ietekmes nav. Tomēr emitentu biržas paziņojumi, kas satur kādu ar Krievijas karu saistītu vārdu, cenu pieaugumu ietekmē negatīvi. Ar Covid-19 saistītie paziņojumi ir nozīmīgi un cenu pieaugumu ietekmē pozitīvi, bet tikai tad, ja arī sentiments ir nozīmīgs faktors. Visos 1. tabulā apkopotajos vienādojumos statistiski nozīmīgi ir mainīgie, kas raksturo Krievijas kara Ukrainā sākuma posmu un ziņas, kurās pieminēti ar Krievijas karu saistītie vārdi. Pievienojot kā faktorus arī sentimenta rādītājus, redzams, ka sentimenta rādītājs, kas balstīts uz biržas emitentu paziņojumu vārdu krājumu (NNews), nav statistiski nozīmīgs pretstatā tiem sentimenta rādītājiem, kuru izveidē izmantotas publiski pieejamās sentimenta vārdnīcas. Sentiments cenu pārmaiņu tempu ietekmē tieši, tas ir, pozitīva sentimenta gadījumā cenu pārmaiņu tempi ir augstāki, bet negatīva sentimenta gadījumā – zemāki.

Negatīvs sentiments akciju cenas ietekmē būtiskāk nekā pozitīvs sentiments. Ja sentimenta datus sadala divās daļās – tā, ka vienā ir tikai pozitīvās sentimenta vērtības, bet otrā – negatīvās, tad pozitīvais sentiments nav statistiski nozīmīgs (sk. 2. tabulu). Savukārt visu sentimenta rādītāju negatīvās vērtības statistiski nozīmīgi ietekmē cenu pārmaiņu tempu, samazinot to.

Vislielākā ietekme ir emitentu paziņojumiem ar vispozitīvāko un visnegatīvāko sentimentu, kas cenu pārmaiņas attiecīgi paaugstina vai samazina. Zemākās sentimenta vērtības ir statistiski nozīmīgas M8 un M9 modeļos (sk. 3. tabulu), bet augstākās – tikai M9 modelī. Sakarības ir tiešas – pozitīvākas ziņas cenu pārmaiņas palielina, bet negatīvās – samazina.

Tikai atsevišķi finanšu rādītāji nosaka investoru rīcību Baltijas biržās. Nozīmīga sakarība ar galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem netiek novērota. Lai varētu konkrētus paziņojumus sasaistīt ar attiecīgo uzņēmumu finanšu rādītājiem, atlasījām tikai tos paziņojumus, kuros uzņēmumi informēja par saviem finanšu rezultātiem. Pēc tam vienādojumos iekļāvām arī vairākus uzņēmumu finanšu rādītājus, kā arī iekšzemes kopproduktu (IKP) un (IKP) deflatoru. Pārbaudot dažādas rādītāju kombinācijas, kā statistiski nozīmīgas tika novērtētas sviras rādītāja pārmaiņas un pārmaiņas skaidrās naudas attiecībā pret aktīviem (sk. 4. tabulu). Vienlaikus jāatzīmē, ka statistiski nozīmīgs šajā faktoru kombinācijā ir tikai NNews sentiments iepriekšējā dienā, bet tas cenu pārmaiņu tempu ietekmē pretēji gaidītajam.

Papildus rezultātu noturības testu atziņas

Ievērojot, ka Baltijas biržas akciju tirgus ierobežotā likviditāte jeb mazā dienas laikā pārdoto akciju vērtība var būt traucēklis investoriem laicīgi reaģēt uz emitentu sentimentu, tika veikti vairāki noturības testi (robustness checks). Pirmkārt, modelēšanā tika izmantotas vidējās cenu pieaugumu vērtības nākamajās piecās dienās, lai nodrošinātu iespēju investoriem veikt tirdzniecību. Otrkārt, modelēšanas rezultāti tika pārrēķināti, izmantojot tikai tos novērojumus, kad vienas akcijas apgrozījums bija virs 7 un 46,5 tūkst. eiro (attiecīgi 59 akciju izlases mediāna un ceturtā kvartile). Rezultāti kopumā bija noturīgi (bez būtiskām koeficientu izmaiņām), bet var izcelt vairākas atšķirības. Izmantojot nākotnes vidējo cenu pieaugumu, izvēlētie uzņēmumu finanšu rādītāji (sk. 4. tabulu) zaudēja statistisko nozīmību. Savukārt vienādojumos ar augstāko akcijas apgrozījuma slieksni sentiments vairs nav statistiski nozīmīgs, tomēr saglabājas nozīmīga negatīva ietekme paziņojumiem, kas satur ar Krievijas karu saistītus vārdus. Tas liecina, ka institucionālie investori (tādi kā pensiju fondi) mazākā mērā (vai minimāli) savās investīciju rīcībās ņem vērā emitentu sentimentu, bet pastiprinātu uzmanību pievērš tieši finanšu datiem. Tādējādi aizvien nozīmīgāki kļūst no pētījuma rezultātiem izvirzītie priekšlikumi un nepieciešamība celt mazo investoru finanšu pratību.

Būtiskākie secinājumi

• Baltijas akciju tirgus pakāpeniski nobriest. Tā kā viena emitenta akcijas dienas apgrozījumā kļūst mazāk nozīmīgas, samazinās arī sistēmiskais (koncentrācijas) risks.
• Akciju cenu dati norāda uz diviem stresa periodiem – Covid un Krievijas kara sākums Ukrainā. Pēc Covid saasinājuma investori kļuva optimistiskāki, aktivizējot akciju tirdzniecību, kas daļēji skaidrojams ar papildu uzkrājumu veidošanu (ierobežotām patēriņa iespējām). Savukārt, sākoties Krievijas karam Ukrainā, aktivitāte atkal samazinājās, kas daļēji saistāms ar investoru piesardzību un riska apetītes maiņu.
• Negatīvs sentiments paziņojumos akciju cenu pārmaiņu tempu ietekmē daudz būtiskāk nekā pozitīvs.
• Nozīmīgi ir paziņojumi ar viszemākajām un visaugstākajām sentimenta vērtībām. Tomēr investori var zaudēt ticību pārlieku pozitīviem paziņojumiem, kā rezultātā akciju cenu pārmaiņu tempi samazinās.
• Sentiments daudz mazākā mērā ietekmē institucionālo investoru lēmumus iegādāties akcijas, tomēr paziņojumi var būt svarīgi, ja tie satur konkrētai stresa situācijai raksturīgus vārdus.

Priekšlikumi

• Investoriem, ievērojot, ka negatīvs sentiments Baltijas (un citos tirgos) akciju cenas ietekmē spēcīgāk nekā pozitīvs sentiments, nepieciešams diversificēt savu ieguldījumu portfeli, t. sk. gan Baltijas, gan ārvalstu akciju tirgos.
• Ievērojot, ka sentiments būtiskāk ietekmē privāto investoru rīcības, jo sevišķi ir jāveicina šo investoru finanšu pratība un izglītošanās, piemēram, tos informējot par sagatavotajiem naudasskola.lv materiāliem. 
• Lai turpinātu veicināt Baltijas akciju tirgus briedumu, nepieciešams veicināt jaunu emitentu ienākšanu reģionālajā kapitāla tirgū. 

Autores pateicas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes analīzes daļas vecākajam ekonomistam Jānim Strazdiņam par biržas emitentu paziņojumu tīmekļa skrāpēšanas (webscraping) tehnisko veikšanu.

[1] Piemēram, Cao S., Jiang W., Yang B., Zhang A.L. (2022) apstiprina, ka uzņēmumu vadība izvairās izmantot vārdus, ko datoru algoritmi uzskata par negatīviem; kā arī vadītāji pielāgo publiskos paziņojumus, lai sentiments būtu pozitīvs. Citi pētnieki, Asay H.S., Libby R., Rennekamp K. (2018), pierāda, ka slikto ziņu paziņojumi ir sliktāk mašīnlasāmi nekā labo ziņu paziņojumi. Cao S., Jiang W., Yang B., Zhang A.L. (2022). How to Talk When a Machine is Listening? Corporate Disclosure in the Age of AI. NBER Working Paper No. 27950. October 2020, Revised April 2022 Asay H.S., Libby R., Rennekamp K. (2018). Firm Performance, Reporting Goals, and Language Choices in Narrative Disclosures. Available at: https://ssrn.com/abstract=2137133

[2] Spandan Ghose Chowdhury et al., 2014, pierāda, ka pozitīvs noskaņojums par uzņēmumu motivē cilvēkus vairāk ieguldīt konkrētajā uzņēmumā, cerot, ka uzņēmums, kurā persona plāno ieguldīt, darbojas labi un persona gūs peļņu. Spandan Ghose Chowdhury et al (2014). News Analytics and Sentiment Analysis to Predict Stock Price Trends. International Journal of Computer Science and Information Technologies, Vol. 5 (3) , 2014, 3595-3604