Kā uzņēmumu peļņa ietekmējusi inflāciju Latvijā?

Pēdējo divu gadu laikā esam piedzīvojuši strauju inflācijas kāpumu un kritumu. Sākums šiem amerikāņu kalniņiem meklējams pandēmijas beigās, kad tika atcelti pārvietošanās ierobežojumi un iedzīvotāji steidzās tērēt pandēmijas laikā uzkrātos līdzekļus. Taču uzņēmumu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāte pēc pandēmijas saglabājās ierobežota, kas savukārt līdz galam neļāva apmierināt patērētāju vēlmes. Šī nesabalansētība starp pieprasījumu un piedāvājumu atspoguļojās augošās cenās.

Vienlaikus pasaule pieredzēja arī strauju ražošanas izmaksu pieaugumu – izejvielu, piemēram, koksnes vai metāla cenas starptautiskajos tirgos pietuvojās vēsturiski rekordaugstiem līmeņiem. To visu vēl pastiprināja straujais energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Izejvielu izmaksu kāpumu sedza patērētāji

Ja izejvielu izmaksas aug un vienības peļņa mazinās, tas nozīmē, ka uzņēmēji izmanto peļņu, lai mazinātu izejvielu cenu kāpuma ietekmi uz preču un pakalpojumu gala cenām. To sauc par nepilnu izmaksu pārnesi uz cenām jeb vienkāršāk – uzņēmumi uz savas peļņas rēķina nepārnes visu izejvielu sadārdzināšanos uz gala patērētājiem. Ja vienlaikus ar izejvielu cenu kāpumu novērojams arī vienības peļņas kāpums, notiek pretējais – uzņēmumi spēj pilnībā pārnest pieaugušās izejvielu izmaksas uz gala cenām, t. i., uz patērētāja pleciem. Un nesen piedzīvotajā inflācijas epizodē bija novērojams tieši tas.

Uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju peļņa veidoja būtisku daļu no preču un pakalpojumu gala cenu pieauguma jau 2021. gada izskaņā (1. attēls). Peļņas devums inflācijā tālu neatpalika no līmeņa, kas tika pieredzēts ekonomikas pārkaršanas gados pirms globālās finanšu krīzes.

Peļņa gan ir plašs jēdziens, kas ietver ne tikai uzņēmumu neto ienesu (peļņa bez pamatkapitāla patēriņa), bet arī pašnodarbināto peļņu un darbības atalgojumu un pamatkapitāla patēriņu (peļņas daļa, kas aiziet pamatlīdzekļu atjaunināšanai). Periodā no 2021. līdz 2022. gadam tieši nefinanšu sabiedrību neto ienesas pieaugums bija galvenais faktors vienības peļņas kāpumā (skatīt 3. attēlu) un  sasniedza augstāko līmeni 20 gadu laikā. Pārējo faktoru devums bija krietni mazāks.

Tiesa gan, uzņēmumu iespējas celt cenas ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā konkurences. Ilgstošs peļņas pieaugums atspoguļosies konkurētspējas kritumā, it īpaši eksportējošajiem uzņēmumiem, kam jākonkurē pasaules tirgos. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka jau 2023. gada laikā piedzīvojām strauju peļņas rādītāju sarukumu un līdz ar to arī krietni zemāku inflāciju. Arī 2024. gadā Latvijā ir gaidāms vien neliels cenu līmeņa pieaugums. Sagaidāms, ka šogad uzņēmumu peļņa turpinās kristies, tomēr tas nenozīmē, ka vairumam uzņēmumu priekšā stāv gads ar zaudējumiem. Mazāka peļņa arī ir peļņa – vien mazāka nekā augstās inflācijas periodā.

Vienlaikus novērojams arvien lielāks atalgojuma devums inflācijas dinamikā (1. attēls). Tas ir saprotami – darbinieki galu galā vēlas kompensēt iepriekšējos gados pieredzēto pirktspējas kritumu. Tomēr tas nav bez riskiem – atalgojuma pieaugumam saglabājoties augstam, var ciest mūsu uzņēmumu konkurētspēja.

Nozaru pelnītspēju ietekmē globālās norises

Raugoties nozaru griezumā, vienības maržas veidojošo nozaru devums krasi atšķiras pirms finanšu krīzes (no 2004. līdz 2007. gadam) un energoresursu krīzes laikā no 2022. līdz 2023. gadam[1]. Ekonomikas pārkaršanas gados pirms globālās finanšu krīzes vienības maržas spiediens bija spilgti izteikts nozarēm, kas vērstas uz iekšzemes pieprasījumu. Lielāko daļu no cenu kāpuma veidoja pakalpojumu un būvniecības nozares. Energoresursu krīzes laikā virsproporcionāli lielāku devumu vienības maržām devusi lauksaimniecība un mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība un it īpaši pārējā rūpniecība ar enerģētiku saistītās nozarēs (skat. 3. attēlu).

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs spēles noteikumi tiek diktēti uz globālās skatuves. Pasaules koksnes un lauksaimniecības produkcijas cenām augot, arī mūsu uzņēmumi spēja būtiski audzēt peļņu. 

Savukārt enerģētikas nozarē (3. attēlā daļa no pārējās rūpniecības) peļņa strauji augusi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad valdīja liela nenoteiktība attiecībā uz energoresursu piegādēm un enerģijas cenas uzšāvās debesīs. Vērts atcerēties Eiropas tirgū piedzīvoto dramatisko dabasgāzes cenu kāpumu, kas pēc aizstājamības principa veicināja cenu kāpumu arī pārējiem kurināmajiem, piemēram, granulām un šķeldai. Nozarei šajā laikā bija laba pelnītspēja. Pašlaik, augstu procentu likmju laikā, ārējais pieprasījums ir bremzējies un vienlaikus kritušās energoresursu cenas, kas mazināja arī rūpniecības uzņēmumu vienības maržas.

Apstrādes rūpniecības nozares pelnītspēju ietekmēja globālās rūpniecības tendences un pieprasījums eksporta tirgos. Lai gan daļa no rūpniecības produkcijas tiek patērēta pašmājās, šīs preces bieži vien tiek pārdotas eksporta tirgos un tādējādi pakļautas globālajām piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņām.  

Vienības maržu pakalpojumu nozarē pēdējo gadu laikā ietekmēja gan dažādi ierobežojumi (pandēmijas dēļ), gan pārmaiņas patērētāju izvēlēs un gaumē. Covid-19 laikā ieviestie ierobežojumi, kuri lielā mērā skāra klātienes pakalpojumus, smagi ietekmēja nozari, un attiecīgi kritusi arī peļņa. Pēc pandēmijas pieprasījums pēc pakalpojumiem atdzīvojās. Īpaši atkopšanos veicināja pieprasījums pēc ceļošanas un izklaides pasākumiem. Tajā pat laikā atsevišķi pakalpojumu sniedzēji savu darbību bija izbeiguši, līdz ar to pieaugušais pieprasījums nereti saskarās ar ierobežotu piedāvājumu. Tas ļāva pakalpojuma sniedzējiem kāpināt cenas un uzaudzēt peļņu.

Kopumā nozaru vienības maržas kompozīcija liecina, ka inflācijas cēloņi šoreiz ir vairāk saistīti ar globālām norisēm, nevis iekšēju ekonomikas nesabalansētību, kā tas bija pirms globālās finanšu krīzes.

Saikne ar uzņēmumu kontu peļņas rādītājiem

Augstās inflācijas laikā bieži esam dzirdējuši, ka veikalos preču uzcenojums netiek mainīts vai arī tiek kontrolēts[2] atbilstoši konkurences apstākļiem. Konkurences padome nav konstatējusi būtiskas negodīgas tirdzniecības pazīmes aplūkotajā augstas inflācijas laikā no 2022. līdz 2023. gadam[3]. Tomēr inflācija bija augsta. Rodas jautājums, kā nemainīgs uzņēmumu uzcenojums (jeb uzņēmumu cenu veidošanas stratēģija) ir savienojams ar pieaugušo inflāciju? Atbilde ir lielas svārstības produkcijas izmaksās.

Proti, uzņēmumi, nosakot cenas, pievieno uzcenojumu virs izmaksām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Bieži uzcenojums ir noteikts kā procents virs izmaksām. Attiecīgi apstākļos, kad uzņēmumu izmaksas strauji aug, pat nemainīgs uzcenojums nozīmē strauju vienības peļņas pieaugumu[4]. Tādējādi nemainīgs procentuālais uzcenojums vienlaikus ar strauju izmaksu pieaugumu nav pretrunā ar inflācijas kāpumu.

Apskatot uzņēmumu pelnītspējas rādītājus (peļņa pret apgrozījumu), varam secināt, ka tā ir bijusi tiesa arī Latvijas gadījumā (skat. 4. attēlu). Pēdējos gados pelnītspēja bijusi nedaudz augstāka nekā pirms desmit gadiem, taču atsevišķās nozarēs, piemēram, pakalpojumos, peļņas marža 2021. un 2022. gadā (augstās inflācijas periodā) nav būtiski atšķīrusies no iepriekšējos gados novērotā, kad inflācija bija krietni zemāka.

Netrūkst arī nozaru ar augstākām peļņas maržām. Visaugstākās peļņas maržas uzrāda lauksaimniecība un mežsaimniecība, tomēr tur peļņas pieaugums nebija saistīts ar izejmateriālu sadārdzināšanos, bet globālo cenu kāpumu pašai produkcijai. Tāpat apstrādes rūpniecībai peļņas maržas rādītāji ir bijuši augstākie pēdējo desmit gadu laikā, kas, kā jau minēts, visticamāk, saistīts gan ar augstākām pasaules cenām, gan spēju pārnest izmaksas uz gala cenām. Savukārt būvniecībai peļņas maržas bijušas vājākas. Tās drīzāk atspoguļo augstas procentu likmes, dārgas investīcijas un gauso pieprasījumu.

Lai arī kopumā ekonomikā uzņēmumu peļņas maržu līmenis ir salīdzinoši stabils, nozaru analīze laika gaitā uzrāda neviendabīgas tendences. Pieprasījuma, atalgojuma kāpuma, ražošanas izmaksu un globālo cenu svārstīgums atsevišķos periodos ļauj kādas nozares uzņēmumiem vai nu pelnīt vairāk, vai tieši pretēji – šo peļņu ierobežo. Savukārt ekonomikas attīstībai piebremzējoties, arī Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā bija novērojama uzņēmumu peļņas maržu mazināšanās.

Secinājumi

Peļņa ir nozīmīgs uzņēmumu darbības pamats un neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa. Vienlaikus peļņa var būt arī faktors, kas būtiski ietekmē inflācijas dinamiku. To apliecina arī nesen pieredzētais inflācijas lēciens – energoresursu krīzes periodā, strauji augot ražošanas izmaksām, uzņēmumi spēja pilnībā pārnest pieaugušas izejvielu izmaksas uz gala cenām. Īpaši izteikti tas bija novērojams nozarēs, kur gala cenu nosaka pasaules tirgi.

Tomēr peļņas kāpums bija pārejošs un tādējādi arī inflācija ir būtiski mazinājusies. Vienlaikus novērojams arvien lielāks atalgojuma devums inflācijas dinamikā. Lai gan ir saprotams, ka, darbiniekiem vēloties kompensēt iepriekšējos gados pieredzēto pirktspējas kritumu, algas aug strauji, – ilgtermiņā var ciest mūsu uzņēmumu konkurētspēja.

Terminu skaidrojumi

Peļņas analīze, izmantojot dažādus datu avotus, var būt mulsinoša neskaitāmu, ikdienā mazāk lietotu terminu dēļ. Termini atšķiras savā pielietojumā un mērķī. Nacionālo kontu izpratnē jeb valsts līmeņa statistikas datu aprēķinos peļņa tiek analizēta, izmantojot vienības peļņas rādītāju. Tas ir plašs peļņas indikators, kurš atspoguļo visu institucionālo sektoru[5] bruto ienesu un jaukto ienākumu valstī. Nacionālajos kontos vienības peļņa tiek izmantota, lai analizētu inflācijas ietekmi uz iekšzemes cenām. Tāpat nacionālo kontu izpratnē peļņas ietekmi uz inflāciju atspoguļo arī peļņas marža. Tā parāda pakāpi, kurā vienības peļņa kāpina vai mīkstina vienības darbaspēka izmaksu ietekmi uz iekšzemes cenām. Šo rādītāju iegūst kā iekšzemes kopprodukta deflatora (iekšzemes cenu līmenis) attiecību pret vienības darbaspēka izmaksām. 

Savukārt vērtējot uzņēmējdarbības veiktspēju, bieži izmanto peļņas rādītājus, kuri atšķiras no nacionāliem kontiem. Uzņēmumu kontu izpratnē jeb uzņēmumu līmenī divi tādi peļņas rādītāji ir peļņas uzcenojums un uzņēmumu peļņas marža.

Peļņas uzcenojums tipiski tiek izmantots, lai vērtētu uzņēmumu cenu veidošanu stratēģijas. Peļņas marža savukārt parāda, cik lielu peļņu procentos uzņēmums ir spējīgs ģenerēt uz katru pārdotās preces vai pakalpojuma vienību.

[1] Līdzīgi secinājām arī par patēriņa inflāciju veidojošiem faktoriem. Skat. rakstu Pašreizējā inflācija atšķiras no tās, ko piedzīvojām pirms finanšu krīzes.

[2] https://www.tvnet.lv/7805455/veikalu-parstavji-precu-uzcenojums-ir-pamatots

[3] Konkurences padomes 2024. gada atskaite par pārtikas cenu uzraudzību 2022.-2023. gadam https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-tirgus-uzraudziba-peta-galas-olu-un-zivju-produktu-cenas

[4] Hahn Elke, 2023. How have unit profits contributed to the recent strengthening of euro area domestic price pressures. ECB Economic Bulletin, Issue 4/2023.

[5] Nefinanšu sabiedrības un finanšu sabiedrības, vispārējā valdība, mājsaimniecības un to apkalpojošās bezpeļņas organizācijas.