Kas notiek pasaules ekonomikā, un kā tas ietekmē Latvijas eksportu

Pēc finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes uz globālo ekonomiku, šajā gadā tiek sagaidīta izaugsme, tomēr atkopšanās ir nevienmērīga dažādos reģionos un valstīs. Kā atspēriena punkts daudzu lielo valstu ekonomiku atveseļošanai ir bijuši monetārie un budžeta stimuli. Straujāks ekonomikas uzrāviens ir vērojams Āzijas valstīs, īpaši Ķīnā, kā arī atsevišķās Latīņamerikas valstīs. Šo valstu straujo izaugsmi galvenokārt balsta iepriekšējo krīžu laikā veiktie pārkārtojumi, tai skaitā banku sektorā un valsts sektora finansēs, kas ļāva pārlaist šo krīzi ar mērenākām negatīvām sekām, jo tām bija iespējas lietot valsts sektora stimulus. Āfrikas reģionā līdz ar vāju finanšu integrāciju globālajā vidē arī krīzes ietekme bija mazāka; tā izpaudās, galvenokārt krītot preču eksportam. Tāpēc globālā pieprasījuma pieaugums un izejvielu cenu kāpums palīdz šī reģiona eksportētājvalstīm strauji atkopties. Izaugsme ASV, lai arī mērenāka, balstīta uz nozīmīgiem monetāriem un fiskāliem stimuliem, tomēr atveseļošanos bremzē situācija darba tirgū. Eiropas valstīs atkopšanās ir lēna, un tā arī turpmāk tiek prognozēta lēnāka nekā citos reģionos, turklāt tās temps dažādās valstīs ir atšķirīgs. Diezgan strauju attīstību sagaida Krievijā, kur ekonomikas atkopšanās balstīta uz nozīmīgiem valdības stimuliem un pieaugošām izejvielu cenām.

Lai gan svarīgākie Latvijas tirdzniecības partneri ir ES valstis (Latvijas eksporta struktūrā 27 ES valstīm 2009. gadā bija 72%) un Krievija (9%), svarīga loma arī mūsu ekonomikā ir visas globālās ekonomikas izaugsmei. Pirmkārt, tāpēc, ka pieprasījumu pēc Latvijas precēm tirdzniecības partnervalstī nosaka šīs valsts atkopšanās stadija, un, piemēram, Vācija vai Lielbritānija, kas mums ir nozīmīgi eksporta tirgi, ir atkarīgas no pieprasījuma pieauguma izredzēm ASV. Otrkārt, Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos balsta ne tikai preču, bet arī pakalpojumu eksports, kas veido ap trešdaļu no eksporta ienākumiem Latvijā. Mūsu pakalpojuma eksporta attīstību galvenokārt nosaka globālās rūpniecības un eksporta aktivizēšanās, t.i., nepieciešamība pārvest kravas. Un, treškārt, krīzes laikā uzņēmumi ir vairāk orientēti meklēt jaunus noieta tirgus un jaunus ekonomiskos sakarus, līdz ar to citu reģionu veiksmīgāka attīstība var veicināt eksporta darījumus un to nozīmības pieaugumu šajos reģionos - īpaši tikmēr, kamēr tradicionālie tirgi atkopjas vājāk.

Kas nosaka valstu atšķirīgo atkopšanos pēc krīzes? Lai arī katras valsts izaugsmi nosaka īpaši vietējie faktori, tomēr valstu pēckrīzes atkopšanās tempa atšķirības ietekmē arī divi svarīgi kopīgi nosacījumi: (1) valsts ekonomiskā attīstība līdz krīzei - vai tā bija sabalansēta, un (2) valsts iespējas stimulēt ekonomiku krīzes laikā, kas ir atkarīgs no tā, vai ekonomikas cikla augšupejas laikā valsts nav dzīvojusi pārmērīgi izšķērdīgi. Šo faktoru ietekmi vislabāk var novērot eiro zonas valstīs, kurām ir vienota monetārā politika, bet atšķirības atveseļošanās tempa ziņā ir ievērojamas. Spānijā un Īrijā atkopšanos kavē iepriekš novērotā nesabalansētā izaugsme ar kreditēšanas bumu un nekustamā īpašuma cenu burbuli. Grieķijā un Portugālē (bet arī Spānijā un Īrijā) lielākais slogs ir liels un pieaugošs budžeta deficīts un valsts parāds, ar to saistītā uzticamības mazināšanās un vājas jaunu finanšu resursu piesaistīšanas iespējas krīzes laikā.

Tas attiecas arī uz citām ES valstīm. Polija krīzi pārvarēja kā vienīgā ES valsts, kurā IKP uzrādīja pieaugumu arī krīzes laikā. To lielā mērā noteica iepriekš novērotā samērā līdzsvarotā ekonomikas attīstība ar mērenu kreditēšanas un algu kāpumu. Savukārt Baltijas valstīs, Ungārijā un Rumānijā ar nesabalansētu ekonomiku attīstību, ko turklāt balstīja lielā atkarība no ārējā finansējuma un kur straujo izaugsmi papildus sildīja kāpjošie budžeta izdevumi (izņēmums ir Igaunija, kas uzkrāja pārpalikumu), krīzes laikā nav lielu iespēju ekonomikas stimulēšanai. Šīs valstis arī cieta smagāk un atkopjas lēnāk. Zviedriju un Somiju būtiski ietekmēja globālā pieprasījuma kritums pēc kapitāla precēm, bet atkopšanos nodrošina salīdzinoši laba budžeta situācija un valdības stimuli. Vācijā, kur eksporta kritums smagi skāra ekonomiku, gan atbalsts atsevišķiem ražošanas sektoriem, gan nodarbinātības stimuli nodrošina mērenāku negatīvo krīzes ietekmi.

Tas, ka daudzām ES valstīm nepieciešams samazināt valsts izdevumus, īstermiņā tām nosaka mērenākas izaugsmes izredzes, taču šie lēmumi ir svarīgi investoru un finanšu tirgu uzticamības atgūšanai. Izņemot Grieķiju (un tagad arī Itāliju), uzņēmēju un patērētāju vērtējums, noskaņojums ES valstīs uzlabojas, kas liecina, ka kopumā ES ir uz atkopšanās ceļa.

Recesijas zemākais punkts, vērtējot pēc reālā iekšzemes kopprodukta pārmaiņām pret iepriekšējo ceturksni, daudzās ES valstīs ir pārvarēts. Tai skaitā arī Latvijas eksporta struktūrā nozīmīgās valstīs - Vācijā, Polijā, Dānijā, Somijā, Lietuvā un pēdējā ceturksnī arī Igaunijā un Lielbritānijā. Starptautiskās institūcijas izaugsmi 2010. gadā prognozē gandrīz visās mūsu nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr tas nenorāda, ka krīze pilnībā pārvarēta. Pirmkārt, joprojām pastāv risks, ka, beidzoties valstu sniegtajiem ekonomikas stimuliem (un tie nevar būt bezgalīgi), atveseļošanās var piebremzēties. Otrkārt, šīs krīzes globālais raksturs izpaužas ne tikai ģeogrāfiski, bet arī negatīvās ietekmes amplitūdā - no banku un finanšu sektora līdz reālajai ekonomikai (uzņēmējdarbībai) un sociālajai jomai. Daudzās ES valstīs, pat tajās, kur nodarbinātība tiek stimulēta, bezdarbs krīzes laikā ir strauji pieaudzis un saglabājas augsts, kas bremzē iekšējā pieprasījuma atkopšanos. Turklāt, kamēr iedzīvotāji izjutīs krīzes izraisītās sociālās sekas, nevarēs apgalvot, ka šī krīze ir pilnībā novērsta.

Latvijas eksports pakāpeniski atkopjas. Eksporta apjoms (reālais eksports) ir audzis trīs ceturkšņus pēc kārtas un ir atgriezies 2007.-2008. gada līmenī. Straujāku eksporta atkopšanos kavēja Latvijai nozīmīgā Eiropas Savienība, kā arī ASV. Latvijas eksports šajās valstīs krīzes ietekmē būtiski samazinājās, un tajās arī pieprasījums pēc krīzes aug lēnāk. Latvijas eksportētāju tirgus daļa ES importā 2009. gadā ir nedaudz sarukusi. Šo samazinājumu lielākoties noteica tā saucamais tirgus efekts, t.i., valstu, kur imports strauji kritās, it īpaši Lietuvas un Igaunijas, būtiskā nozīme Latvijas eksporta struktūrā. Savukārt Latvijas uzņēmumu konkurētspējas efekts ES valstīs pērn strauji pieauga. Gan uz Āfriku (īpaši Alžīriju), gan Āzijas reģionu Latvijas eksporta vērtība kāpj, un tā nesamazinājās pat krīzes laikā. Protams, Āzijas un Āfrikas īpatsvars Latvijas eksporta struktūrā vēl ir neliels, bet no 2007. gada līdz 2009. gada beigām ievērojami pieaudzis - Āfrikai no 1% līdz 5% un Āzijai - no 3% uz 6%. Šādu eksporta attīstību nosaka gan mūsu uzņēmēju darbs, meklējot jaunus tirgus un piedāvājot konkurētspējīgus produktus, gan jau pieminētais apstāklis, ka šie reģioni atveseļojas ātrāk nekā citi.

Tādējādi Latvijas eksporta atjaunošanos nosaka gan globālie procesi, gan jaunu tirgu un partneru atrašana, gan konkurētspējas uzlabošanās, ko Latvijas uzņēmēji panāk, mazinot izmaksas un uzlabojot ražošanas procesu.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 27. aprīlī.