Kas ir Samas likums un vai recesiju var prognozēt ar viena rādītāja palīdzību?

Šī vasara finanšu tirgos nudien nebija mierīga. No vienas puses, pēdējos gados vērojamais iespaidīgais kāpums akciju tirgū un dažos citos finanšu tirgus segmentos liecina par šķietami augstu investoru pārliecību par pasaules tautsaimniecības nākotnes perspektīvām. Pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā raisītie traucējumi ekonomiskajās ķēdēs pakāpeniski mazinājušies, inflācija ir apspiesta, un vairākas centrālās bankas jau spērušas soli procentu likmju samazināšanas virzienā.

No otras puses, nenoteiktība pasaules ekonomikā joprojām ir augsta – pasaules tirdzniecība nīkuļo, ģeopolitiskā spriedze un aktīvais vēlēšanu gads ir nepārtraukts turbulences avots, un vadošo centrālo banku monetārā politika kopumā joprojām ir ierobežojoša. ASV pieaugušas bažas par augsto procentu likmju iespējamu ietekmi uz darba tirgu un ekonomiku.

Lielāks fokuss uz darba tirgus rādītājiem un recesijas draudiem ASV ir skaidrojams ar to, ka ASV Federālo Rezervju Sistēma vēl nav sākusi mazināt procentu likmes, turklāt – atšķirībā no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un daudzām citām centrālajām bankām – tai ir duāls mandāts, proti, tai jārūpējas ne tikai par cenu stabilitāti, bet arī par nodarbinātību. Neapšaubāmi, recesija ASV – pasaules lielākajā ekonomikā – negatīvi ietekmētu pasaules tirdzniecību un caur tiešiem un netiešiem kanāliem varētu atbalsoties kā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās arī citās valstīs. ASV ir viens no galvenajiem eirozonas tirdzniecības partneriem un starp top 10 nozīmīgākajiem Latvijas eksporta tirgiem, tāpēc lejupslīde ASV ietekmētu arī Latvijas tautsaimniecību. Recesija ASV ar lielu varbūtību varētu palielināt turbulenci finanšu tirgos, tādējādi vēl vairāk palielinot ietekmi uz ekonomiku un ietekmējot finanšu tirgos ieguldīto finanšu līdzekļu tirgus vērtību.

Nav pārsteigums, ka šādos apstākļos investoru lēmumi ir jutīgi pret notikumiem pasaulē un ekonomisko datu  iznākšanas. Citu faktoru starpā vājāki bezdarba rādītāji ASV sekmēja iespaidīgu korekciju akciju tirgos augustā. Interesanti, ka pēdējo mēnešu laikā novērotās diskusijas medijos un ekonomikas komentētāju vidū par augstāku recesijas varbūtību ASV, kā arī atsevišķu investoru lēmumi slēgt savas pozīcijas daļēji tika pamatoti ar viena rādītāja – t.s. Samas likuma (Sahm rule) – pieaugumu. Kas tas par rādītāju, vai tas tiešām ļauj precīzi prognozēt recesiju un vai tas ir izmantojams arī eirozonā?

Neliela atkāpe par to, kas ir recesija

Recesija ir diezgan precīzi definēta – tā ir nozīmīga un plaša ekonomiskā lejupslīde ilgākā laika periodā, taču praktiski recesiju noteikt nav tik vienkārši.

Ekonomisti bieži izmanto tehniskās recesijas rādītāju, proti, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu vismaz divu ceturkšņu garumā. Taču šāds kritums var būt sekls, vienreizēju faktoru ietekmēts vai bez pasliktināšanās citos ekonomiskajos rādītājos, piemēram, darba tirgū. Tādējādi tehniskā recesija ne vienmēr atbilst patiesas – dziļas un plašas –  recesijas definīcijai. ASV recesiju izziņo Nacionālais ekonomisko pētījumu birojs (National Bureau of Economic Research, NBER), pamatojoties uz vairāku ekonomisko rādītāju dinamikas analīzi. Atsevišķas institūcijas, piemēram, Ekonomikas politikas pētniecības centrs (Centre for Economic Policy Research, CERP) nosaka recesijas epizodes eirozonā un dažās eirozonas dalībvalstīs, taču parasti recesijas noteikšanai Eiropas valstīs izmanto tehniskās recesijas definīciju.

No politikas veidotāju viedokļa izaicinoši ir tas, ka ekonomiskie rādītāji, piemēram, tas pats IKP kļūst pieejami ar novēlošanos. Turklāt paiet vismaz divi ceturkšņi, kamēr var runāt par ilgāku lejupslīdi. Vēsture rāda, ka ASV NBER arī nesteidzas ar  recesijas izziņošanu un tas var aizņemt no 4 līdz 21 mēnesim.

Tādējādi bieži vien recesiju var konstatēt, kad tā jau ir sākusies vai pat notikusi. Tāpēc ekonomisti, investori un politikas veidotāji mēdz izmantot t.s. agrīnās brīdināšanas recesijas rādītājus. Daži no tiem ir ekonomiski pamatotāki, piemēram, negatīva starpība starp 10 un 2 gadu valsts obligāciju likmēm vēsturiski nereti signalizējusi par recesijas draudiem. (Normālos apstākļos 10 gadu obligācijām vajadzētu būt augstākām ienesīguma likmēm un attiecīgi starpībai starp 10 un 2 gadu valsts obligāciju likmēm – pozitīvai, jo nākotnes tendences ir mazāk prognozējamas un investori uzņemas augstākus riskus). Citi rādītāji – piemēram, lūpukrāsas efekts (lipstick effect, apraksta situāciju, kad ekonomiskās lejupslīdes laikā pieaug patērētāju tēriņi nelieliem priekiem) – vēsturiski īsti nestrādā kā labs recesijas prognozēšanas rādītājs.

Samas likumu popularizēja ASV ekonomiste Klaudija Sama ar mērķi piedāvāt ASV politikas veidotājiem agrīnā brīdinājuma rīku par recesijas iestāšanos ASV un izmantot to kā signālu automātiski iedarbināt atbalsta pasākumus mājsaimniecībām ekonomiskās lejupslīdes laikā [1].

Kas ir Samas likums?

Samas likuma būtība ir vienkārša: ja bezdarba līmenis pārsniedz savu zemāko līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā par 0.5 procentu punktiem, vēsturiski ASV tas vienmēr ir sakritis ar recesijas sākumu. Lai izvairītos no īstermiņa efektiem, tiek izmantots bezdarba līmeņa trīs mēnešu slīdošais vidējais rādītājs.

Apskatot ASV bezdarba līmeņa dinamiku un tā sakarību ar NBER noteiktās recesijas periodiem, var piekrist, ka zināma sakarība pastāv (sk. 1. attēlu). Bezdarba pieaugums virs Samas likuma noteiktā sliekšņa 0.5 procentu punkti parasti vērojams pirmajos četros recesijas mēnešos. Vienlaikus divos gadījumos pagāja 5 un 7 mēneši kopš recesijas sākuma, kamēr bezdarba līmenis pārsniedza slieksni 0.5 procentu punkti. 1959. un 2003. gadā rādītājs sniedza aplami pozitīvu signālu (proti, bezdarbs pieauga, bet recesija netika novērota).

Pēdējā gada laikā bezdarba līmenis ASV ir pieaudzis, un šā gada jūlijā tas pārsniedza zemāko bezdarba līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā par 0.53 procentu punktiem, tādējādi pārsniedzot Samas likuma slieksni un, iespējams, signalizējot par to, ka ASV ekonomika atrodas recesijas sākumā.

Vai viss ir slikti?

Ekonomikas likumi nav tik precīzi kā fizikas likumi, turklāt nereti par tiem sauc empīriskās sakarības, kā būtu precīzāk saukt arī Samas likumu. Samas likums var būt noderīgs papildu rādītājs ekonomista analītisko rīku krātuvē, taču tas nav apsteidzošs (leading) rādītājs un prognozēšanas rīks, tas neļauj veikt precīzus pieņēmumus par recesijas iestāšanās laiku un – galvenais - tas neņem vērā darba tirgus strukturālo pārkārtojumu ietekmi.

Piemēram, pēdējā gada laikā novēroto bezdarba pieaugumu ASV citu faktoru starpā būtiski sekmēja darbaspēka piedāvājuma pieaugums, ko savukārt veicināja imigrācijas pieaugums. Parasti sākotnēji imigrantu skaita pieaugums atbalsojas augstākos bezdarba rādītājos, jo imigranti integrējas darba tirgū pakāpeniski. Taču šāds bezdarba kāpums nebūtu saistāms ar recesijas draudiem, drīzāk otrādi – ilgākā termiņā imigrācijas pieaugums parasti sekmē kopējā pieprasījuma kāpumu un lielāku IKP pieaugumu valstī.

Arī citi darbaspēka tirgus rādītāji ASV pagaidām drīzāk norāda uz darba tirgus normalizāciju pēc zināmām pārkaršanas pazīmēm pēcpandēmijas periodā, nevis būtisku atslābumu. Neraugoties uz pieaugumu, bezdarba līmenis joprojām ir zems (4.3 %); pieejamo vakanču skaits mazinās, jo samazinās jauno vakanču skaits, nevis pieaug atlaišanu skaits; nodarbinātības līmenis kopumā ir augsts, t.sk. būtiski uzlabojoties nodarbinātības rādītājiem nelabvēlīgākā situācijā esošo (disadvantaged) iedzīvotāju grupās [2], kā arī nodarbinātības līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu darbaspējīgā vecuma (prime age) grupā ir augstākajā līmenī kopš globālās finanšu krīzes.

Kopumā darba tirgus ASV joprojām saglabājas spēcīgs, un IKP pieaugums ir salīdzinoši labs (2024. gada 2. ceturksnī gada pieaugums bija 3.1 %) . Tomēr ilgstoši ierobežojošās monetārās politikas ietekme uz ekonomisko aktivitāti ASV var kļūt izteiktāka, arī ASV prezidenta vēlēšanu iznākums ir liels nenoteiktības faktors turpmākiem ekonomiskās politikas lēmumiem. Arī spriežot pēc Bloomberg aptaujāto analītiķu vērtējuma un no ASV finanšu tirgus datiem atvasinātajiem datiem, recesijas varbūtība ASV nav nenozīmīga (piemēram, augustā beigās Bloomberg aptaujātie analītiķi to novērtē 31.5 % līmenī). Taču novērtējot recesijas iespējamību, nevar paļauties uz viena rādītāja signāliem, jo nereti tie sniedz visai atšķirīgus vērtējumus vai neņem vērā strukturālo un vienreizējo faktoru ietekmi, piemēram, imigrācijas pieaugumu vai pandēmijas ietekmē raisītās ilgtermiņa pārmaiņas darbaspēka tirgū.

Vai Samas likumu var izmantot darba ekonomikas stāvokļa analīzei Eiropas valstīs?

Samas likums tika kalibrēts ASV vēsturiskajiem bezdarba un recesijas rādītājiem. Pārbaudot, vai šis rādītājs sniedz papildu informāciju eirozonas un citu Eiropas valstu ekonomisko procesu analīzē, uzreiz jāatzīmē daži ierobežojumi.

Pirmkārt, bezdarba un IKP laikrindas eirozonai un daudzām dalībvalstīm ir salīdzinoši īsas, kas neļauj veikt ticamus secinājumus par Samas likuma piemērotību Eiropas valstu ekonomiku analīzē.

Otrkārt, eirozonā un citās Eiropas valstīs recesijas noteikšanai parasti izmanto tehniskās recesijas definīciju, kas ne vienmēr var noteikt patiesi plašu lejupslīdi, vai otrādi – var signalizēt par recesiju, kad vērojama vien neliela ekonomiskā lejupslīde vienreizēju faktoru ietekmē.

Kopš eirozonas izveidošanas reģionā tika konstatētas trīs recesijas epizodes, kas sākās 2008. gadā 2. ceturksnī, 2011. gada 4. ceturksnī un 2020. gada 1. ceturksnī (sk. 2. attēlu). Lai gan visos gadījumos recesiju pavadīja visai būtisks bezdarba pieaugums, Samas likuma sliekšņa pārsniegšana novērota atšķirīgos recesijas periodos. Globālās finanšu krīzes un pandēmijas laikā bezdarba pieaugums virs sliekšņa 0.5 procentu punkti bija vērojams trešajā ceturksnī pēc recesijas sākuma, savukārt eirozonas valstu valdības parādu krīzes laikā – pašā recesijas sākumā. 2003. gadā Samas rādītājs sniedza aplami pozitīvu signālu (neraugoties uz daudz lēnāku izaugsmi un bezdarba pieaugumu virs sliekšņa 0.5 procentu punkti, tehniskā recesija netika fiksēta).

Apskatot atsevišķu eirozonas un Eiropas Savienības (ES) valstu bezdarba un IKP dinamiku, kopsakarības, kas liecinātu par Samas likuma lietderību recesijas noteikšanā Eiropas valstīs, netika atrastas. Tiesa, atsevišķos periodos – piemēram, pandēmijas raisītās lejupslīdes laikā – vairākās valstīs tika novērota gan recesija, gan bezdarba pieaugums virs Samas likuma sliekšņa. Vai, piemēram, iepriekšējos divos gados vairākās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā – Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un jo īpaši izteikti Igaunijā – tika novērotas tehniskās recesijas epizodes, ko pavadīja arī zināms darba tirgus atslābums un bezdarba pieaugums. (IKP dati arī svārstījās uz tehniskās recesijas robežas, taču bezdarba līmenis Latvijā pēdējā gada laikā pieauga mēreni un 2024. gada 2. ceturksnī pat nedaudz samazinājās). Taču precīza kopsakarība starp bezdarba pieaugumu un recesijas iestāšanos šajās epizodēs nav vērojama. Turklāt vairākām Eiropas valstīm atsevišķos periodos tika novērots būtisks bezdarba pieaugums, kuru nepavadīja tehniskā recesija, un otrādi – periodos pirms, pēc vai recesijas laikā netika novērota bezdarba rādītāja pasliktināšanās

Vājākas saites starp ekonomisko izaugsmi un bezdarba pieaugumu Eiropā salīdzinājumā ar ASV skaidro darba tirgus atšķirības un to ietekmējošie strukturālie faktori un politikas mēri. Piemēram, vēsturiski citu faktoru starpā tās varētu būt ES valstīs kopumā stingrākas nodarbinātības aizsardzības (employment protection) shēmas, savukārt pandēmijas un pēcpandēmijas periodā darba tirgu noturību varēja ietekmēt, iespējams, lielāka darbaspēka pieturēšana (labour hoarding) eirozonas valstīs salīdzinājumā ar ASV.

Abstrahējoties no ASV ekonomikai izstrādātā Samas likuma, jāatzīmē, ka ekonomiskā izaugsme eirozonā kopumā ir vāja. Taču eirozonā vidēji un arī tās lielākajās valstīs nav vērojams vērā ņemams bezdarba pieaugums (sk. 3. attēlu), arī citi darbaspēka tirgus rādītāji – piemēram, spēcīgs algu kāpums, samērā liels pieejamo vakanču skaits, kopumā –vēsturiskā griezumā zems bezdarba līmenis – norāda uz joprojām salīdzinoši labu situāciju eirozonas darba tirgū. Tas ļauj īstenot monetārās politikas normalizāciju eirozonā pakāpeniski, joprojām turot fokusā inflācijas stabilizēšanos un tās samazināšanos līdz mērķim 2 %.

Kopsavilkums

Vēsturiski ASV bezdarba līmeņa pieaugums virs noteikta sliekšņa gandrīz vienmēr sakritis ar recesijas sākumu. Taču šī vēsturiska sakarība per se nepamato viena rādītāja izmantošanu kā ticamu recesijas prognozēšanas rīku, uz kura var balstīt politikas lēmumus, īpaši periodos, kad tautsaimniecībā un darba tirgū ir vērojamas būtiskas strukturālās pārmaiņas.

Samas likums tika kalibrēts recesijas signāla noteikšanai ASV. Šo modificēto bezdarba kāpuma rādītāju var izmantot kā papildu analīzes rādītāju eirozonā un citās ES valstīs. Taču vēsturisko datu analīze parāda, ka kopsakarība starp tehnisko recesiju un bezdarba rādītāju pieaugumu virs Samas likuma noteiktā sliekšņa Eiropas valstīs ir visai vāja, un Samas likums nevar būt izmantojams kā recesijas signāls Eiropas valstīs. Citu faktoru starpā to varētu skaidrot ASV un ES darba tirgus atšķirības un to ietekmējošie strukturālie faktori un politikas mēri.

[1] Sk. 39.-40. lpp. Heater Bourshey, Ryan Nunn and Jau Shambaugh "Recession Ready: Fiscal Policies to Stabilize the American Economy"

[2] Monetary Policy Report submitted to the Congress on July 5, 2024, pursuant to section 2B of the Federal Reserve Act