Kāpēc sievietes nonāk mazapmaksātos biroja darbos?

"Sieviešu" un "vīriešu" profesijas

Profesijas Latvijā kopumā ir stingri nodalītas sieviešu un vīriešu profesijās. Tikai 4 no 40 profesiju grupām strādā līdzīgā apmērā (40-59 %) sievietes un vīrieši. Gandrīz četras reizes vairāk – 15 – profesiju grupās dominē viens dzimums, tas nozīmē, ka tajās strādā vairāk nekā 80 % sieviešu vai vīriešu, un vairāk nekā pusē profesiju viena dzimuma pārsvars ir vairāk nekā 60 %.

Dzimumu dažādības trūkums ekonomikā nozīmē, ka netiek pilnvērtīgi izmantots darbaspēka potenciāls, izglītībā ieguldītie resursi un arī netiek izmantota dažādības pozitīvā ietekme uz ekonomikas ražīgumu. Ostry, JD (2025) [1] pētījumā secina, ka vīrieši un sievietes darba tirgū ir savstarpēji papildinoši, viņiem ir atšķirīgas perspektīvas un pieejas darbam, kas nozīmē, ka darba vietā, kur sievietes un vīrieši strādā kopā, ražīgums vidēji būs lielāks, nekā veidotu tāda paša daudzuma viena dzimuma darbinieki. Dzimumu dažādība ekonomikā kāpina ekonomikas izaugsmi, ne tikai pievienojot ekonomikai jaunus darbiniekus, bet dažādības kāpums palielina ekonomikas efektivitāti un ražīgumu, pievienojot atšķirīgu perspektīvu, prasmes un kāpinot lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Šis rezultāts ir spēkā, gan analizējot kopējo ekonomiku, gan arī nozaru griezumā. Tas nozīmē, ka, veidojot vienlīdzīgu dzimumu sadalījumu komandās, potenciāls ražīguma kāpumam ir nozīmīgs. Turklāt arī kopumā ekonomikā veidojot iekļaujošāku darba vidi un noņemot barjeras, kas nav saistītas ar kompetenci, darba tirgū uzlabojam darbinieku mobilitāti starp profesijām, spēju pārprofilēties, tādējādi krīzes situācijās mazinām negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem un ekonomiku kopumā.

Otrkārt, aizvien vēl būtiskā atšķirība vidējā sieviešu un vīriešu atalgojumā mazina iespēju, ka sievietes iegulda savu bērnu audzināšanā un attīstībā. Pretēji stereotipiem, ka vīrieši ir ģimenes galvenie pelnītāji, liela daļa ģimeņu paļaujas gan uz sieviešu, gan vīriešu ienākumiem, un gandrīz 40 % ģimeņu 2024. gadā sievietes bija vienīgais vecāks. Tādējādi ierobežojot karjeras un atalgojuma kāpumu, mazinām ieguldījumu nākotnes darbiniekos.

Pasaules Bankas pētījums (Eliana Carranza et al (2023)), kas izmanto datus par 80 valstīm, secina, ka nav tādu universālu sieviešu un vīriešu profesiju, jo dažādās valstīs var būt pilnīgi atšķirīgas sieviešu un vīriešu profesijas. Arī laika gaitā stereotipi par dzimumu “dabīgajām” profesijām mainās. ASV vēsturiski grāmatvedības, auditoru un farmaceitu profesijās dominēja vīrieši, bet mūsdienās, līdzīgi kā Latvijā, šajās profesijās dominē sievietes.

Darba tirgus dati: kur strādā sievietes?

Lai gan sievietes Latvijā un citviet Eiropā bieži sasniedz augstāku izglītības līmeni nekā vīrieši, viņas joprojām dominē zemu atalgotos biroja darbos. Sievietes veido 70 % no visiem biroju administrācijas darbiniekiem, 90 % no personāla vadītājiem Latvijā ir sievietes (Eurostat). Lai arī šīs profesijas nodrošina būtisku pienesumu, tās tieši nepiedalās uzņēmumu produktivitātes un inovāciju veidošanā, tādēļ ir salīdzinoši maz atalgotas.

Tajā pašā laikā vīrieši lielākā skaitā ieņem augstāk apmaksātas tehniskās un vadītāju pozīcijas. Likumdevēju vidū 70 % ir vīrieši, tāpat arī rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji 70 % gadījumu ir vīrieši. Arī STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas, matemātikas) nozarēs sievietes ir mazākumā – 80 % programmētāju ir vīrieši, 80 % zinātnes un inženierzinātņu speciālisti ir vīrieši –, turklāt šajā nozarē strādājošām sievietēm atalgojums ir būtiski zemāks (1. attēls, CSP dati).

1. attēlā redzamas profesijas Latvijā, kur viena dzimuma koncentrācija ir vislielākā, un vidējās stundas algas likmes šajās profesijās. Sievietes dominē tādās profesijās kā tirdzniecības darbinieki, biroja administrācijas darbinieki, klientu apkalpes speciālisti, veselības un izglītības speciālisti. Šajās profesijās vidējā stundas algas likme svārstās no 5.9 līdz 16 eiro. Vīrieši, savukārt, ir celtniecības, metālapstrādes, zinātņu un inženierzinātņu un informāciju tehnoloģiju pārstāvji, un algas apmērs šajās profesijās svārstās no 7.4 līdz 21.7 eiro. Attēlā redzamās profesijās dominējošā dzimuma īpatsvars profesijā nodarbinātajos svārstās no 80 % līdz 100 %. Turklāt, kā iepriekš rakstījām [2], sievietes Latvijā par vienu un to pašu darbu saņem mazāku atalgojumu gan nozaru, gan profesiju, gan izglītības līmeņa griezumā. Tas nozīmē, ka sievietes, kas strādā labi apmaksātās profesijās, par to pašu darbu vidēji saņem salīdzinoši mazāk.

Izglītība, prasmes un zināšanas – sociālās normas, piemēri dzīvē

Viens no ļoti būtiskiem iemesliem "sieviešu" un "vīriešu" lomu dalījumam ir izglītības jomas izvēle. Pilnīgi saprotami, ka, ja sievietes un vīrieši izvēlas atšķirīgas jomas izglītībā, pēc tam tie arī strādā atšķirīgās profesijās. 2. attēlā redzams, ka, pirmkārt, studijas 2024. gadā absolvēja gandrīz divas reizes vairāk sieviešu nekā vīriešu. Redzams, ka arī sieviešu un vīriešu studiju jomu sadalījums ir atšķirīgs. Lielākā daļa sieviešu izvēlas studijas sociālo zinātņu jomā, kā arī veselībā. 2024. gadā sievietes, kas beidza studijas zinātņu un tehnoloģiskās jomās, bija divas reizes mazāk nekā vīriešu. Tomēr šī atšķirība ne tuvu neatspoguļo zemo sieviešu pārstāvniecības līmeni ar šīm jomām saistītajās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģiju un zinātnes, un inženierzinātņu speciālisti ir 80 % vīrieši.

Zinātņu, tehnoloģiju un matemātikas jomu zemā popularitāte sieviešu studentu vidū nav saistīta ar zināšanu trūkumu zinātnē un matemātikā. Vidusskolā meitenēm un puišiem zinātnēs un matemātikā rezultāti ir līdzīgi. PISA dati rāda, ka 2022.  un 2018. gadā zēniem pavisam nedaudz labāk veicās matemātikā, meitenēm mazliet labāk sekmējās zinātnēs. Atšķirības bija maznozīmīgas.

Šādas atšķirības studiju jomu izvēlē lielā mērā ietekmē sabiedrībā pastāvoši stereotipi par to, kuras profesijas ir "piemērotas" sievietēm un kuras – vīriešiem. Jaunieši jau no bērnības saskaras ar šo informāciju, tādējādi tā ietekmē izglītības jomas izvēli. "Norstat" 2025. gada februārī veiktā pētījuma "Novatore dzimumu līdztiesības barometrs" rezultāti par stereotipiem apstiprina, ka joprojām ir dzīvi stereotipi, ka sievietēm un vīriešiem ir piemērotas atšķirīgas jomas (3. attēls). Trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka IT joma ir vairāk piemērota vīriešiem, darbs ražošanas nozarē ir vairāk piemērots vīriešiem pat 40 % aptaujāto ieskatā, turklāt sociālās aprūpes darbu puse no aptaujātajiem atzīst kā sievietēm atbilstošu nodarbošanos, bet izglītību katrs ceturtais vērtē kā sievietēm specifisku jomu.

Jauniešu mācību jomu izvēli ietekmē arī dzīves piemēri jeb profesiju pārstāvji, ko mēs redzam ikdienā. Tādējādi šībrīža profesiju sadalījums rāda piemēru arī nākotnes profesionāļiem, jo ir daudz vieglāk sevi iedomāties kādā profesijā, kur ir tev līdzīgi cilvēki.

Darba vides ietekme

Darbinieku profesijas izvēli ietekmē arī darba vide. Sieviešu profesiju izvēli būtiski ietekmē sajūta par to, kuras profesijas pielāgojas darbiniekiem, kuriem jārūpējas par ģimeni. Sabiedrībā joprojām pastāvošo dzimuma lomu sadalījuma ietekmē lielāko daļu rūpju par ģimeni joprojām uzņemas sievietes, un tam ir būtiska ietekme uz sieviešu spēju veidot karjeru un ienākumiem. Latvijā 2022. gadā 60 % sieviešu veltīja vairāk nekā 5 stundas dienā rūpēm par bērniem, no vīriešiem tādi bija tikai 11 % (EIGE). Izvēloties profesiju, sievietēm būs tendence izvēlēties tādu, kur jau darbojas sievietes un kur izveidoti mehānismi, kā aizvietot cilvēkus, kuriem jārūpējas par bērniem, tādējādi izvairoties no riska, ka darbu varētu zaudēt, ja sieviete izvēlas veidot ģimeni. Objektīvi raugoties, mūsdienās nav daudz profesiju, kur, izmantojot darba laika elastību un aizvietojamību, nebūtu iespējams nodrošināt, ka vecāki var rūpēties par bērniem. Situācijas, kad darba devējs neatbalsta cilvēkus ar bērniem, ir izvēles, nevis nespējas jautājums.

Tiesībsarga 2024. gadā veikta mazu bērnu vecāku aptauja liecina, ka darba intervijās sievietes divas reizes biežāk jeb katra piektā no aptaujātajām sievietēm saskārusies ar nelikumīgiem jautājumiem par ģimenes stāvokli un bērnu plāniem. 22 % no respondentēm saskārušās arī ar diskrimināciju darba vietā ģimenes stāvokļa dēļ (pretēji 11 % vīriešu). Turklāt 15 % no vīriešiem, atbildot uz jautājumu, kāpēc nav ņēmuši bērna kopšanas atvaļinājumu, atbildēja, ka baidās no negatīvas attieksmes vai darba devējs nav ļāvis.

Arī pētījumi liecina, ka sievietes biežāk piedzīvo diskrimināciju vīriešu dominētās nozarēs (ASV 2017 PEW).

Par Latviju šādu pētījumu neatrodu, bet ir liecības, ka vīriešu dominētās jomās sievietēm bieži vien jāpierāda sevi daudz vairāk, lai tiktu uzskatīta par līdzvērtīgām kolēģiem vīriešiem. Arī Latvijas NBS pulkvede Antoņina Bļodone intervijā pirms 18. novembra parādes komandēšanas stāsta, kā karjeras sākumā sevi pierādīt nācies daudz vairāk nekā kolēģiem vīriešiem.

Viedoklis

Anna Andersone, "Riga TechGirls" valdes locekle

Sievietes tehnoloģiju nozarē joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, kas sakņojas stereotipos un sabiedrības ekspektācijās. Lai gan dati rāda, ka meitenes skolā sasniedz līdzīgus, bieži pat labākus rezultātus eksaktajos priekšmetos nekā zēni, vēlāk studiju un karjeras izvēlē IT un tehnoloģiju jomās joprojām dominē vīrieši un puiši. Bieži vien tas ir nevis prasmju vai interešu, bet gan vides un attieksmes jautājums – meitenēm trūkst iedrošinājuma un labo piemēru, kas apliecinātu, ka tehnoloģiju joma ir tikpat piemērota un pieejama arī viņām.
Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, sievietēm tehnoloģiju nozarē bieži nākas pierādīt savu kompetenci vairāk nekā vīriešiem. Viņām var būt grūtāk iegūt uzticību, īpaši augstākās vadības līmenī, un stereotipi par “dabiskām” profesijas lomām joprojām kavē progresu. Tajā pašā laikā redzam pozitīvas pārmaiņas – arvien vairāk uzņēmumu sāk apzināties dažādības nozīmi un aktīvi veido iekļaujošāku darba vidi.
Ja vēlamies izmantot visu sabiedrības potenciālu un veicināt ekonomikas izaugsmi, ir svarīgi gan mazināt stereotipu ietekmi izglītībā, gan veidot darba kultūru, kas sievietēm tehnoloģiju jomā nodrošina vienlīdzīgas iespējas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka zaudējam talantīgas speciālistes tikai tāpēc, ka jau agrīnā vecumā viņām netiek parādīts, ka tehnoloģijas var būt arī viņu lauks.

Sieviešu kapacitāte netiek izmantota, ekonomika zaudē

Šobrīd Latvijā dalījums sieviešu un vīriešu profesijās ir izteikts. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, lielāka sieviešu koncentrācija ir zemāk apmaksātās atbalsta profesijās, tādējādi vidēji to finansiālā situācija ir salīdzinoši sliktāka nekā vīriešiem. No otras puses, Latvijas ekonomika pilnvērtīgi neizmanto augsti izglītotu un motivētu darbaspēka daļu.

Latvijā visās lielākajās profesiju kategorijās (5. attēlā) strādājošo sieviešu izglītības līmenis ir augstāks nekā šajā profesijā strādājošo vīriešu izglītības līmenis, izņemot pakalpojumu un tirdzniecības jomu. Tā kā atbalsta lomās strādājošās sievietes nereti neizmanto savas izglītībā iegūtās prasmes un zināšanas, valsts ieguldījumi izglītībā netiek efektīvi izmantoti.

Ne tikvien sievietēm ir augstāks izglītības līmenis, bet viņas arī daudz aktīvāk piedalās tālākizglītības programmās, tādējādi sekojot līdzi darba tirgus aizvien mainīgajām prasībām. Katra trešā sieviete Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījusies mācību programmās, bet tikai katrs piektais vīrietis piedalījies apmācībās (6. attēls). Tas nozīmē: pat ja sieviešu izvēlētā izglītības joma nav pieprasīta, sievietēm ir liels potenciāls pārprofilēties dzīves laikā, kas arī netiek pilnvērtīgi izmantots.

Sievietes vairāk nekā vīrieši šobrīd strādā mazāk produktīvās nozarēs. Latvijas ekonomika būtu ieguvēja, ja daļu no šī darbaspēka, kas ir augsti izglītots un motivēts mācīties visu mūžu, novirzītu uz produktīvākām un augstāk apmaksātām darba vietām. Mūsdienu strauji mainīgajā darba tirgū, īpaši tehnoloģiju un zinātnes jomā, spēja pielāgoties un mācīties ir ļoti nepieciešama.

Risinājumi un iespējas

Sieviešu pārstāvība zemu atalgotos biroja un aprūpes darbos nav nejaušība – tās ir sekas sociālajiem, ekonomiskajiem un strukturālajiem faktoriem. Mums ir visas iespējas ietekmēt, kā dzīvos mūsu un nākamo paaudžu sievietes. Lai sievietēm būtu iespējas droši izvēlēties profesiju un iegūt vienlīdzīgas iespējas karjerā, nepieciešams spert vairākus soļus.

1. Mācību jomas izvēlē jāmazina stereotipu ietekme: nepieciešama agrāka STEM izglītības popularizēšana meiteņu vidū, dzīves piemēri un mērķētas karjeras konsultantu aktivitātes skolās.
2. Neitrāli darba piedāvājumi un iekļaujoša darba vide. Iespējai savienot rūpes par ģimeni ar profesionālo dzīvi ir jābūt gan sievietēm, gan vīriešiem. Tas būtiski uzlabotu ne tikai sieviešu profesionālā potenciāla izmantošanu, bet arī radītu drošību, ka, laižot pasaulē bērnu, vecāki varēs turpināt veidot karjeru un nodrošināt iztiku ģimenei.
3. Labākas bērnu aprūpes iespējas – pieejamāki bērnudārzi un elastīgi darba apstākļi.
4. Algu noteikšanas un karjeras attīstības principiem jābūt caurskatāmiem, tādējādi izskaužot diskrimināciju un dodot drošību sievietēm izvēlēties profesiju, kur sieviešu daudzums ir neliels.

Ņemot vērā šī brīža demogrāfiskās tendences un straujo tehnoloģisko attīstību, Latvijas attīstību un spēju konkurēt globālajos tirgos noteiks tas, cik gudri mēs spēsim izmantot savu pašu vērtīgāko resursu – cilvēkus. Nepazaudēsim talantīgas inženieres un uzņēmējas tikai tādēļ, ka uzliekam sievietēm netaisnīgus šķēršļus.

[1] Ostry, J. D. (2025) ‘Gender diversity and economic growth’, Working Paper 02/2025, Bruegel, Diversity and inclusion aren’t just about equity, they’re about efficiency too (Brugel)

[2] Situācija ar sieviešu un vīriešu atalgojuma taisnīgumu Latvijā ir sliktāka, nekā ierasts uzskatīt | Makroekonomika.lv