Kā sankcijas ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju?

Vairāk nekā 2.5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels – kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5.7 %, ierindojoties 4. vietā vien aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju. Kā redzams 1. attēlā un aplūkots 2024. gada oktobra Makroekonomisko Prognožu Pārskata ielikumā, Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti (vismaz Krievijas virzienā). Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm – tas ir citur ražotu preču reeksports.

ES kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk – kā redzams 2. attēlā, sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas (kā arī būtu sagaidāms), un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika (daļa no kuriem ir arī luksusa preces). Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Tāpat sankcijas piemērotas arī pret Baltkrieviju – Latvijas gadījumā eksports uz Baltkrieviju nav pārāk liels, tomēr arī tas laika gaitā nav būtiski mazinājies un joprojām salīdzinoši liels ir farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas instrumentu eksports. Ilgstoša problēma tirdzniecībā ar Krieviju un Baltkrieviju bija tāda, ka daļu preču, kuras nebija atļauts eksportēt uz Krieviju, drīkstēja eksportēt uz Baltkrieviju, līdz ar to šo preču eksporta uz Krieviju ierobežojums faktiski strādāja ļoti vāji. Šo situāciju gan ir atrisinājusi jaunākā sankciju kārta, kura tika pieņemta šajā vasarā, tomēr vēl augustā šīs problēmas sekas bija redzamas. Uzskatāms piemērs tam, cik neproduktīvs bija šis ierobežojums pirms 14. sankciju kārtas, ir 5. un 6. attēlā redzamā vieglo auto un piekabju eksporta dinamika uz Krieviju un Baltkrieviju.

Laicīga ierobežojumu nesalāgošana Krievijai un Baltkrievijai ļāva turpināt vieglo auto, piekabju un puspiekabju iegādi no Eiropas līdzīgā vērtībā kā pirms kara. Tomēr, lai arī tagad vismaz šis caurums ir aizlāpīts, jaunākā sankciju kārta ierobežo vien aptuveni desmito daļu no eksporta uz Krieviju – laika gaitā mazinās jaunieviesto sankciju vēriens, bet piegādes ķēdes spēj pielāgoties dažādām situācijām. Nenoliedzami, liela un šķietami neatrisināma problēma līdz šim bijusi tirdzniecības ierobežojumu apiešana caur trešajām valstīm, visbiežāk caur tādām Krievijai tuvām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna, Kaukāza valstis, Uzbekistāna – uz visām šīm valstīm ES eksporta apjomi pēc 2022. gada sākuma krietni pieauga, īpaši preču grupās ar sankcijām pakļautām precēm.

Aplūkojot 7. attēlā ES eksportu uz Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, uz kurām ilgstoši eksports bijis augstāks par 2021. gada līmeni, redzams, ka šo pieaugumu visvairāk veidojušas sankcijām pakļautās preces, kuras vēl joprojām tiek eksportētas lielos apjomos. Vēl jo vairāk – 8. attēlā apskatot, piemēram, Kirgizstānas importu no ES, redzams, ka tur līdzīga pieauguma nav bijis un vēl joprojām nav (iespējams, tādēļ, ka šīs preces līdz Kirgizstānai nenonāk vai arī nonāk tikai uz īsu mirkli, tādējādi imports netiek fiksēts). Latvijas gadījumā šī tendence ir nedaudz pierimusi, pēc lielāka kāpuma 2022. un 2023. gadā eksports uz Armēniju un Kirgizstānu ir būtiski sarucis, tomēr eksports uz Kazahstānu turpinās. Kas īpaši svarīgi – daļa no šīm precēm ir tādas, kurām ir noteikts ierobežojums par reeksportu no trešajām valstīm uz Krieviju. Piemēram, tas attiecas uz augustā no Latvijas eksportētiem rūteriem 3 miljonu eiro vērtībā (redzams 9. attēlā) – šāds apjoms kontrastē ar situāciju pirms pāris gadiem, kad šo preču eksports gandrīz neeksistēja. Reeksporta kontroles uzraudzība varētu būt klupšanas akmens šo ierobežojumu efektīvai darbībai, jo preces galā var mainīt īpašnieku vēl vairākas reizes, sākotnējam saņēmējam nemaz "nezinot", ka preces pēc tam nonāk Krievijā. Vai arī šīs preces nemaz nenonāk līdz gala saņēmējam [1] - jārēķinās, ka, lai preces no Eiropas nonāktu Centrālāzijā, jāšķērso Krievija…

Protams, šīs valstis nekompensē visu kritumu, kāds bijis ES eksportā uz Krieviju, un Krievija ir aktīvi radusi jaunus tirdzniecības partnerus citviet pasaulē, stiprinot saites ar, piemēram, Ķīnu un Indiju (10. un 11. attēls). Krievijas tirdzniecībā ar Indiju būtiski audzis naftas eksports – Indija aizstājusi iepriekš būtiski svarīgāko ES tirgu [2]. Tam jāpievērš vērība arī tirdzniecībā ar Indiju – šī no Krievijas piegādātā nafta tiek pārstrādāta un var tikt eksportēta tālāk, bet jau kā Indijas prece, uz ko ierobežojumi neattiecas.

Tāpat būtiski pieaudzis Ķīnas eksports uz Krieviju, piemēram, auto jomā aizstājot ES ražotos transporta līdzekļus.

Tomēr šajos gadījumos Krievijai jārēķinās, ka naftu un gāzi nākas pārdot par zemākām cenām, nevis kā iepriekš, kad tā vairāk vai mazāk varēja uzspiest savus noteikumus Eiropas valstīm. Tāpat arī ciešākas saites ar Ķīnu nebūt nenozīmē, ka Krievija no tā ir liela ieguvēja. Krievijai Ķīna ir ļoti svarīgs tirdzniecības partneris, savukārt Ķīnai Krievija ir krietni nebūtiskāka par Rietumeiropas valstīm un ASV. Ķīna drīzāk izmanto šo situāciju, kurā Krievijai vairs nav citu alternatīvu, lai pati nopelnītu, vienlaikus arī cenšoties nepasliktināt attiecības ar rietumiem, kas gan ne vienmēr izdodas. Ķīna mēģina iegūt gan no zemākas cenas par energoresursiem, kas nav pa prātam Krievijai [3], gan arī eksportējot auto un pat saliekot auto rietumu uzņēmumu pamestajās rūpnīcās Krievijā [4], kas vēl vairāk palielina Krievijas atkarību no Ķīnas. Un, protams, darījumi visbiežāk notiek nevis rubļos, bet gan juaņās, tādējādi notiek Krievijas juaņizācija – Ķīnas valūta ir kļuvusi par svarīgāko ārvalstu valūtu Krievijā. Tas visvairāk, protams, palīdz Ķīnai, kuras valūtas loma kļūst stiprāka arī globāli [5]. 

Arī Latvijas un ES  tirdzniecības rādītājos vēl ir virkne preču, ar kuru importu finansējam Krievijas kara mašīnu. Lai arī Latvijas imports no Krievijas būtiski saruka pēc dabasgāzes importa aizlieguma un pārējās preču grupās tas ir ļoti mazs, tomēr kaut kādā apjomā imports joprojām turpinās (12. attēls), un tātad arī naudas plūsma Krievijas virzienā. Starp lielākajām importa grupām paliekusi atsevišķu veidu gāze, piemēram, propāns, kura piegādē Krievija ir pārliecinoši lielākais partneris, raisot jautājumus, vai tiešām citur to nav iespējams dabūt. Tomēr daudzās jomās, kurās Latvija agrāk bija vairāk vai mazāk atkarīga no Krievijas resursiem, situācija nu ir krietni citādāka – dabasgāze nāk no sašķidrinātās dabasgāzes termināliem Baltijas kaimiņos, arī lētās koksnes imports kokrūpniecības uzņēmumos aizstāts ar citu. 

Arī ES kopumā no Krievijas importē krietni mazāk, tomēr, kā vērojams 13. attēlā, gāzes imports joprojām turpinās. Pēdējā laikā jūtama ietekme bijusi tarifiem uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem. Tiešā veidā redzama ietekme arī ierobežojumiem naftas importam un citiem resursiem, kuri Krievijai tradicionāli dod lielus ienākumus.  ES naftu arvien vairāk importē, piemēram, no Kazahstānas – 90 % no ES importa no Kazahstānas ir tieši naftas produkti.

Pēc 2022. gada sākuma ES pieauga arī citu sankcijām pakļautu preču imports no Krievijai tuvajām valstīm (piemēram, koksnes izstrādājumi, kuri it kā bija no Kazahstānas [6]), kas gan laika gaitā ir mitējies un ir salīdzinoši mazos apjomos pret naftas produktiem (14. attēls).

Lai gan rietumu saites ar Krieviju laika gaitā ir samazinājušās un Krievija šķietami ieguvusi partnerus citviet (iespējams, no tā vienmēr neesot ieguvējai), tas nebūt nenozīmē, ka Latvijai un Eiropai vairs nav problēmu šajā jautājumā. Jautājumus rada gan vēl joprojām eksistējošās saites – Latvijas gadījumā par izteikti daudz Krievijai piegādātajām luksusa precēm. Tās ļauj Krievijas elitei turpināt ierasto dzīvi, piemēram, medijos ziņots, ka kādreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs saņēmis vīnu no savas vīna darītavas Itālijā caur Latvijā reģistrētu starpnieku [7]. Latvijai joprojām ir augsti tirdzniecības rādītāji ar tādām Krievijai tuvām valstīm kā Kazahstānu, bet ES kopumā – ar gandrīz visām Centrālāzijas un Kaukāza valstīm, un īpaši lieli tirdzniecības apjomi joprojām ir tieši sankcijām pakļauto preču grupās. Kopumā jāpievērš uzmanība arī valstīm, ar kurām Krievija kļūst draudzīgāka, – kā Ķīna un Indija.

[1] Luxury car smugglers bypass Russian sanctions via Finland | Yle News | Yle

[2] India's Russian oil imports rise 11.7% in Sept from Aug, data shows | Reuters

[3] Russia-China gas pipeline deal stalls over Beijing's price demands, Financial Times reports | Reuters

[4] Exclusive: China's Chery assembles cars in Russian plants vacated by Western rivals | Reuters

[5] Dedollarization: How the West boosts China's yuan – DW – 09/12/2024

[6] Traders Are Sneaking Banned Russian and Belarusian Wood Into the EU By Pretending It’s From Central Asia | OCCRP

[7] Tipsy Telegram: Medvedev's scandalous posts coincide with wine deliveries from Italy (theins.ru)