Kā runā biržā? Baltijas biržas emitentu paziņojumu sentiments

Biržas emitentu komunikācija ar investoriem caur paziņojumiem biržā ir viens no galvenajiem informācijas atklāšanas veidiem, sevišķi privātajiem investoriem. Baltijas biržās emitentu paziņojumi tiek publicēti gan vietējā valodā, gan angļu valodā, kas paplašina emitentu salīdzināšanas un analīzes iespējas. Attīstoties mašīnlasīšanai un sentimenta [1] analīzei, jo sevišķi pēc 2011. gada, kad iznāca LM vārdnīca [2] un radās kvalitatīva iespēja analizēt paziņojumos ietverto informāciju, bija iespējams secināt, ka emitenti ir iemācījušies informāciju pasniegt pozitīvā gaismā, izmantojot vārdus, kam ir pozitīvs sentiments.

Īsumā par sentimenta vārdnīcu izvēli/atšķirībām

Nasdaq biržā 2018.-2023. gadā publicētie emitentu paziņojumi pārsvarā satur neitrālus vārdus, bet pozitīvo un negatīvo vārdu īpatsvars laika gaitā būtiski nemainās. Atkarībā no analīzei izmantotās vārdnīcas, secināms, ka pozitīvo vārdu īpatsvars paziņojumos ir atšķirīgs, bet negatīvo vārdu īpatsvars nepārsniedz 5 % robežu [3]. Analizējot 8141 akciju emitentu paziņojumu [4], novērtēts to sentiments, par pamatu izmantojot 3 vārdnīcas: 

• mūsu izveidoto NNews leksikonu [5], 
• EL leksikonu (Barbaglia et.al, 2022) un 
• LM vārdnīcu (Loughran and McDonald, 2022).

NNews leksikons sniedz pozitīvāko vērtējumu, katrā paziņojumā identificējot ap 10 % pozitīvu vārdu, EL leksikons dod mēreni pozitīvu vērtējumu ar vidēji 3 % pozitīvu vārdu, savukārt LM vērtējums ir vismazāk pozitīvs ar vidēji 1 % pozitīvu vārdu katrā paziņojumā.

Turpmākai sentimenta un tā ietekmes analīzei izmantojām ar NNews leksikonu iegūto NNews sentimentu, ar EL leksikonu iegūto EL sentimentu un kombinēto EL+LM sentimentu. Kombinētā sentimenta rādītāja izvēle ir saistīta ar gadījuma izlases izpēti. Pārlasot 84 nejauši izvēlētus emitentu paziņojumus, secinājām, ka ziņas ar pozitīvu sentimentu salīdzinoši precīzāk raksturo EL sentiments, savukārt ziņas ar negatīvu sentimentu – ar LM vārdnīcu iegūtais sentiments. Attiecīgi kombinētajā variantā izmantojām LM sentimenta negatīvos vērtējumus, bet atlikušajiem paziņojumiem – EL sentimenta vērtības.

Nasdaq Baltijas tirgu emitentu biržas paziņojumu sentiments

First North akciju saraksta emitenti publicē vidēji pozitīvākus paziņojumus nekā Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta emitenti (sk. 1. attēlu). Atšķirības vērojamas arī pa gadiem un pa valstīm. Skatoties pa gadiem, First North paziņojumu sentiments kļūst pozitīvāks kopš 2021. gada. Tomēr kopumā biržas paziņojumu sentiments 2018. – 2023. gadā nav būtiski svārstījies. Savukārt analīze pa valstīm un akciju sarakstiem norāda, ka pozitīvāks sentiments ir Tallinas First North akciju saraksta un Rīgas First North un Baltijas Oficiālā saraksta akciju emitentu paziņojumiem, bet salīdzinoši zemāks pārējos sarakstos.

Aplūkojot Baltijas biržas akciju emitentu paziņojumus (2. attēls), var novērot pozitīvāku sentimentu ap ceturkšņa un gada finanšu rezultātu paziņošanu. Ierasti negatīvāks sentiments skar vairākus emitentus un ilgst ilgāku periodu, ne pāris dienas. Tomēr sākoties Covid-19, kopējais tirgus sentiments nekļūst būtiski negatīvāks. Līdzīgi arī sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Tas liecina, ka emitenti šo abu šoku ietekmi izvēlas parādīt pozitīvākā gaismā un paziņojumus biržai izmanto kā mārketinga rīku, ne tik daudz kā patiesas informācijas atklāšanas pienākumu.

Sentiments stresa periodos nekļūst manāmi negatīvāks

Aplūkotajā laika periodā novērojām divus stresa periodus – Covid-19 un Krievijas kara Ukrainā sākuma periodu. Šajos stresa periodos biržas emitentu ziņām ir pozitīvāks sentiments, nekā varētu sagaidīt. 84 ar Covid periodu saistītos un 42 ar Krievijas karu Ukrainā saistītos paziņojumus identificējām pēc atslēgas vārdiem [6]. Attiecīgo paziņojumu sentiments vairumā gadījumu ir pozitīvs (sk. 3. attēlu). Izvēlēto paziņojumu saturā negatīvajiem vārdiem tika pretnostatīti pozitīvi vārdi. Var secināt, ka emitenti ir iemācījušies rakstīt pozitīvus paziņojumus pat krīzes situācijās, līdzīgi kā tas novērots ASV [7].

Noslēgumā

Sentimenta analīzei attīstoties, parādās plašākas iespējas pētīt biržās notiekošo. Tai skaitā, kā emitenti nodrošina patiesas informācijas atklāšanu investoriem. Baltijas biržu emitentu paziņojumi biežāk ir ar pozitīvu noskaņojumu.  Emitenti paziņojumus izmanto kā mārketinga komunikācijas kanālu - tie ir iemācījušies rakstīt pozitīvus paziņojumus pat krīzes situācijās. Latvijas Banka, pildot finanšu tirgus uzrauga funkcijas, seko līdzi emitentu paziņojumu objektivitātei. Tomēr investoriem jāatceras, ka biržā publicētie paziņojumi līdzīgi kā cita informācija ir jāvērtē kritiski. Jo plašāki dati tiek izmantoti analīzē, jo pamatotāku lēmumu iespējams pieņemt. Tas attiecas arī uz sentimenta izmantošanu algoritmiskajā tirdzniecībā.

Par to, kā sentiments ietekmē Baltijas biržu investoru rīcību, lasiet jau drīzumā.

Autores pateicas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes analīzes daļas vecākajam ekonomistam Jānim Strazdiņam par biržas emitentu paziņojumu tīmekļa skrāpēšanas (webscraping) tehnisko veikšanu.

*Sentimenta vārdnīcas ir pētnieku apkopoti vārdu saraksti ar atzīmēm, vai konkrētam vārdam ir pozitīva vai negatīva nokrāsa. Atsevišķos gadījumos katram vārdam ir dots sentimenta vērtējums, piemēram, skalā no -1 (negatīvs vārds) līdz +1 (pozitīvs vārds), kur 0 vērtība ir neitrāliem vārdiem.

**Nasdaq biržā Baltijas emitenti akcijas var kotēt jeb piedāvāt 3 sarakstos: Baltijas oficiālajā sarakstā un Baltijas otrajā sarakstā, kas ir ES regulēti tirgi, un First North sarakstā. First North ir daudzpusējā tirdzniecības sistēma (MTF) jeb alternatīvais tirgus, kas nav pakļauts ES regulējumam un tajā ierasti piesaista investoru līdzekļus mazāki un riskantāki uzņēmumi. 

[1] Sentiments ir cilvēku emocijas vai attieksme, kas izpaužas tekstā. Kad mēs runājam par sentimenta analīzi, tas nozīmē, ka mēs mēģinām saprast, vai teksts ir pozitīvs, negatīvs vai neitrāls. Piemēram, ja kāds raksta “Ceturkšņa peļņa ir sasniegusi jaunus rekordus!”, tas ir pozitīvs sentiments. Ja kāds raksta “Izmaksu pieaugums rada bažas”, tas ir negatīvs sentiments.

[2] Loughran T., McDonald B. (2011) When Is a Liability Not a Liability? Textual Analysis, Dictionaries, and 10-Ks. Journal of Finance, Vol. 66, Issue 1, p. 35-65. DOI: https://doi.org/10.1111/j.1540-6261.2010.01625.x

[3] Pozitīvo vārdu piemēri: perfect, successful, wealth, profitable, exceptional, intelligent, winner, accomplish, advantage. Negatīvo vārdu piemēri: epidemic, disaster, bankruptcy, violation, terrorist, volatile, unprofitable, crisis, Russia.

[4] No sākotnēji saglabātajiem 2018.-2023. gada Nasdaq Baltijas tirgu emitentu 15 174 paziņojumiem tika atlasīti 12 134, izslēdzot paziņojumus latviešu, lietuviešu un igauņu valodā, Nasdaq paziņojumus, kas var ietvert informāciju par vairākiem emitentiem vienlaikus, un regulāros investīciju fondu paziņojumus par fonda daļu vērtību. Iegūtais sentimenta vērtējums tika konsolidēts pa dienām, iegūstot 10 442 novērojumus. No tiem izvēlēts 8141 paziņojums, ko publicēja akciju emitenti.

[5] NNews leksikonu ieguvām, izmantojot visu atlasīto Nasdaq Baltijas tirgu emitentu paziņojumu tekstus un mašīnmācīšanās algoritmus, kas vispirms ļauj noteikt vārdu savstarpējo izvietojumu un saiknes ar iepriekšējiem un turpmākajiem vārdiem, bet pēc tam novērtē katra vārda pozitīvo vai negatīvo toni, ņemot vērā definētos pozitīvos un negatīvos vārdus. Daļai vārdu noteiktais tonis neatbilda mūsu gaidām, tādēļ veicām savus labojumus (piemēram, valstu, t. sk. Zviedrijas, Norvēģijas, Eiropas, nosaukumus ar atsevišķiem izņēmumiem noteicām kā neitrālus). Šādu manuālu korekciju veic arī citi vārdnīcu sastādītāji un pētnieki.

[6] Ar Covid saistīto ziņu identificēšanai izmantoti vārdi “corona”, “covid” un/vai “pandemic”. Krievijas kara Ukrainā identificēšanai izmantoti vārdi “Ukraine”, “Russia” un/vai “Belorussia”. Sākotnēji atlasītās ziņas tika pārlasītas un ar Covid vai Krievijas kara ietekmi tieši nesaistītās ziņas tālākā novērtējumā netika izmantotas.

[7] Cao S., Jiang W., Yang B., Zhang A.L. (2022). How to Talk When a Machine is Listening?: Corporate Disclosure in the Age of AI. NBER Working Paper No. 27950. October 2020, Revised April 2022