Kādēļ inflācija atkal pieaugusi? Un kas gaidāms tālāk?

Inflācija ir augstāka par gaidīto

Piecu pēdējo mēnešu laikā gada inflācija Latvijā ir teju dubultojusies – no 2.1 % pērn oktobrī līdz 3.5 % martā. Lai arī inflācijas kāpums bija gaidīts, par ko liecina Latvijas Bankas publicētās prognozes decembrī, tas noticis negaidīti strauji (1. attēls). Mūsu prognožu noviržu analīze rāda, ka kopš decembra lielākās kļūdas bija pārtikai un enerģijai (2. attēls). Šajā rakstā analizēsim, kāpēc inflācija ir augstāka, nekā lēsts, un kādas inflācijas tendences gaidīt turpmāk.

Pārtikas cenu stāsts

Pašlaik medijos tiek daudz runāts par pārtiku, un ne velti – pārtikas cenas aug. Pārtikas cenu inflācija, ieskaitot alkoholu un tabaku, martā sasniegusi 7.2 % (skat. 3. attēlu; bez alkohola un tabakas 6.5 %).

Cenas strauji augušas piena produktiem, sviestam un eļļai, apstrādātām zivīm, šokolādei, kafijai un sulām. Daļai pārtikas produktu cenu kāpums saskan ar cenu kāpumu globālajos tirgos. Piemēram, mazāka raža uzdzina kafijas pupiņu cenas līdz šim nepieredzētos augstumos, pieauga arī kakao cenas, kas atspoguļojās arī šo produktu cenās Latvijas veikalos. Līdzīgs stāsts arī piena un olīveļļas produktiem – liels pieprasījums un sausums Spānijā, kā arī nelabvēlīgi laikapstākļi citur veicināja šo produktu globālo cenu pieaugumu, kas savukārt nosaka to, ka šo produktu cenas aug arī Latvijas veikalos.

Neskatoties uz to, ka pārtikas preču klāsts ir visai plašs, lielākās novirzes no prognozes rada vien dažas atsevišķas preces, kuru devums pārtikas inflācijai ir salīdzinoši neliels – neapstrādāti dārzeņi, dzērieni, t.sk. kafija, olīveļļa un sviests (4. attēls). Šīs tendences veicināja iepriekš minētais straujais globālo cenu pieaugums. Savukārt februārī un martā strauji pieaugušas arī dažādu citu pārtikas produktu cenas (gaļa, atsevišķi piena produkti, šokolāde).

Savukārt no citu izmaksu viedokļa, pārtikas cenas veidojas ķēdē no pārtikas audzētājiem līdz ražotājiem un piegādātājiem, un tālāk līdz patērētājiem. Katrs ķēdes posms var absorbēt daļu globālo izejvielu cenu svārstību, ņemot vērā gan uzņēmuma izmaksu struktūru, gan uzņēmuma efektivitātes uzlabojumus.

Jāsaka, ka ir gan acīmredzami iemesli pārtikas cenu kāpumam (pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos), gan tādi, ko nevar tik viegli izskaidrot. Apskatot šos dažādos ķēdes posmus, jautājumus rada tas, ka patēriņa cenas pēdējā gada laikā ir augušas straujāk nekā importētu pārtikas cenu un ražotāju cenas, turklāt šis pieaugums sācies vēl pirms pēdējo mēnešu straujāka globālo pārtikas cenu kāpuma (5. attēls).

Daļu no tā varētu skaidrot ar cenu veidošanās procesu nobīdi laikā, ražotājiem vai tirgotājiem lemjot, kurā brīdī pieaugošās izmaksas iekļaut patērētājam redzamajās gala cenās, vai kādiem papildu izdevumiem, kas rodas ražotājiem vai mazumtirgotājiem (piemēram, dabas resursu nodokļa kāpums), kā arī ar uzņēmumu peļņas maržu izmaiņām.

Pārtikas cenu kāpumu ietekmē ne tikai pārtikas izmaksu puse. Šķiet, pārtikas cenu pieaugumu pērn gada nogalē veicināja gan ražotāju, gan tirgotāju peļņas apetīte - peļņas maržas ir pieaugušas (6. attēls un 7. attēls). Kopumā peļņas maržas ir svārstīgas laika gaitā un atkarīgas ne tikai no tā, cik augstas tiek noteiktas cenas, bet arī no tā, cik efektīvi izdodas pārvaldīt dažādus ar ražošanu un pārdošanu saistītus procesus.

Ir izskanējusi doma par uzcenojuma griestu noteikšanu un citiem pasākumiem pārtikas cenu pieauguma ierobežošanai (par to ietekmi plašāk kolēģa O. Krasnopjorova rakstā).  Kontrolēt to, cik lielu uzcenojumu ražotāji un tirgotāji pievieno, nešķiet atbilstoši brīvā tirgus principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas liek ražošanas un pārdošanas ķēdē iesaistītajiem pašiem meklēt veidus, kā strādāt efektīvāk un piedāvāt pircējam saistošus produktus un cenas, tāpēc atbalstāmi ir dažādi konkurenci veicinoši pasākumi, piemēram, iespēja ērti salīdzināt produktu cenas, jaunu spēlētāju ienākšana tirgū vai nepieciešamība preču klāstā iekļaut arī vietējo ražotāju produkciju, lai veicinātu daudzveidīgāku piegādātāju tīklu.

Kopumā jāsecina, ka pārtikas cenu pieaugums saglabās savu aktualitāti visa gada garumā – sākot ar pašmāju aktivitātēm pārtikas cenu pieauguma ierobežošanā līdz globālo cenu attīstības tendencēm un globālo piegāžu ķēžu pārmaiņām uzsākto tarifu karu fonā.

Enerģijas cenu stāsts 

Vēl nesen pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji sūdzējās, ka pārtikas cenas pieaug, jo strauji kāpj energoresursu cenas. Patlaban šis faktors ir pazudis no diskusijas, jo vidējās enerģijas cenas krīt. Vēl jo vairāk, energoresursu cenu kritums bija galvenais faktors, kāpēc inflācija pērn bijusi neliela, vien 1.3 %.

Tomēr enerģijas cenas atkal pievērsa sev uzmanību šī gada sākumā, kad strauji pieauga globālās naftas un dabasgāzes cenas. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas izraisīja šīs svārstības, ir jaunas ASV sankcijas naftai no Krievijas. Tomēr šis cenu pieaugums bija īslaicīgs. Saglabājoties bažām par ASV tarifu ietekmi uz pasaules tirdzniecību, kā arī OPEC+ valstīm nodrošinot naftas piedāvājuma palielināšanos, jau marta sākumā naftas cenas ir atgriezušās mērenākos līmeņos. Savukārt pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātajiem augstajiem importa tarifiem naftas cenas vēl jo vairāk saruka.

Arī dabasgāze gada sākumā piedzīvoja cenu kāpumu, kas gan iepirkumu un līgumu slēgšanas īpatnību dēļ uzreiz vēl lielai daļai dabasgāzes lietotāju Latvijā nebija jūtams. Netiešā veidā šo dabasgāzes cenu pieaugumu patērētāji februārī izjuta kā augstākas elektroenerģijas cenas (aukstā laika dēļ veidojās lielāks pieprasījums, bet elektrības ražošanā nācās izmantot salīdzinoši dārgāku dabasgāzi). Tomēr arī globālās dabasgāzes cenas martā ir atgriezušās zemākos līmeņos, bet pēc ASV tarifu paziņojumiem vēl vairāk samazinājušās, tāpēc gaidāms, ka būtisks efekts gada sākuma augstākajām dabasgāzes cenām uz Latvijas dabasgāzes cenām nebūs jūtams, bet elektrības cenas atgriezīsies ierasti zemākos līmeņos.

Šo svārstību rezultātā gada pirmajos mēnešos inflācija Latvijā bija augstāka par pērn decembrī prognozēto, tomēr kopumā Latvijas Bankas skatījums uz priekšu nav būtiski mainījies un gaidāms, ka enerģijas cenas gada laikā nedaudz mazināsies. Par to liecina tas, ka pēc šīs gada sākuma viļņošanās naftas un dabasgāzes nākotnes darījumu cenas ir nostabilizējušās mērenākos līmeņos.

Pakalpojumu cenu stāsts

Pēc būtiska pieauguma 2023. gadā pakalpojumu inflācija samazinājās līdz 4.9 % pagājušajā gada janvārī. Kopš tā brīža pakalpojumu inflācija atkal pakāpusies līdz 5.8 % šogad martā (8. attēls), kas rada jautājumu, vai augstā inflācija atgriežas.

Pakalpojumu inflācijas tendences ir skaidrojamas ar atalgojuma un citu izmaksu pārmaiņām laika gaitā. Vidējais algu pieaugums Latvijā jau vairākus gadus ir augsts, pērn tas bija gandrīz 10 %. Pie šāda strauja un ilgstoša algu kāpuma, sadārdzinoties darbaspēka izmaksām, ja produktivitāte pieaug lēnāk, bet vienlaikus kāpj arī citas ražošanas izmaksas, uzņēmējiem var nākties celt cenas. 

Atsevišķu pakalpojumu inflācijas pieaugums šķietami ir šāda cenu pielāgošana pēc algu kāpuma, kuru izraisīja pirmais inflācijas vilnis. Uz to norāda administratīvo cenu inflācija, proti, cenrāži muzejiem, pasu izsniegšanai, autobusu vai vilciena biļetēm u. tml. mainās reti, jo tie ir pakļauti cenu regulēšanai. Taču cenu maiņas brīdī šīs cenas pieaug būtiski, ierēķinot visu izmaksu pieaugumu, kas laika gaitā sakrājies.

Cita administratīvo cenu kategorija – atkritumu savākšana un kanalizācijas pakalpojumi – ne tikai pakļauti regulējumam, bet arī ietver ievērojamu enerģijas komponenti, tādējādi mainās biežāk, atbilstoši energoresursu cenu situācijai. Tādējādi secināms, ka zemas inflācijas un relatīvi stabilu energoresursu periodā, kāds gaidāms šajā gadā, arī administratīvo pakalpojumu inflācijai šī gada otrajā pusē vajadzētu būtiski mazināties.

Savukārt apbrīnojama bija izmitināšanas pakalpojumu spēja decembrī radīt iedzīvotāju (un tūristu) vēlmi pēc prieka, labas noskaņas un gatavību tērēt lielākas naudas summas izpriecām. Domājams, tas ir saistīts ar "Ziemassvētku tirdziņu" efektu, kas savukārt uzcēla pakalpojumu inflāciju šajā mēnesī virs 6 %. Tā izmitināšanas pakalpojumu cenas uzrādīja vien īslaicīgu pieaugumu, un šis vienreizējais efekts janvāra datos jau noplaka.

Komunikāciju pakalpojumu cenas bieži pārskata gada sākumā. Pēdējais būtiskais cenu kāpums bija vērojams pērn martā, tāpēc var domāt, ka komunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau ir iecenojuši visas savas izmaksas pēc augstā inflācijas viļņa.

Arī darbaspēka intensīvo pakalpojumu cenu pieaugums kopā ar ēdināšanas pakalpojumiem, kas veido lielāko daļu no visiem pakalpojumiem, lēni, bet konsekventi mazinās. Šāda tendence ir saskaņā ar mūsu aplēsēm par algu pieauguma pārnesi uz šo pakalpojumu cenām. Ņemot vērā valdības lēmumu mazināt sabiedriskā sektora algu pieauguma tempus, gaidāms, ka arī privātā sektora algu pieaugums mazināsies un šogad būs zemāka arī darbaspēka intensīvo un citu pakalpojumu inflācija.
Kopumā pakalpojumu cenu pieaugums šajā gadā būs viena no straujāk augošajām inflācijas komponentēm, tomēr šis pakalpojumu cenu kāpums sagaidāms zemāks, nekā tas bija pērn.

Par turpmāko

Pērnā gada izskaņā un šī gada sākumā inflācijas pieaugumu veicināja cenu kāpums globālajos enerģijas un pārtikas tirgos. Pašlaik inflāciju paaugstinātā līmenī Latvijā uztur ar laika nobīdi regulējamajās cenās ierēķinātais izmaksu pieaugums, bet citu pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmē algu kāpums, kas šogad gaidāms mērenāks nekā pērn.

Nenoteiktību cenu attīstībā veido ģeopolitiskas norises, kas ik pa laikam rada cenu svārstības enerģijas tirgū. Pārtikas izejvielu tirgus, kā ierasts, ir pakļauts laika apstākļu ietekmei uz ražu un dažādu negaidītu faktoru ietekmei (piemēram, kādu dzīvnieku slimību uzplaiksnījumam). Papildus tam dažādu produktu cenas var ietekmēt tarifu kari, bet pašlaik iespējamā notikumu gaita un ietekmes virziens vēl ir neskaidrs – tiešā ietekme no iespējamajiem tarifiem ir inflāciju veicinoša, bet to radītās izmaiņas lēmumos par eksporta tirgiem var veicināt papildu konkurenci un cenu līmeni mazināt.

Nezināmā ir daudz, tendences rāda, ka tuvākajos mēnešos inflācija atgriezīsies mērenākā teritorijā un šogad vidēji sagaidāma 2-3 % robežās.