Ķīnas ekonomisko nedienu ietekme uz eiro zonu

Eiro zonas ekonomikai pēdējie gadi bijuši nozīmīgu satricinājumu pilni. Tomēr eiro zonas ekonomika turpina pamazām atkopties, šī gada otrajā ceturksnī tās iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 1.5% lielāks nekā pirms gada, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tomēr septembra sākumā Eiropas Centrālā banka (ECB) savas izaugsmes prognozes pārskatīja uz leju. Gaidāms, ka izaugsme eiro zonā turpināsies, tomēr nedaudz lēnāk nekā iepriekš paredzēts. Šoreiz gan beidzot pēc  ilgāka  laika tā iemesls nav eiro zonā notiekošais, bet gan pārējās pasaules ekonomikas ietekme uz to.

Galvenais, kas eiro zonas izaugsmi ietekmēs negatīvi, ir strauja izaugsmes tempu palēnināšanās tā saucamajās jauno tirgu valstīs. Šoreiz galvenokārt satraukums radies par izaugsmes tempu tendenci Ķīnā. Šī Austrumu lielvalsts pēdējo gadu laikā auga ļoti strauji, turklāt veicināja arī daudzu citu valstu izaugsmi [1]. Tās strauji augošais pieprasījums pēc dabas resursiem balstījis arī resursu eksportētāju valstis. Tāpat arī, tautsaimniecībai augot un tās iedzīvotājiem kļūstot bagātākiem, būtiski kāpis no citām valstīm importēto patēriņa preču apjoms, tajā skaitā arī no eiro zonas. Aizvien krītošie izaugsmes tempi un, lai arī neliels, tomēr negaidīts kritums Ķīnas valūtas vērtībā, kā arī būtisks cenu kritums akciju tirgos pēdējā mēneša laikā ir satraucis finanšu tirgus un pastiprinājis bažas par iespējamu nozīmīgu tempu kritumu.

Ķīnas izaugsmes tempu izsīkums

Īsumā par Ķīnā notikušo un tuvākajā nākotnē gaidāmo. Ķīnas valdība samazinājusi 2015. gada izaugsmes mērķi līdz 7%, kas būtu mazākais IKP kāpums pēdējo 25 gadu laikā (1. attēls). Turklāt, ņemot vērā pēdējā laikā publicētos statistikas datus (ražošanas tempi sarūk, apsteidzošie rādītāji, – aptaujas, rāda gaidāmās aktivitātes mazināšanos arī turpmāk), izskatās, ka tas ir pārāk augsts mērķis. Lai arī lielākajai daļai industrializēto valstu šādi izaugsmes tempi var tikai sapņos rādīties, tomēr Ķīnai šis palēninājums ir satraukuma vērts, galvenokārt tāpēc, ka tas ir straujāks, nekā iepriekš prognozēts. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gadā prognozēja, ka Ķīna turpinās augt vidēji par 8.5% gadā līdz pat 2017. gadam, tomēr jau 2015. gadā tai ir grūtības sasniegt 7% izaugsmi.

1. attēls.

Ķīnā straujās izaugsmes periodu (pēdējo 30 gadu laikā vidēji IKP kāpa par 10% gadā) nodrošināja zemas darbaspēka izmaksas, zemas procentu likmes un monetārā politika, kas ierobežoja valūtas kursa svārstības, tādējādi radot starptautiskas konkurētspējas priekšrocības vietējiem ražotājiem. Līdz finanšu krīzei Ķīnas straujo izaugsmi veidoja straujš eksporta kāpums – vidēji par 16% gadā. Krīzes laikā, mazinoties izaugsmei augstu ienākumu valstīs, strauji kritās ārējais pieprasījums un samazinājās Ķīnas eksporta apjomi, 2009. gadā eksports samazinājās par 10.2%. Turklāt arī valsts iekšzemē sākās spiediens algu kāpumam, jo augsti industrializētos reģionos sāka aptrūkties lētais darbaspēks. Reaģējot uz straujo eksporta tempu kritumu, Ķīnas valdība uzsāka ievērojamu atbalsta programmu [2], kas radīja strauju investīciju ieplūdumu. Tas savukārt turpināja uzturēt strauju ekonomiskās aktivitātes kāpumu.

Strauji pieaugušais parādu līmenis rada bažas par izaugsmi nākotnē

Kaut arī Ķīnas ekonomika turpināja augt strauji, jau vairākus gadus analītiķi un arī valdība ir atzinuši, ka šis izaugsmes modelis rada draudus nākotnes attīstībai. Straujš investīciju kāpums ir īpaši svarīgs nabadzīgai valstij, kas tikai attīsta savu industriju, tomēr, jo bagātāka šī valsts kļūst, jo sarežģītāk ir atrast investīciju iespējas, kas ilgākā termiņā nestu peļņu. It īpaši situācijā, kad ārējais pieprasījums finanšu krīzes ietekmē ir cietis, turklāt arī iekšzemes pieprasījums ir vājš un nespēj attīstīties, augstās ienākumu nevienlīdzības un vājas sociālās atbalsta sistēmas dēļ.

2. attēls. 

Ir tikai likumsakarīgi, ka Ķīnas ekonomikai būtu pamazām jāmazina izaugsmes tempi. Tomēr šobrīd IKP izaugsmes tempu palēninājums būtiski pārsniedz iepriekšējās prognozes, turklāt arī nozīmīgi ir pieaugusi Ķīnas tautsaimniecības ievainojamība pret finanšu satricinājumiem. Pēdējo gadu laikā Ķīna, kāpinot investīciju apjomus un turoties pretī finanšu krīzes izraisītajam palēninājumam, ir strauji palielinājusi kreditēšanu. Kopējais parādu apjoms pārsniedz jau 250% no IKP, kas ir par vairāk nekā 100 procentu punktiem augstāks nekā 2008. gadā (2. attēls). Turklāt pārāk liela daļa no šiem kredītiem ir nonākusi nekustamo īpašumu attīstītāju rokās. Masīvas investīcijas nekustamo īpašumu sektorā Ķīnā ir radījušas nekustamo īpašumu pārprodukciju, ko savukārt pavada nozīmīgs cenu kritums. Nekustamā īpašuma sektors veido aptuveni 15% no IKP, tādējādi grūtības tajā uzreiz būtiski atspoguļojas arī kopējā izaugsmes tempā.

Šķiet, ka Ķīna šobrīd, pēc kārtīga kreditēšanas buma, ir nonākusi straujas atdzišanas periodā. Gaidāms, ka arī tuvāko gadu laikā Ķīnas ekonomikas izaugsme turpinās samazināties. Tomēr, ņemot vērā Ķīnas salīdzinoši noslēgto finanšu sistēmu, kā arī iespaidīgo rūpniecības sektoru, nav gaidāms, ka šis kritums izvērtīsies par akūtu krīzi.

Neliels valūtas vērtības samazinājums par 3% tirgos radīja satraukumu. Tomēr, ja skatās ilgākā laika periodā, tad juaņas vērtība pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par 55%, tāpēc nesenā 3% devalvācija fundamentāli situāciju nemaina, tikai, iespējams, norāda uz Ķīnas vadības virzītajām reformām, kas tik ļoti nepieciešamas, lai mazinātu tautsaimniecības ievainojamību.

Ķīnas ekonomikas palēnināšanās ietekme uz eiro zonu ir neliela

Ķīnas ekonomikas palēnināšanās var ietekmēt eiro zonu caur dažādiem kanāliem. Ķīnas ekonomikā notiekošais eiro zonas tautsaimniecības tiešā veidā ietekmē savstarpējās tirdzniecības ietvaros. Ņemot vērā Ķīnas izaugsmes tempu palēnināšanos, eiro zonas eksporta apjomi uz Ķīnu pēdējā laikā būtiski mazinājušies. Jūlijā eksporta apjomi uz Ķīnu no eiro zonas bija par 7% zemāki nekā pirms gada. Kopumā pēdējo 15 gadu laikā eiro zonas eksportā jauno tirgu valstis, tai skaitā Ķīna, ir ieguvušas aizvien nozīmīgāku vietu eiro zonas eksportā (3. attēls). Visnozīmīgākā eksporta daļa uz Ķīnu no eiro zonas valstīm ir Vācijai, Somijai un Francijai, attiecīgi 5.4%, 4.4% un 3.2% no kopējā eksporta apjoma (4. attēls).  Kopumā runājot – tiešā ietekme no tirdzniecības ar Ķīnu eiro zonā ir neliela, tā uz Ķīnu eksportē tikai 3% no kopējā apjoma, kas turklāt ir tikai 1.3% no tās IKP.  

3. attēls.           

4. attēls.

Ķīnā notiekošais var ietekmēt eiro zonas attīstību arī caur inflāciju. Eiro zona vidēji importē 8% no kopējā importa daudzuma no Ķīnas. Juaņas devalvācijas ietekmē eiro zonas importa izmaksas ir mazinājušās, tādējādi mazinot spiedienu arī uz kopējo inflāciju un potenciāli uz inflācijas gaidām. Tomēr arī šī ietekme nav būtiska mazās importa daļas, kā arī nelielā devalvācijas apjoma dēļ. Šobrīd, Ķīnas izaugsmei mazinoties, sarūk arī pieprasījums pēc dažādiem dabas resursiem (piemēram, naftas), kuriem Ķīna ir bijusi būtisks patērētājs, kā rezultātā redzam aizvien krītošas cenas. Arī šis naftas cenu kritums ir ievērojami mazinājis inflācijas atkopšanos eiro zonā. Tas savukārt mazinājis ECB monetārās politikas pasākumu (Paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas) rezultātus, jo to mērķis ir likt inflācijai atgriezties pie 2% līmeņa.

Gaidāms, ka arī caur banku sistēmu eiro zonā ietekme no nestabilitātes Ķīnā būtu niecīga, jo Ķīnas finanšu sektors ir neliels un salīdzinoši noslēgts. Eiropas banku ieguldījumi Ķīnā veido tikai 2.2% [3] no kopējā Eiropas banku ārvalstu ieguldījumiem, turklāt lielāko daļu no tā veido Lielbritānijas ieguldījumi. Arī Ķīnas tiešo investīciju apjoms eiro zonā ir neliels, 2014. gadā tas veidoja 0.6% no IKP. Ķīnas izaugsmes samazināšanās varētu ietekmēt eiro zonas tiešo investīciju ienākumu kritums, tomēr arī eiro zonas tiešās investīcijas Ķīnā ir salīdzinoši nelielas, 2014. gadā 1.6% no IKP.

Protams, ir arī netiešā ietekme – vienlaikus gan negatīva, gan pozitīva. Netieši eiro zonas attīstību var mazināt arī Ķīnas ekonomikas palēnināšanās negatīvā ietekme arī uz citām valstīm, kam ar eiro zonu ir nozīmīgas tirdzniecības saites. Grūtības Ķīnas ekonomikā radītu arī globālo valūtu kursu svārstības. Jau redzams, ka juaņas svārstību un nenoteiktības kāpuma ietekmē pēdējo mēnešu laikā eiro kurss ir nostiprinājies un pat kāpis, kas attiecīgi mazina eiro zonas eksportētāju konkurētspēju.

Tomēr negatīvās ietekmes apjomus mazina tas, ka eiro zona ir dabas resursu neto importētāja, tāpēc resursu, tajā skaitā naftas cenu samazināšanās, ko ietekmē Ķīnas pieprasījuma kritums, eiro zonas ekonomikai ir labas ziņas. Zemo izmaksu ietekmē gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem ir vairāk brīvu līdzekļu, ko var novirzīt papildu patēriņam vai investīcijām.

Nesen publicētā pētījumā Gauvin un Rebillard (2015) [4], izmantojot globālo VAR (Vektoru autoregresijas) modeli, novērtēja potenciālo Ķīnas ekonomikas "smagās piezemēšanās" scenārija ietekmi uz pārējo pasauli. "Smagā piezemēšanās" šajā gadījumā tika definēta kā izaugsmes palēnināšanās līdz 3% 2017. gadā, un to pretnostatīja scenārijam, kad Ķīnas ekonomikas izaugsme palēninātos līdz 6.4% 2019. gada beigās. Te jāpiebilst, ka SVF jaunākās Ķīnas izaugsmes prognozes [5] paredz palēninājumu līdz 6.3% 2019. gadā.

5. attēls.

Smagās piezemēšanās rezultātā zaudētā izaugsmes tempu apjoms piecu gadu laikā redzams 5. attēlā. Visbūtiskāk šāds scenārijs ietekmētu Dienvidaustrumu Āzijas valstis (ASEAN [6]) saistībā ar nozīmīgiem savstarpējās tirdzniecības apjomu zaudējumiem. Tām seko jaunā tirgus valstis (Emerging Economies), iekļaujot nozīmīgus dabas resursu eksportētājus, kas tiktu ietekmēti visbūtiskāk, piemēram, Krievija un Saūda Arābija. Tad ietekmes lieluma ziņā seko Dienvidamerikas valstis, kas ir svarīgi dabas resursu piegādātāji Ķīnai. Attēlā redzams, ka Ķīnas smagā piezemēšanās ietekme uz attīstīto valstu, tai skaitā uz eiro zonu būtu salīdzinoši neliela. Galvenokārt tāpēc, ka attīstītās valstis lielākoties ir neto dabas resursu importētājas, un tirdzniecība ar Ķīnu veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējās ārējās tirdzniecības.

Pašlaik varam teikt, ka ir noslēgusies Ķīnas straujās izaugsmes brīnuma ēra un Ķīna ieiet lēnākas un, cerams, sabalansētākas izaugsmes gaitā. Tomēr, lai arī tas ietekmēs eiro zonas valstis caur tirdzniecības apjomu samazināšanos un dabas resursu cenu kritumu, tomēr nav gaidāms, ka šī ietekme uz eiro zonu būs liela. Tiek prognozēts, ka eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpināsies arī tuvākajos gados, lai gan nedaudz lēnāk, nekā tas būtu iespējams, ja eiro zonas tirdzniecības sadarbības valstīs izaugsme būtu straujāka un tādējādi arī netiktu kavēts pieprasījums pašmāju eksportam.

Literatūra:

• Feldkircher, M. un Korhonen, I. The rise of China and its implications for emerging markets - Evidence from a GVAR model, Suomen Pankki 2012
• Gauvin, L un Rebillard, C. Assessing the Global Impact of a Chinese Hard Landing, Banque de France  (2015)
• Albert, M, Jude, C. un Rebillard, C., Rebalancing from Overinvestment and Excessive Credit Growth, and Implications for Potential Growth in China (2015)
• Recent developments in extra-euro area trade: the role of emerging market economies, ECB Economic Bulletin May 2015
• Why has growth in emerging market economies slowed? ECB Economic Bulletin May 2015 
• China, Article IV consultation, IMF, August 2015