Kara atbalsīs kāpušas cenas - kas notiks ar algām?

Algu kāpums vēl neatslābst

1. uzņēmēji algās izmaksāja vairāk: auga nodarbināto skaits,  darba slodze un arī algas

Darba samaksas fonda straujš pieaugums turpinājies kopš pagājušā gada. Ekonomikai atkopjoties, šogad palielinājās gan darbā pieņemto skaits, darbinieki strādājuši garākas stundas – arī tādēļ, ka mazinās nepilnu darba laiku nodarbināto skaits [1]. Ekonomika 1. ceturksnī uzrādīja pārsteidzoši labu sniegumu ¬– algās saņemtā nauda (darba samaksas fonda pieaugums 13.0% un inflācija – 9.2%) kopā ar pandēmijas laika uzkrājumu tēriņiem balstīja spēcīgo patēriņu.

2. darbu atsāk zemāk atalgotie

Līdz ar pandēmijas ierobežojumu mazināšanos, pieaudzis darbā pieņemto skaits, gaidot ekonomikas atkopšanos. Darbā pieņemšana, turklāt stipri straujāk nekā citviet, notiek nozarēs, kurās ir zemākās darba algas. Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits gada laikā audzis par 24 tūkst., un vidējā alga šajās nozarēs, lai gan arī auga, ir viszemākā nozaru skatījumā – 811 eiro mēnesī; vienlaikus finanšu un apdrošināšanas nozarē, kurā vidējā alga ir visaugstākā, darbinieku skaits sarucis. Vērojams, ekonomistu valodā runājot, strukturāls efekts – pašlaik straujāk atkopjas nozares, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk, un to darbinieki, salīdzinoši zemu algu saņēmēji, atgriežas darbā. Pats par sevi pozitīvi, ka lielāks skaits cilvēku tagad var strādāt strādā un var saņemt algu, taču statistikā tas atspoguļojas kā zemāks vidējās algas pieaugums.

3. darbaspēka trūkums – ilgstoši novērojama iezīme Latvijas darba tirgū

Uzņēmēji Latvijā darbaspēka trūkumu kā nozīmīgu darbību ierobežojošu faktoru minējuši jau kopš 2017. gada, atslābstot tikai īsu brīdi pandēmijas neziņas periodā. Darbaspēka iztrūkumu Latvijā nosaka ne tikai darbaroku hronisks sarukums zemas dzimstības un emigrācijas rezultātā. Darbaroku trūkumu pastiprina arī darba ņēmēju prasmju neatbilstība tam, kas vajadzīgs uzņēmējiem.

Jo mazāk darba tirgū paliek tādu, kas vēl bez darba, bet apguvuši pieprasītas prasmes, jo izvēlīgāki tie var būt un uzņēmējiem nākas tos pievilināt (vai pat pārvilināt no cita darba) ar augstākas algas piedāvājumu. Ilgstošs darbaspēka trūkums, kas vērojams Latvijā, spiedīs uz algu kāpumu arī ekonomikas bremzēšanas apstākļos, jo turpinām meklēt iespējami ražīgāku darbinieku.

Algu pieaugums ir joprojām samērā spēcīgs, taču to “noēdīs” inflācija 

Minētais pirmā ceturkšņa 7% algu pieaugums ir joprojām samērā straujš, un ir līdzīgs tam, kāds novērots vidēji kopš 2011. gada. 2021. gadā algu pieaugumu virs 10% noteica vairāki vienreizēji lēmumi, piemēram, minimālās algas palielināšana, piemaksas mediķiem par darbu pandēmijas apstākļos, izglītības sektora plānotā algu palielināšanas reforma.

Tomēr ekonomiskie apstākļi šogad ir citādi – divciparu inflācija ir ienākusi mūsu ikdienā. Tas arī noplicināja vidējās algas pieaugumu 1. ceturksnī: vidēji viena nodarbinātā pirktspēja inflācijas dēļ kritusies par 3%. Tādējādi arī šogad kopumā Latvijas Bankas prognozētais straujais algu pieaugums par 10% nenozīmēs, ka nodarbinātie kļūs turīgāki, jo arī inflācija tiek prognozēta strauja, tuvu 15%. Līdz ar to, pat ja darbinieks kontā būs saņēmis vairāk naudas, pirkumus var nākties ierobežot to pašu cenu pieauguma dēļ.

Vai algas tuvākā laikā varētu neaugt?

Krievijas karš Ukrainā ietekmē arī Latvijā ekonomisko aktivitāti - tā var stipri palēnināties un bezdarbs varētu pieaugt un algu kāpums sabremzēties.

• Karš ieilgst un cenas tādēļ aug visā pasaulē. Tas arī Latvijā palielina uzņēmēju ražošanas izmaksas un patēriņa cenas. Ja pirktspēja kritīsies un izmaksu pieaugumu vairs nevarēs pārlikt uz pircēju, uzņēmumiem atliks meklēt iespējas mazināt izmaksas vai arī tie būs spiesti sašaurināt ražošanu, vai pat to pārtraukt. Tas palielinās bezdarbu un darboties spējīgiem uzņēmējiem var palīdzēt noturēt darbiniekus ar esošo algu, jo atkritīs citi, spožāki darba piedāvājumi.
• Tomēr ilgākus gadus Latvijā izjustais darbaspēka trūkums uztur spiedienu pēc algu kāpuma un tas var saglabāties pat ekonomikas sarukuma apstākļos.
• Latvijā nepastāv vispārēja algu indeksācija – algu politika ir uzņēmumu pašu ziņā. Tomēr, lai uzņēmumā strādātu apmierināti un uzdevumus veikt protoši darbinieki, darba devējiem vismaz daļēji nāksies kompensēt cenu pieaugumu.

Redzam, ka Latvijas Bankas prognozētajam algu pieaugumam šogad par 10% ir savi lejupvērsti riski, un neprognozējam nominālo algu “iesaldēšanos”. Tomēr algu pieaugums šogad par 10% vai mazāk nozīmēs reālās pirktspējas kritumu iepretim pagājušajam gadam, kad inflācija bija zema. Līdz ar to pat augstākas algas saņēmēja pieprasījums pēc precēm nepalielināsies, jo algu pieaugums tikai daļēji nosegs cenu pieaugumu. Tādējādi augstas inflācijas ilgums, visticamāk, būs atkarīgs no tā, cik ilgi augstas globāli pieturēsies resursu cenas, nevis no iekšzemes darbaspēka izmaksu faktoriem.

Algām un iedzīvotāju labklājībai jāaug kopā ar uzņēmumiem

Algu pieaugums nodrošina materiālās labklājības kāpumu, vienlaikus tam jāatspoguļo darba ražīgums – ieguldītais darbs, kas ļauj uzņēmējam saražot, pārdot un pelnīt. Ja algas aug tikai darbinieku prasību dēļ, uzņēmēja konkurētspēja cietīs. Pat ja darbiniekam šķiet, ka uzņēmuma spēja konkurēt nav viņa rūpe, tomēr darbinieku ienākumi var pieaugt tikai kopā ar uzņēmuma turīgumu. Ja uzņēmējs nespēs tirgū konkurēt un pelnīt, tad nespēs arī maksāt augstākas algas.

Līdz šim jau augušās materiālu un darbaspēka izmaksas uzņēmējus un ekonomiku nav būtiski vājinājušas: uzņēmēju peļņas maržas turas stabilas. Pieprasījums atkopies, uzņēmēji augošās darbaspēka izmaksas varējuši pārlikt uz pircēju, ceļot cenu. Tomēr kara ietekmē pieprasījums vājinās, inflācija cērt robu pirktspējā, citas izmaksas kāpj -tas kopumā var situāciju mainīt. Uzņēmēji var saskarties ar grūtībām, tostarp, grūtībām konkurēt noieta tirgos.

Algu pieaugums drupina konkurētspēju – vai politikas veidotāji var atļauties nogaidīt?

Kara radītās sekas tautsaimniecībā var mazināt pieprasījumu pēc darbiniekiem, bēgļu ieplūdes savukārt darba roku skaitu palielina tikai nedaudz. Abi šie faktori rada vien īstermiņa svārstības, un saspringumu Latvijas darba tirgū, kas ir hroniska kaite, neviens no ārpuses neatrisinās. Likt cerības uz ģeopolitiskiem apstākļiem nav attaisnojami– nekā nedarīšana tikai mazina labklājības līmeņa pieauguma iespējas Latvijā.

Te vietā atgādinājums - darba roku trūkuma mazināšanai, valdības rīcībā ir darba tirgus strukturālās politikas instrumenti. To fokuss ir celt darbaspēka kvalifikāciju, virzīt to uzņēmējiem vajadzīgā gultnē, kā arī vairot strādātāju skaitu,  palīdzot uzturēt  veselību, radot labvēlīgus apstākļus un iespējas Latvijā, lai iedzīvotāji neizvēlētos aizbraukt un ģimenes izvēlētos radīt vairāk bērnu.

[1] Līdz ar to, lai gan darba samaksas fonds audzis strauji, pieaudzis arī vidējais darbinieku skaits t.s. pilna darba laika vienībās – kā to mēra statistikā (6%; iepriekšējos divos krīzes gados tas bija sarucis). Tas piebremzējis vidējās darba algas pieaugumu.