Kā krīze ietekmēja dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju
Pēdējā laikā ir dzirdēti kardināli pretēji secinājumi par iedzīvotāju ienākumu noslāņošanos un to, kuru iedzīvotāju grupu maciņus krīze skāra visnozīmīgāk. Vieni teic, ka algu un darba vietu mazināšanas smagums gūlās uz mazturīgāko iedzīvotāju pleciem, bagātos saudzējot. Otri uzskata, ka lielās algas tika mazinātas procentuāli daudz nozīmīgāk, un pensionāru pirktspēja gandrīz par 30% uzlabojās. Turklāt tie, kas iepriekš labus ienākumus guva ar nekustamā īpašumu darījumiem, pēc burbuļa plīšanas kļuva maksātnespējīgi, iedzīvojoties lielos parādos un izretinot miljonāru sarakstus. Kuri no šiem argumentiem ir patiesi? Šai analīzē raudzīsim, kā krīze ietekmēja dažādas iedzīvotāju grupas – turīgākos un trūcīgākos, strādājošos, pensionārus, bezdarbniekus, daudzbērnu ģimenes u.c. – un kādā virzienā attiecīgi risinājumi meklējami sabiedrībai un valdībai.
Džini indekss
Vispirms pavisam īsi ieskicēšu visbiežāk izmantotā ienākumu nevienlīdzību atspoguļojošā Džini[1] indeksa dinamiku un piedāvāšu savu vērtējumu to ietekmējošajiem faktoriem. Pirmo reizi nozīmīgs nevienlīdzības samazinājums bija vērojams 2006. gadā. Tas bija Saeimas vēlēšanu gads, un tika palielināti sociālie transferti (bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti, pašvaldību atbalsts) un atbalsts lauksaimniekiem, kas mazināja ienākumu nevienlīdzību. Uzlabošanās mirklis bija īss, un ienākumu noslāņošanās "treknajos gados" palielinājās. Šajā laikā nekustamā īpašuma burbulis provocēja strauju algu un īpašuma ienākumu kāpumu, citiem ienākumiem, t.sk., pensijām un pabalstiem augot lēnāk. Otrais uzlabojums bija vērojams krīzes laikā, kad Džini indekss no 37.4% 2008. gadā samazinājās līdz 36.1% 2009. gadā, un vēl par 0.9 procentu punktiem - 2010. gadā (sk. 1. attēlu). Šo pēdējo gadu dinamiku jau galvenokārt noteica pensionāru rocības pārmaiņas iepretim algu dinamikai, ko rakstā arī detalizēti analizēsim. Šajā laika periodā kopumā kā ienākumus izlīdzinošs faktors jāmin arī ES lauksaimniecības tiešmaksājumi, kas veicināja ienākumu plaisas mazināšanos starp lauku teritorijām un pilsētām.
Neraugoties uz iedzīvotāju rocības izlīdzināšanos pēdējos gados, materiālās labklājības polarizācija Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, kas ir negatīvi vērtējams no ilgtspējīgas sociālekonomiskās politikas veidošanas aspekta. Lai izprastu Latvijas "vājās vietas" un izvērtētu iespējamo nākotnes dinamiku, nepieciešama dziļāka ienākumu sadalījuma un cenu ietekmes uz pirktspēju analīze dažādām iedzīvotāju grupām.
|
1. attēls. Džini indekss Latvijā (%) |
2. attēls. Reālie patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī kvintiļu grupās (2010. g. vid. cenās, lati) |
|
|
|
|
Avots: CSP un Eurostat dati |
Avots: CSP dati, LB apēķini |
Turīgāko mājsaimniecību jeb 5. kvintiles (20% iedzīvotāju ar augstākajiem izdevumiem) patēriņš pirmskrīzes periodā demonstrēja apjomīgāko kāpumu, un tam sekoja arī apjomīgākais kritums krīzes laikā. Ar nodomu nesaku "straujākais", jo procentuāli visām kvintilēm palielinājums un samazinājums bija līdzīgs. Ja aplūkojam 2. attēlu tad vizuāli šķiet, ka trūcīgākās iedzīvotāju daļas jeb 1. kvintiles patēriņš tikai nedaudz sekoja ekonomiskā cikla pārmaiņām, tomēr tā gluži nav. Zemāko izdevumu grupas reālais patēriņš tā augstākajā punktā bija par 41% lielāks nekā 2005. gadā, savukārt krīzes laikā nozīmīgi saruka, tomēr joprojām saglabājoties virs 2005. gada līmeņa (par 14%). Turīgākās iedzīvotāju daļas patēriņš tā augstākajā punktā par 34% pārsniedza 2005. gada līmeni, bet pēc krituma jau noslīdēja nedaudz zem 2005. gada līmeņa.
| Reālie izdevumi, 2005 = 100% | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 |
| 5. kvintile (20% iedzīvotāju ar augstākajiem izdevumiem) | 100 | 111 | 133 | 134 | 106 | 99 |
| 1. kvintile (20% iedzīvotāju ar zemākajiem izdevumiem) | 100 | 126 | 141 | 139 | 129 | 114 |
Atšķirības turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju patēriņa dinamikā vedina domāt, ka 2007.-2008. gadā ne vien palielinājās ienākumu noslāņošanās, ko uzrāda arī Džini indekss, bet arī iepriekšējā rakstā aprakstītā procikliskā mājsaimniecību uzvedība bija raksturīgāka augstāku ienākumu mājsaimniecībām. Strauji augošu ienākumu spārnotas un šādu izaugsmes dinamiku projicējot arī nākotnē, turīgākās mājsaimniecības papildus aizņēmās nekustamo īpašumu iegādei vai patēriņam – automašīnu, mēbeļu, sadzīves tehnikas un būvmateriālu pirkšanai. Savukārt krīzes laikā, neraugoties uz ienākumu kritumu, aktīvāk veidoja piesardzības uzkrājumus un dzēsa parādus, sarucinot patēriņu vairāk, nekā to prasītu ienākumu kritums. Vienlaikus lielākajai daļai mājsaimniecību uzkrājumi iepriekš bija ļoti zemi, un, tā kā krīzes laikā uzkrājumu veidošanas iespējas bija ierobežotas, tika iztērēti arī nelielie iepriekšējie ietaupījumi. Saskaņā ar CSP veikto iedzīvotāju aptauju par mājsaimniecību labklājību apmēram 4/5 mājsaimniecību atzīst, ka tām nav uzkrājumu vismaz viena mēneša iztikas līmenī, turklāt šis rādītājs 2011. gadā ir pasliktinājies.
Mājsaimniecību ienākumi pēc sociālekonomiskā statusa
Iedzīvotāju tēriņu apmēru galvenokārt nosaka maciņa biezums, tātad svarīgs analīzes ietvars nevienlīdzības faktoru novērtēšanai ir mājsaimniecību ienākumi pēc sociālekonomiskā statusa, iedzīvotāju grupas aplūkojot pēc galvenā pelnītāja pamatienākumu avota – algotu darbu strādājošas, pensionāri, pašnodarbinātie u.c. Pēc šāda kritērija 2010. gadā 56.1% no visām mājsaimniecībām bija algotu darbu strādājošas, un to īpatsvars salīdzinājumā ar 2008. gadu sarucis par 9.4 procentu punktiem. Otra lielākā grupa bija pensionāru mājsaimniecības (29.5%), kuru īpatsvars palielinājās par 5.0 procentu punktiem. Jāņem vērā, ka šīs pārmaiņas nosaka gan pensionāra statusa iegūšana, gan galvenā ienākuma avota maiņa no algas uz pensiju jau esošiem pensionāriem. Palielinoties bezdarbam, no 2.6% līdz 7.1% palielinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais ienākumu avots ir pabalsti, stipendijas, atbalsts no radiem, draugiem vai ģimenes locekļiem utml. Pašnodarbināto mājsaimniecību īpatsvars pirmskrīzes – krīzes periodā saglabājās praktiski nemainīgā līmenī (~7.4%).
Darba ņēmēju skaits un vidējā alga
60-80% no iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem veido atlīdzība nodarbinātajiem ("treknajos gados" tuvāk 80%, pašlaik ap 65%). Iepriekšējā rakstā minēju, ka rīcībā esošie ienākumi krīzes laikā bija sarukuši gandrīz līdz 2005. gada līmenim, to noteica gan vidējās algas samazināšanās, gan pašu darba ņēmēju skaita kritums.
- Straujās izaugsmes gados reālā vidējā bruto alga palielinājās par 52% salīdzinājumā ar 2005. gada janvāri, savukārt tautsaimniecības lejupslīdes posmā tā saruka par 13%, noslīdot līdz 2006. gada decembra vidējās algas līmenim. Nominālā izteiksmē deflācijas ietekmes dēļ alga saruka straujāk – par 19%. (Protams, nevar izslēgt arī ēnu ekonomikas ietekmi, nozīmīgākai algas korekcijai parādoties aplokšņu algās.)
- Savukārt darba ņēmēju skaits samazinājās no 974 tūkstošiem 2008. gada vidū līdz 732 tūkstošiem 2010. gada februārī. Vēlāk sekoja pakāpeniska nodarbinātības atjaunošanās, darba ņēmēju skaitam palielinoties par 70 tūkstošiem. Nodarbinātības kāpuma tendence ir iepriecinoša, tomēr bažas rada ilgstošo bezdarbnieku skaita palielināšanās, proti, darbu galvenokārt atrod tie, kas to meklē mazāk nekā gadu, savukārt ilgstoši bez darba esošie tā arī darbu neatrod (vai nemeklē). Šis faktors var provocēt arī ienākumu noslāņošanos. Tāpat kā negatīvs fakts minams augstais jauniešu bezdarbs – darba meklētāju īpatsvars vidēji tautsaimniecībā 2011. gada 3. ceturksnī bija 14.4%, bet vecuma grupā līdz 24 gadiem tas ir teju divas reizes augstāks – 28.2%. Šādu strukturālu problēmu risināšanai pilnveidojama valsts politika, jo šie aspekti ir cieši saistīti ar izglītību, valsts programmām jauniešu iesaistei darbā, bezdarbnieku apmācību un nozaru attīstību – t.i., prasmju atbilstību darba tirgū pieprasītajām profesijām un kvalifikācijai.
Otrs lielākais iedzīvotāju ienākumu pamatavots ir vecuma pensijas. Publiskajā vidē par pensiju tēmu dzirdēti dažādi pārspīlējumi, trūkstot objektīvam situācijas izvērtējumam, tādēļ šo tēmu iztirzāšu detalizēti, gan aplūkojot strādājošo un nestrādājošo pensionāru skaita, gan pensijas apmēra pārmaiņas.
Pensionāru skaits un vidējā pensija
Vispirms par ekonomiski aktīvajiem pensionāriem. 2009. gada jūnijā Saeima un valdība pieņēma lēmumu samazināt pensijas par 10% un strādājošiem pensionāriem – par 70%, kas noteica nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū. Krīzes, valsts pārvaldes reformu un būtiskā pensiju apmēra samazinājuma dēļ apmēram40 tūkstoši pensionāru pārtrauca darba attiecības – 2008. gadā 95 tūkstoši darba ņēmēju bija sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bet 2010. gadā strādājošo pensionāru skaits saruka līdz 53 tūkstošiem. Papildu ienākumu zaudēšana, protams, samazināja arī šo pensionāru pirktspēju. Notikumi tālāk attīstījās trīs dažādos virzienos.
- Pensionāriem pametot darbu, notika darba vietu aizvietošana ar jaunāka gadagājuma darbiniekiem. Īstermiņa palielinājums jūnijā – augustā vecuma grupā līdz 24 gadiem vairāk ir saistāms ar skolēnu un studentu vasaras darbiem un praksi. Bet kā darba vietu aizvietošanu varētu lēst darba ņēmēju skaita kāpumu vecuma grupā līdz 59 gadiem oktobrī – novembrī (apmēram10-15 tūkstošus), kam nav sezonāls raksturs (sk. 3. attēlu).
- Daļa pensionāru zaudēja/pameta darbu valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšanas ietvaros, un šīs darba vietas tika likvidētas. Arī šo varētu uzskatīt par nosacītu darba vietu aizvietošanu, jo tas ļāva paturēt darbā daļu darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju.
- Var pieņemt, ka daļa pensionāru turpināja darbu, saņemot aplokšņu algu vai noformēja algu uz kāda radinieka vārda. Šajā gadījumā pensionāru pirktspēja saglabājās iepriekšējā līmenī, lai arī slēpti no oficiālajiem datiem.
|
3. attēls. Darba ņēmēju skaita pārmaiņas pēc vecuma salīdzinājumā |
4. attēls. Attiecīgajā gadā piešķirto vecuma pensiju skaits (tūkstoši) |
|
|
|
|
Avots: CSP dati, LB apēķini |
Avots: VSAA dati |
Kopš likumu atceļošā Satversmes tiesas sprieduma 2009. gada decembrī pensionāru nodarbinātība pakāpeniski sāka atjaunoties.
2009.-2011. gadā bija īpaši liels pensionāra statusu ieguvušo skaits, ko lielā mērā noteica priekšlaicīgo pensiju saņēmēju skaita kāpums. 4. attēls ilustratīvi iezīmē jaunpiešķirto pensiju dinamiku, tomēr jāņem vērā, ka priekšlaicīgo vecuma pensiju saņēmēji var šajā statistikā uzskaitīties divreiz, statusam mainoties no priekšlaicīgās uz "parasto" vecuma pensijas saņēmēju. Atgādinu, ka Latvijā pensionēšanās vecums ir 62 gadi ar pirmstermiņa pensionēšanās iespējām no 60 gadu vecuma. Pirmstermiņa pensionēšanos provocēja darba zaudēšana un finansiāli apsvērumi – zemāka alga, pensijas aprēķinā ietverto kapitāla indeksu samazināšanās no 2010. gada, kā arī plānotā piemaksu un pirmstermiņa pensionēšanās iespēju likvidēšana varēja nākotnē mazināt pensiju vai ilgāk uzturēt nepieciešamību pēc algota darba. Līdzīgu iemeslu dēļ atsevišķās profesijās strādājušie, tajā skaitā augstas amatpersonas, nolēma doties izdienas pensijā. Izdienas pensiju pensionēšanās vecums atkarībā no profesijas ir no 38 līdz 55 gadiem. Citās Eiropas valstīs pensionēšanās vecumi vidēji ir augstāki, tiesa, arī vidējais mūža ilgums ir augstāks.
Attiecībā uz pensijām viens no bieži citētiem komentāriem budžeta veidošanas diskusijās bija par to, ka kopš 2008. gada vidējā reālā pensija ir pieaugusi par turpat trešdaļu. Neraugoties uz to, ka šī aplēse matemātiski ir precīza, tomēr tā var radīt maldinošu priekšstatu par pensionāru rocības pārmaiņām. Nozīmīgi palielinoties pensiju statusu ieguvušo skaitam (sk. 4. attēlu) un jaunpiešķirto pensiju vidējam apmētam (sk. 5. attēlu), palielinājās vidējā pensija. Bet šis fakts nekādi neuzlaboja pirktspēju tiem pensionāriem, kuri kopš 2009. gada sākuma saņēma to pašu nemainīgo pensiju. Savukārt tiem apmēram 40 tūkstošiem strādājošo pensionāru, kas darbu pameta vai zaudēja, viens no ienākumu avotiem bija zudis. Šo pensionāru rocība būtiski pasliktinājās. Turklāt šis fakts var paslīdēt garām arī mājsaimniecību analīzē pēc sociālekonomiskā statusa, jo statusa maiņa pēc galvenā ienākuma avota vairāk ietekmē attiecīgās grupas mājsaimniecību skaitu pārskata periodā, bet precīzi neparāda, cik daudz mājsaimniecību pēc statusa maiņas no augstāku ienākumu grupas ir nonākušas zemāku ienākumu grupā.
|
5. attēls. Vidējā vecuma pensija mēnesī (faktiskajās cenās, lati mēnesī) |
6. attēls. Reālā vidējā vecuma pensija un bruto alga (2005=100%) |
|
|
|
|
Avots: VSAA dati |
Avots: CSP un VSAA dati, LB aprēķini |
2008. gada oktobrī tika veikta pēdējā pensiju indeksācija, savukārt 2009. gada janvārī – pēdējā nozīmīgā piemaksu par stāžu piešķiršana. Līdz ar to vidējās pensijas pirktspējas novērtējumam korektāk ir izmantot 2009. gada janvārī fiksētās vidējās pensijas apmēru un attiecīgi tai aplēst cenu ietekmi. Cenu samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi no 2009. gada aprīļa līdz decembrim pensionāru pirktspēju ietekmēja labvēlīgi, 2010. gada laikā tā pakāpeniski jau pasliktinājās, bet pēc straujāka cenu kāpuma 2011. gadā viss pozitīvais pirktspējas uzlabošanās pienesums ir zudis. Pašlaik pensionāram, kuram papildu ienākumu nav bijis, pirktspēja kopš 2009. gada janvāra ir par 3.1% pasliktinājusies.
Vidējās algas un pensijas salīdzinājums, to attiecība un pārmaiņas
|
7. attēls. Reālā vidējā vecuma pensija, bruto alga un citi ienākumu veidi (lati mēnesī, 2011.g. vid. cenās, sez.izlīdz.) |
8. attēls. Nodarbināto, dažādu pensiju un pabalstu saņēmēju skaits (tūkstoši) |
|
|
|
|
9. attēls. Vidējās algas un pensijas attiecības indekss, algu un pensiju augstākās un zemākās ienākumu kvintiles attiecības indekss |
10. attēls. Augstākās un zemākās ienākumu kvintiles attiecības indekss pēc vecuma |
|
|
|
|
Avots: CSP dati un aprēķini, VSAA dati un LB aprēķini |
Avots: CSP dati |
Atšķirīgi ienākumu līmeņi ir arī pašu sociālekonomisko grupu ietvaros: pašnodarbinātajām, algotu darbu strādājošajām, pensionāru mājsaimniecībām. Katrai grupai var būt savs Džini indekss: turīgāko pensionāru vidējās pensijas attiecība pret zemāko pensiju saņēmēju pensiju apmēru, lielāko un mazāko algu atšķirības. Tāpat jāņem vērā, ka pensija vai alga var nebūt vienīgais ienākumu avots. Aprēķini rāda (sk. 9. attēls), ka 2011. gadā aug ne vien plaisa starp vidējo algu un vidējo pensiju, bet mainās arī pašu augstāko un zemāko algu un pensiju līmeņa attiecības.
- 20% augstāko pensiju (5. kvintiles) vidējais līmenis aptuveni divas reizes pārsniedz 20% zemāko pensiju (1. kvintiles) apmēru, bet tas kopš 2009. gada sākuma aug – vērojama izteikta pensiju nevienlīdzības palielināšanās tendence. Detalizētie dati rāda, ka pakāpeniski samazinās pensiju "vidusslānis", bet palielinās to pensionāru skaits, kas saņem ļoti mazas pensijas (līdz 100 latiem) un nosacīti augstas pensijas. Piemēram, virs 1000 latu pensiju saņēmēju skaits 2009. gada sākumā bija nedaudz virs 200, savukārt 2011. gada nogalē – gandrīz 900.
- Algu nevienlīdzība ir krietni augstāka nekā pensijām, tomēr krīzes laikā līdz pat 2011. gada vidum algas uzrādīja nevienlīdzības mazināšanās tendenci, ļoti strauji sarūkot augstāko algu apmēram. Jāpiebilst, ka algu augstākās un zemākās kvintiles grafiskajam attēlojumam nācās izmantot 12 mēnešu vidējo rādītāju, jo decembra prēmiju dēļ veidojas pamatīgi "zāģi". Algu datos spilgti iezīmējas tas, ka prēmēšana attiecas vairāk uz augsto algu saņēmējiem, jo tiem, kam algas ir zemākas, vai nu prēmijas netiek piešķirtas, vai privātajā sektorā tās nereti tika maksātas aploksnē.
Mērojot pensiju un algu līmeņus, gan lieku reizi jāatceras, ka to savstarpējā attiecība ir ļoti liela. 20% augstāko pensiju grupā vidējā pensija svārstās ap 300 latiem, un tikai 0.2% no pensionāriem saņem ar četrām zīmēm izteiktu pensiju, bet 20% augstāko algu saņēmēju vidējais atalgojums pārsniedz 1000 latus. Ēnu ekonomikas dēļ realitātē atšķirība varētu būt vēl lielāka. Kā redzams 9. un 10. attēlā, vecuma grupas virs 65 gadiem kopējo rīcībā esošo ienākumu atšķirības ir krietni lielākas nekā parāda augstāko un zemāko pensiju attiecība. Tas varētu norādīt uz lielu papildu ienākumu (algas, pašražotās produkcijas, pašvaldību un radu atbalsta u.c.) ietekmi uz pensionāru pirktspēju.
Kopumā vidējās algas attiecības pret pensiju pakāpeniskā palielināšanās 2011. gadā, kuru vēl papildina pašu pensiju un pēdējā pusgadā arī algu noslāņošanās, liek secināt, ka pastāv gana augsta varbūtība, ka ienākumu polarizācija palielinās un 2011.-2012. gadā Džini indekss pasliktināsies.
Nabadzības riska indekss
Ar ienākumu nevienlīdzību saistīts rādītājs, kurš labi raksturo, kuras iedzīvotāju grupas nozīmīgāk saskaras ar finansiālām grūtībām, ir nabadzības riska indekss (t.i., to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir zem 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas[2]). Šis rādītājs tiek aprēķināts vairākos detalizētos griezumos pēc vecuma, dzimuma, ekonomiskās aktivitātes, mājsaimniecību tipiem, pirms un pēc sociālo transfertu saņemšanas u.c. Līdzīgi kā Džini indekss arī nabadzības riska līmenis straujās izaugsmes gados pasliktinājās, savukārt krīzes laikā uzlabojās. Jāpatur gan prātā, ka arī pati mediāna kā vidējais mērījums mainās un trūcīgāko iedzīvotāju situācija var relatīvi uzlaboties, ne vien papildinoties maciņa saturam, bet arī sarūkot augstāku ienākumu pelnītāju skaitam. Pensionāru vai bezdarbnieku grupas nabadzības riska indekss var arī uzlaboties, samazinoties strādājošo ienākumiem, kas mazina arī nabadzības riska slieksni. Šo faktoru ietekmes var redzēt 11. attēlā. Ērtākai salīdzināšanai ar 12. attēla nabadzības riska indeksiem grafikā vērtības atspoguļotas reversā, augstāku ienākumu vietā akcentējot mazāku iespējamību nonākt nabadzības riska zonā.
|
11. attēls. Nabadzības riska slieksnis*, vidējā vecuma pensija, bruto alga un bezdarbnieka pabalsts (lati mēnesī, 2011.g. vid. cenās) |
12. attēls. Nabadzības riska indekss pēc pamatnodarbošanās statusa (%) |
|
|
|
|
Avots: CSP un VSAA dati, LB aprēķini |
Avots: CSP dati |
Visaugstākais nabadzības risks ir bezdarbniekiem. Tomēr katram tas var atšķirties atkarībā no tā, vai bezdarbnieks saņem bezdarbnieka pabalstu, vai piedalās 100 latu pabalsta programmā, vai saņem pašvaldības palīdzību, vai gūst kādus citus ienākumus.
2007.- 2008. gadā gandrīz tikpat lielā mērā kā bezdarbnieki nabadzības riskam bija pakļauti arī pensionāri (sk. 12. attēlu). Situācija būtiski mainījās 2009. gadā. Kā redzams 11. attēlā, vidējā pensija 2009. gadā pirmo reizi pārvarēja nabadzības riska slieksni. To līdzīgā mērā noteica gan vidējās pensijas palielināšanās, gan nabadzības riska sliekšņa mazināšanās strādājošo ienākumu krituma dēļ. Tomēr arī pensionāriem situācija ir neviendabīga, strādājošie pensionāri nabadzības riskam ir mazāk pakļauti, savukārt visaugstākais risks ir vientuļiem sirmgalvjiem bez papildu ienākumiem. Jāteic, ka tieši vecāka gadagājuma iedzīvotāju situācija ir mainījusies viskrasāk. Izaugsmes gados teju 85% no vientuļajiem sirmgalvjiem bija uzskatāmi par ļoti trūcīgiem, bet 2010. gadā īpatsvars saruka līdz 9% (sk. 13. attēlu).
|
13. attēls. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības tipa (%) |
14. attēls. Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī atkarībā no bērnu skaita ģimenē (2010. g. vid. cenās, lati) |
|
|
|
|
Avots: CSP dati |
Avots: CSP dati, LB aprēķini |
Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība un pozitīva dzimstības dinamika nav iespējama bez pārdomātas ģimeņu politikas. Protams, tam jābūt kompleksi risināmam jautājumam kopā ar darba vietu perspektīvām gan vecākiem, gan nākotnē bērniem. Un te nu mēs nonākam pie Latvijas "Ahilleja papēža". Gandrīz katra piektā no mājsaimniecībām ar bērniem ir saskārusies ar nabadzības risku. Īpaši augsts risks nonākt nabadzībā ir nepilnām ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm – kā trūcīgas būtu uzskatāmas apmēram 37% no ģimenēm grupā "divi pieauguši un vismaz trīs bērni" un 38% no ģimenēm "viens pieaugušais ar vismaz vienu bērnu" (sk. 13. attēlu). Protams, ir atšķirība vai ar saņemto algu jānodrošina iztikšana vienam vai vairākiem cilvēkiem, pat ja ir iespējas kādu daļu patēriņa preču (apģērbu, grāmatas, rotaļlietas) "pārmantot" (sk. 14. attēlu). Tāpēc progresivitāte bērnu sociālajos pabalstos, ar katru nākamo bērnu saņemot lielāku pabalstu, ir visnotaļ pamatota. Bet paliek jautājums – vai tā pašlaik ir pietiekama? Šķiet, atbilde ir noliedzoša. Līdzās bērna uzturēšanas izdevumiem nepieciešamajiem pabalstiem un pašvaldību atbalstam iespējami arī kompleksāki risinājumi, piemēram, iemaksas pensiju trešajā līmenī par katru bērnu, vai pensijas piemaksas, kas veidojas no bērnu maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Tā kā Latvijas nabadzības riska indekss ir viens no augstākajiem Eiropā, tad arī sadalījumā pēc dažādiem ģimeņu tipiem un sociālekonomiskajām grupām, rādītāji starptautiskā salīdzinājumā nav iepriecinoši. Tomēr Eurostat dati labi parāda valstu politikas atšķirības. Ja nepilnu ģimeņu nabadzības risks ir augsts gandrīz visās valstīs, tad daudzbērnu ģimeņu rādītāji ir ļoti atšķirīgi. Šajā ziņā vislabākā situācija ir Skandināvijas valstīs, kur daudzbērnu ģimenes ir finansiāli labāk nodrošinātas nekā vidēji ģimenes valstī kopumā.
Ienākumu noslāņošanās uzlabojums vēl nesniedz pietiekamu pamatu optimismam, jo kopumā iedzīvotāju ienākumi ir sarukuši, tajā skaitā arī trūcīgākajai iedzīvotāju daļai. Materiālās nenodrošinātības (material deprivarion) rādītājs, kas atspoguļo to mājsaimniecību īpatsvaru, kas saskaras ar grūtībām apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kredītmaksājumus un iegādāties ilglietojuma preces, ir nozīmīgi pasliktinājies: no 22% 2009. gadā līdz 27% 2010. gadā, un vēl līdz 30% 2011. gadā. Tiesa, 2005. gadā šis rādītājs bija vēl krietni augstāks, proti, 39% apmērā. Iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņas nosaka ne tikai nominālie ienākumi, bet arī cenu pārmaiņas, tādēļ arī šis aspekts ir svarīgs ekonomiskās politikas veidošanā.
Cenu ietekme uz dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju
Dažādām sociālekonomisko iedzīvotāju grupām patēriņa grozi atšķiras, tātad katrai grupai var būt savs patēriņa cenu indekss – pensionāru ģimenē lielāko daļu izdevumu veido pārtika, veselība un mājokļa uzturēšanas izdevumi (sk. 15. attēlu), tātad arī pārtikas cenu, medicīnisko pakalpojumu un zāļu un komunālo izmaksu pārmaiņām būs lielāka ietekme uz šo ģimeņu pirktspēju. Savukārt apģērbu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu cenu pārmaiņas pensionārus skars mazākā mērā.
15. attēls. Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī sociālekonomiskajās grupās 2010. gadā (faktiskajās cenās, % no kopējā)
Avots: CSP dati, LB aprēķini
CSP publicētās patēriņa cenu pārmaiņas valstī kopumā gandrīz precīzi sakrīt ar pensionāru patēriņa cenu pārmaiņām (16. attēls). Zinot, ka šīs grupas patēriņa grozs būtiski atšķiras no iedzīvotāju vidējās izdevumu struktūras, šādi rezultāti šķiet pārsteidzoši, īpaši cenu kāpuma virsotnē – 2008. gadā. Tomēr detalizēta analīze ļauj secināt, ka tā ir sakritība. Visām mājsaimniecībām kopumā aprēķinātais indekss atšķiras no CSP publicētā patēriņa cenu indeksa svaru dēļ. Mājsaimniecību apsekojumos iegūtie dati tiek koriģēti tajās pozīcijās, kur aptaujas tradicionāli uzrāda zemākus apjomus (alkohols, tabaka, ilglietojuma preces) vai ir pieejama precīzāka informācija par izdevumiem no lielajiem uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tirgotājiem u.c. 2008. gadā cenu ietekme uz pensionāru pirktspēju bija jūtamāka strauji augošo mājokļa uzturēšanas izmaksu kāpuma (par 29%) un pārtikas cenu palielinājuma (par 18%) dēļ. Tomēr visstraujākais cenu kāpums šajā gadā bija tabakas izstrādājumiem (par 76%) akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā. Tabakas cenu kāpums citas mājsaimniecības un vidējo rādītāju ietekmējis vairāk, jo pieprasījums pēc šīs preces pensionāru grupā nav augsts Vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū smēķētāju skaits ir divtik zemāks nekā vidēji valstī, turklāt smēķēšanas paradums raksturīgāks vīriešiem, bet sieviešu skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir divas reizes lielāks nekā vīriešu.
16. attēls. Sociālekonomisko grupu patēriņa cenu pārmaiņas (%)
Avots: CSP dati, LB aprēķini
Kopējais cenu ietekmes analīzes secinājums – līdz šim CSP publicētais patēriņa cenu indekss (PCI) gana labi reprezentējis cenu ietekmi uz pensionāru pirktspēju līdz 2009. gadam. Tomēr, tā kā tā ir sakritība, tad allaž uz to paļauties nevar un indeksācijas "kompensētspēja" ir pārbaudāma. Jau 2011. gadā iezīmējas augstāka cenu ietekme uz pensionāriem straujāku mājokļa uzturēšanas izmaksu un pārtikas cenu kāpuma dēļ. Pagaidām gan atšķirība ir neliela.
Līdzīgā veidā analizējamas arī turīgāko un trūcīgāko mājsaimniecību pirktspējas pārmaiņas. Tāpat kā pensionāriem, arī zemāko ienākumu mājsaimniecībām pārtikas un mājokļa uzturēšanas īpatsvars ir lielāks, bet atšķirībā no pensionāriem – mazāk tiek tērēts par veselību. Atgādinu, ka tas attiecas tikai uz izdevumu attiecību pret kopējiem izdevumiem, savukārt patēriņa apjoma ziņā turīgākās mājsaimniecības pārtikai tērē divas reizes vairāk (sk. 17. attēlu). Lielāka pārtikas īpatsvara dēļ cenu kāpums 2011. gadā vairāk ietekmēja trūcīgās mājsaimniecības – Latvijā inflācija bija 4.4%, bet trūcīgākajām mājsaimniecībām tā sasniedza 5.1%. Savukārt turīgākajām mājsaimniecībām inflācija bija zemāka par PCI – 3.9%. Šie aprēķinu rezultāti gan nav akmenī cirsti, jo neietver augstāk minēto svaru korekciju aptaujās tradicionāli nepilnīgi uztvertajām izdevumu grupām – alkoholam, tabakai, ilglietojuma precēm u.c.17. attēls. Turīgākās un trūcīgākās iedzīvotāju grupas mājsaimniecību patēriņa nominālie izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (faktiskajās cenās, lati)
Avots: CSP dati, LB aprēķini
Secinājumi
Kopumā jāsecina, ka sava lielā īpatsvara dēļ kopējo ienākumu un materiālās labklājības tendences galvenokārt nosaka algotu darbu strādājošās un pensionāru mājsaimniecības, tomēr trūcīgāki un nabadzības riskam vairāk pakļauti bezdarbnieki, nepilnas un daudzbērnu ģimenes. Vēl pirms dažiem gadiem relatīvi trūcīgāko iedzīvotāju sarakstā bija liekami arī pensionāri. Bet situācija ir būtiski mainījusies. Pensijas vēl krīzes sākumā tika nozīmīgi paaugstinātas, tādēļ pensionāru pirktspēja salīdzinājumā ar citām mājsaimniecībām pasliktinājās mazāk. Tomēr aprēķini rāda, ka ienākumu noslāņošanās varētu atkal palielināties, turklāt pensionāru un zemāko ienākumu iedzīvotāju mājsaimniecību pirktspēju 2011. gadā nozīmīgāk ietekmēja pārtikas un mājokļa uzturēšanas cenu kāpums. Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē.
Turpmākajos gados nezudīs arī sociālās politikas ilgtspējas jautājuma aktualitāte. Skaitļi nav iepriecinoši: apmēram 760 tūkstoši sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju, 580 tūkstoši pensiju (vecuma, invaliditātes, izdienas, izdienas, apgādnieka zaudējuma) saņēmēju, 30 tūkstoši bezdarbnieka pabalstu saņēmēji, kā arī vēl slimības, maternitātes, vecāku, bērna kopšanas u.c. pabalstu saņēmēji. Nozīmīgi augušo budžeta izdevumu dēļ uz laiku tika apturēta pensiju indeksācija. Valsts Kases dati liecina, ka valsts speciālā budžeta izdevumi no 0.9 miljardiem latu 2007. gadā palielinājušies līdz 1.5 miljardiem latu 2010. gadā, kas līdz ar sarukušiem ieņēmumiem veidoja 350 miljonu latu lielu izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem. Pateicoties nedaudz lielākiem ieņēmumiem un krietni mazākiem izdevumiem, 2011. gadā speciālā budžeta finansiālā bilance uzlabojās, tomēr joprojām saglabājās deficīts (145 milj. latu apmērā). Nevar aizmirst arī visā Eiropā vērojamo iedzīvotāju sastāva novecošanos un dzīves ilguma paaugstināšanos, kas liek valdībām paaugstināt pensionēšanās vecumu. Arī Latvija nevar izvairīties no šī ceļa, tāpēc tiek plānots pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Tiek meklēti risinājumi arī izdienas pensiju un citos jautājumos.
Kopumā jāteic, ka pensionāru pirktspējas uzlabojums krīzes laikā salīdzinājumā ar citām mājsaimniecībām būtu drīzāk uzskatāms par hroniskas slimības izārstēšanu, jo iepriekšējos gados šis grupas nabadzības risks bija nepieļaujami augsts. Bet tagad laiks spēkus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē veltīt ģimeņu politikai, pretējā gadījumā pēc pāris gadu desmitiem ar trūkumu būs jācīnās visiem.
[1] Raksturo ienākumu nevienlīdzību. Džini koeficients ir 0, ja visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi. Jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
[2] Mediāna ir vidējais rezultāts skaitļu virknē, kurā visi elementi sakārtoti augošā secībā
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 12 )
Gribēju pateikt lielu paldies Atim Rutkastem no CSP un Sabīnai Rauhmanei no VSAA par speciālu datu rūpēšanu, rēķiniem un skaidrojumiem!
Pamatīgs raksts. Paldies!
Jautājums Agnesei par šo rindkopu:
"Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē."
Kāda būtu Jūsu izvēle/ieteikums politiķiem šai sakarā?
No šī jautājuma man bija bail, jo īsti atbildi šobrīd nezinu. Atbildei būtu vajadzīga vēl ne mazāk nopietna analīze par katra instrumenta ietekmi un efektivitāti, un mikro līmeņa testi.
Es laikam vairāk raudzītos ienākumu virzienā caur neapliekamajiem minimumiem un varbūt pat nelielu IIN progresivitāti. Arī pati IIN samazināšana jau līdzētu līdzināt darba devēju-ņēmēju proporcijas. Par PVN samazinātajām likmēm tiešām jāanalizē, ir savi plusi, savi mīnusi. Man jau efektīvāk liekas nokompensēt tiešā atbalsta veidā, bet tur savi riski. Ja lauku teritorijās pašvaldības samērā labi var kontrolēt situāciju, tad Rīgā tas jau ir grūtāk izdarāms. Turklāt ne katrs palīdzību lūgs, tas psiholoģiski nav nemaz tik viegli. Bet katrā ziņā tas vērtējams pamatīgas darba grupas darba ietvaros, diskutējot visus par un pret. Domāju, ka to arī valdība dara, tāpēc negribētos dot kādus paviršus padomus.
Jebkurā gadījumā tās ir manas personīgās pārdomas, uzreiz atzīstot, ka neesmu šos jautājumus padziļināti pētījusi un kolēģiem varētu būt pavisam cits viedoklis.
kaut kādus REĀLUS un KONKRĒTUS IETEIKUMUS var izteikt tikai tad, kad šāda veida analīze būs no visiem aspektiem, arī reģionāliem, ko Agnese šķiet jau minējusi kā nākamo topošo rakstu. Gaidam! :)
Apmēram ko tādu biju iedomājies. Nekā iepriecinoša. (maigi izsakoties). Cipargalvām no Brīvības 36 vajadzētu aizdomāties. taču to viņas spētu tikai tad, ja viņiem priekš pārtikas iedalītu tik cik 17. attēlā zemāko izdevumu mājsaimniecībās.
..................
Zini, Agnese, tu dari foršu darbu. Paldies tev!
Vienīgi žēl, ka garastāvoklis sabojājās. laikam jāpārdomā vēl viss un tad pierakstīšu vēl. Drūmi.
Viss.Jāiet vakarā dejot (bez maksas) - oma noteikti uzlabosies. :)))
Paldies par rakstu!
Patika grafika, aks par instrumentu, ja nav noslēpumus?
:)
neesmu droša, vai pareizi jautājumu sapratu. Bet grafiki taisīti iekš standratpaciņas: xlsx, pptx
Paldies, Agnese!
Ļoti vērtīgs raksts, īpaši jau ņemot vērā to, ka reti kāds no analītiķiem (un arī politiķiem) Latvijā pamana to, ka mums ir nesamērīgi augsta mantiskā un ienākumu nevienlīdzība.
Jūsu piesardzīgie ieteikumi attiecībā uz iespējamām politikām, manuprāt, ir pilnīgi korekti. Neapliekamo minimumu palielināšana, mērena progresivitāte attiecībā uz IĪN, varbūt arī attiecībā uz NĪN varētu būt piemēroti instrumenti.
Neesmu pārliecināta attiecībā uz Jūsu prognozi par to, ka ienākumu polarizācija pēc krīzes atkal palielināsies. Teorētiski tā varētu gan notikt, bet praksē - es kā optimists ceru, ka mēs būsim pamanījuši šo problēmu un attiecīgi koriģēsim savu politiku, lai pie tā atkal nenonāktu. Vismaz nopietni ceru, ka "trekno" gadu nevienlīdzības līmenī mēs nekad vairs neatgriezīsimies.
Būtu labi, ja arī turpmāk Jūs ik pa brīdim uzmestu aci šai tēmai.
Ar cieņu,
Ruta
Paldies par komentāru!:)
Mana doma bija gluži tāda pati, ka ja nemainīsim neko politikā, tad visticamāk polarizācija atkal palielināsies. Bet domāju, ka šī problēma ir pamanīta, tiek domāts jau par darbaspēka nodokļiem, tikko bija ziņa par NĪN 50% atlaidēm daudzbērnu ģimenēm utt., tāpēc arī es ceru, ka prakse rādīs, ka esam kļuvuši gudrāki.
Centīšos tēmu uzturēt, diemžēl nevienlīdzības rādītāji galvenokārt ir gada dati, tāpēc jaunu Džīnī un nabadzības riska rādītājus sagaidīsim tikai pēc gada. Es jau it kā centos arī aplūkot to, ko var atrast operatīvajos datos, bet tie lielākoties ir speciāli rēķini, kur ļoti atsaucīgi palīdzēja CSP un VSAA darbinieki, tāpēc te arī nav tādu iespēju regulārās publikācijās datus novērot.
Ir viena maza, bet būtiska nianse. Visi šie pieņēmumi balstās uz ienākumu statistiku. Negribu neko vairāk par metodoloģiskiem trūkumiem un datu ievākšanas kvalitāti te klāstīt, bet ir diezgan lielas šaubas, vai mēs patiesi varam uzzināt iedzīvotāju ienākumus. Ne apakšējā kvintilē, ne arī augšējā. Vieni slēpj, lai dabūtu GMI, otri slēpj, lai nebūtu jāmaksā ienākumu nodoklis par kapitāla pieaugumu. Vienīgi un patiesi drošais indikators ir algas valsts pārvaldē.
P.S. Man būtu interesanti uzzināt ekspertu viedokli par tādām lietām, kā top visi šie statistiskie apsekojumi (datu svēršana, izlases metode, neatbildētība (nerespondence)), kaut vai, kā top EU-SILC dati Latvijā.
jā, bažām piekrītu. Labā ziņa, ka aptaujas tomēr vismaz nedaudz labāk uzrrāda situāciju nekā oficiālā algu statistika, tomēr uzticēšanās pat anonīmā aptaujā noteikti nebūs pilnīga. Un tiešām problēmas būs gan apakšgalā, gan augšgalā. Turīgāko iedzīvotāju piekrišana vispār kādām aptaujām ir pamatīga probēma visās valstīs, pat ja vaicātu par suņu barību. Labāki dati ir tur, kur ir mazākas ēnas, ienākumu deklarēšana un motivējoša sistēma (nod.atlaides) par iesniegtajiem izdevumiem utt.
Par EU-SILC metodoloģiju te ir īsais apraksts par izlasi utt. data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Monet%E2r%E2s%20nabadz%EEbas%20un%20ien%E2kumu%20nevienl%EEdz%EEbas%20indikatori/lekena.htm
Te iekopēju garāku aprakstu no CSP publikācijas http://www.twitlonger.com/show/jnivd0
Bet par pārējo varbūt varēs kāds kolēģis no CSP pastāstīt, padošu ziņu, ka ir šāds jautājums.
Te būs Edmunda Vaska no CSP atbilde par vaicāto:
Mareka jautājumam ir vairāki aspekti:
1. Vai statistika spēj nodrošināt ienākumu uzskaiti?
Uzskaiti noteikti nē, jo tā ir administratīvā funkcija un tā būtu jāveic Valsts ieņēmumu dienestam Mājsaimniecību statistika ir atkarīga no respondentu atsaucības un tiem arējiem datiem, kas raksturo personu ienākumus vai to sociālo piederību. Ja visi respondenti simtprocentīgi piedalītos apsekojumos un atbildētu vaļsirdīgi, tad arī ļoti precīzu informāciju tā varētu sniegt. Diemžēl praksē tas nenotiek.
2. Vai statistika spēj raksturot notiekošo sabiedrībā?
Noteikti jā. Tā sniedz pietiekamu informāciju par 80-90% no sabiedrības. Tas ļauj pietiekoši detalizēti skatīt sabiedrību kopumā un tās atsevišķas pietiekoši lielas grupas. Manuprāt galvenais sociālajā statistikā ir nevis sniegt ar aptiekas svariem nomērītas kvantitatīvas vērtības, bet lielākoties informāciju par procesu virzienu un kā tie izpaužas galvenajās sabiedrības grupās. To mēs arī spējam veikt.
3. Vai tiek slēpti ienākumu dati?
Ir sabiedrības daļa , kas netiek iekļauta mājsaimniecību apsekojumu izlasē – tie ir bezpajumtnieki. Otra medaļas puses ir cilvēki ar ļoti augstiem ienākumiem. Viņus vienkārši nevar atrast tajās adresēs, kurās viņi ir deklarējuši savu dzīves vietu, vai arī viņi atsakās piedalīties apsekojumos. Ārvalstīs ir piemēri, kad personas ar ļoti augstiem ienākumiem vienkārši neiekļauj izlasē.
Ja respondents ir piekritis piedalīties apsekojumā viņš atklāj to, ko viņš var uzticēt statistiķim un parasti tas ir ļoti daudz. Cilvēki mēdz uzticēties intervētājiem un te nav nekāda sakara ar pretendēšanu uz GMI, jo mēs vācam datus pēc citas metodoloģijas.
4. Ko dara statistiķi datu kvalitātes paaugstināšanai?
Mēs izmantojam visu pieejamo matemātisko aparātu, nerespondences faktoru kompensēšanas tehniku, svarošanu, svaru kalibrēšanu, trūkstošo datu imputācijas tehniku un pēc iespējas respondentu sniegto informāciju aizstājam ar ticamiem administratīviem datiem. Mēs ļoti labi apzināmies savu atbildību par datu (un te es domāju vairāk mikro-datus) kvalitāti un esam ieinteresēti darīt visu iespējamo kvalitātes nodrošināšanā. Par rezultātiem varat spriest pēc mūsu kvalitātes ziņojumiem. Detalizētu informāciju par EU-SILC2010.gada apsekojuma kvalitātes aspektiem varat iegūt CSP mājas lapā sekojošā saitē (teksts angļu valodā)
csb.gov.lv/dokumenti/csp-kvalitates-zinojumi/starpposma-kvalitates-zinojums-par-eusilc-2010-gada-apsekojumu-dok