Kāpēc Latvijas nodarbinātībā divkāršs rekords?

Replika Jura Paidera rakstam NRA 17.09.2010. "Spaidi pret pensionāriem izbojā Latvijas statistiku"

Piekrītu Jurim Paideram, ka vienīgi no reģistrētā bezdarba samazināšanās nevar spriest par uzlabojumu Latvijas darba tirgū. Bet iebilstu viņa interpretācijai Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem un vienlaikus piedāvāju paskatīties uz citiem darba tirgus raksturojošiem statistiskiem datiem.

Nodarbinātības jomā Latvijai ES mērogā 2010. gada 2. ceturksnī bija divkāršs rekords. Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijai bija straujākais nodarbinātības kritums ES gada laikā (par 6.7%), kā arī straujākais nodarbinātības pieaugums ES ceturkšņa laikā (par 1.3% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Gada krituma temps raksturo iepriekšējo ceturkšņu tendences, bet, lai gūtu priekšstatu par pašreizējo situāciju, jāņem vērā pēdējā ceturkšņa dinamika. Tāpēc nepiekrītu apgalvojumam, ka "ar nodarbināto skaitu Latvija ir galīgā tintē".

Skaitļi arī neapliecina tēzi, ka pensiju noteikumu maiņa samazināja kopējo nodarbināto skaitu Latvijā par 40 tūkstošiem. Augstā bezdarba apstākļos daudzi uzņēmumi pensijas vecuma cilvēkus, kuri pameta darbu, lai saņemtu pensiju pilnā apmērā, nomainīja ar jaunākiem darbiniekiem, un to apliecina ceturkšņu dinamika. 2009. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, t.i., brīdī pēc pensiju likuma grozījumiem, nodarbināto skaits vecuma grupā no 15 līdz 44 gadiem pieauga par 11 tūkstošiem. Savukārt iepriekš un pēc tam - 2. un 4. ceturksnī - šai vecuma grupā nodarbinātība kritās par vidēji 28 tūkstošiem. Tātad nodarbinātības "uzlēciens" jaunāku cilvēku grupā 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo un nākamo ceturksni - 39 tūkstoši darbinieku -  ir līdzvērtīgs nodarbinātības kritumam vecāko ļaužu grupā, tādējādi var visai droši secināt, ka notika pieminētā vecāka gadagājuma darbinieku aizstāšana ar jaunākiem un  pensiju noteikumu maiņai nebija būtiskas ietekmes uz kopējo nodarbinātību. Protams, tai gan bija ietekme uz pensionāru dalību darba tirgū, bet tā jau ir politiķu izšķiršanās, kādas vecuma grupas nodarbinātību veicināt - ne par to mana replika.

Vēl, ja reiz analizējam pašreizējo situāciju, pēc 220 tūkstoš darba vietu slēgšanas divu gadu laikā būtu vērts minēt, ka kopš 2010. gada aprīļa vērojams stabils darba vietu pieaugums - saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, trīs mēnešu laikā audzis par 29 tūkstošiem, savukārt CSP uzņēmuma apsekojuma dati liecina, ka nodarbinātības pieauguma dzinējs ir privātais sektors - uzņēmumi.

Nobeigumā J. Paiders secina, ka "visticamāk, 2010. gada trešā ceturksnī strādājošo skaits Latvijā pret 2009. gadu jau nebūs Eiropas rekords, jo tas tiks rēķināts attiecībā uz laiku, kad pensionāri savas darba vietas jau bija pametuši". Piekrītu, bet tas būs sasniegts nevis bāzes efekta dēļ, jo, kā jau secinājām, pensionāru vietā darba tirgū stājās jaunāki darbinieki, bet gan pateicoties tālākam nodarbinātības pieaugumam 2010. gada trešajā ceturksnī, ja tāds notiks. Turpmākam darbavietu pieaugumam svarīgākās būs investīcijas, tai skaitā kredīti ražošanai, bet, lai tas notiktu, nepieciešama skaidrība budžeta un nodokļu ziņā. Bet tas jau ir cits stāsts.