Ķīna aug. Vai tā ir iespēja Latvijai?

Ņemot vērā Latvijas uzņēmēju interesi par jaunu eksporta tirgu apgūšanu, ko ir veicinājusi arī Latvijas Bankas iniciētā diskusija par eksporta iespējām uz BRICS valstīm, šoreiz piedāvājam detalizētāku apskatu par Ķīnas ekonomiku un sadarbības iespējām ar šo valsti. Lai arī Ķīna ir viens no daudzsološākajiem un interesantākajiem pasaules tirgiem, tā iekarošana ir grūts uzdevums jebkuram ārvalstu uzņēmumam – gan lielam, gan mazam. Daudziem izdodas veiksmīgi strādāt Ķīnas tirgū, taču katru gadu liels skaits uzņēmumu saskaras ar nopietnām grūtībām, tāpēc, pirms sākt domāt par eksportu uz Ķīnu, potenciālajam eksportētājam būtu jāveic nopietns izpētes darbs un jāatbild sev uz virkni svarīgu jautājumu.

Nav noslēpums, ka Ķīnas vidusslānis (t.i., iedzīvotāji, kuru gada ienākumu līmenis pārsniedz 60 tūkst. juaņu jeb 9 tūkst. ASV dolāru) aug, un saskaņā ar speciālistu novērtējumiem turpinās augt arī nākotnē. Līdz ar to Ķīnas vidējās klases patērētāji, no kuriem lielu daļu veido samērā jauni cilvēki, kam patīk ārzemju zīmoli un kuru pirkšanas paradumi vēl veidojas, ir milzīgs potenciāls tirgus. Noteikti arī Latvijas uzņēmumiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pietiek atvērt veikalu Šanhajā un jau nākamajā dienā 1,3 miljardi ķīniešu jau lauzīsies tā durvīs! Veiksmīga pārdošana Ķīnas vidusslāņa pircējiem prasa ne tikai pacietību un prasmi, kas, protams, nepieciešamas arī, lai iekļūtu citos ārzemju tirgos, bet arī padziļinātu izpratni par šīs valsts patērētājiem, to kultūras īpatnībām un paradumiem, kā arī par lielo ekonomisko un sociālo ainu kopumā, kas veido šo pircēju pirkšanas lēmumus un nosaka to uzvedību.

Lielā aina: vai "zelta laikmets" ir beidzies?

Vispirms nedaudz par ekonomiku. Ķīna spēja ātri reaģēt uz pasaules ekonomikas lejupslīdi 2008. gadā, un tās IKP pieauga par 9.2% 2009. gadā, 10.4% 2010. gadā un 9.2% 2011. gadā. Šogad sagaidāma lēnāka izaugsme – 7.5%. Saskaņā ar Ķīnas valdības plāniem Ķīnas izaugsmes temps laika posmā līdz 2015. gadam vidēji varētu būt ap 7% - tas aptuveni sakrīt ar analītiķu prognozēm. Jāņem vērā, ka šīm prognozēm ir arī lejupvērsti riski. Lēnāka ekonomiskā aktivitāte ir izraisījusi diskusijas par to, vai Ķīnas "zelta laikmets" nu ir beidzies. Ir vairāki iemesli nekrist panikā un neslīkt pesimismā attiecībā uz Ķīnas nākotnes izredzēm, un ne tikai tāpēc, ka 7-8% izaugsme izskatās diezgan pievilcīgi uz citu valstu fona. Daudz svarīgākas ir tās pārmaiņas, kas jau notiek un kas vēl notiks Ķīnas ekonomikā un sabiedrībā un kas padara šo valsti arvien atraktīvāku investoru un ražotāju acīs. 

1. attēls. Mājsaimniecību patēriņš, % no iekšzemes kopprodukta

Avots: SVF

Šīs pārmaiņas pirmkārt skar Ķīnas iekšzemes kopprodukta (IKP) strukturālās izmaiņas. Pretēji populāram uzskatam, ka Ķīnas ekonomikas modelis galvenokārt balstās uz eksportu, dati rāda, ka vislielāko IKP īpatsvaru veido investīcijas (ražotnēs, ēkās, infrastruktūrā): 2011. gadā šī daļa veidoja gandrīz 50% no IKP. Tai pašā laikā privātais patēriņš veido tikai apmēram vienu trešdaļu no IKP. Neproporcionāli liels investīciju apmērs ir skaidrojams ar milzīgiem valstij piederošo uzņēmumu investīciju projektiem un pašvaldību infrastruktūras projektiem, kas veikti pēdējo gadu laikā un ne vienmēr bijuši efektīvi. Lai arī šī pārmērīgā paļaušanās uz (nereti neefektīvajām) investīcijām potenciāli varētu slēpt nelīdzsvarotības riskus, taču valsts ietekme un loma investīciju procesa veidošanā un kapitāla piešķiršanā nozīmē, ka pat tad, ja nākotnē notiktu privātā pieprasījuma kritums, investīciju pieaugums palīdzētu noturēt tautsaimniecības izaugsmi pietiekami augstā līmenī. Savukārt privātā patēriņa īpatsvars Ķīnas ekonomikā, kas 2010. gadā veidoja 34% no IKP, pagaidām ir ļoti zems. Tas ir par 19 procentu punktiem zemāks, nekā šis rādītājs ir bijis Japānā pēckara laikā. Te uzreiz jāpiebilst, ka Ķīnā privātā patēriņa attīstība notikusi no ļoti zema sākumpunkta, un tā pieaugums ir bijis visai straujš pēdējo divdesmit gadu laikā. Tas, ka mājsaimniecību izdevumu līmenis vēl joprojām ir zems, salīdzinot ar citām valstīm, ārvalstu eksportētāju acīs ir neapšaubāmi laba lieta, jo tas nozīmē labas perspektīvas pieprasījuma attīstībai pēc plaša patēriņa precēm un līdz ar to arī Ķīnas importam.

Nākotnē privātā pieprasījuma loma Ķīnā pieaugs, par ko liecina gan valdības iecerētie plāni un īstenotie pasākumi sabalansētākas ekonomikas struktūras izveidošanai, gan pieaugošais vidusslāņa īpatsvars sabiedrībā. Piemēram, drīzumā Ķīnā sāks darboties energoefektīvu preču pirkumu subsidēšanas shēma, kas saskaņā ar Ķīnas valdības iecerēm stimulēs privātā pieprasījuma attīstību valstī. Sagaidāms, ka vidusslānis Ķīnā jau 2020. gadā sasniegs 400 miljonu cilvēku, kas būs gandrīz 3 reizes vairāk nekā 2010. gadā (150 miljoni). Šis fenomens nosaka kardinālas pārmaiņas to uzņēmumu domāšanā, kas jau šobrīd sadarbojas ar Ķīnu: vēl pirms dažiem gadiem galvenais mērķis sadarbībai ar Ķīnu bija lēts darbaspēks un lēta rūpnieciskā produkcija, ko varēja no Ķīnas importēt uz Eiropu un ASV, bet tagad pirmajā vietā izvirzās tieši Ķīnas iekšējais tirgus un preču vai pakalpojumu sniegšana Ķīnas pircējiem. Šo uzņēmēju pieaugošo interesi arvien vairāk pastiprina grandioza urbanizācija, ko piedzīvo un turpinās piedzīvot Ķīna (par to – nedaudz tālāk rakstā).

Runājot par Ķīnas nākotni, domas dalās. Daļa ekspertu uzskata, ka līdz šim veiktā neefektīvā resursu pārdales politika Ķīnā un radušās nelīdzsvarotības tās ekonomikā būs vēl lielāku problēmu avots nākotnē. Šie eksperti saskata draudus Ķīnas turpmākai attīstībai. Taču citi piebilst, ka Ķīna ir milzīga valsts, kas pēdējo 20 gadu laikā ir augusi ļoti strauji, un veiktās investīcijas infrastruktūrā un ražotnēs, lai arī varbūt ne vienmēr efektīvas, tālākā skatījumā kalpos kā labs pamats tautsaimniecības attīstībai. Jā, Ķīnas ekonomikas priekšā stāv virkne problēmu – taču tās nav nekas tāds, ko šī valsts nevarētu atrisināt. Lai arī līdz šim resursi ne vienmēr tika sadalīti visefektīvākajā veidā, investīciju tomēr nav bijis par daudz. Tieši otrādi, nākotnē būs vajadzīgas vēl lielākas investīcijas, kas veicinās izaugsmi, un pagātnes kļūdas sniedz vietu uzlabojumiem un progresam. Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka Ķīna spēj augt pat tad, kad ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo sarūk un neto eksports ir negatīvs, jo bez eksporta un investīcijām, kā jau minēju agrāk, pastāv kolosālas izaugsmes iespējas privātajam patēriņam.

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pašlaik Ķīna tērē izdevumiem sociālajā sfērā (piemēram, tādiem, kā pensijas un veselības aizsardzība) tikai ap 5.7% no IKP, bet citās valstīs, kas ir līdzīgā ienākumu kategorijā kā Ķīna, šis skaitlis ir divreiz lielāks. Valdībai būs nepieciešams uzlabot sociālo sfēru un līdz ar to pieaugs tās izdevumi, kas savukārt arvien vairāk stimulēs privāto pieprasījumu. Pašreiz sociālās aizsardzības trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem tam, ka Ķīnas mājsaimniecības nozīmīgu ienākumu daļu novirza uzkrājumiem, nevis patēriņam. Vēl viena Ķīnas īpatnība, kas būtiski iekavē privātā patēriņa uzplaukumu, ir šajā valstī joprojām pastāvošā mājsaimniecību reģistrācijas sistēma pēc to pieraksta vietas (hukou), kas ierobežo lauku migrantu piekļuves iespējas sabiedriskajiem pakalpojumiem pilsētās, kur viņi dzīvo un strādā. Šīs shēmas iespaidā lauku migranti (šādu cilvēku, kas ir migrējuši no laukiem uz pilsētām, skaits 2010. gadā ir bijis ap 225 miljoniem – jeb viena piektdaļa Ķīnas iedzīvotāju) ir nedroši par savu nākotni un tādējādi netērē tik daudz, cik varētu, līdz ar to šīs sistēmas atcelšana vai reorganizācija būtiski veicinātu privātā patēriņa pieaugumu.

Ķīnas urbanizācijas fenomens un tā loma nākotnes veidošanā

Vēl viens svarīgs faktors, kas noteiks privātā patēriņa pieaugumu nākotnē, ir masveida urbanizācija, kas Ķīnā notiek fantastiski straujiem tempiem. Vēl samērā nesen, pirms 30 gadiem, 172 miljoni ķīniešu dzīvoja pilsētās, taču jau 2006. gadā pilsētnieku skaits Ķīnā pieauga līdz 577 miljoniem cilvēkiem. Sagaidāms, ka 2015. gadā jau 700 miljoni ķīniešu dzīvos pilsētās, tādējādi Ķīnas pilsētnieku skaits kļūs lielāks par lauku iedzīvotāju skaitu pirmo reizi šīs valsts vēsturē. Pēc prognozēm, 2025. gadā jau 70% ķīniešu dzīvos pilsētās, un ap 2030. gadu Ķīnas pilsētu iedzīvotāju skaits varētu sasniegt gandrīz 1 miljardu cilvēku! Tik strauja urbanizācija nozīmē, ka arvien vairāk preču un pakalpojumu būs nepieciešams, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, un daudzas ārvalstu kompānijas jau šodien kaļ plānus, kā efektīvāk piedalīties šo pieaugošo vajadzību apmierināšanā nākotnē. Ir būtiski, ka Ķīnā aug ne tikai megapilsētas (tādas kā Šanhaja, Pekina vai Guandžou, kur iedzīvotāju skaits ir attiecīgi 18, 13.2 un 12 miljoni cilvēku), bet tik pat strauji vai daudzos gadījumos vēl dinamiskāk arī tā saucamās 2., 3. un pat 4. līmeņa pilsētas, grupējot tās pēc iedzīvotāju skaita. Šīs mazākās pilsētas raksturo raita infrastruktūras uzlabošanās, straujš iedzīvotāju, nodarbinātības un līdz ar to arī vidusslāņa pieaugums, kas nozīmē arvien lielāku šo pilsētu pievilcību ārvalstu investoru un eksportētāju acīs. Piemēram, pašlaik (pēc ASV valdības novērtējuma) īpaši strauji attīstās 2. un 3. līmeņa pilsētas Jandzi upes reģionā (Šanhajas reģionā) un Guandunas (Guangdong) provincē, kā arī reģioni blakus Honkongai Ķīnas dienvidos, kur pēdējā laikā ir veiktas nozīmīgas Ķīnas valdības investīcijas un novērotas ievērojamas ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes. Šie reģioni sniedz labas perspektīvas gan tiem uzņēmumiem, kas jau aktīvi darbojas Ķīnā, gan tiem, kas tikai plāno sākt šī tirgus apguvi. Šāda veida pilsētas daudzos aspektos ir mazāk attīstītas nekā megapilsētas, līdz ar to arī konkurences līmenis tajās ir zemāks. Neapgūtas provinciālās pilsētas un "lauku ciemati" (kur iedzīvotāju skaits ir ap vienu miljonu cilvēku, kas pēc Ķīnas standartiem ir ļoti maz, ņemot vērā, ka Šanhajā, piemēram, dzīvo 18 miljoni cilvēku) būs kritiski svarīgi eksportētāju cīņā par Ķīnas vidusslāni, jo tas sniedz vairāk iespēju ārvalstu kompāniju ienākšanai šajā perspektīvajā tirgū. Apsekojumi rāda, ka mazākajās pilsētās patērētāju konfidences līmenis bieži vien ir augstāks, to iedzīvotāji nereti ir atvērtāki pret ārvalstu precēm, gatavāki mēģināt ko jaunu un spējīgāki par to maksāt. Turklāt arī uzņēmumu rentabilitāte šajās pilsētās būtu lielāka, ņemot vērā zemākas izmaksas par nekustamo īpašumu, darbaspēku un reklāmu salīdzinājumā ar megapilsētām.

2. attēls. Ķīnas urbanizācija

Avots: McKinsey Global Institute

Eiropas uzņēmēju viedoklis: Ķīna = stratēģiski svarīgs virziens

Šī gada pavasarī publicētie Eiropas Tirdzniecības kameras konfidences (nākotnes uztveres) aptaujas rezultāti par Eiropas uzņēmumu biznesu Ķīnā liecina, ka lielākā daļa Eiropas uzņēmumu optimistiski skatās uz biznesa iespējam Ķīnā. 97% no aptaujātajiem uzņēmumiem atzīmēja, ka šī valsts ir stratēģiski svarīgs virziens viņu darbībā – tā vai nu kļūst arvien svarīgāka to ārvalstu aktivitātēm (74%), vai paliek tikpat svarīga kā iepriekšējā gadā (23%). Kā iemeslus šādai pārliecībai aptaujātie min ticību tam, ka Ķīnas pieprasījums pēc viņu precēm/pakalpojumiem turpinās augt un ka iekšzemes pieprasījums turpinās kāpt. Turklāt 72% respondentu kā galveno iemeslu savām aktivitātēm Ķīnā min preču un pakalpojumu sniegšanu tieši Ķīnas iekšzemes tirgum (salīdzinājumam – 2011. gadā tikai 56% respondentu minēja šo iemeslu kā svarīgāko motivāciju viņu aktivitātēm Ķīnā, priekšroku dodot preču un pakalpojumu sniegšanai ES valstu tirgum, piegādājot preces no Ķīnas). Pieaug arī uzņēmumu, kas sadarbojas ar Ķīnu, peļņa: 45% aptaujāto uzņēmumu apgalvo, ka Ķīnas devums kopējos viņu eksporta ieņēmumos veidoja vairāk nekā 10% (vēl pirms trim gadiem tā apgalvoja tikai 1/3 respondentu). Interesanti ir arī tas, ka 64% respondentu apgalvo, ka pelnītspēja no darījumiem Ķīnā ir pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

3. attēls. "Kāds ir jūsu uzņēmuma stratēģiskais iemesls darbībai Ķīnā?"

Avots: ES Tirdzniecības kameras Ķīnā aptauja "European Business in China: Business confidence survey"

Iepriekš minētais Eiropas Tirdzniecības kameras uzņēmumu apsekojums identificē arī vairākas problēmas. Starp uzņēmumu minētajiem šķēršļiem, kas traucē plašākai ekspansijai šajā valstī, ir  konkurences pieaugums, nepietiekami precīza normatīva vide, kas bieži vien diskriminē ārvalstu uzņēmumu darbību, un lēns progress reformu īstenošanā. Neskatoties uz to, 63% respondentu plāno veikt jaunas investīcijas Ķīnā, un vairāk nekā puse cer iekarot arvien vairāk jaunu pilsētu un provinču.

Kādas Ķīnas nozares un sfēras tuvākajā laikā būs visperspektīvākās ārvalstu biznesam?

Jāatgādina, ka Ķīnas politiskais modelis ir unikāls, bieži vien to sauc par komunistisko kapitālismu, kas nozīmē, ka Ķīnā joprojām pastāv komunistiskās partijas noteiktie 5 gadu plāni, kas nosaka prioritātes ekonomikā 5 gadu posmam uz priekšu. Pašreizējais plāns, kas darbojas no 2011. līdz 2015. gadam, paredz, ka šajā laika posmā trīs nozares kā stratēģiski svarīgas gūs maksimālo valdības atbalstu: veselības aizsardzība, enerģētika (īpaši atjaunojamās enerģijas joma) un tehnoloģijas. Zināmā mērā Ķīnas valdība atbalsta arī ārvalstu kompāniju iesaistīšanos šādu stratēģiski svarīgu nozaru attīstībā.

Joprojām ļoti labs izaugsmes potenciāls – un līdz ar to labvēlīgas perspektīvas iesaistīties arī ārvalstu biznesam – ir pārtikas un dzērienu nozarē. Tas attiecās gan uz plaša patēriņa precēm, gan "nišas" produktiem ar uzsvaru uz izcelsmi, augstu kvalitāti, brendu un faktu, ka prece ir imports un nāk no Eiropas vai ASV. Saskaņā ar apsekojumu rezultātiem patēriņa ieradumi Ķīnas pārtikas nozarē pakāpeniski modernizējas un pilnveidojas – pircēji kļūst arvien jutīgāki pret marketingu un brendu, izvēlas labāk un higiēniskāk iepakotus produktus. Taču vairākas preču kategorijas rietumnieku uztverē joprojām atrodas agrīnā evolūcijas stadijā, un patēriņam šajās kategorijās ir plašas iespējas augt. Pie šādām preču kategorijām var pieskaitīt dzērienus, kam pamatā ir tēja, augļu sula pudelēs, gatavie ēdieni un fast-food, piena produkti, gāzēti dzērieni, vīns, stiprie dzērieni, olīveļļa, konditoreja, šokolāde un graudu izstrādājumi.

Kā jau minēts iepriekš, mazās pilsētas strauji attīstās, nodrošinot labas peļņas iespējas uzņēmumiem, kas piedāvā plaša patēriņa preces (pārtikas preces, higiēnas, bērnu preces, sadzīves tehnikas un mājsaimniecības preces, apģērbus un apavus, utt.). Labas perspektīvas varētu būt arī pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ātras apkalpošanas restorāniem, jo Ķīnas valdība arī pakalpojumu sektoru pakāpeniski atver ārzemju kompānijām. Joprojām par labām tiek uzskatītas perspektīvas tādos sektoros kā veselības aprūpe, specializētie ūdens apgādes attīrīšanas iekārtu projekti (gan iekārtas, gan arī ķīmiskās vielas ūdens attīrīšanai), cieto atkritumu un specializēto (piemēram, rūpnieciskās ražošanas) atkritumu apstrādes projekti, ņemot vērā straujo urbanizāciju. Labas izaugsmes izredzes ir jauno un "zaļo" tehnoloģiju sfērā, dažos specifiskos ķīmijas nozares segmentos, kā arī luksusa preču segmentā.

Latvijas eksports uz Ķīnu: cik ticami ir cerēt uz tā pieaugumu?

Cik aktīvi Latvijas uzņēmumi sadarbojas ar Ķīnu? Lai arī pēdējos gados Latvijas eksports uz šo valsti aug ļoti strauji, tas notiek no ļoti zema sākumpunkta, un Ķīnas īpatsvars kopējā eksportā pašlaik veido tikai ap 0.5%. Pagaidām tikai daži no Latvijas uzņēmumiem ir atraduši savu nišu Ķīnas tirgū un darbojas tajā, pārdodot savu produkciju. Šiem uzņēmumiem piemīt būtiska īpašība, kas būtu svarīga arī jebkuram citam uzņēmumam, kas vēlas sadarboties ar Ķīnu. Proti, tā ir iepriekšēja pieredze, strādājot ārvalstu tirgos.

- ASV valdības eksporta veicināšanas biroja materiāli;
- Eiropas Tirdzniecības kameras aptauja "European Business in China: Business confidence survey";
- Francijas vēstniecības Ķīnā ekonomiskās pārstāvniecības apskats "Les PME françaises en Chine";
- "The Economist", 2012.g. maijs;
- McKinsey "Preparing for China's urban billion", 2009;
- citi interneta materiāli.

Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 15. augustā