Kā pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā ietekmējušas bezdarba līmenī Latvijā?

Bezdarba līmenis Latvijā mazinājies un pašlaik ir tuvs vēsturiski zemākajam līmenim. Šajā rakstā apskatīsim, cik lielā mērā to noteicis ekonomiskās aktivitātes pieaugums un pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā.

Vai pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā var ietekmēt bezdarba un ekonomiskās aktivitātes līmeni tautsaimniecībā?

Pirmkārt, pārmaiņas vecumstruktūrā var ietekmēt ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmeni tautsaimniecībā. Zemāka ekonomiskā aktivitāte allaž bijusi jauniešu [1] vidū, kas skaidrojama ar aktīvu iesaisti studijās vai mācībās un kursos. Tāpat zemāka ekonomiskā aktivitāte vērojama senioru vidū, kas visbiežāk saistāma ar darba pārtraukšanu veselības problēmu vai citu ierobežojumu dēļ, kā arī vēlmi izbeigt darba gaitas sasniedzot pensionēšanās vecumu. Tādēļ jauniešu un senioru īpatsvara pieaugums iedzīvotāju skaitā var mazināt kopējo līdzdalības līmeni valstī.

Otrkārt, pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā var ietekmēt arī bezdarba līmeni tautsaimniecībā. Senioru vidū bezdarbs nav plaši izplatīts, jo pirmspensijas vecuma cilvēki vairs tik aktīvi nemeklē jaunas darba iespējas un visbiežāk paliek neaktīvi sagaidot pensionēšanās vecumu. Savukārt jauniešu vidū bezdarbs ir salīdzinoši augstāks nekā citās vecumgrupās, ko var skaidrot ar ierobežotām darba iespējām, ko jauniešu gadījumā mazina pieredzes, izglītības vai prasmju trūkums uzsākot darba gaitas. Tāpēc senioru īpatsvara pieaugums un jauniešu īpatsvara kritums var mazināt kopējo bezdarba līmeni valstī.

Bezdarba un ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos, situācija Latvijas darba tirgū arvien turpina būt noturīga. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte 2. ceturksnī pakāpās līdz 68.8 %, ko daļēji sekmējis nodarbināto un bezdarbnieku skaita pieaugums, taču mazinājies arī iedzīvotāju kopskaits darbspējas vecumā. Savukārt bezdarbs 2. ceturksnī saglabājās 6.4 % līmenī no ekonomiski aktīvajiem [2] iedzīvotājiem. Līdz ar to ekonomiskā aktivitāte Latvijā aizvien ir krietni augstāka nekā vidēji ES, savukārt bezdarbs tikai nedaudz atpaliek (1. attēls).

Jauniešu īpatsvars Latvijā ir būtiski mazāks nekā ES

Iedzīvotāju kopskaits Latvijā ilgstoši mazinājies, to ietekmējis gan negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, gan negatīvs migrācijas saldo. Tas mainījis Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūru laika gaitā un iezīmē vairākas nozīmīgas atšķirības salīdzinājumā ar ES.

Jauniešu īpatsvars Latvijā ir būtiski mazāks (2. attēls). To radījis dzimstības kritums un daļēji arī migrācija, tā ietekmē jauniešu skaits Latvijā mazinājies un šobrīd kļuvis mazāks nekā iedzīvotāju skaits jebkurā citā darbspējas vecumā. Savukārt iedzīvotāju īpatsvars pensijas vecumā ir līdzīgs kā ES, taču Latvijā sieviešu īpatsvars pensijas vecumā [3] ir būtiski lielāks nekā vīriešu. To nosaka paredzamā mūža ilguma atšķirības, kas vīriešu vidū ir viens no zemākajiem ES. Iepriekšminētās demogrāfijas iezīmes nosaka Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūru, bez tām būtiskas atšķirības ar ES nebūtu vērojamas.

Jauniešu īpatsvara samazināšanās un ekonomiskās aktivitātes pieaugums starp senioriem ir mazinājis bezdarba līmeni Latvijā

Demogrāfiskie rādītāji jau ilgstoši norāda uz jauniešu kopskaita samazināšanos, turklāt ekonomiskā aktivitāte jauniešu vidū bijusi krietni zemāka nekā citās vecumgrupās. Tas audzējis iedzīvotāju īpatsvaru vecumgrupās, starp kurām ekonomiskās aktivitātes līmenis ir salīdzinoši augstāks. Līdz ar to jauniešu īpatsvara samazināšanās ir sekmējusi ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu tautsaimniecībā (3. attēls).

Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados mazinājies arī iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 29 gadiem un šajā vecumgrupā ekonomiskā aktivitāte ir būtiski augstāka. Ņemot vērā, ka jaunieši ar laiku nonāks citās vecumgrupās, vecumstruktūras efekts, visticamāk, turpmākajos gados kļūs arvien mazāks vai pat veidos pretēju, līdzdalību mazinošu ietekmi.

Pensijas un pirmspensijas vecumā nodarbināto cilvēku īpatsvars pēdējo gadu laikā būtiski palielinājies, tas noteicis ekonomiskās aktivitātes pieaugumu šajās vecumgrupās (4. attēls). Aktivitātes kāpums pirmspensijas vecumā saistāms ar pakāpenisku pensijas vecuma celšanu no 2014. gada, taču iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā. Pamatā tas saistāms ar vēlmi saglabāt augstākus ienākumus, tomēr seniori arvien biežāk vēlas palikt nodarbināti arī socializēšanās aspektu dēļ, ja vien veselība un darba specifika to ļauj.

Tātad pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā ir sekmējušas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvaru noteiktās vecumgrupās ar salīdzinoši augstu vai laika gaitā pieaugušu aktivitāti darba tirgū, turklāt arī bezdarbs šajās vecumgrupās bijis salīdzinoši mazāks. Ņemot vērā, ka bezdarba līmenis starp jauniešiem ir augstāks nekā citās vecumgrupās, bet starp pensijas vecuma cilvēkiem bezdarba tikpat kā nav – mazāks jauniešu īpatsvars un līdzdalības pieaugums pensijas un pirmspensijas vecumā ir radījis bezdarba samazinošu efektu tautsaimniecībā (5. attēls). Šīs pārmaiņas Latvijā pēdējo 20 gadu laikā veicinājušas ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos par 6.4 procentu punktiem un mazinājušas bezdarba līmeni par 0.73 procentu punktiem.

Mazāka jauniešu iesaiste darba tirgū un augstāka ekonomiskā aktivitāte starp senioriem ir radījusi mazinošu ietekmi uz bezdarbu salīdzinājumā ar ES

Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte atšķiras ne vien starp dažādām vecumgrupām, bet arī starp dažādām valstīm vienas vecumgrupas ietvaros. Ņemot vērā, ka ekonomiskā aktivitāte ES ir būtiski zemāka nekā Latvijā, to nepieciešams vērtēt kopā ar vecumstruktūras pārmaiņām darba tirgū.

Jauniešu aktivitāte Latvijā bijusi salīdzinoši vājāka nekā ES. Neiesaistīšanos darba tirgū varētu skaidrot ar mācībām vai studijām, tomēr gandrīz katrs 10 jaunietis Latvijā nav nedz nodarbināts, nedz uzsācis studijas kādā no izglītības iestādēm. Tā ietekmē Latvija šobrīd zaudē aptuveni 15 tūkst. ekonomiski aktīvo jauniešu, kā tas būtu pie ES jauniešu īpatsvara un līdzdalības līmeņa. Rezultātā jauniešu ieplūdums darba tirgū bijis ļoti zems, bet nodarbināto jauniešu skaits tikai nedaudz pārsniedz pensijas vecumā nodarbinātos. Turklāt zemā jauniešu aktivitāte un mazāks jauniešu īpatsvars veicinājis bezdarba līmeņa samazināšanos salīdzinājumā ar ES.

Savukārt pensijas vecumā nodarbināto īpatsvars Latvijā ir būtiski augstāks, un ekonomiskās aktivitātes līmenis šajā vecumgrupā ir otrs augstākais Eiropā. Tā ietekmē Latvijas darba tirgus iegūst par aptuveni 26 tūkst. nodarbināto vairāk nekā tas būtu pie ES rādītājiem. Turklāt bezdarbs šajā vecumgrupā nav plaši izplatīts, tādēļ augstā aktivitāte ļāvusi mazināt bezdarba līmeni salīdzinājumā ar ES.

Tātad bezdarba līmenis Latvijā pietuvojies vēsturiski zemākajam līmenim, un daļēji to veicinājušas arī pārmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā un ekonomiskajā aktivitātē. Tā ietekmē bezdarba līmenis Latvijā šobrīd ir par 0.43 procentu punktiem zemāks (6. attēls) nekā tas būtu pie tādas pašas vecumstruktūras un ekonomiskās aktivitātes kā ES.

[1] Jaunieši ietver iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

[2] Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ietver nodarbinātos un bezdarbniekus, kuri aktīvi meklē darbu (vecumā no 15 līdz 74 gadiem).

[3] Personas, kas sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto 64 gadu vecumu (pensijas vecums vidēji ES ir 64 gadi, bet dažādās ES valstīs pensionēšanās vecums atšķiras un ir robežās no 62 līdz 67 gadiem).