Kādēļ nodokļu ieņēmumi šogad neaug tik strauji kā iepriekšējos gados?

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados. Bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) [1]. Šajā rakstā apskatīsim, kādēļ nodokļu ieņēmumi sākuši bremzēties un kādas atziņas varam gūt no nodokļu “peldētspējas” (tax buoyancy) novērtējuma [2].

Kopējie nodokļu ieņēmumi šogad sākuši bremzēties

Nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, – 2022. gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15.2 %, bet 2023. gadā – par 9.0% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6.0 % salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn (1. att.).

Vājāka nodokļu izpilde galvenokārt veidojas patēriņa nodokļu pusē – pievienotās vērtības nodoklis (PVN) šogad iekasēts mazākā apmērā nekā pērn. Tajā pašā laikā  kāpums vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Augošais atalgojums un valdības pieņemtie lēmumi par minimālā atalgojuma celšanu veicinājuši straujāku iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pieaugumu nekā pērn.

Šāda nodokļu dinamika iezīmē netipisku situāciju – vienlaicīgi vērojams gan kritums patēriņa nodokļu, gan pieaugums darbaspēka nodokļu ienākumos, un tas veido plašu ieņēmumu plaisu starp šiem nodokļu ieņēmumiem.

Nodokļu ieņēmumiem piemīt “peldētspēja” ekonomikas cikla ietvarā

Budžetā iekasēto nodokļu apmērs ir atkarīgs no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem vai izdevumiem, tādēļ pastāv cieša un pozitīva sakarība starp nodokļu ieņēmumiem un ekonomisko aktivitāti tautsaimniecībā. Šī sakarība Latvijā un arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir tuva vienībai [3], t.i., ilgtermiņā nodokļi aug proporcionāli ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi faktiskajās cenās.

Īstermiņā situācija var būt svārstīga – atsevišķos periodos nodokļu ieņēmumi Latvijā auguši straujāk par ekonomiku, bet citos periodos – lēnāk (2. att.). Šādas svārstības skaidrojamas ar nodokļu reakciju uz ekonomiskās aktivitātes pārmaiņām [4] jeb nodokļu “peldētspēju” ekonomiskajā ciklā.

Nodokļu “peldētspēju” var ietekmēt gan notikumi ekonomikā, piemēram, ekonomiskās aktivitātes vai cenu pārmaiņas tautsaimniecībā, gan arī nodokļu sistēmas uzbūve [5] un izmaiņas ēnu ekonomikā, turklāt būtisku lomu ieņem arī uzņēmumu un mājsaimniecību uzvedība, mainoties ekonomiskajai situācijai. Jāatzīmē, ka katra nodokļa “peldētspēja” ir atšķirīga, t.i. dažādi nodokļi uz pārmaiņām tautsaimniecībā reaģē atšķirīgi [2]. 

Dažas no nodokļu “peldētspējas” īpašībām apskatīsim detalizētāk.

1) Cenu pieaugums tikai īslaicīgi sekmē nodokļu ieņēmumus

Īstermiņā nodokļu ieņēmumi var neaugt proporcionāli ar faktisko IKP izaugsmi, jo ekonomikas virzību nosaka gan reālais ekonomikas pieaugums, gan cenu virzīts pieaugums – katra no šīm komponentēm rada atšķirīgu ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.

Reālā IKP izaugsme rada par trešdaļu lielāku nodokļu pieaugumu nekā cenu svārstības [2], taču tieši inflācija Latvijā pēdējos gados bijusi ļoti augsta. Patēriņa cenas Latvijā pērn pieauga par 8.9 %, bet 2022. gadā – par 17.3 %. Tas ļāvis patēriņa nodokļiem strauji palielināties pat reālā patēriņa krituma apstākļos, tomēr iepriekš novērotais nodokļu pieaugums šobrīd izzūd līdz ar inflācijas atkāpšanos.

Nodokļu “peldētspējas” novērtējums norāda, ka darbaspēka un patēriņa nodokļi uz cenu pārmaiņām nereaģē vienādi. Darbaspēka nodokļi ir mazāk jutīgi pret cenu svārstībām nekā patēriņa nodokļi [2], darbaspēka nodokļus galvenokārt ietekmē situācija darba tirgū. Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi iepriekšējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu rēķina, nevis reālās ekonomiskās izaugsmes dēļ.

2) Nodokļu progresivitāte atšķirīgi ietekmē patēriņa un darbaspēka nodokļu ieņēmumus

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums var paātrināties nodokļu progresivitātes dēļ, piemēram, augot iedzīvotāju ienākumiem, 1) mazinās diferencētais neapliekamais minimums, 2) ienākumiem virs 20 tūkst. eiro gadā tiek piemērota augstāka IIN likme.

Kopš pandēmijas Latvijā pakāpeniski atjaunojas kopējais nodarbināto skaits, turklāt atalgojuma līmenis pēdējos gados audzis strauji [6] – mēneša vidējā darba samaksa pērn pieauga par 11.9 %, bet 2022. gadā par 7.5 % (3. att.). Tas sekmējis darbaspēka nodokļu ieņēmumus, turklāt lēmums par minimālās mēnešalgas celšanu pārbīda zemāko algu saņēmējus augstākā nodokļu slogā, t.i., nodokļu ieņēmumus budžetā sekmē ne vien augstāks atalgojums, bet arī augstāks ar nodokli apliekamo ienākumu īpatsvars.

Turklāt nodokļu progresivitāte augstas inflācijas apstākļos var radīt negatīvu ietekmi uz privāto patēriņu. Darba ņēmēji allaž vēlas kompensēt pieaugušās preču un pakalpojumu cenas ar augstāku atalgojumu. Tomēr pieaugot ienākumiem, progresīvas nodokļu sistēmas apstākļos nodokļu maksātājs var ieslīgt augstākā nodokļu slogā. Šādā situācijā var mazināties iedzīvotāju pirktspēja, pat ja reālo ienākumu vērtība nav mainījusies (fiscal drag), kas savukārt rada negatīvu ietekmi uz patēriņa nodokļu ieņēmumiem.

3) Uzvedības maiņa rada inerci nodokļu ieņēmumos

Nodokļu ieņēmumus ietekmē arī mājsaimniecību un uzņēmumu uzvedība. Patēriņa paradumi allaž reaģē strauji uz pārmaiņām tautsaimniecībā, savukārt darba tirgus ekonomiskajām svārstībām seko vien ar zināmu laika nobīdi. Šādu sakarību varam novērot arī nodokļu ieņēmumos.

Nodokļu “peldētspējas” novērtējums norāda, ka patēriņa nodokļi uz svārstībām ekonomikā reaģē divreiz straujāk par darbaspēka nodokļiem [2], t.i. šiem nodokļiem piemīt atšķirīga inerce attiecībā uz reālā IKP svārstībām (4. att.). Reālais privātais patēriņš Latvijā vēl nav pilnībā atguvies no pērnā gada krituma, un bez inflācijas ietekmes uzreiz redzama patēriņa nodokļu pielāgošanās. Savukārt darbaspēka nodokļos kritums šobrīd nav vērojams, jo šie nodokļi uz svārstībām ekonomikā reaģē novēloti, turklāt bezdarbs Latvijā nav būtiski audzis, radot labvēlīgu vidi inflācijas pārnesē uz darba algām.

Nobeigumā

Nodokļu “peldētspējas” novērtējums apstiprina sasaisti starp nodokļu ieņēmumiem un ekonomisko izaugsmi – ilgtermiņā nodokļi aug proporcionāli ar IKP izaugsmi faktiskajās cenās. Tai pat laikā novērtējums izskaidro, kādēļ nodokļu ieņēmumi īstermiņā mēdz svārstīties jeb šāda sakarība neizpildās – reālais ekonomikas pieaugums un cenu pārmaiņas atšķirīgi ietekmē nodokļu ieņēmumus, turklāt dažādi nodokļi uz ekonomiskajām svārstībām reaģē atšķirīgi.

Patēriņa nodokļi ir ļoti jutīgi pret cenu pārmaiņām tautsaimniecībā, turklāt šie nodokļi uz ekonomiskajām svārstībām reaģē ļoti strauji. Savukārt darbaspēka nodokļi ir mazāk jutīgi pret cenu svārstībām, un šie nodokļi ir noturīgāki pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Šādu sakarību apliecina šobrīd novērojamā plaisa starp patēriņa un darbaspēka nodokļu ieņēmumiem Latvijas budžetā.

Atšķirīgā nodokļu reakcija uz pārmaiņām ekonomikā kļūst īpaši svarīga ekonomiskās nenoteiktības periodos, tādēļ, lai sekmētu valsts noturību pret riskiem pārsniegt EK noteikto 3 % budžeta deficīta robežu, nodokļu ieņēmumu izmaiņām būs liela nozīme, plānojot un saskaņojot turpmākās valsts izdevumu vajadzības ar valsts budžeta ieņēmumiem.

Pielikums

[1] Ekonomistes Baibas Brusbārdes raksts Makroekonomika.lv "Vai ES jaunie budžeta disciplīnas noteikumi palīdzēs augt ekonomikai?"

[2] Nodokļu “peldētspēja” novērtēta, izmantojot paneļa ARDL (Autoregressive Distributed Lag) modeli ar ECM (Error Correction Model) paplašinājumu. Autora novērtējums balstās uz kopējo un piecu lielāko nodokļu ieņēmumu reakciju uz reālo ekonomikas izaugsmi un cenu pārmaiņām ES valstīs, kas ļauj nodalīt īstermiņa nodokļu svārstības no ilgtermiņa pārmaiņām nodokļu ieņēmumos.

[3] Antoine Cornevin, Juan S Corrales anf Juan Pablo Angel "A Deep Dive into Tax Buoyancy: Comparing Estimation Techniques in a Large Heterogeneous Panel", International Monetary Fund

[4] Paolo Dudine and João Tovar Jalles "How Buoyant is the Tax System? New Evidence from a Large Heterogeneous Panel", International Monetary Fund

[5] Gilles Mourre and Savina Princen "The Dynamics of Tax Elasticities in the Whole European Union", Oxword Academic

[6] Ekonomista Andreja Migunova raksts Makroekonomika.lv "Algu kāpums pērn viens no straujākajiem pēdējos gados"