Kas nosaka ražotāju cenu attīstību?

Ražotāju cenas rūpniecībā parāda nevis tās cenas, par kādām ražotājs iepērk izejmateriālus (kā tas varētu likties līdzībā ar patēriņa cenām, kur patēriņa cenas saistās ar produktu pirkšanu), bet tās, par kurām realizē produkciju. Šīs ražotāju cenu izmaiņas ir svarīgs faktors, kas atspoguļojas daudz vairāk pieminētā cenu pārmaiņu mērā – patērētāju cenu inflācijā, par kuru saistībā ar inflācijas gaidām plašāk lasāms citā manā rakstā.

Kāpēc cenas ražotājiem un patērētājiem nav vienas un tās pašas?

Salīdzinot statistikas rādītājus “ražotāju cenas” un “patērētāju cenas”, var rasties situācija, kad salīdzinām ābolus un apelsīnus. Lai gan ir kopīgas iezīmes, ir gana daudz arī atšķirīgo. Ražotāju cenas (par kurām ražotājs pārdod) var atšķirties no patēriņa cenām (par kādām patērētājs pērk) vairāku iemeslu dēļ.

1. Ražotāju cenas neietver pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļus, kas var tikt piemēroti produkcijai. Savukārt patērētāju cenas tos ietver.
2. Atšķirības var radīt valsts sniegtais atbalsts, piemēram, kompensējot daļu no patēriņa cenu pieauguma [1].
3. Patēriņu un patēriņa cenas veido ne tikai vietējā ražojuma, bet arī importa produkti; ražotāju cenas savukārt mēra cenu pārmaiņas Latvijā ražotajiem produktiem un rūpnieciskajiem pakalpojumiem, kurus realizē Latvijā un ārpus tās.
4. Patēriņa cenas ietekmē arī tirdzniecības uzcenojumi. Šie uzcenojumi var ietekmēt to, ka atsevišķos periodos patēriņa cenas, salīdzinot ar ražotāju cenām, aug straujāk (uzcenojumiem palielinoties) vai lēnāk (uzcenojumiem mazinoties).
5. Patēriņa un ražotāju cenās ir atšķirīga dažādu nozaru un produktu nozīmība (svari) kopējā cenu izmaiņu indeksa veidošanā (proti, atšķiras dažādu produktu ierastais patēriņa un ražošanas apjoms).

Kādas bijušas ražotāju cenu attīstības tendences?

Ja iepriekšējos gados ražotāju un patēriņa cenas gāja soli solī un ražotāju cenu pieaugums signalizēja, ka patēriņa cenas pieaugs līdzīgos tempos, 2022. gadā inflācija nesasniedza tādus augstumus kā ražotāju cenu pieaugums (skatīt 1. attēlu).

Iemeslus, kāpēc ražotāju cenas iekšzemei paredzētiem produktiem pieauga straujāk nekā eksportētajai produkcijai, skaidrojusi kolēģe Agnese Puķe, pieminot gan to, ka atšķiras, kādus produktus vairāk eksportē un kādus vairāk ražo vietējām vajadzībām, gan arī uzsverot līgumu struktūras un konkurences apstākļu atšķirības.

Savukārt atšķirības starp ražotāju un patērētāju cenu pieauguma tempiem 2022. gadā visvairāk skaidro šo indeksu aprēķina struktūrā ietilpstošās nozares un produkti. 2022. gadā strauji auga dažādu produktu cenas, bet cenu pieauguma līderi bija ar enerģiju saistīti produkti. Tā kā iekšzemes tirgū realizētajai rūpniecības produkcijai ražotāju cenās nozīmīga loma ir ar enerģiju (elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana) saistītai nozarei (vairāk nekā trešdaļa no kopējā “rūpniecības groza”), savukārt patēriņa cenās ar enerģiju saistītie produkti Latvijā veido tikai aptuveni sesto daļu no patēriņa groza, straujais energocenu pieaugums vairāk izpaudās ražošanas, ne patēriņa pusē. Papildus tam valsts patērētājiem kompensēja daļu ar enerģiju saistītu cenu pieaugumu, kas šo atšķirību vēl palielināja.

Straujš ražotāju cenu pieaugums (līdzīgi kā straujš inflācijas pieaugums) 2022. gadā nebija vien Latvijas fenomens. Līdzīgas tendences bija novērojamas arī citās Eiropas Savienības valstīs (skatīt 2. attēlu). Ražotāju cenu straujais kāpums sākās jau pandēmijas laikā, kad sāka pieaugt enerģijas cenas, kā arī piegādes ķēžu problēmu dēļ sadārdzinājās dažādas rūpniecības preces un izejmateriāli. To vēl vairāk pastiprināja energoproduktu, pārtikas un atsevišķu citu preču būtiska sadārdzināšanās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt 2023. gads iezīmējās ar strauju ražotāju cenu sarukumu gan pie mums, gan citviet Eiropas Savienībā, galvenokārt mazinoties energoproduktu, bet arī atsevišķu citu (piemēram, koksnes) produktu cenām.

Kādi faktori pašlaik nosaka ražotāju cenu izmaiņas Latvijā?

Lai novērtētu dažādu faktoru ietekmi uz ražotāju cenām, tika veikta ražotāju cenu dekompozīcija, izmantojot Eiropas Komisijas uzņēmumu aptaujas datus. Šajās aptaujās uzņēmējiem tiek jautāts, kādi faktori, viņuprāt, ierobežo uzņēmuma ražošanu.

Ražotāju cenu (un saistīti arī inflācijas) attīstībā svarīgi var būt katrs no šiem aptaujā iekļautajiem faktoriem:

1. darbaspēks,
2. pieprasījums,
3. materiālu trūkums,
4. finanšu pieejamība,
5. dažādi citi ierobežojumi.

Ja kā ierobežojoši faktori tiek minēts materiālu vai darbaspēka trūkums, vai finansējuma ierobežojumu palielināšanās, tas palielina spiedienu uz ražotāju cenu pieaugumu, taču, ja aptaujā tiek norādīts, ka ražošanu ierobežo nepietiekams pieprasījums, šim faktoram ir negatīva ietekme uz ražotāju cenu pieaugumu. Aptaujas dati par Latviju pieejami no 2004. gada, kas ļauj novērtēt šo faktoru ilgtermiņa ietekmes un izmaiņas.

Šāda veida dekompozīcija sniedz papildu ieskatu ražotāju cenu tendencēs, norādot uz dažādu ietekmējošo faktoru mijiedarbību (skatīt 3. attēlu). 2023. gadā ražotāju cenu kritums atspoguļoja monetārās politikas (procentu likmju celšanas) ietekmi uz pieprasījuma sarukumu gan iekšzemē, gan globāli. Tā kā sākusi dominēt pieprasījuma samazināšanās, citi piedāvājuma puses faktori pašlaik kļuvuši mazāk aktuāli. 

Jāatzīmē, ka vairākus iepriekšējos gadus uzņēmēji Latvijā kā ierobežojošu faktoru norādīja finansējuma pieejamību. Finansējuma pieejamība ir aktuāla tēma, tā skarta arī vairākos kolēģu rakstos un arī kā viens no galvenajiem jautājumiem tika iztirzāts Latvijas Bankas 2023. gada konferencē. Lai arī daļa uzņēmumu ražošanas un attīstības iespējas var finansēt no pašu kapitāla, ir posmi, kad finansējuma nepieejamība palēnina ražošanas attīstības tempu un sadārdzina ražošanas izmaksas.

2023. gada laikā mazinājusies arī materiālu trūkuma ietekme uz ražotāju cenu kāpumu, bet gada nogalē šī faktora devums atkal ir nedaudz pieaudzis. Arī 2024. gads ir iesācies ar nenoteiktību un ierobežojumiem globālajās piegādes ķēdēs, norādot, ka vismaz īslaicīgs materiālu trūkums var būt kā potenciāls riska faktors, kas gan atkarīgs no uzņēmumu veidotām piegādes un krājumu struktūrām.

Cits faktors, kas spēcīgāk nekā vidēji ilgtermiņā Latvijā sadārdzina ražotāju cenas, ir darbaspēka trūkums. Latvijā 2022. gadā Ukrainas kara bēgļu ietekmē bija vērojams pozitīvs migrācijas saldo. Bez šīm bēgļu plūsmām migrācijas saldo būtu tuvs nullei. Arī iedzīvotāju vecuma struktūra tuvākajos gados nesola straujāku potenciālā darbinieku skaita pieaugumu, tāpēc sagaidāms, ka darbinieku trūkums būs aktuāls arī tuvāko gadu laikā, saglabājot spiedienu uz ražotāju cenu pieaugumu.

Atsevišķi cenu izmaiņu faktori svārstās ekonomisko ciklu ietekmē, bet kādiem citiem ietekme uz cenu izmaiņām ir noturīgāka. Iespēju robežās uzlabojot darbaspēka, resursu un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, nākotnē cenu svārstības varētu būtu nelielākas.

[1] Piemēram, 2022. gada nogalē Latvijā strauji pieauga energoresursu cenas, kas parādās straujā elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražotāju cenu pieaugumā. Iekšzemes tirgū 2022. gada 3. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni ražotāju cenas pieauga par 52.0 %. Lai gan arī patēriņa cenās ar enerģiju saistītās cenas pieauga, tomēr šo pieaugumu (17.9 % attiecīgajā periodā) ierobežoja valsts atbalsta programmas. Tās kompensēja daļu no siltumapgādes tarifu pieauguma un sniedza atbalstu dabasgāzes lietotājiem, tādējādi patēriņa cenās energocenu pieaugums bija mērenāks.